Anotācija

Līdz ar grozījumu Dzelzceļa likumā spēkā stāšanos 2022. gada 1. novembrī Dzelzceļa likuma 15. panta otrā daļa tika izteikta jaunā redakcijā, tāpēc spēku zaudēja Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 340 "Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā" (turpmāk - MK noteikumi Nr.340). Ņemot vērā minēto, šobrīd nav spēkā esoša regulējuma, kas noteiktu kārtību, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā.

Lai novērstu radušos situāciju, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā" (turpmāk - Noteikumu projekts), veicot nebūtiskus precizējumus, aktualizējot tos, kā arī aizstājot MK noteikumu Nr. 340 2. punktā minēto atsauci uz spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 30. oktobra noteikumiem Nr. 735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" ar vispārīgu atsauci, ka pārvaldītājs jautājumos, ko neregulē šie Ministru kabineta noteikumi, piemēro Ministru kabineta izdotos publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumus. Tādējādi novēršot nepieciešamību grozīt Ministru kabineta noteikumus katru reizi, kad mainās attiecīgais tiesiskais regulējums. Kā arī tiek precizēts Noteikumu projekta 3. punkts, nosakot, ka jautājumos par zemes nomas maksas noteikšanu piemēro Ministru kabineta izdotos publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumus.

Noteikumu projekts vairumā saglabā MK noteikumu Nr. 340 redakciju, nosakot kārtību, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā.
Dzelzceļa likuma 15. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (turpmāk - Pārvaldītājs) valdījumā nodoto valstij piederošo vai piekrītošo zemi (šā panta pirmā daļa) var nodot lietošanā, piešķirt par to apbūves tiesības vai apgrūtināt ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos gadījumos Pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā. Lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu uz šajā daļā minēto valstij piederošo vai piekrītošo zemi pieņem Satiksmes ministrija, bet Ministru kabinets izdod noteikumus par šajā daļā minētās valstij piederošās vai piekrītošās zemes nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanu ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Noteikumu projektā un anotācijā ietvertais termins "būve" tiek lietots Būvniecības likumā lietotās terminoloģijas izpratnē, savukārt ar terminu "komunikācija" tiek apzīmēts Būvniecības likumā noregulētais termins "inženiertīkls".

Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1. panta 11. punktu dzelzceļa zemes nodalījuma josla (turpmāk – nodalījuma josla) ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes. Savukārt Dzelzceļa likuma 17. panta pirmā daļa noteic, ka nodalījuma joslā citas personas jebkāda veida darbību var veikt tikai ar Pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē.
Pārvaldot nekustamos īpašumus, nereti var novērot privātpersonu neizpratni, ka dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslas funkcionālā izmantošana primāri ir dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai. Lai nodrošinātu nodalījuma joslas izmantošanu prioritāri Dzelzceļa likumā paredzētajam mērķim, Noteikumu projektā iekļautas normas par zemes nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 10. panta otrās daļas 2. punktu dzelzceļa infrastruktūras finansējumu veido arī ieņēmumi no tās nodošanas lietošanā par atlīdzību, uz kuras izvietota publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Pārvaldītāja mērķis ir optimāli un efektīvi izmantot valsts zemi (nodalījuma joslu) kā resursu, lai ar iegūtajiem finanšu līdzekļiem nodrošinātu nodalījuma joslas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Noteikumu projektā ir atsevišķi regulēts, kādus papildu noteikumus līgumslēdzēji paredz zemes nomas līgumā vai līgumā par servitūta nodibināšanu, ja apgrūtina zemi ar servitūtu.

Ņemot vērā, ka nodalījuma josla prioritāri ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, Noteikumu projektā ir noteikts pienākums zemes nomas līgumā paredzēt, ka lietošanā nodotā zeme ir jāatbrīvo, ja tā ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, Pārvaldītājam savas darbības nodrošināšanai vai valstij normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai. Minētajos gadījumos nomnieka pienākums ir par saviem līdzekļiem arī nojaukt vai pārvietot būves, ja par to nevienojas citādi. Vēršam uzmanību, ka šāda redakcija Ministru kabineta noteikumos Nr. 340 bija spēkā jau no 2017. gada, bet, ņemot vērā saņemtos iebildumus, šī punkta redakcija ir papildināta. Noteikumu projekts arī paredz iespēju pusēm līgumā atrunāt citu kārtību šādiem gadījumiem.
Tas neattiecas uz likumiskās zemes lietošanas tiesiskajām attiecībām, kad zeme ir iznomāta uz tās esošas un citai personai piederošas būves uzturēšanai.

