21-TA-688: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Rīcības kodeksa pārraudzības institūcijas licencēšanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Rīcības kodeksa pārraudzības institūcijas licencēšanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma (turpmāk – Likums) 22. panta otrajai un trešajai daļai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt, ka rīcības kodeksu pārrauga neatkarīga licencēta rīcības kodeksa pārraudzības institūcija (turpmāk – pārraudzības institūcija), kurai ir atbilstoša reputācija, kapacitāte un ekspertīze.
Spēkā stāšanās termiņš
02.01.2023.
Pamatojums
Šāds termiņš ir noteikts, lai nodrošinātu Noteikumu projekta saskaņošanu un pieņemšanu, kā arī sagatavotos regulējuma ieviešanai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – datu regula) 41. panta 1. punkts nosaka, ka rīcības kodeksa ievērošanas pārraudzību saskaņā ar 40. pantu var veikt struktūra, kura pienācīgi pārzina kodeksa tematiku un kuru minētajam nolūkam ir akreditējusi kompetentā uzraudzības iestāde. Lai pārraudzības institūciju akreditētu, tai ir jāatbilst datu regulas 41. panta 2. punkta prasībām un 41. panta 3. punkta kārtībā apstiprinātajiem kritērijiem. Proti noteikts, ka Datu valsts inspekcija (turpmāk – inspekcija) kā kompetentā uzraudzības iestāde konkrēta rīcības kodeksa ievērošanas pārraudzībai var akreditēt pārraudzības institūciju, ja tā atbilst noteiktām prasībām un kritērijiem.
Datu regulas tiešās piemērošanas ietvaros Latvijas Republikā ir pieņemts un no 2018. gada 5. jūlija ir stājies spēkā Likums, kura 22. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka inspekcija saskaņā ar datu regulas 41. panta 1. punktu uz pieciem gadiem izsniedz licenci pārraudzības institūcijai, kura pienācīgi pārzina rīcības kodeksa tematiku un pārrauga kodeksa izpildi. Savukārt minētā panta otrajā un trešajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasības pārraudzības institūcijas licences saņemšanai, licences izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību un gadījumus, kā arī noteikt valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.
Datu regulas tiešās piemērošanas ietvaros Latvijas Republikā ir pieņemts un no 2018. gada 5. jūlija ir stājies spēkā Likums, kura 22. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka inspekcija saskaņā ar datu regulas 41. panta 1. punktu uz pieciem gadiem izsniedz licenci pārraudzības institūcijai, kura pienācīgi pārzina rīcības kodeksa tematiku un pārrauga kodeksa izpildi. Savukārt minētā panta otrajā un trešajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasības pārraudzības institūcijas licences saņemšanai, licences izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību un gadījumus, kā arī noteikt valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skat. informāciju "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Lai inspekcija atbilstoši Likuma 22. panta pirmajā daļā ietvertajam uzdevumam varētu veikt pārraudzības institūcijas licencēšanu, ir izstrādāts Noteikumu projekts.
1. Prasības pārraudzības institūcijas licences saņemšanai
Noteikumu projekta 2. punkts paredz noteikt vairākas pārraudzības institūcijai izvirzāmās prasības licences saņemšanai.
Atbilstoši datu regulas 41. panta 2. punktam pārraudzības institūcijai ir jāatbilst šajā normā norādītajām vispārīgajām prasībām, kā arī inspekcijas izstrādātajiem un, ievērojot konsekvences mehānismu, kas aprakstīts datu regulas 63. pantā, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (turpmāk – kolēģija) apstiprinātiem akreditēšanas kritērijiem. Līdz ar to arī Noteikumu projektā ietverta prasība, ka pārraudzības institūcijai jāizpilda datu regulas 41. panta 2. punkta prasības un jāatbilst 41. panta 3. punkta kārtībā apstiprinātajiem kritērijiem.
Saskaņā ar kolēģijas 2019. gada 4. jūnija pamatnostādņu 1/2019 attiecībā uz rīcības kodeksiem un pārraudzības struktūrām saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679[1] (turpmāk – Pamatnostādnes) 81. punktu ierosinātajai pārraudzības struktūrai un saistītām pārvaldības struktūrām ir jābūt formulētām tādā veidā, lai kodeksu izstrādātāji varētu apliecināt, ka pārraudzības struktūrai ir atbilstošs statuss, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus saskaņā ar 41. panta 4. punktu un būtu sodāma par šo uzdevumu pārkāpumiem saskaņā ar datu regulas 83. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Līdz ar to Noteikumu projektā ietverta prasība, ka pārraudzības institūcijai ir juridiskās personas statuss Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.
Tāpat ņemot vērā pārraudzības institūcijas nozīmīgo lomu rīcības kodeksa pārraudzībā, inspekcijai ir jāgūst pārliecība, ka pārraudzības institūcija spēs pildīt tai uzticētos pienākumus, tā pārzina un ievēro datu apstrādes prasības, kā arī pilda tai ar normatīvajiem aktiem uzliktās saistības. Līdz ar to pārraudzības institūcijai tiek izvirzītas šādas vispārīgas prasības licences saņemšanai: tai triju gadu laikā nav anulēta izsniegtā licence, izņemot gadījumu, ja licence anulēta pēc pašas pārraudzības institūcijas lūguma; tā pēdējā gada laikā nav sodīta par pārkāpumu fizisko personu datu aizsardzības jomā un tai nav nodokļu parādu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu), kuru kopsumma pārsniedz 150 euro. Minētā nodokļu parāda summa ir noteikta, ņemot vērā citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu par subjekta atbilstību prasībām, piemēram, Publisko iepirkumu likuma 9. panta astotās daļas 2. punkts, 42. panta pirmās daļas 2. punkts.
2. Licences izsniegšana
Noteikuma projekta 3. punktā ir noteiktas iesniegumā licences saņemšanai norādāmās ziņas un tai pievienojamie dokumenti.
