Anotācija (ex-ante)

Situācija, kad nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas par nodokļu maksātāju ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, rada būtiskus nodokļu nemaksāšanas riskus. Tāpat digitālajām platformām nākas nodrošināt savu atbilstību dažādu valstu regulējumiem ar atšķirīgu pieeju attiecībā uz ziņošanas pienākumiem nodokļu administrācijām. Regulējumu atšķirības apgrūtina regulējuma ievērošanu arī tirgotājiem. Ievērojot minēto, nepieciešams ieviest regulējumu, kas būtu harmonizēts globālajā līmenī un uzlabotu tiesisko vidi visām iesaistītajām personām.

Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, Eiropas Savienības Padome 2021.gada 22.martā pieņēma DAC7. Minētās direktīvas ietvaros tika noteikta automātiskā informācija apmaiņa par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju par ienākumiem, ko gūst pārdevēji, kuri, izmantojot digitālās platformas, sniedz noteikta veida pakalpojumus vai pārdot preces. Tādējādi nodokļu administrāciju rīcībā būtu informācija, kas nepieciešama nodokļu kontroles funkciju īstenošanai attiecībā uz personām, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preces, izmantojot digitālās platformas. Tiktu arī nodrošināts regulējums, kas ir harmonizēts daudzās valstīs, tādējādi vienkāršāks un vieglāk izpildāms.
Ievērojot minēto, tika veikti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", to papildinot ar 15. panta vienpadsmito daļu, proti, deleģējot Ministru kabinetam izdot noteikumus. Ievērojot deleģējumu, Noteikumu projektā ietverts šāds regulējums:
1) Nosacījumi, kuriem iestājoties, ir sniedzama informācija. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka nodokļu maksātājam jāsniedz VID informācija gadījumā, ja tas atbilst ziņojoša platformas operatora definīcijai. Nodokļu maksātājs tiks parasti uzskatīts par ziņojošu platformas operatoru, ja izpildīsies šādi nosacījumi:
- tas ir vienība (piemēram, komercsabiedrība), kas slēdz līgumus ar pārdevējiem par digitālās platformas pieejamību (iespēja pārdevējiem pārdot savas preces vai sniegt pakalpojumus pircējiem, kas slēdz darījumu, izmantojot digitālo platformu);
- tam ir saikne ar Latviju (piemēram, nodokļu rezidence, inkorporācija, vadības atrašanās vieta, pastāvīgā pārstāvniecība), vai tam nav saiknes ne ar vienu valsti, kas apmainās ar Latviju ar informāciju, bet tas slēdz līgumus ar Latvijas pārdevējiem par piekļuvi platformai.
- tas nav izslēgts platformas operators (tas pierādījis VID, ka tā biznesa modelis ir tāds, ka tam nav pārdevēju, par kuriem būtu jāsniedz ziņas).
2) Iesniedzamās informācijas apjoms. Informācija attiecas uz ienākumiem, ko pārdevējs gūst no nekustamā īpašuma iznomāšanas, individuālu pakalpojumu sniegšanas, preču pārdošanas vai jebkura transporta veida iznomāšanas. Informācija sevī ietver gan pārdevēju identificējošo informāciju, gan kopējo ienākuma apjomu pārskata periodā, sadalīljumā pa ceturkšņiem, kā arī, noteiktajos gadījumos attiecīgo darbību (darījumu) skaitu un dienu skaitu, cik pārskata periodā nekustamais īpašums bija iznomāts.
3) Kārtība, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID. Atkarībā no informācijas veida un situācijas, informācija tiek iegūta no dažādiem avotiem. Tajā skaitā, ziņojošais platformu operators iegūst informāciju par pārdevējiem no pašiem pārdevējiem. Minēto informāciju noteiktajos gadījumos ir jāpārbauda, salīdzinot ar publiski pieejamu informāciju vai ziņojoša platformas operatora rīcībā esošu informāciju. Daļu informācijas ziņojošais platformu operators apkopo pats, ņemot vērā pārdevēju darbību platformā (piemēram, ienākumu apjoms, darījumu skaits u.c.). Informāciju par pārdevēju rezidenci regulējuma mērķim, ziņojošais platformu operators balsta uz pārdevēju sniegto informāciju (t.sk. par galveno adresi), to salīdzinot ar ziņojoša platformas operatora rīcībā esošu informāciju.
Ziņojošais platformas operators sniedz VID ziņas reizi gadā - līdz 31.janvārim par iepriekšēju pārskata gadu.
4) Pasākumi, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai. Lai automātiskā informācijas apmaiņa darbotos efektīvi, Noteikumu projektā paredzēti noteikti pasākumi. Tajā skaitā, pienākums glabāt informāciju noteiktu laika periodu, pienākums ieviest efektīvu mehānismu, lai pārdevēji sniegtu patiesu informāciju, pienākums noteiktajos gadījumos reģistrēt ziņojošo platformas operatoru u.c.
5) Kārtība, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu. VID apmainās ar informāciju ar citu valstu kompetentām iestādēm reizi gadā (divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada). Informācija tiek nosūtīta tām valstīm (ar kurām ir tiesisks pamats informācijas apmaiņai), par kuru rezidentiem VID saņēma informāciju no platformas, kas sniedza informāciju VID. Tāpat VID saņems informāciju no citām valstīm par Latvijas rezidentu gūtajiem ienākumiem platformās, par kurām informācija tika sniegta citās valstīs.