Ar grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk - CL piemērošanas likums), kas stājās spēkā 2021. gada 29. oktobrī, piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības ir aizstātas ar likumiskās zemes lietošanas tiesības institūtu. Līdz ar to saskaņā ar CL piemērošanas likuma 42. panta piekto daļu, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma prasības par likumiskās zemes lietošanas tiesības institūta piemērošanu un likumiskās zemes lietošanas maksu piemēro ar 2024. gada 1. janvāri. 

Noteikumu projekta 3. punkts paredz, ka zemes nomas maksu nosaka, ievērojot Ministru kabineta izdotos noteikumus par publiskas personas zemes nomu un apbūves tiesību.
Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 350) 2.6. apakšpunkts, noteic, ka MK noteikumi Nr. 350 neattiecas uz zemesgabala iznomāšanu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas lietošanas noteikumi paredz citu kārtību. Noteikumu projekts regulē daļu no jautājumiem, kas saistīti ar publiskās personas zemes nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanu. Lai nodrošinātu vispārīgo publiskām personām piederošas zemes lietošanas noteikumu attiecināšanu arī uz valstij piederošo zemi zemes nodalījuma joslā, jautājumos, ko neregulē Noteikumu projekts, attiecībā uz valstij piederošas vai piekrītošas zemes publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanu ir piemērojami MK noteikumi Nr. 350.

Tādējādi Noteikumu projekts ir uzskatāms par citu (speciālo) kārtību, ievērojot Pārvaldītāja darbības specifiku. Tomēr tas paredz MK noteikumu Nr. 350 piemērošanu jautājumos, ko neregulē Noteikumu projekts. Piemēram, Noteikumu projektā ir noteikti gadījumi, kādos Pārvaldītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no nomas līguma, kā arī zemes nomas līgumā iekļaujamo nomnieka pienākumu par saviem līdzekļiem nojaukt nomas līguma laikā uzbūvētās būves un atbrīvot zemi no nomniekam piederošā kustamā īpašuma, ja puses nevienojas citādi. Šajos jautājumos tiek ņemta vērā Noteikumu projektā iekļautā speciālā kārtība, taču pārējos jautājumos, piemēram, kas attiecas uz zemes nomas maksas noteikšanu, tās pārskatīšanu, lēmuma par zemes nomas līguma noslēgšanu ar konkrētu nomnieku noteikšanas kārtība, nomas līguma termiņa pagarināšanas kārtība, tiek piemēroti MK noteikumi Nr. 350.

Ievērojot Noteikumu projekta 2. un 3. punktā noteikto, Pārvaldītājs, nododot lietošanā publiskas personas zemi, zemes nomas maksu nosaka, ievērojot MK noteikumi Nr. 350, kuros ir atrunāta zemesgabala minimālā maksa, proti, 5. punktā noteikts, ka zemesgabala minimālā maksa vai neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības minimālā maksa gadā ir 28 euro.
MK noteikumu Nr. 350 8. punkts paredz apbūvēta zemesgabala nomas maksu noteikt divos veidos: saskaņā ar MK noteikumu Nr. 350 8.1. apakšpunktā noteikto - 1,5 % no zemesgabala kadastrālā vērtības, ja apbūvētu zemesgabalu iznomā publiskai personai vai tās iestādei, kapitālsabiedrībai vai privātpersonai publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, savukārt attiecībā uz apbūvēta zemesgabala nomas maksu, ja apbūvētu zemesgabalu iznomā ar saimniecisko darbību saistītas publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai un samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, nomas maksu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai. Saskaņā ar MK noteikumu 350 8.2.apakšpunktu nomas maksu visos citos gadījumos nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai (bet tā nedrīkst būt mazāka par MK noteikumu 350 5. punktā minēto). MK noteikumu 350 8.¹ punkts noteic, ja iznomā apbūvētu zemesgabalu kopā ar publiskas personas būvi un nomas maksas noteikšanai pieaicina neatkarīgu vērtētāju, nomas maksu nosaka visam nomas objektam kopā atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai. MK noteikumu Nr. 350 8.³ punktā ir noteikts, ka apbūvēta zemesgabala lietošanas maksa tiek noteikta atbilstoši likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” paredzētajam apmēram, turklāt, ja uz zemesgabala esošajai būvei ir vairāki kopīpašnieki vai tiesiskie valdītāji vai ja zemesgabals ir kopīpašums, noteiktā lietošanas maksa ir attiecināma uz visu zemesgabalu kopumā un sadalāma proporcionāli, kā tas minēts MK noteikumu Nr. 350 8.⁴ punktā.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 350, iznomājot zemesgabalu, Pārvaldītājs organizē rakstisku, mutisku vai elektronisku izsoli. MK noteikumu Nr. 350 32. punkts noteic, ka neapbūvēta zemesgabala nomnieku noskaidro rakstiskā, mutiskā vai elektroniskā izsolē. Iznomātājs pieņem lēmumu par piemērojamo izsoles veidu, nodrošina izsoles atklātumu un dokumentē izsoles procedūru.
Izsoles sākuma nomas maksu Pārvaldītājs nosaka ne mazāku kā noteikts MK noteikumu Nr. 350 5. punktā, papildus ņemot vērā zemesgabala atrašanās vietu, faktiskā stāvokļa novērtēšanu, izmantošanas iespējas un citus apstākļus. Pārvaldītājs zemes nomas līgumu slēdz ar pretendentu, kurš atbilst Pārvaldītāja nosacījumiem un ir piedāvājis augstāko nomas maksu. 