Nesaņemot visas Noteikumu projekta 3. punktā minētās ziņas vai dokumentus, nav iespējams uzsākt uz iesnieguma pamata ierosinātās administratīvās lietas izskatīšanu pēc būtības, tāpēc konkrētajā gadījumā pieļaujams izņēmumus no Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmās daļas un papildus nepieciešamo informāciju lūgt iesniegt vēl pirms iesnieguma izskatīšanas pēc būtības. Ņemot vērā minēto Noteikumu projektā noteikts, ka saņemot iesniegumu licences saņemšanai, inspekcija desmit darbdienu laikā pārbaudīs vai tajā ir norādītas visas nepieciešamās ziņas un pievienoti dokumenti, nevērtējot to saturu pēc būtības. Ja minētajā pārbaudē tiks konstatētas nepilnības vai neprecizitātes, pārraudzības institūcijai tiks dots saprātīgs termiņš nepieciešamo ziņu vai dokumentu iesniegšanai. Savukārt, ja sākotnējā pārbaudē nepilnības vai neprecizitātes nebūs konstatētas, vai pārraudzības institūcija būs novērsusi norādītās nepilnības, inspekcija paziņos pārraudzības institūcijai par iesnieguma izskatīšanas uzsākšanu pēc būtības.
Inspekcija pieņems lēmumu par licences izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt licenci Fizisko personu datu apstrādes likuma 23.1 pantā noteiktajā termiņā. Minētais termiņš ir noteikts, ņemot vērā to, ka būs nepieciešams veikt apjomīgas informācijas izvērtēšanu, apmeklēt pārraudzības institūciju tās darbības vietā, lai pārliecinātos par šīs institūcijas atbilstību datu regulas un Noteikumu projekta prasībām, pieprasīt un saņemt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju no citām iestādēm, piemēram, no Uzņēmumu reģistra – aktuālo informāciju par pārraudzības institūcijas tiesisko statusu, juridisko adresi, un, ja nepieciešams, papildu informāciju vai dokumentus no pārraudzības institūcijas. No publiski pieejamās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzes iegūt informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem pārraudzības institūcijas nodokļu parādiem, bet no Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas iegūt informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa parādu. Vienlaikus norādāms, ka Noteikumu projekta 2.5. apakšpunktā noteiktā kritērija lielums (nodokļu parāda summas apmērs) ir noteikts ne tikai ņemot vēra analoģiskos risinājumus citos normatīvajos aktos, bet primāri, lai noteiktu samērīgu administrēšanas slogu pārbaudes procesā iesaistītajām institūcijām (gan lai samērīgi palielinātu slogu inspekcijai, gan lai nepalielinātu esošo slogu citām institūcijām), proti, atbilstību šim kritērijam ir samērā viegli pārbaudīt, izmantojot esošos instrumentus - Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzi, kurā tiek nodrošināta aktuālā informācija par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmu - nekustamā īpašuma nodokļa parāda esamības pārbaudei. Papildus norādītajam, inspekcijai no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs" būs nepieciešams iegūt informāciju par pārraudzības institūcijas administratīvajiem pārkāpumiem (fizisko personu datu aizsardzības jomā kapitālsabiedrībai sods par administratīvo pārkāpumu var būt noteikts, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 83. pantu) un attiecībā uz piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli (par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem saskaņā ar Krimināllikuma 145.pantu).
Tāpat jārēķinās, ka pārraudzības institūcijas licencēšana ir cieši saistīta ar attiecīga rīcības kodeksa apstiprināšanu datu regulas 40. pantā noteiktajā kārtībā. Proti, rīcības kodeksa apstiprināšana un tā pārraudzības institūcijas licencēšana ir vienlaikus veicami procesi, jo no datu regulas 40. panta 4. punkta un 41. panta 1. un 5. punkta izriet, ka apstiprināta rīcības kodeksa obligāto pārraudzību ir jāveic licencētai pārraudzības institūcijai.
Atbilstoši datu regulas 40. panta 6. punktam, ja rīcības kodekss, tā grozījumu projekts ir apstiprināts saskaņā ar 5. punktu un, ja attiecīgais rīcības kodekss neattiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, inspekcija reģistrē un publisko kodeksu. Savukārt saskaņā ar datu regulas 40. panta 7. punktu, ja rīcības kodekss vai tā grozījumu projekts attiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, inspekcijai pirms tā apstiprināšanas 63. pantā noteiktajā kārtībā (konsekvences mehānisms) ir jāveic lēmuma projekta saskaņošana un jāsaņem kolēģijas atzinums. Starpvalstu rīcības kodeksa izskatīšanas un apstiprināšanas plūsmas diagramma ir skatāma Pamatnostādņu 4. pielikumā[2]. Ņemot vērā to, ka starpvalstu rīcības kodeksa izvērtēšanā un apstiprināšanā var būt iesaistītas vairākas uzraudzības iestādes, kolēģija un Eiropas Komisija, starpvalstu rīcības kodeksa apstiprināšana ir laikietilpīga.
Lai izvairītos no situācijas, kad apstiprināta rīcības kodeksa darbība ir jāaptur, jo netiek nodrošināta nepieciešamā atbilstības pārraudzība sakarā ar to, ka licencētai pārraudzības institūcijai ir beidzies licences termiņš, inspekcija rekomendē pārraudzības institūcijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms licences derīguma termiņa beigām iesniegt inspekcijā iesniegumu par jaunas licences saņemšanu.
