Anotācija (ex-ante)

Vispārējie aizsargjoslu izveidošanas un grozīšanas principi ir noteikti Aizsargjoslu likuma 33.pantā, tā saskaņā ar šā panta otro daļu ierosinot tādu objektu būvniecību, kuriem likumā ir paredzēta aizsargjosla, kā arī ierosinot objekta paplašināšanu, kā rezultātā palielinās aizsargjoslas platība, būvniecību saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura īpašumu attiecas aizsargjosla. Atsevišķos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos saskaņošanu var aizstāt ar īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu.

Enerģētikas likuma 19.panta 1.¹ daļā ir noteikti gadījumi, kad energoapgādes komersantam ir tiesības savu objektu būvdarbus veikt bez saskaņošanas ar skartās zemes vienības īpašnieku, bet to informējot vismaz divas nedēļas iepriekš (sk. arī Enerģētikas likuma 19.panta trešo daļu). Praksē regulējuma piemērošanā ir konstatēti vairāki trūkumi, tas ir objektīvi nepilnīgs un nenodrošina optimālus apstākļus energoapgādes infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, faktiski apdraudot iespēju nepārtraukti apgādāt sabiedrību ar elektroenerģiju.  

Tam ir vairāki iemesli. Ciktāl tas attiecas uz Enerģētikas likuma 19.panta 1^.1 daļas:
- 1.punktā noteikto saskaņošanas atvieglojumu - ja energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā - saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 8.punktu vietējās pašvaldības teritorijas plānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai. Vietēja pašvaldība teritorijas plānojumu izstrādā termiņam, kas pārsniedz 10 gadus, attiecīgi tajā nav iespējams paredzēt visas iespējamus un vismaz 10 gadu termiņā veicāmus inženiersistēmu un energoobjektu attīstīšanas darbus. Jāņem vērā, ka teritorijas plānojuma, tai skaitā tā grozījumu, izstrādes process ir laikietilpīgs un resursietilpīgs,  plānojuma izstrādes kārtība un termiņi ir strikti reglamentēti. Līdz ar to, tā pielāgošana energoapgādes komersantu identificētām vajadzībām praktiski nav iespējama (grozījumu izstrādes un apstiprināšanas termiņš neļauj efektīvi reaģēt uz energokomersantu vajadzībām).
Savukārt, detālplānojums kā teritorijas plānošanas dokuments ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus. Detālplānojums nav piemērots lineāro objektu attīstīšanas procesam, jo lineārās būves būvniecība skar vienlaicīgi virkni zemes vienību, kuras, turklāt nepiedēr energoapgādes komersantam. 
- 2.punktā noteikto saskaņošanas atvieglojumu - ja energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkano līniju, publiski lietojamās ielas, tāda ceļa robežās, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai esošās aizsargjoslas robežās - pamatā šajā punktā paredzētais gadījums ir izmantojams gala patērētāju pieslēgumu realizācijai un zemsprieguma ārējā inženiertīkla ierīkošanai. Tas neattiecas uz augstsprieguma ārējo inženiertīklu attīstību, kas pārsvarā gadījumos jau atrodas ārpus sarkanajām līnijām un citiem iepriekš minētajiem objektiem;
- 3. punktā noteikto saskaņošanas atvieglojumu - ja vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas – nav konstatēts, ka pašvaldības būtu piekritušas kādā gadījumā šo regulējumu piemērot;
- 3.¹ punktā noteikto saskaņošanas atvieglojumu - ja energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots esošajā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā un pēc tā ierīkošanas aizsargjoslas platums palielinās ne vairāk kā par 10 procentiem, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi – pārsvarā gadījumos piemēro, lai zemsprieguma ārējo inženiertīklu ierīkotu jau blakus esošajam šāda paša veida inženiertīklam, nevis, lai nojauktu esošo inženiertīklu un ierīkotu jaunu atbilstošo inženiertīklu. Tas saistīts ar to, ka zemsprieguma ārējā inženiertīkla gadījumā būvdarbus ir iespējams droši veikt daudz tuvāk esošajam kabeļiem nekā augstsprieguma ārējā inženiertīkla gadījumā;
- 3.² punktā noteikto saskaņošanas atvieglojumu - ja ierīkojamam energoapgādes komersanta objektam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss un ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums – pielieto lieliem nacionālās nozīmes būvniecības projektiem, tas nav piemērojams  energoapgādes komersantu "ikdienas" attīstības projektu realizācijai;
- 4.punktā noteiktas saskaņojuma atvieglojums - ja tas noteikts citos likumos – šobrīd nav piemērojams, jo energoapgādes jautājumus regulē Enerģētikas likums. 

