Anotācija

Latvijā 2024. gada maija pirmajā dekādē vairākās naktīs bija stipra salna, bet 2024. gada 28.–29. jūlijā tika pieredzētas lietavas. Šo nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ tika nodarīti postījumi vairākos Latvijas reģionos un iznīcināta ievērojama daļa lauksaimniecības kultūraugu sējumu.
2025. gada 10. martā stājās spēkā regula 2025/441, ar kuru Latvijai piešķirts atbalsts 4 200 000 euro apmērā.
Regulas 2025/441 1. panta 3. punkts noteic, ka piešķirto atbalstu izmanto pasākumiem, kuru mērķis ir visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem nozarēs un ražošanas jomās, ko iespaidojuši nelabvēlīgi klimatiski apstākļi skartajos reģionos, kompensēt ekonomiskos zaudējumus, kuri ietekmē viņu saimniecību dzīvotspēju. Šīs regulas 1. panta 4. punkts arī paredz, ka atbalsts jāizmaksā, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kuros ņemti vērā faktiskie ekonomiskie zaudējumi, kas radušies cietušajiem lauksaimniekiem.

Ne visiem lauksaimniekiem ir bijusi iespēja apdrošināt savas kultūraugu platības. Apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās, un apdrošinātāji piedāvā lauksaimniekiem arvien plašākas iespējas apdrošināt kultūraugus.   Piemēram, jau 2024. gadā vairākas apdrošināšanas sabiedrības piedāvāja augļudārzu apdrošināšanu pret krusas risku, kura iepriekš nebija pieejama, taču vēl nav iespējams apdrošināt augļudārzu pret citiem riska faktoriem. Tāpat gandrīz netiek piedāvāti dārzeņu platību apdrošināšanas pakalpojumi, tāpēc šo nozaru lauksaimniekiem ir  ļoti ierobežotas iespējas pasargāt kultūraugus no dažāda veida apdraudējuma.
Ievērojot iepriekšminēto, projekta 4. punkts paredz, ka uz atbalstu var pretendēt augļkopības un dārzeņkopības nozares lauksaimnieki, lai segtu 2024. gada pavasaru salnas un jūliju lietavu radītos faktiskos ekonomiskos zaudējumus, kas ietekmē viņu saimniecību dzīvotspēju. Savukārt laukaugu nozarē par graudaugu, eļļas augu un tauriņziežu platībām, kas cieta 2024. gada jūlija lietavās, atbalsts netiks paredzēts, jo nozarei ir pieejama apdrošināšana un valsts paredz kompensāciju 50 % apmērā par apdrošināšanas polises iegādi.

Uz atbalstu 2024. gada pavasara salnas radīto seku mazināšanai varēs pieteikties ikviens lauksaimnieks, kas 2024. gadā LAD ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarējis noteikumu projekta 1. pielikumā noteikto augļu un ogu aizņemtās platības.
Savukārt uz atbalstu 2024. gada lietavu radīto seku mazināšanai varēs pieteikties ikviens lauksaimnieks, kas 2024. gadā LAD ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarējis projekta 1. pielikumā noteikto augļu, ogu un dārzeņu aizņemtās platības, ja tās atradās zonā, kurā diennakts nokrišņu daudzums bija lielāks par mēneša klimatisko normu jūlijā (75,7 mm). Visspēcīgākās lietusgāzes piemeklēja Latvijas centrālos rajonus, tāpēc projekta 2. pielikumā dots to pagastu un pilsētu saraksts, kuras būtiski skāra 2024. gada jūlija lietavas. Sarakstu sagatavoja LAD pēc LVMĢC pieejamās informācijas par tām administratīvajām teritorijām (pagastiem un pilsētām), kurās nokrišņu summa 24 stundās no 2024. gada 28. jūlija plkst. 9.00 līdz 29. jūlija plkst. 9.00 bija lielāka par mēneša klimatisko normu jūlijā (75,7 mm).
Ņemot vērā lauksaimnieku no 2024. gada 31. jūlija līdz 15. augustam LAD EPS sniegto informāciju par konkrētiem postījumiem dēļ lietavām, var secināt, ka arī atsevišķos reģionos ārpus 2. pielikumā minētā saraksta bija novērojamas stipras lietusgāzes un vēja brāzmas. Turklāt, pēc nozares sniegtās informācijas atsevišķos pagastos nav LVMĢC meteoroloģiskās stacijas un līdz ar to nav vienmērīgs pārklājums. Tādējādi projekts paredz, ka atbalsta pieteikumu var iesniegt arī lauksaimnieks, kas 1. pielikumā noteiktās augļu, ogu un dārzeņu aizņemtās deklarētās platības kā cietušās kultūraugu platības ir pieteicis LAD no 2024. gada 31. jūlija līdz 15. augustam un attiecīgajā reģionā 2024. gada 28. un 29. jūlijā diennakts nokrišņu daudzums ir vismaz 75,7 mm atbilstoši tuvākās meteoroloģijas stacijas datiem.
Nav iespējams noteikt konkrētas 2024. gada pavasara salnas skartas zonas, jo salna ir ļoti lokāla parādība un atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, reljefa u. c.