3. Licences apturēšana un anulēšana
Saskaņā ar datu regulas 41. panta 5. punktu inspekcijai ir jāveic licencētas pārraudzības institūcijas uzraudzība, kas ietver tiesības anulēt pārraudzības institūcijas licences darbību, ja licencēta pārraudzības institūcija neizpilda licencēšanas nosacījumus vai ja tās veiktās darbības pārkāpj datu regulu. Vienlaikus Pamatnostādņu 87. punktā skaidrots, ja apstākļi ļauj, atsaukšanai vajadzētu notikt tikai pēc tam, kad inspekcija ir devusi pārraudzības institūcijai iespēju steidzami novērst problēmas vai noteiktā termiņā veikt attiecīgus uzlabojumus. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekta 12. punktā ir noteiktas tiesības inspekcijai noteiktos gadījumos, kas saistīti ar inspekcijas realizēto uzraudzību, uz laiku līdz sešiem mēnešiem apturēt pārraudzības institūcijas licenci. Pārraudzības institūcijai tiks dots samērīgs laiks konstatēto nepilnību (pārkāpumu) novēršanai. Ja konstatētās nepilnības netiks novērstas inspekcijas noteiktajā termiņā, inspekcija pieņems lēmumu par licences anulēšanu. Vienlaikus norādāms, ka licences apturēšanas kārtība netiks piemērota, bet uzreiz tiks lemts par licences anulēšanu, ja būs konstatēts būtisks pārraudzības institūcijas darbības vai fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpums, vai arī pārraudzības institūcija būs iesniegusi iesniegumu ar lūgumu anulēt licenci.
Lēmumu par pārraudzības institūcijas licences darbības apturēšanu, atjaunošanu vai anulēšanu pieņems inspekcijas direktors. Direktora lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.
4. Valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība
Noteikumu projektā ir noteikts, ka valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu ir 5000 euro.
Valsts nodeva par licences izsniegšanu ir jāapmaksā pirms pārraudzības institūcija iesniedz attiecīgu iesniegumu inspekcijā.
Valsts nodeva par licences izsniegšanu pārraudzības institūcijai noteikta, ņemot vērā Noteikumu projekta II nodaļā izvirzītās prasības pārraudzības institūcijai, lai tā varētu saņemt licenci.
Valsts nodevas apmērs ir noteikts gana augsts ar mērķi, lai nodevas apmērs būtu saistīts ar vienu no pārraudzības institūcijai izvirzītajiem kritērijiem – neatkarību. Pārraudzības institūcijai ir jānodrošina attiecīgi resursi – gan cilvēkresursi, gan finansiālie resursi, lai tā varētu nodrošināt rīcības kodeksa noteikumu izpildes uzraudzību un veikt datu regulas prasību izpildi. Līdz ar to pārraudzības institūcijai jābūt pieejamiem pietiekamiem finansiāliem resursiem. Tāpat valsts nodevas apmērs ir noteikts, ņemot vērā inspekcijas resursu ieguldījumu viena iesnieguma licences saņemšanai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Licence tiek izsniegta uz 5 gadiem, līdz ar to valsts nodeva tiek maksāta par visu periodu – 5 gadi.
Pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās portālā www.latvija.lv tiks publicēta pakalpojumu kartīte par pārraudzības institūcijas licences saņemšanu.
[1] https://edpb.europa.eu/sites/default/files/files/file1/edpb_guidelines_201901_v2.0_codesofconduct_lv.pdf
[2] https://edpb.europa.eu/sites/default/files/files/file1/edpb_guidelines_201901_v2.0_codesofconduct_lv.pdf
1. Prasības pārraudzības institūcijas licences saņemšanai
Noteikumu projekta 2. punkts paredz noteikt vairākas pārraudzības institūcijai izvirzāmās prasības licences saņemšanai.
Atbilstoši datu regulas 41. panta 2. punktam pārraudzības institūcijai ir jāatbilst šajā normā norādītajām vispārīgajām prasībām, kā arī inspekcijas izstrādātajiem un, ievērojot konsekvences mehānismu, kas aprakstīts datu regulas 63. pantā, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (turpmāk – kolēģija) apstiprinātiem akreditēšanas kritērijiem. Līdz ar to arī Noteikumu projektā ietverta prasība, ka pārraudzības institūcijai jāizpilda datu regulas 41. panta 2. punkta prasības un jāatbilst 41. panta 3. punkta kārtībā apstiprinātajiem kritērijiem.
Saskaņā ar kolēģijas 2019. gada 4. jūnija pamatnostādņu 1/2019 attiecībā uz rīcības kodeksiem un pārraudzības struktūrām saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679[1] (turpmāk – Pamatnostādnes) 81. punktu ierosinātajai pārraudzības struktūrai un saistītām pārvaldības struktūrām ir jābūt formulētām tādā veidā, lai kodeksu izstrādātāji varētu apliecināt, ka pārraudzības struktūrai ir atbilstošs statuss, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus saskaņā ar 41. panta 4. punktu un būtu sodāma par šo uzdevumu pārkāpumiem saskaņā ar datu regulas 83. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Līdz ar to Noteikumu projektā ietverta prasība, ka pārraudzības institūcijai ir juridiskās personas statuss Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.
Tāpat ņemot vērā pārraudzības institūcijas nozīmīgo lomu rīcības kodeksa pārraudzībā, inspekcijai ir jāgūst pārliecība, ka pārraudzības institūcija spēs pildīt tai uzticētos pienākumus, tā pārzina un ievēro datu apstrādes prasības, kā arī pilda tai ar normatīvajiem aktiem uzliktās saistības. Līdz ar to pārraudzības institūcijai tiek izvirzītas šādas vispārīgas prasības licences saņemšanai: tai triju gadu laikā nav anulēta izsniegtā licence, izņemot gadījumu, ja licence anulēta pēc pašas pārraudzības institūcijas lūguma; tā pēdējā gada laikā nav sodīta par pārkāpumu fizisko personu datu aizsardzības jomā un tai nav nodokļu parādu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu), kuru kopsumma pārsniedz 150 euro. Minētā nodokļu parāda summa ir noteikta, ņemot vērā citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu par subjekta atbilstību prasībām, piemēram, Publisko iepirkumu likuma 9. panta astotās daļas 2. punkts, 42. panta pirmās daļas 2. punkts.
2. Licences izsniegšana
Noteikuma projekta 3. punktā ir noteiktas iesniegumā licences saņemšanai norādāmās ziņas un tai pievienojamie dokumenti.