Tāpat Enerģētikas likuma 19.panta 1². daļa paredz tiesības energoapgādes komersantam veikt sava objekta pārbūvi vai atjaunošanu bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku, saskaņošanu aizstājot ar zemes īpašnieka informēšanu. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 9.punktu būves pārbūve ir būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu, savukārt, saskaņā ar likuma 1.panta 4.punktu būves atjaunošana ir būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Energoapgādes lineāro inženiersistēmu, ir īpaši augstsprieguma inženiertīklu būvniecībai ir zināma specifika. Ņemot vērā spriegumu, inženiertīkla atjaunošana vai pārbūve ir iespējama, to atslēdzot no strāvas. Vairuma gadījumu inženiertīkla atslēgšana no strāvas nav iespējama, ņemot vērā valsts drošības un sabiedrības drošības aspektus, augstsprieguma tīkli nodrošina elektroenerģijas piegādi visām vitālām valsts un sabiedrības vajadzībām. Augstsprieguma ārējā inženiertīkla gadījumā, ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu ekspluatējamību, lai neveidotos situācija, kurā tiek patraukta kāda sabiedrībai svarīga objekta (piemēram, ārstniecības iestādes) energoapgāde. Ne visos gadījumos uz šo ārējo inženiertīklu atjaunošanas vai pārbūves laiku ir iespējams nodrošināt, ka elektroenerģija tiek pārvadīta patērētājiem pa citiem šī inženiertīkla atzariem. Praksē, ja rodas nepieciešamība atjaunot vai pārbūvēt energoapgādes objektu, komersants blakus esošajam objektam ierīko jaunu objektu un pēc tā ekspluatācijas uzsākšanas, tiek demontēts vecs un nokalpojis objekts. Proti, energotīklu gadījumā nav iespējams "normāls" pārbūves vai atjaunošanas process, tā vietā tiek veikta jaunā tīkla izbūve un vecā tīkla demontāža, līdz ar to, 19.panta 1².daļas regulējums darbojas tikai retos gadījumos. 
 

Ievērojot iepriekš minēto, ar likumprojekta 1.pantu ir paredzēs papildināt Enerģētikas likuma 19. panta 1.¹ daļu ar jaunu gadījumu, kad energoapgādes komersants būs tiesīgs jaunā objekta būvniecību (ierīkošanu) veikt bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku, saskaņošanu aizstājot ar zemes īpašnieka informēšanu. Tas attieksies uz šādiem gadījumiem:

- energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam šī energoapgādes komersanta objektam un līdzšinējā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā, un pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par 20 procentiem elektrisko tīklu gaisvadu līniju vai elektrisko tīklu kabeļu līniju, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, gadījumā;

- energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam šī energoapgādes komersanta objektam un blakus līdzšinējā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslai, un pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par 2 metriem pazemes elektrisko tīklu kabeļu līniju gadījumā.

Regulējumā piedāvātais izņēmums attiecas tikai uz tāda jauna energoapgādes objekta būvniecību, kas top ar mērķi aizvietot citu novecojušo objektu, kas jau apgrūtina un aprobežo konkrētu zemes īpašumu (tam dabā pastāv aizsargjosla). Attiecīgi pēc jaunā objekta ierīkošanas un vecā objekta demontāžas aizsargjosla mainīsies nebūtiski, attiecīgi nebūtiski mainīsies arī īpašuma aprobežojums. 