Projekta 1. pielikumā minēti augļi, ogas un dārzeņi atbilstoši kultūraugu veidu kodu sarakstam, kas noteikts normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. Šajā pielikumā nav iekļautas lopbarības bietes un cukurbietes, kas saskaņā ar kombinēto nomenklatūru ir lopbarība (KN12), kā arī lavanda, kas saskaņā ar kombinēto nomenklatūru pieder pie ēteriskās eļļas grupas produktiem (KN33). Pielikumā nav iekļauti arī kultūrauga kods 640 (kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē), jo attiecas uz dekoratīvajiem stādījumiem.

Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu LAD un novērstu to, ka administrēšanas izmaksas ir lielākas par izmaksāto atbalstu, projekta 5. punkts paredz, ka kopējā attiecināmā atbalsta platība ir vismaz 0,5 hektāri. Atbalstu par 2024. gada salnām un lietavām nepiešķir par vienu un to pašu platību.

Tā kā ārkārtas atbalsts Latvijai piešķirts 4 200 000 euro apmērā, projekta 14. punkts paredz, ka LAD proporcionāli samazina izmaksājamo atbalstu, ja aprēķinātā kopējā atbalsta summa pārsniedz pieejamo finansējumu.

Tā kā uz atbalstu 2024. gada pavasara salnas, kā arī jūlija lietavu radīto seku mazināšanai varēs pieteikties ikviens lauksaimnieks, kas 2024. gadā LAD ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarējis projekta 1. pielikumā noteikto augļu un ogu aizņemtās platības, un tā kā jūlija lietavās cietušām platībām jāatrodas to pagastu vai pilsētu teritorijā, kas minēti projekta 2. pielikumā, ir jāparedz termiņš atbalsta iesnieguma iesniegšanai.
Lai nodrošinātu to, ka atbalstu saņem visvairāk cietušie lauksaimnieki nozarēs un ražošanas jomās, kuras iespaidojuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi to skartajos reģionos, ietekmējot viņu saimniecību dzīvotspēju, tad, ievērojot faktiskos ekonomiskos zaudējumus, kā to paredz regulas 2025/441 1. panta 3. un 4. punkts, projektam ir jānosaka objektīvi un nediskriminējoši atbalsta piešķiršanas kritēriji.
Turklāt ir jāņem vērā, ka no jaunām ilggadīgo stādījumu platībām nav bijusi iespēja gūt ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības.
Lai kompensētu ekonomiskos zaudējumus, ir jānosaka atbalsta likme par katru kultūraugu.
Visbeidzot, jānosaka atbalsta griesti, lai novērstu konkurences kropļojumus un pārkompensācijas risku.

Projekta 8. punkts paredz, ka atbalsta pretendentam 20 dienu laikā pēc projekta spēkā stāšanās LAD jāiesniedz atbalsta iesniegums par cietušajām platībām.