Nesaņemot visas Noteikumu projekta 3. punktā minētās ziņas vai dokumentus, nav iespējams uzsākt uz iesnieguma pamata ierosinātās administratīvās lietas izskatīšanu pēc būtības, tāpēc konkrētajā gadījumā pieļaujams izņēmumus no Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmās daļas un papildus nepieciešamo informāciju lūgt iesniegt vēl pirms iesnieguma izskatīšanas pēc būtības. Ņemot vērā minēto Noteikumu projektā noteikts, ka saņemot iesniegumu licences saņemšanai, inspekcija desmit darbdienu laikā pārbaudīs vai tajā ir norādītas visas nepieciešamās ziņas un pievienoti dokumenti, nevērtējot to saturu pēc būtības. Ja minētajā pārbaudē tiks konstatētas nepilnības vai neprecizitātes, pārraudzības institūcijai tiks dots saprātīgs termiņš nepieciešamo ziņu vai dokumentu iesniegšanai. Savukārt, ja sākotnējā pārbaudē nepilnības vai neprecizitātes nebūs konstatētas, vai pārraudzības institūcija būs novērsusi norādītās nepilnības, inspekcija paziņos pārraudzības institūcijai par iesnieguma izskatīšanas uzsākšanu pēc būtības.
Inspekcija pieņems lēmumu par licences izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt licenci Fizisko personu datu apstrādes likuma 23.1 pantā noteiktajā termiņā. Minētais termiņš ir noteikts, ņemot vērā to, ka būs nepieciešams veikt apjomīgas informācijas izvērtēšanu, apmeklēt pārraudzības institūciju tās darbības vietā, lai pārliecinātos par šīs institūcijas atbilstību datu regulas un Noteikumu projekta prasībām, pieprasīt un saņemt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju no citām iestādēm, piemēram, no Uzņēmumu reģistra – aktuālo informāciju par pārraudzības institūcijas tiesisko statusu, juridisko adresi, un, ja nepieciešams, papildu informāciju vai dokumentus no pārraudzības institūcijas. No publiski pieejamās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzes iegūt informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem pārraudzības institūcijas nodokļu parādiem, bet no Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas iegūt informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa parādu. Vienlaikus norādāms, ka Noteikumu projekta 2.5. apakšpunktā noteiktā kritērija lielums (nodokļu parāda summas apmērs) ir noteikts ne tikai ņemot vēra analoģiskos risinājumus citos normatīvajos aktos, bet primāri, lai noteiktu samērīgu administrēšanas slogu pārbaudes procesā iesaistītajām institūcijām (gan lai samērīgi palielinātu slogu inspekcijai, gan lai nepalielinātu esošo slogu citām institūcijām), proti, atbilstību šim kritērijam ir samērā viegli pārbaudīt, izmantojot esošos instrumentus - Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzi, kurā tiek nodrošināta aktuālā informācija par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmu - nekustamā īpašuma nodokļa parāda esamības pārbaudei. Papildus norādītajam, inspekcijai no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs" būs nepieciešams iegūt informāciju par pārraudzības institūcijas administratīvajiem pārkāpumiem (fizisko personu datu aizsardzības jomā kapitālsabiedrībai sods par administratīvo pārkāpumu var būt noteikts, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 83. pantu) un attiecībā uz piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli (par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem saskaņā ar Krimināllikuma 145.pantu).
Tāpat jārēķinās, ka pārraudzības institūcijas licencēšana ir cieši saistīta ar attiecīga rīcības kodeksa apstiprināšanu datu regulas 40. pantā noteiktajā kārtībā. Proti, rīcības kodeksa apstiprināšana un tā pārraudzības institūcijas licencēšana ir vienlaikus veicami procesi, jo no datu regulas 40. panta 4. punkta un 41. panta 1. un 5. punkta izriet, ka apstiprināta rīcības kodeksa obligāto pārraudzību ir jāveic licencētai pārraudzības institūcijai.
Atbilstoši datu regulas 40. panta 6. punktam, ja rīcības kodekss, tā grozījumu projekts ir apstiprināts saskaņā ar 5. punktu un, ja attiecīgais rīcības kodekss neattiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, inspekcija reģistrē un publisko kodeksu. Savukārt saskaņā ar datu regulas 40. panta 7. punktu, ja rīcības kodekss vai tā grozījumu projekts attiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, inspekcijai pirms tā apstiprināšanas 63. pantā noteiktajā kārtībā (konsekvences mehānisms) ir jāveic lēmuma projekta saskaņošana un jāsaņem kolēģijas atzinums. Starpvalstu rīcības kodeksa izskatīšanas un apstiprināšanas plūsmas diagramma ir skatāma Pamatnostādņu 4. pielikumā[2]. Ņemot vērā to, ka starpvalstu rīcības kodeksa izvērtēšanā un apstiprināšanā var būt iesaistītas vairākas uzraudzības iestādes, kolēģija un Eiropas Komisija, starpvalstu rīcības kodeksa apstiprināšana ir laikietilpīga.
Lai izvairītos no situācijas, kad apstiprināta rīcības kodeksa darbība ir jāaptur, jo netiek nodrošināta nepieciešamā atbilstības pārraudzība sakarā ar to, ka licencētai pārraudzības institūcijai ir beidzies licences termiņš, inspekcija rekomendē pārraudzības institūcijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms licences derīguma termiņa beigām iesniegt inspekcijā iesniegumu par jaunas licences saņemšanu.