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nav attiecināms uz mantas un finanšu līdzekļu apriti vienas publiskās personas ietvaros. Līdz ar to ir iespējama zemes nodošana bezatlīdzības lietošanā valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Noteikumu projekts paredz, ka šādā gadījumā Pārvaldītājs var nodot zemi bezatlīdzības lietošanā, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai Pārvaldītāja darbības nodrošināšanai.
Noteikumu projekts paredz Pārvaldītāja tiesības nodot zemi, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai Pārvaldītāja darbības nodrošināšanai, tādu objektu ierīkošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, kuru dēļ saskaņā ar Enerģētikas likumu, Elektronisko sakaru likumu un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu tiek noteikts zemes lietojuma tiesības aprobežojums. Šie objekti ir energoapgādes komersantu objekti, elektronisko sakaru tīkli un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas. Šādā gadījumā Ministru kabineta lēmums nav nepieciešams.

Inženierbūvju būvniecība var tikt veikta, izmantojot Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteikto zemes lietojuma tiesības aprobežojumu, par kuru šajos likumos paredzētajos gadījumos zemes īpašnieks var prasīt atlīdzību, kuru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par šādas atlīdzības noteikšanu, ja puses nevienojas citādi, bet šī atlīdzība nevar būt mazāka kā paredzēts atbilstošos normatīvajos aktos par šādas atlīdzības noteikšanu. Atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai metodikai, piemēram, Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumiem Nr. 603 “Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 603).
Savukārt ūdenssaimniecības būvniecības pakalpojumu atlīdzības noteikšanu regulē Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumi Nr. 479 "Atlīdzības aprēķināšanas kārtība par centralizētās ūdensapgādes, centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai vai pārbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežošanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 479).
Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības gadījumā vienreizēju atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu aprēķina, saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 2. maija noteikumiem Nr. 217 "Elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma atlīdzības noteikšanas kārtība".

Inženierbūvju novietojuma plānu, saskaņā ar kuru noteiks apgrūtinātās zemes platību, paredz  MK noteikumi Nr. 603.

Noteikumu projekta 9. punkts noteic, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk - LDz) var nodot zemi energoapgādes komersantu objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, noslēdzot attiecīgi Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzētajos gadījumos starp pusēm līgumu par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai atbilstoši nozares attīstības plānošanas dokumentiem, tā drošai ekspluatācijai, satiksmes drošībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai. No minētā izriet, ka 9. punktu dzelzceļa pārvaldītājam jāpiemēro kopsakarā ar Dzelzceļa likuma 17. pantu, Enerģētikas likuma 19. pantu un citām speciālo tiesību normām, kas regulē energoapgādes komersantu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu darbību. Ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tā drošai ekspluatācijai, satiksmes drošībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai, dzelzceļa pārvaldītājs lēmumu par līguma slēgšanu par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu pieņem atbilstoši Enerģētikas likuma 19. pantā un citās attiecīgās nozares speciālajās normās dotajai rīcības brīvībai,kas nozīmē, ka noteiktās situācijās dzelzceļa pārvaldītājs varēs pieņemt gan pozitīvu, gan negatīvu lēmumu, bet atsevišķos gadījumos dzelzceļa pārvaldītājam būs faktiski pienākums noslēgt attiecīgu līgumu.