Lai paredzētu atbalstu tādu nelabvēlīgu klimatisku apstākļu dēļ visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem augļkopības un dārzeņkopības nozarē, kuri ietekmē viņu saimniecību dzīvotspēju, projekta 9. punkts paredz, ka atbalsts tiek piešķirts, ja atbalsta pretendenta ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības 2024. gadā par vienu deklarēto hektāru ir samazinājušies vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar 2021., 2022. un 2023. gada vidējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības par vienu deklarēto hektāru.
Savukārt projekta 10. punkts noteic, ja atbalsta pretendents ir saņēmis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas noteikumiem lauksaimniekiem augļu un ogu, piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarē un par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību par vētras radītajiem zaudējumiem augkopības nozarē 2023. gadā, tad iepriekšminēto ieņēmumu samazinājumu vērtē, tos salīdzinot ar 2021. un 2022. gada vidējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības par vienu deklarēto hektāru (t. i., netiek ņemts vērā 2023. gads). Šāds nosacījums paredzēts tāpēc, ka augļkopības un dārzeņkopības nozare arī 2023. gadā cieta no nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem (pavasara salnas, sausuma, krusas), kas atstāja ietekmi uz saimniecības dzīvotspēju.
Tādējādi tiek ņemti vērā visi saimniecības ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības un tiek sniegts atbalsts visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem, kuriem var rasties grūtības segt saistības, un tas var radīt maksātnespējas draudus. Ja saimniecības kopējie ieņēmumi ir nozīmīgi samazinājušies, tad saimniecībai var tikt apdraudētas iespējas segt zaudējumus ar iekšējiem resursiem un rezervēm vai piesaistīt ārējo finansējumu. Šī iemesla dēļ ir svarīgi vērtēt saimniecības kopējos ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības. Jebkuras uzņēmējdarbības, tostarp lauksaimnieciskās ražošanas, darbības pamatprincipiem jābūt orientētiem uz to, lai uzņēmums vai saimniecība kopumā būtu rentabla, pielāgotos tirgum, strādātu ilgtspējīgi un radītu pievienoto vērtību visai sabiedrībai kopumā.

LAD rīcībā ir informācija par tām platībām, kas konkrētajos gados (2021., 2022., 2023. un 2024. gads) ir deklarētas LAD ģeotelpiskajā iesniegumā (turpmāk – deklarētā platība). Savukārt informācija par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības tiks iegūta no Valsts ieņēmumu dienesta, kā to paredz projekta 12. punkts.
Vispirms tiek aprēķināti katra attiecīgā gada (no 2021. līdz 2024. gadam) ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu deklarēto hektāru, neieskaitot vienu un divus gadus vecu ilggadīgo stādījumu platības. Pēc tam tiek aprēķināti trīs gadu (2021., 2022. un 2023.) vai divu gadu (2021. un 2022.) vidējie ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu deklarēto hektāru. Visbeidzot, 2024. gada ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu deklarēto hektāru tiek salīdzināti ar trīs gadu (2021., 2022. un 2023.) vai divu gadu (2021. un 2022.) vidējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības uz vienu deklarēto hektāru. Ja rezultātā tiek iegūts vismaz 20 procentu samazinājums, tad atbalsta pretendents ir atbalsttiesīgs.
Aprēķinā tiek ņemta vērā visa atbalsta pretendenta deklarētā platība (arī graudaugu, zālāju u. c. aizņemtā), neieskaitot vienu un divu gadus vecu ilggadīgo stādījumu, izņemot zemeņu stādījumu, platības, kā to paredz projekta 11. punkts. Šāds nosacījums iekļauts tāpēc, ka ilggadīgo stādījumu platības pirmajos divos gados nedod pienācīgu ražu un nesniedz ieguldījumu kopējos saimniecības ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības. Lai mazinātu administratīvo slogu, attiecībā uz visām ilggadīgajām kultūrām noteikts vienots kritērijs, jo 2024. gada pavasara salnās visvairāk cieta upenes (48 %), ābeles (18 %) un smiltsērkšķi (10 %), bet 2024. gada jūlija lietavās – ābeles (37 %), krūmmellenes (42 %) un smiltsērkšķi (14 %). Saskaņā ar LLKC lauksaimniecības bruto seguma (turpmāk - bruto segums) datiem pirmais gads, kad no šīm kultūrām tiek iegūta vērā ņemama raža, ir trešais audzēšanas gads. Projekta apspriešanās laikā nozares pārstāvji norādīja, ka jau trešajā audzēšanas gadā var iegūt pat 80 procentu ražas.
Par ilggadīgo stādījumu, izņemot zemeņu stādījumu, pirmo audzēšanas gadu tiek uzskatīts gads, kad attiecīgā platība pirmoreiz ir deklarēta LAD ģeotelpiskajā iesniegumā.