Jaunā atbilstošā inženiertīkla ierīkošana ietver apjomīgus būvdarbus, tai skaitā pamatu betonēšanu, infrastruktūras un iekārtu montāžu, gaisvadu līniju uzstādīšanu un citas darbības, kuru veikšanai nepieciešams ne tikai cilvēka darba spēks, bet arī motorizētas tehnikas izmantošana. Gaisvadu līniju un elektrisko tīklu kabeļu līniju, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, gadījumā minēto būvdarbu veikšanai nepieciešama pietiekami plaša teritorija. Papildus ir jāņem vērā, ka būvdarbu laikā ir nepieciešams novērst esošā un jaunā inženiertīkla saskaršanās risku, kā arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu darba drošību. Ņemot vērā līdzšinējo AS “Augstsprieguma tīkls” pieredzi šādu būvniecības ieceru realizācijā, lai nodrošinātu minimāli nepieciešamo būvdarbu vietu, tai skaitā vadoties no darba drošības aspektiem, būtu nepieciešams noteikt, ka aizsargjoslas novietojums, realizējot jaunas gaisvadu līniju vai elektrisko tīklu kabeļu līnijas, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, ierīkošanu blakus nojaucamajai tāda paša veida līnijai, var mainīties līdz 20% attiecībā pret esošā inženiertīkla aizsargjoslu.

Arī citu elektroapgādes ārējo inženiertīklu (pazemes elektrisko tīklu kabeļu līniju) gadījumā, esošās inženierbūves atjaunošana vai pārbūve var nebūt iespēja, saistībā ar nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi. Šo inženierbūvju gadījumā būtu papildus jāņem vērā, ka tām ir noteikta ievērojami mazāka aizsargjosla kā, piemēram, gaisvadu līnijām. Pazemes elektrisko tīklu kabeļu līnijām maksimālā aizsargjosla ir 1,5 m no kabeļu līnijas ass katrā pusē. Pie tik mazas aizsargjoslas 20% aizsargjoslas novietojuma izmaiņas jeb izmaiņas par 0,3 m nebūs pietiekamas, lai visos gadījumus būtu iespējams sekmīgi un droši realizēt būvdarbus. Saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums” 2.tabulas 8.piezīmi, veicot ārējo inženiertīkla ierīkošanu ar beztranšejas (caurdures) metodi, elektrolīnijas aizsargjoslās kabeļiem ar spriegumu 110 kV un augstāk minimālais attālums ir 2 metri. Šāds minimālais attālums ir noteikts, lai nodrošinātu blakus esošo ārējo inženiertīklu drošu ekspluatējamību, kā arī tika ņemts vērā apstāklis, ka pieejamā vēsturiskā informācija par pazemi var neatbilst faktiskajai situācijai dabā. Līdz ar to, ņemot vērā līdzšinējo AS “Augstsprieguma tīkls” pieredzi šādu būvniecības ieceru realizācijā, lai nodrošinātu minimāli nepieciešamo būvdarbu vietu, tai skaitā vadoties no darba drošības aspektiem, būtu nepieciešams noteikt, ka aizsargjoslas novietojums, realizējot pazemes elektrisko tīklu kabeļu līnijas ierīkošanu blakus nojaucamajai tāda paša veida līnijai, var mainītas līdz 2 m attiecībā pret esošā ārējā inženiertīkla aizsargjoslu.

Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojektā 1.pantā, ņemot vērā, ka regulējums ir saistīts Aizsargjoslu likuma, inženierbūvju vārdiskie apzīmējumi ir pieņemti atbilstoši Aizsargjoslu likumā lietotai terminoloģijai (elektrisko tīklu gaisvadu līnija; elektrisko tīklu kabeļu līnija; elektrisko tīklu kabeļu līnija, kura zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus).

[2] Enerģētikas likuma 19. panta 1.² daļā paredzēts, ka zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja pārbūves rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Taču minētā norma nav piemērojama gadījumā, kad tiek veikta energoapgādes komersanta objekta pilnīga vai daļēja nojaukšana un, to aizvietojot, tiek būvēts cits, līdzvērtīgs energoapgādes komersanta objekts.

[2] Enerģētikas likuma 19. panta 1.² daļa tiek precizēta, nosakot, ka zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu arī gadījumā, kad tiek veikta energoapgādes komersanta objekta pilnīga vai daļēja nojaukšana un, to aizvietojot, tiek būvēts cits, līdzvērtīgs energoapgādes komersanta objekts. Tuvāk šo jautājumi papildus regulēs arī Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.603 “Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu” noteiktajā kārtībā. Atsevišķi jānorāda, ka ar izmaiņām regulējumā netiek izmanīts tas, ka visos gadījumos zemes īpašniekam sedzami zaudējumi, kas tam radušies saistībā ar energoapgādes komersanta objekta ierīkošanu.