Dzelzceļa likuma 17. pantā pirmā daļa noteic, ka dzelzceļa zemes nodalījuma joslā citas juridiskās un fiziskās personas jebkāda veida darbību drīkst veikt tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē un Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumu Nr. 79 “Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi” 3. punkts noteic, ka citas personas nodalījuma joslu drīkst izmantot ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rakstisku atļauju un saskaņā ar šiem noteikumiem. Ievērojot iepriekš minēto un Dzelzceļa likumā izteikto deleģējumu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam rīcībā ar  zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā, kā arī ievērojot labas pārvaldības principus rīcībā ar valsts mantu, LDz nododot zemi energoapgādes komersantu objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai, atbilstoši Noteikumu 9. punktā noteiktajam ir slēdzams līgums par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu, līgumā atrunājot pušu tiesības un pienākumus rīcībā ar valsts mantu un atrunājot jautājumus par drošības prasībām veicot būvdarbus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā. Papildus administratīvais slogs attiecībā uz līgumu slēgšanu LDz un inženierbūvju īpašniekiem nerodas.

Noteikumu projekts paredz, ka, pamatojoties uz šo objektu novietojuma plānu, kas izstrādāts atbilstoši būvnormatīvu noteiktajām prasībām un kurā iezīmē lietošanā nodoto zemes platību, un Aizsargjoslu likumā noteiktajiem aizsargjoslu platumiem, nosaka apgrūtinātās zemes platību, par kuru aprēķināma atlīdzība, atbilstoši normatīvajiem aktiem par šādas atlīdzības noteikšanu.
Ja normatīvie akti nenosaka atlīdzības piemērošanu attiecīgajā jomā, tad atlīdzības par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu noteikšanai pārvaldītājs var pieaicināt neatkarīgu vērtētāju. Ja atlīdzības maksas noteikšanai pieaicina neatkarīgu vērtētāju, komersants kompensē pārvaldītājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu.

Lai izvairītos no situācijām, kad publiskas personas zemi komersants apgrūtina ar inženierbūvēm, kas nepieciešamas tā saimnieciskās darbības nodrošināšanai par samazinātu zemes lietošanas atlīdzību, kas šajos gadījumos varētu tikt kvalificēts kā komercdarbības atbalsts komersantam Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē, Noteikumu projekta 10. punktā ir iekļauts šāds pārvaldītāja pienākums:
“Ja normatīvie akti nenosaka atlīdzības par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu piemērošanu attiecīgajā jomā un publiskas personas zemi paredzēts nodot lietošanā komersantam saimnieciskās darbības veikšanai un samazinātas zemes lietošanas atlīdzības piemērošanas gadījumā atbalsts komersantam kvalificētos kā komercdarbības atbalsts, pārvaldītājam ir pienākums noteikt atlīdzības apmēru atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus maksai, kura izmaksas pārvaldītājam kompensē komersants”.

Šāda pārvaldītāja pienākuma iekļaušana Noteikumu projektā, nodrošinās, ka publiskai personai piederoša zeme tiks nodota lietošanā komersantam saimnieciskās darbības veikšanai, par atlīdzību, kas atbilst tirgus vērtībai, tā neradot priekšrocības kādam konkrētam komersantam. Šis pienākums ir piemērojams tikai gadījumos, ja normatīvie akti nenosaka atlīdzības par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu piemērošanu attiecīgajā jomā un komersants vēlas apgrūtināt publiskas personas zemi saimnieciskās darbības veikšanai un samazinātas zemes lietošanas atlīdzības piemērošanas gadījumā atbalsts komersantam kvalificētos kā iespējamais komercdarbības atbalsts.