3. Licences apturēšana un anulēšana
Saskaņā ar datu regulas 41. panta 5. punktu inspekcijai ir jāveic licencētas pārraudzības institūcijas uzraudzība, kas ietver tiesības anulēt pārraudzības institūcijas licences darbību, ja licencēta pārraudzības institūcija neizpilda licencēšanas nosacījumus vai ja tās veiktās darbības pārkāpj datu regulu. Vienlaikus Pamatnostādņu 87. punktā skaidrots, ja apstākļi ļauj, atsaukšanai vajadzētu notikt tikai pēc tam, kad inspekcija ir devusi pārraudzības institūcijai iespēju steidzami novērst problēmas vai noteiktā termiņā veikt attiecīgus uzlabojumus. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekta 12. punktā ir noteiktas tiesības inspekcijai noteiktos gadījumos, kas saistīti ar inspekcijas realizēto uzraudzību, uz laiku līdz sešiem mēnešiem apturēt pārraudzības institūcijas licenci. Pārraudzības institūcijai tiks dots samērīgs laiks konstatēto nepilnību (pārkāpumu) novēršanai. Ja konstatētās nepilnības netiks novērstas inspekcijas noteiktajā termiņā, inspekcija pieņems lēmumu par licences anulēšanu. Vienlaikus norādāms, ka licences apturēšanas kārtība netiks piemērota, bet uzreiz tiks lemts par licences anulēšanu, ja būs konstatēts būtisks pārraudzības institūcijas darbības vai fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpums, vai arī pārraudzības institūcija būs iesniegusi iesniegumu ar lūgumu anulēt licenci.
Lēmumu par pārraudzības institūcijas licences darbības apturēšanu, atjaunošanu vai anulēšanu pieņems inspekcijas direktors. Direktora lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.
4. Valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība
Noteikumu projektā ir noteikts, ka valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu ir 5000 euro.
Valsts nodeva par licences izsniegšanu ir jāapmaksā pirms pārraudzības institūcija iesniedz attiecīgu iesniegumu inspekcijā.
Valsts nodeva par licences izsniegšanu pārraudzības institūcijai noteikta, ņemot vērā Noteikumu projekta II nodaļā izvirzītās prasības pārraudzības institūcijai, lai tā varētu saņemt licenci.
Valsts nodevas apmērs ir noteikts gana augsts ar mērķi, lai nodevas apmērs būtu saistīts ar vienu no pārraudzības institūcijai izvirzītajiem kritērijiem – neatkarību. Pārraudzības institūcijai ir jānodrošina attiecīgi resursi – gan cilvēkresursi, gan finansiālie resursi, lai tā varētu nodrošināt rīcības kodeksa noteikumu izpildes uzraudzību un veikt datu regulas prasību izpildi. Līdz ar to pārraudzības institūcijai jābūt pieejamiem pietiekamiem finansiāliem resursiem. Tāpat valsts nodevas apmērs ir noteikts, ņemot vērā inspekcijas resursu ieguldījumu viena iesnieguma licences saņemšanai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Licence tiek izsniegta uz 5 gadiem, līdz ar to valsts nodeva tiek maksāta par visu periodu – 5 gadi.
Pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās portālā www.latvija.lv tiks publicēta pakalpojumu kartīte par pārraudzības institūcijas licences saņemšanu.
[1] https://edpb.europa.eu/sites/default/files/files/file1/edpb_guidelines_201901_v2.0_codesofconduct_lv.pdf
[2] https://edpb.europa.eu/sites/default/files/files/file1/edpb_guidelines_201901_v2.0_codesofconduct_lv.pdf
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Noteikumu projektā paredzētais regulējums skars juridiskās personas, kuras pienācīgi pārzina attiecīgā rīcības kodeksa tematiku, ir neatkarīgas, ar labu reputāciju un pietiekamu kapacitāti, kā arī vēlēsies saņemt licenci rīcības kodeksa pārraudzībai.
Ietekmes apraksts
Lai saņemtu licenci rīcības kodeksa pārraudzībai, juridiskai personai jānodrošina Noteikumu projektā noteikto prasību izpilde, jāsamaksā valsts nodeva par licences izsniegšanu un jāiesniedz inspekcijā iesniegums licences saņemšanai. Jāsadarbojas ar inspekciju iesnieguma licences saņemšanai izskatīšanas procesā un licences darbības laikā.
Vienlaikus norādāms, ka rīcības kodeksa pārraudzības institūcijas licencēšana ir veicama, tikai gadījumā, ja datu regulas 40. pantā noteiktajā kārtībā ir izstrādāts un apstiprināšanai tiek virzīts attiecīgs rīcības kodeksa projekts vai rīcības kodeksa grozījumu projekts. Rīcības kodeksa projekta izstrāde un pievienošanās apstiprinātam rīcības kodeksam ir brīvprātīgi veicama.
Vienlaikus norādāms, ka rīcības kodeksa pārraudzības institūcijas licencēšana ir veicama, tikai gadījumā, ja datu regulas 40. pantā noteiktajā kārtībā ir izstrādāts un apstiprināšanai tiek virzīts attiecīgs rīcības kodeksa projekts vai rīcības kodeksa grozījumu projekts. Rīcības kodeksa projekta izstrāde un pievienošanās apstiprinātam rīcības kodeksam ir brīvprātīgi veicama.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
753,60
Noteikumu projektā paredzētais regulējums skars juridiskās personas, kuras pienācīgi pārzina attiecīgā rīcības kodeksa tematiku, ir neatkarīgas, ar labu reputāciju un pietiekamu kapacitāti, kā arī vēlēsies saņemt licenci rīcības kodeksa pārraudzībai.
palielinās
Vērtības nozīme:
9,42
vienas stundas darbaspēka izmaksas 2020. gadā darbības veidā "Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi" pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DI__DIS/DIS010/table/tableViewLayout1/
80,00
viena iesnieguma licences saņemšanai un tam pievienojamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana inspekcijā stundās
1
pārraudzība institūcija
1
Visā licences izsniegšanas procesā vienu reizi
753,60
Provizoriski viena iesnieguma licences saņemšanai un tam pievienojamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana inspekcijā izmaksas. Noteikumu projekta 2. un 3. punkts.