Projekta 13. punktā dota formula, pēc kuras LAD ir jāaprēķina atbalsts. Lai kompensētu ekonomiskos zaudējumus, katram projekta 1. pielikumā minētam kultūraugam ir noteikta atbalsta likme.
Atbalsta likmes katrai kultūrai aprēķināja LLKC saskaņā ar bruto seguma datiem, nosakot vidējos ieņēmumus no katra kultūrauga aizņemtā hektāra 2022., 2023. un 2024. gadā. Ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi un Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu, 25. panta 10.–11. punkta nosacījumus, ir aprēķināti 80 % no vidējiem trīs pēdējo gadu ieņēmumiem par katru kultūraugu. Turklāt, ievērojot neesošo apdrošināšanu, tika noteikts atbalsta slieksnis par hektāru, kurš nedrīkst pārsniegt 50 % no iepriekš aprēķinātās 80 % summas no vidējiem trīs pēdējo gadu ieņēmumiem. Šāds aprēķins papildus nodrošina pārkompensācijas riska novēršanu. Tādējādi atbalsta likme tika noteikta šādi: ja LLKC aprēķinātie vidējie ieņēmumi no hektāra 2022., 2023. un 2024. gadā par kartupeļiem (kultūrauga kods 820) veidoja 8523 euro/ha un par ābelēm (kultūrauga kods 911) – 16 598 euro/ha, tad noteiktā atbalsta likme par kartupeļiem (kultūrauga kods 820) ir 3409 euro/ha un par ābelēm (kultūrauga kods 911) – 6639 euro/ha.

Ievērojot iepriekšminēto, proti, ka ilggadīgo stādījumu platības pirmajos divos gados nedod pienācīgu ražu un nesniedz ieguldījumu kopējos saimniecības ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības, arī atbalsta aprēķinā netiek ņemtas vērā vienu un divu gadus vecu ilggadīgo stādījumu platības. Tādējādi projekta 13. punktā noteikts, ka attiecībā uz ilggadīgiem stādījumiem papildus projekta 4. punkta nosacījumiem ņem vērā to platību, kas 2024. un 2022. gadā pārklājas lauka līmenī. Tā kā atbalsts tiek paredzēts par 2024. gada deklarētām platībām, kas cietušas no nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, tad par ilggadīgajiem stādījumiem papildus lauka līmenī tiks salīdzinātas 2024. gada un 2022. gada deklarētās platības (t. i., ja 2022. gadā ierīkotas jaunas ilggadīgo stādījumu platības, tad 2024. gads ir trešais to audzēšanas gads, kad jau var iegūt vērā ņemamu ražu). Ja viena attiecīgā kultūrauga deklarēto lauku kontūra nesakritīs, par šīm platībām netiks aprēķināts atbalsts. Ņemot vērā platībmaksājumu pieredzi, pieļaujamā pārklājuma atšķirība starp 2024. un 2022. gadu platību nepārsniedz 10 procentus.

Lai novērstu konkurences izkropļojumus un pārkompensācijas risku, projekta 13. punkts nosaka atbalsta griestus, t. i., atbalsts nepārsniedz 80 procentu no iepriekšējo gadu vidējiem ieņēmumiem par 2024. gada deklarētajiem hektāriem. Skaidrības labad punktā dota formula, pēc kuras tiek aprēķināti maksimālie atbalsta griesti, t. i., 2021., 2022. un 2023. gada vidējie ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības par vienu deklarēto hektāru vai, ja atbalsta pretendents ir saņēmis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas noteikumiem lauksaimniekiem augļu un ogu, piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarē un par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību par vētras radītajiem zaudējumiem augkopības nozarē 2023. gadā, 2022. un 2023. gada vidējie ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības par vienu deklarēto hektāru tiek reizināti ar 2024. gada deklarētajiem hektāriem. Iegūtais rezultāts tiek reizināts ar 0,8, tā iegūstot 80 procentu slieksni no iepriekšējo gadu vidējiem ieņēmumiem par 2024. gada deklarētajiem hektāriem. Arī šajā aprēķinā neieskaita vienu un divus gadus vecu ilggadīgo stādījumu platības kā to paredz projekta 11. punkts.