Ievērojot, ka Dzelzceļa likums nosaka, kādiem mērķiem ir paredzēta dzelzceļa zemes nodalījuma josla, un šī likuma 1. panta 11. punkts noteic, ka dzelzceļa zemes nodalījuma josla ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes, kā arī trešo  personu darbības, ierobežojums dzelzceļa zemes nodalījuma joslā ir noteikts Dzelzceļa likuma 17. panta pirmajā daļā, kura noteic, ka dzelzceļa zemes nodalījuma joslā citas  juridiskās un fiziskās personas jebkāda veida darbību drīkst veikt tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē, un trešajā daļā, atbilstoši kurai jebkura komunikāciju izvietošana, pārvietošana un rekonstrukcija dzelzceļa zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitāti un satiksmes drošību. 
Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas primārā funkcija ir dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošana, to droša ekspluatācija un attīstība, līdz ar to Noteikumu projekta 12. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai, Noteikumu projekta 9. punktā minēto inženierbūvi pārvieto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Tātad energoapgādes komersantu objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēma vai tās daļas, kuras Pārvaldītājs atļāvis ierīkot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā, jāpārvieto saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35. panta sesto daļu, kas noteic, ka juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona vai — pēc savstarpējas vienošanās — objekta īpašnieks vai valdītājs, kā arī ievērojot Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteikto. Noteikumu projekta 12. punkta redakcija vienlaikus nosaka arī izņēmuma gadījumu - ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem atbilstoši spēkā esošajiem dzelzceļa nozares attīstības plānošanas vai normatīvajiem dokumentiem, šo noteikumu ​9. punktā minēto inženierbūvi pārvieto par inženierbūves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem.

Saskaņā ar Noteikumu projekta 17. punktu, Noteikumus nepiemēro attiecībā uz elektroapgādes komersantu objektiem, elektronisko sakaru tīkliem un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmām vai to daļām, kas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā izvietotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Vienlaikus noteikumi nevar tikt attiecināti uz tiem zemes nomas līgumiem, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim. Šādi līgumi saskaņā ar šo noteikumu 18. punktu ir spēkā līdz to darbības termiņa beigām, un šo noteikumu prasības uz tiem nav attiecināmas.

Ņemot vērā Noteikumu projekta saskaņošanas gaitā un 2023. gada  9. marta starpinstitūciju tiešsaistes sanāksmē izteikto Finanšu ministrijas lūgumu, ar Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 3. punktu Klimata un enerģētikas ministrijai un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzdots līdz 2025. gada 30. jūnijam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus to kompetencē esošajos normatīvajos aktos, lai novērstu iespējamu komercdarbības atbalsta risku gadījumos, kad nekustamais īpašums tiek nodots lietošanā saimnieciskās darbības veikšanai, neparedzot tirgus cenas noteikšanu, un normatīvajos aktos noteiktā cenas noteikšanas kārtība var radīt komercdarbības atbalsta risku Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē attiecībā uz komersantiem. 

Noteikumu projekta 10. punkts paredz noteikt komercdarbības atbalsta kontroles principus, kas novērstu potenciālā nelikumīgā komercdarbības atbalsta piešķiršanu publiskai personai piederošās dzelzceļa infrastruktūras zemes lietotājiem. Analoģiskiem principiem jāattiecas uz visiem gadījumiem, kad publiskas personas īpašums tiek nodots saimnieciskās darbības veicēju lietošanā (piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi" un MK noteikumos Nr. 350 noteiktie principi). Cita publiskas personas īpašuma lietošanas maksas noteikšanas kārtība var radīt situāciju, ka publiskas personas īpašums tiek lietots par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, tādējādi tas kvalificētos kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts, kas būtu atgūstams saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļā noteikto kārtību. Vienlaikus aicinām skatīt Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 53. punktu un 4.2. sadaļu.
Finanšu ministrija skaidro, ka saskaņā ar komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasībām, par publiskas personas resursa izmantošanu ir jābūt noteiktai adekvātai samaksai, turklāt, lai šāda maksa neradītu ekonomisko priekšrocību, tai ir jābūt ne mazākai kā tirgus vērtībai, ko nosaka atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā, beznosacījumu konkursa procedūrā vai saskaņā ar neatkarīga vērtētāja noteikto tirgus maksu. Šobrīd nav iespējams gūt pilnīgu pārliecību, ka ar Noteikumu projektu saistītajos normatīvajos aktos (piemēram, MK noteikumi Nr. 603 vai MK noteikumi Nr. 479) noteiktajā kārtībā aprēķinātā un piemērotā maksa par publiskas personas nekustamā īpašuma lietošanu nerada ekonomisko priekšrocību tā saņēmējam, ko tas nevarētu iegūt normālos tirgus apstākļos, turklāt, speciālā regulējuma esamība neizslēdz komercdarbības atbalsta piešķiršanas risku publiskas personas īpašuma izmantotājām/saimnieciskās darbības veicējam.