Kopā
753,60
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
10 000
0
5 000
5 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
10 000
0
5 000
5 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
10 000
0
5 000
5 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
10 000
0
5 000
5 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
10 000
5 000
5 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
10 000
5 000
5 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Budžeta ieņēmumu aprēķins veikts, pieņemot, ka licences vēlēsies saņemt četras pārraudzības institūcijas, no tām divas 2023. gadā, viena 2024. gadā un viena 2025. gadā. Licence tiek izsniegta uz pieciem gadiem.
Noteikumu projektā paredzētā valsts nodeva par licences izsniegšanu pārraudzības institūcijai ir 5000 euro.
2023. gadā ieņēmumi sastādīs 10 000 euro:
valsts nodeva par licences izsniegšanu 5000 euro x 2 pārraudzības institūcijas = 10 000 euro;
2024. gadā ieņēmumi sastādīs 5000 euro:
valsts nodeva par licences izsniegšanu 5000 euro x 1 pārraudzības institūcijas = 5000 euro.
2025. gadā ieņēmumi sastādīs 5000 euro:
valsts nodeva par licences izsniegšanu 5000 euro x 1 pārraudzības institūcijas = 5000 euro.
Noteikumu projektā paredzētā valsts nodeva par licences izsniegšanu pārraudzības institūcijai ir 5000 euro.
2023. gadā ieņēmumi sastādīs 10 000 euro:
valsts nodeva par licences izsniegšanu 5000 euro x 2 pārraudzības institūcijas = 10 000 euro;
2024. gadā ieņēmumi sastādīs 5000 euro:
valsts nodeva par licences izsniegšanu 5000 euro x 1 pārraudzības institūcijas = 5000 euro.
2025. gadā ieņēmumi sastādīs 5000 euro:
valsts nodeva par licences izsniegšanu 5000 euro x 1 pārraudzības institūcijas = 5000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaits nemainās.
Cita informācija
Inspekcija noteikumu projekta normu izpildi nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Datu valsts inspekcija6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publikācija institūcijas tīmekļvietnē
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Informācija par Noteikumu projektu un sabiedrības līdzdalības aktivitātēm 2021. gada 29. jūlijā tika ievietota Tieslietu ministrijas tīmekļvietnē (https://www.tm.gov.lv/lv/pazinojums-par-lidzdalibas-iespejam-ministru-kabineta-noteikumu-projekta-ricibas-kodeksa-parraudzibas-institucijas-licencesanas-noteikumi-izstrades-procesa-lidz-2021-gada-13-augustam) un Valsts kancelejas tīmekļvietnē (https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti), savukārt inspekcijas tīmekļvietnē – 2021. gada 9. jūlijā un 30. jūlijā (https://www.dvi.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba).
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros par Noteikumu projektu viedokli ar priekšlikumiem sniedza biedrība "Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija" (turpmāk – LĀPPA).
Nav ņemti vērā LĀPPA priekšlikumi :
1) Noteikumu projektā noteikt pārraudzības institūcijas licencēšanas kritērijus un inspekcijā iesniedzamo dokumentu sarakstu, kas nepieciešams licences saņemšanai.
Datu regulas 41. panta 2. punktā ir noteiktas prasības pārraudzības institūcijai licences saņemšanai, savukārt datu regulas 41. panta 3. punkts nosaka, ka inspekcija saskaņā ar datu regulas 63. pantā minēto konsekvences mehānismu iesniedz kolēģijai projektu par pārraudzības institūcijas akreditēšanas kritērijiem. No minētā izriet, ka inspekcijai ir pienākums, ievērojot konsekvences mehānismu, saskaņot ar kolēģiju atbilstības kritērijus pārraudzības institūcijas licencēšanai. Tikai pēc atbilstības kritēriju saskaņošanas ar kolēģiju būs iespējams veikt pārraudzības institūciju licencēšanu. Inspekcija šobrīd strādā pie kritēriju izstrādes un tuvākajā laikā uzsāks to saskaņošanu ar kolēģiju, līdz ar to uz Noteikumu projekta stāšanos spēkā būs pieejami arī ar kolēģiju saskaņoti kritēriji.
Inspekcijas skatījumā, lai neveicinātu Noteikumu projekta grozīšanu, Noteikumu projektā ir ietvertas vispārīgas prasības licences saņemšanai, savukārt ar kolēģijas saskaņotajiem atbilstības kritērijiem būs iespējams iepazīties inspekcijas tīmekļvietnē. Ņemot vērā to, ka kolēģijas apstiprinātie atbilstības kritēriji netiks iekļauti Noteikumu projektā, arī pilnīgs iesniedzamo dokumentu saraksts Noteikumu projektā netiks iekļauts.
2) Noteikumu projektā noteikt vienlīdzīgus priekšnoteikumus licences iegūšanai un tās anulēšanai, proti, noteikt, ka licence netiek izsniegta, kā arī licence tiek anulēta par būtisku pārkāpumu fizisko personu datu aizsardzības jomā.
Inspekcijas skatījumā prasības šiem atšķirīgiem procesiem nav vienādojamas. Jānorāda, ka personas datu apstrādes pārkāpums, par kuru tiek piemērots sods, vienmēr ir uzskatāms par būtisku, līdz ar to pēc būtības licences iegūšana netiek noteikta par maznozīmīgiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem.
3) No Noteikumu projekta 4.3. apakšpunkta redakcijas un Noteikumu projekta anotācijas kopumā nav skaidrs:
a) kādu uzraudzību veiks pārraudzības institūcija?
b) vai tā veiks pārraudzību par tās izstrādāto rīcības kodeksu, vai tā tomēr varēs veikt uzraudzību par kodeksa tematiku, kurā tā ir uzskatāmi pierādījusi savas zināšanas?
c) vai šādā gadījumā neradīsies situācijas, ka vienā nozarē būs vairākas pārraudzības institūcijas, kas veiks uzraudzību?
Uzskata, ka, ņemot vērā to, ka rīcības kodeksa izstrāde ir pieļaujama arī bez licencēšanās, Noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā nepieciešams precizēt iesniedzamos dokumentus, gadījumā, ja pārraudzības institūcija attiecīgajā nozarē jau ir izstrādājusi rīcības kodeksu, kas ir apstiprināts uzraugošajā iestādē.