Iepriekšējos gados ir bijušas situācijas, kad saimniecībām mainās to īpašnieks vai lietotājs, tāpēc ir jāparedz atbilstošs regulējums, jo atbalsts ir jāsaņem saimniecības pārņēmējam.
Ievērojot Valsts kontroles atzinumu, ir jāparedz nosacījums, ka pēc atbalsta saņemšanas lauksaimnieciskā darbība tiek turpināta. Atbalsta mērķis ir segt nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus un nodrošināt lauksaimnieciskās darbības turpināšanu.
Regula 2025/441 noteic, ka atbalsts ir jāizmaksā līdz 2025. gada 30. septembrim, kā arī, lai neizmaksātu pārmērīgu kompensāciju, jāņem vērā atbalsts, kas reaģēšanai uz attiecīgajiem ekonomiskajiem zaudējumiem piešķirts saskaņā ar citiem valsts vai ES atbalsta instrumentiem vai privātām shēmām.
Saskaņā ar regulas 2025/441 2. panta 2. punktu dalībvalstij līdz 2026. gada 31. martam ir jāsniedz informācija EK par summām, kas izmaksātas, sniedzot ārkārtas atbalstu, labuma guvēju skaitu un veidu, kā arī pasākuma iedarbīguma novērtējumu.

Tā kā saimniecībām mēdz mainīties īpašnieki, projekta 16. punktā noteikts, ka atbalstu saņem saimniecības pārņēmējs, ja saimniecība 2024. gadā tika pilnībā pārņemta un mainījās tās īpašnieks vai lietotājs. Šādās situācijās saimniecības pārņēmējs atbalsta iesniegumam pievieno īpašuma vai lietojuma tiesību apliecinošu dokumentu kopijas. 

Projekta 17. punkts paredz, ka atbalsta pretendents vismaz 12 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas apņemas turpināt darbību nozarē, kurā saņemts ārkārtas atbalsts. Ja tas minētajā laikā pārtrauc šo darbību, LAD atgūst izmaksāto atbalstu. Atbalstu neatgūst, ja atgūstamā summa par vienu atbalsta iesniegumu nepārsniedz 100 euro un šo summu nav iespējams ieturēt no nākamajiem atbalsta maksājumiem atbalsta saņēmējam vai ja darbība ir pārtraukta nepārvaramas varas dēļ.

LAD atbalstu aprēķina un izmaksā līdz 2025. gada 30. septembrim saskaņā ar regulas 2025/441 1. panta 6. punktu.
Turklāt, lai novērstu pārkompensācijas risku, projekta 8.3. apakšpunkts arī paredz pienākumu atbalsta pretendentam iesniegt LAD apliecinājumu par to, ka šajā projektā paredzēto zaudējumu kompensēšanai nav saņemts cits atbalsts vai atlīdzības maksājums.

Projekta 18.2. apakšpunkts paredz, ka LAD līdz 2026. gada 1. martam iesniedz ZM informāciju par izmaksāto atbalsta summu un saņēmēju skaitu. Savukārt projekta 20. punkts paredz, ka ZM sagatavo un iesniedz EK regulas 2025/441 2. pantā noteikto informāciju.

Ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu augļkopības un dārzeņkopības nozarē daļēji tiktu kompensēti ekonomiskie zaudējumi lauksaimniekiem to nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ, kuri ietekmē viņu saimniecību dzīvotspēju.
Atbalsta likmes par katru kultūru aprēķināja LLKC saskaņā ar bruto seguma datiem, nosakot no katra kultūrauga gūtos vidējos ieņēmumus no hektāra 2022., 2023. un 2024. gadā. Ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi un regulas 2022/2472 25. panta 10.–11. punkta nosacījumus, tika aprēķināti 80 % no vidējiem trīs pēdējo gadu ieņēmumiem par katru kultūraugu. Turklāt, ņemot vērā neesošo apdrošināšanu, tika noteikts atbalsta slieksnis par hektāru, kurš nedrīkst pārsniegt 50 % no iepriekš aprēķinātās 80 % summas no vidējiem trīs pēdējo gadu ieņēmumiem. Šāds aprēķins papildus nodrošina pārkompensācijas riska novēršanu.
Pasākuma mērķis ir nodrošināt augļkopības un dārzeņkopības saimniecību turpmāku darbību, taču šī pasākuma ietekmi būs iespējams novērtēt tad, kad būs zināmi dati par 2025. gada ražas apjomu augļkopības un dārzeņkopības nozarē.

2025. gada platību un ražas apjoma pārmaiņas.