Inspekcija norāda, ka Noteikumu projekts ir izstrādāts atbilstoši Likuma 22. panta otrajā un trešajā daļā ietvertajam deleģējumam. Līdz ar to tas nesatur normas saistībā ar rīcības kodeksu izstrādi vai grozīšanu.
Saskaņā ar datu regulas 40. panta 2. punktu apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, var izstrādāt rīcības kodeksus. Rīcības kodeksā ir jābūt noteiktai pārraudzības institūcijai un jāiekļauj mehānismi, kas ļauj attiecīgajai institūcijai pildīt tās funkcijas saskaņā ar datu regulas 41. pantu un veikt obligāto attiecīgā rīcības kodeksa ievērošanas pārraudzību. No minētā izriet, ka licencēta pārraudzības institūcija būs atbildīga par konkrēta apstiprināta rīcības kodeksa ievērošanas pārraudzību.
Vienlaikus Pamatnostādņu 62. punktā noteikts, ka attiecībā uz pārraudzības struktūras veidu un struktūru, kas akreditējama saskaņā ar datu regulas 41. pantu, datu regula nodrošina elastīgumu. Rīcības kodeksu izstrādātāji var nolemt izmantot ārējas vai iekšējas pārraudzības struktūras ar nosacījumu, ka abos gadījumos attiecīgā struktūra atbilst datu regulas 41. panta 2. punktā minētajām akreditācijas prasībām. Bez tam Pamatnostādnēs skaidrots, ka rīcības kodeksiem ne vienmēr jābūt ierobežotiem vai jāattiecas tikai uz konkrētu nozari. Piemēram, rīcības kodekss var attiekties uz atsevišķām nozarēm, kam ir kopīga apstrādes darbība ar vienādām apstrādes iezīmēm un vajadzībām. Ja kodeksu piemēro vairākās nozarēs, saskaņā ar minēto kodeksu var izraudzīties vairāk nekā vienu pārraudzības struktūru. Tomēr šādā gadījumā kodeksā pilnīgi skaidri jānosaka minētās pārraudzības struktūras funkciju kopums, citiem vārdiem sakot, jānorāda nozares, attiecībā uz kurām katra pārraudzības struktūra veiks savas funkcijas atbilstīgi datu regulas 41. pantam, un uzraudzības mehānismi, kas pieejami katrai pārraudzības struktūrai.
Inspekcijas ieskatā rīcības kodeksa apstiprināšana ir iespējama tikai tad, ja ir licencēta rīcības kodeksā minētā pārraudzības institūcija, pretējā gadījumā netiks nodrošināta rīcības kodeksa ievērošanas pārraudzība, kas saskaņā ar datu regulas 40. panta 4. punktu ir obligāta prasība.
4) LĀPPA nesaskata pamatojumu neatmaksāt pārraudzības institūcijai tās samaksāto valsts nodevu, ja inspekcija ir pieņēmusi lēmumu atteikt licences izsniegšanu, vai pārraudzības institūcija ir atsaukusi iesniegumu licences saņemšanai.
Ņemot vērā to, ka inspekcija Noteikumu projekta saskaņošanas procesā ir pārskatījusi un samazinājusi valsts nodevas apmēru no 7700 uz 5000 euro, kā arī to, ka inspekcijai rodas izdevumi par pārraudzības institūcijas iesnieguma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu, neatkarīgi no tā, vai lēmums ir pozitīvs vai negatīvs, un lai veicinātu pārdomātu un godprātīgu iesniegumu iesniegšanu, priekšlikums netiek ņemts vērā. Papildus jānorāda, ka noteiktais nodevas apmērs ir zemāks par faktiskajiem inspekcijas izdevumiem iesnieguma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā un nav saistāms ar inspekcijas izdevumiem, kas tai rodas pārraudzības institūcijas uzraudzības gaitā.
Nav ņemti vērā LĀPPA priekšlikumi :
1) Noteikumu projektā noteikt pārraudzības institūcijas licencēšanas kritērijus un inspekcijā iesniedzamo dokumentu sarakstu, kas nepieciešams licences saņemšanai.
Datu regulas 41. panta 2. punktā ir noteiktas prasības pārraudzības institūcijai licences saņemšanai, savukārt datu regulas 41. panta 3. punkts nosaka, ka inspekcija saskaņā ar datu regulas 63. pantā minēto konsekvences mehānismu iesniedz kolēģijai projektu par pārraudzības institūcijas akreditēšanas kritērijiem. No minētā izriet, ka inspekcijai ir pienākums, ievērojot konsekvences mehānismu, saskaņot ar kolēģiju atbilstības kritērijus pārraudzības institūcijas licencēšanai. Tikai pēc atbilstības kritēriju saskaņošanas ar kolēģiju būs iespējams veikt pārraudzības institūciju licencēšanu. Inspekcija šobrīd strādā pie kritēriju izstrādes un tuvākajā laikā uzsāks to saskaņošanu ar kolēģiju, līdz ar to uz Noteikumu projekta stāšanos spēkā būs pieejami arī ar kolēģiju saskaņoti kritēriji.
Inspekcijas skatījumā, lai neveicinātu Noteikumu projekta grozīšanu, Noteikumu projektā ir ietvertas vispārīgas prasības licences saņemšanai, savukārt ar kolēģijas saskaņotajiem atbilstības kritērijiem būs iespējams iepazīties inspekcijas tīmekļvietnē. Ņemot vērā to, ka kolēģijas apstiprinātie atbilstības kritēriji netiks iekļauti Noteikumu projektā, arī pilnīgs iesniedzamo dokumentu saraksts Noteikumu projektā netiks iekļauts.
2) Noteikumu projektā noteikt vienlīdzīgus priekšnoteikumus licences iegūšanai un tās anulēšanai, proti, noteikt, ka licence netiek izsniegta, kā arī licence tiek anulēta par būtisku pārkāpumu fizisko personu datu aizsardzības jomā.
Inspekcijas skatījumā prasības šiem atšķirīgiem procesiem nav vienādojamas. Jānorāda, ka personas datu apstrādes pārkāpums, par kuru tiek piemērots sods, vienmēr ir uzskatāms par būtisku, līdz ar to pēc būtības licences iegūšana netiek noteikta par maznozīmīgiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem.
3) No Noteikumu projekta 4.3. apakšpunkta redakcijas un Noteikumu projekta anotācijas kopumā nav skaidrs:
a) kādu uzraudzību veiks pārraudzības institūcija?
b) vai tā veiks pārraudzību par tās izstrādāto rīcības kodeksu, vai tā tomēr varēs veikt uzraudzību par kodeksa tematiku, kurā tā ir uzskatāmi pierādījusi savas zināšanas?
c) vai šādā gadījumā neradīsies situācijas, ka vienā nozarē būs vairākas pārraudzības institūcijas, kas veiks uzraudzību?
Uzskata, ka, ņemot vērā to, ka rīcības kodeksa izstrāde ir pieļaujama arī bez licencēšanās, Noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā nepieciešams precizēt iesniedzamos dokumentus, gadījumā, ja pārraudzības institūcija attiecīgajā nozarē jau ir izstrādājusi rīcības kodeksu, kas ir apstiprināts uzraugošajā iestādē.
Inspekcija norāda, ka Noteikumu projekts ir izstrādāts atbilstoši Likuma 22. panta otrajā un trešajā daļā ietvertajam deleģējumam. Līdz ar to tas nesatur normas saistībā ar rīcības kodeksu izstrādi vai grozīšanu.
Saskaņā ar datu regulas 40. panta 2. punktu apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, var izstrādāt rīcības kodeksus. Rīcības kodeksā ir jābūt noteiktai pārraudzības institūcijai un jāiekļauj mehānismi, kas ļauj attiecīgajai institūcijai pildīt tās funkcijas saskaņā ar datu regulas 41. pantu un veikt obligāto attiecīgā rīcības kodeksa ievērošanas pārraudzību. No minētā izriet, ka licencēta pārraudzības institūcija būs atbildīga par konkrēta apstiprināta rīcības kodeksa ievērošanas pārraudzību.
Vienlaikus Pamatnostādņu 62. punktā noteikts, ka attiecībā uz pārraudzības struktūras veidu un struktūru, kas akreditējama saskaņā ar datu regulas 41. pantu, datu regula nodrošina elastīgumu. Rīcības kodeksu izstrādātāji var nolemt izmantot ārējas vai iekšējas pārraudzības struktūras ar nosacījumu, ka abos gadījumos attiecīgā struktūra atbilst datu regulas 41. panta 2. punktā minētajām akreditācijas prasībām. Bez tam Pamatnostādnēs skaidrots, ka rīcības kodeksiem ne vienmēr jābūt ierobežotiem vai jāattiecas tikai uz konkrētu nozari. Piemēram, rīcības kodekss var attiekties uz atsevišķām nozarēm, kam ir kopīga apstrādes darbība ar vienādām apstrādes iezīmēm un vajadzībām. Ja kodeksu piemēro vairākās nozarēs, saskaņā ar minēto kodeksu var izraudzīties vairāk nekā vienu pārraudzības struktūru. Tomēr šādā gadījumā kodeksā pilnīgi skaidri jānosaka minētās pārraudzības struktūras funkciju kopums, citiem vārdiem sakot, jānorāda nozares, attiecībā uz kurām katra pārraudzības struktūra veiks savas funkcijas atbilstīgi datu regulas 41. pantam, un uzraudzības mehānismi, kas pieejami katrai pārraudzības struktūrai.
Inspekcijas ieskatā rīcības kodeksa apstiprināšana ir iespējama tikai tad, ja ir licencēta rīcības kodeksā minētā pārraudzības institūcija, pretējā gadījumā netiks nodrošināta rīcības kodeksa ievērošanas pārraudzība, kas saskaņā ar datu regulas 40. panta 4. punktu ir obligāta prasība.
4) LĀPPA nesaskata pamatojumu neatmaksāt pārraudzības institūcijai tās samaksāto valsts nodevu, ja inspekcija ir pieņēmusi lēmumu atteikt licences izsniegšanu, vai pārraudzības institūcija ir atsaukusi iesniegumu licences saņemšanai.
Ņemot vērā to, ka inspekcija Noteikumu projekta saskaņošanas procesā ir pārskatījusi un samazinājusi valsts nodevas apmēru no 7700 uz 5000 euro, kā arī to, ka inspekcijai rodas izdevumi par pārraudzības institūcijas iesnieguma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu, neatkarīgi no tā, vai lēmums ir pozitīvs vai negatīvs, un lai veicinātu pārdomātu un godprātīgu iesniegumu iesniegšanu, priekšlikums netiek ņemts vērā. Papildus jānorāda, ka noteiktais nodevas apmērs ir zemāks par faktiskajiem inspekcijas izdevumiem iesnieguma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā un nav saistāms ar inspekcijas izdevumiem, kas tai rodas pārraudzības institūcijas uzraudzības gaitā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Datu valsts inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Datu valsts inspekcija
palielinās
Vērtības nozīme:
12,38
Vienas stundas darbaspēka izmaksas 2020. gadā valsts pārvadē pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DI__DIS/DIS010/table/tableViewLayout1/
472,00
viena iesnieguma un tam pievienoto dokumentu pieņemšanas, izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas laiks stundās
1
pārraudzības institūcija
1
Visā licences izsniegšanas procesā vienu reizi
5 843,36
Noteikumu projekta 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punkts.
Kopā
5 843,36
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Noteikumu projekts paredz inspekcijas funkciju paplašināšanu, lai nodrošinātu pārraudzības institūciju licencēšanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi