Anotācija (ex-ante)

Ilgstošas lietavas un pavasara salnas 2025. gadā Latvijā radīja ievērojamus zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, būtiski samazinot ražību un kvalitāti vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. 2025. gada 13. oktobrī stājās spēkā regula 2025/2061, ar kuru Latvijai piešķirts atbalsts 4 200 000 euro apmērā.

Regulas 2025/2061 1. panta 3. punkts noteic, ka piešķirto atbalstu izmanto pasākumiem, kuru mērķis ir visvairāk skartajiem lauksaimniekiem nozarēs un produkcijas jomās, ko skartajos reģionos būtiski ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kompensēt ekonomiskos zaudējumus, kuri ietekmē viņu lauku saimniecību dzīvotspēju. Šīs regulas 1. panta 4. punkts arī paredz, ka atbalsts jāizmaksā, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kuros ņemti vērā faktiskie ekonomiskie zaudējumi, kas radušies skartajiem lauksaimniekiem. No pasākumiem izrietošie maksājumi nerada nekādus tirgus vai konkurences izkropļojumus.
Savukārt iepriekš minētās regulas 2. apsvērumā skaidrots, ka 2025. gada pavasarī un vasarā Latvijā tika piedzīvoti nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi – gan pavasara salnas, gan ilgstošas lietavas. Tā kā aprīlis bija siltāks nekā parasti, salna bija īpaši postoša, nodarot nozīmīgu kaitējumu ziedošiem augļu kokiem un ogām. Jūnijā un jūlijā nokrišņu daudzums bija lielāks nekā parasti, un ieilgušās lietavas pārmitrināja augsni. Minētie nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ietekmēja augļu, dārzeņu un noteiktu sēklu produkciju, īpaši kaitējot āboliem, ogām, jāņogām un upenēm, ķiršiem un skābajiem ķiršiem, zirņiem, ķirbjiem, linsēklām, sēklu audzēšanai paredzētajiem smilts vīķiem un sinepju sēklām.
Latvija norādīja, ka nevar piekrist EK skaidrojumam par to, ka atbalstu var saņemt tikai regulas 2025/2061 preambulas 2. apsvērumā  minētās nozares, jo preambula nav juridiski saistoša – tā pati par sevi nerada tiesības vai pienākumus, bet tikai paskaidro tiesību akta mērķus, kontekstu un likumdevēja nodomu. Eiropas Savienības tiesa ir atzinusi, ka preambula var tikt izmantota normatīvo aktu interpretācijai, bet tā nedrīkst paplašināt vai ierobežot regulā noteiktās saistošās normas, uz to nevar atsaukties kā uz pamatu atkāpei no attiecīgā tiesību akta noteikumiem (pantiem), un uz to nevar pamatot tiesību subjektu tiesības. 
Savukārt EK 2025. gada 7. novembra vēstulē Nr. AGRI.E.4/JW/mb(2025)(9.2.2.1)11782915 norāda, ka Latvija var atbalstīt tikai tās nozares, kas minētas regulas 2025/2061 2. apsvērumā.
Lai atbalstu tiktu mērķēts uz attiecināmām nozarēm, ir nepieciešams papildus vērtēt šo nozaru pārstāvību, ja saimniecība ir diversificējusi savu ražošanu.

Ievērojot EK atbildi un to, ka saskaņā ar regulas 2025/2061 2. panta 1. punktu dalībvalstij līdz 2025. gada 31. decembrim bija jāsniedz paziņojums EK par plānotajiem atbalsta izmaksas pasākumiem, projekta 1. punkts paredz atbalstu piešķirt augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē (turpmāk – attiecināmās nozares), lai daļēji mazinātu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos ekonomiskos zaudējumus.
Līguma par ES darbību 1. pielikumā minētā 7. nodaļā minēti tādi produkti kā dārzeņi un daži ēdami sakņaugi un bumbuļaugi. Atbilstoši Eiropas Savienības kombinētajai nomenklatūrai 7. nodaļā minēti gan kartupeļi (0701), gan pākšu dārzeņi, piemēram, zirņi, pupiņas (0708) u. c. 
Attiecībā uz sēklu audzēšanu jāņem vērā, ka šajā joma ietilpst tās kultūras, kuras tiek audzētas ar tādu mērķi kā sēklu materiāla audzēšana, ražošana un sagatavošana sertifikācijai. Sēklaudzēšanas nozare šo noteikumu izpratnē ietver visa veida lauksaimniecības kultūraugus, kas konkrētajā platībā tiek audzēti sertificēta sēklu materiāla ražošanai. Tādējādi projekta 4. punktā noteikts, ka atbalstu sēklaudzēšanas nozarē var saņemt tikai par tām platībām, par kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklu un šķirņu apriti atbalsta pretendents 2025. gadā ir iesniedzis pieteikumu sēklaudzēšanas sējumu lauku apskatei un ir veikta lauku apskate neatkarīgi no rezultāta.

Projekta 5. punkts noteic, ka, ievērojot regulas 2025/2061 1. panta 2. punktu, atbalsta kopējais apmērs ir 4 200 000 euro. Projekta 20. punkts paredz, ka LAD proporcionāli samazina izmaksājamo atbalstu, ja aprēķinātā kopējā atbalsta summa pārsniedz pieejamo finansējumu.

Lai samazinātu administratīvo slogu LAD un novērstu to, ka administrēšanas izmaksas ir lielākas par izmaksāto atbalstu, projekta 7. punkts paredz, ka kopējā attiecināmā atbalsta platība ir vismaz 0,5 hektāri.

Regulas 2025/2061 1. panta 3. punktā noteikts, ka atbalsta mērķis ir kompensēt visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem ekonomiskos zaudējumus, kas ietekmē viņu saimniecību dzīvotspēju nozarēs un ražošanā, kuras būtiski ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi skartajos reģionos. Savukārt regulas 2025/2061 1. panta 4. punkts noteic, ka atbalstu izmaksā, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kuros ņemti vērā lauksaimnieku faktiskie ekonomiskie zaudējumi. Nedrīkst radīt nekādus tirgus vai konkurences kropļojumus. Tādējādi ir jānosaka objektīvi un nediskriminējoši atbalsta piešķiršanas kritēriji, lai atbalsts tiktu novirzīts visefektīvākā veidā tiem lauksaimniekiem attiecināmajās nozarēs, kuru saimniecību dzīvotspēja ir būtiski apdraudēta. Turklāt faktiskajiem zaudējumiem jābūt pamatojamiem, piemēram, ar ieņēmumu samazinājumu, kā arī tam jābūt samērīgam ar reālajiem zaudējumiem.
Turklāt ir jāņem vērā, ka no jaunām ilggadīgo stādījumu platībām nav bijusi iespēja gūt ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības.

Projekta 8. punkts noteic, ka atbalstu piešķir, ja atbalsta pretendenta ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības (turpmāk – ieņēmumi) 2025. gadā par vienu deklarēto hektāru, kas deklarēti dienesta ģeotelpiskajā iesniegumā (turpmāk – deklarētie hektāri), ir samazinājušies vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar references perioda vidējiem ieņēmumiem par vienu deklarēto hektāru.
Tādējādi tiek ņemti vērā visi saimniecības ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības un tiek sniegts atbalsts visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem, kuriem var rasties grūtības segt saistības, un tas var radīt maksātnespējas draudus. Ja saimniecības kopējie ieņēmumi ir nozīmīgi samazinājušies, tad saimniecībai var tikt apdraudētas iespējas segt zaudējumus ar iekšējiem resursiem un rezervēm vai piesaistīt ārējo finansējumu. Šī iemesla dēļ ir svarīgi vērtēt saimniecības kopējos ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības. Jebkuras uzņēmējdarbības, tostarp lauksaimnieciskās ražošanas, darbības pamatprincipiem jābūt orientētiem uz to, lai uzņēmums vai saimniecība kopumā būtu rentabla, pielāgotos tirgum, strādātu ilgtspējīgi un radītu pievienoto vērtību visai sabiedrībai kopumā.
Vispirms tiek aprēķināti ieņēmumi uz vienu deklarēto hektāru references perioda katrā attiecīgajā gadā atsevišķi, kā arī 2025. gadā, neieskaitot parasto un zaļmēslojuma papuvi un vienu un divus gadus vecu ilggadīgo stādījumu platības. Pēc tam tiek aprēķināti references perioda vidējie ieņēmumi uz vienu deklarēto hektāru. Visbeidzot, 2025. gada ieņēmumi uz vienu deklarēto hektāru tiek salīdzināti ar references perioda vidējiem ieņēmumiem uz vienu deklarēto hektāru. Ja rezultātā tiek iegūts vismaz 20 procentu samazinājums, tad atbalsta pretendents ir atbalsttiesīgs.
Aprēķinā tiek ņemta vērā visa atbalsta pretendenta deklarētā platība (arī graudaugu, zālāju u. c. kultūru aizņemtā), neieskaitot parasto un zaļmēslojuma papuvi (kultūraugu kods 610 un 612). Šāds nosacījums iekļauts tāpēc, ka papuve pēc savas būtības nav platība, kurā tiek veikta aktīva lauksaimnieciskā ražošana un gūti ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības. Tāpat aprēķinā neieskaita vienu un divu gadus vecu ilggadīgo stādījumu, izņemot zemeņu stādījumu, platības, kā to paredz projekta 11. punkts. Ilggadīgo stādījumu platības pirmajos divos gados nedod pienācīgu ražu un nesniedz ieguldījumu kopējos saimniecības ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības. Lai mazinātu administratīvo slogu, attiecībā uz visām ilggadīgajām kultūrām noteikts vienots kritērijs, tāpat kā Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 371 "Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības un dārzeņkopības nozarē 2024. gadā". Ilggadīgie stādījumi visvairāk cieta 2025. gada pavasara salnās: tās bija bumbieres (48 % no deklarētās platības), upenes (44 %), krūmmellenes (31 %), ābeles (26 %) un smiltsērkšķi (6 %). Saskaņā ar LLKC lauksaimniecības bruto seguma (turpmāk – bruto segums) datiem pirmais gads, kad no šīm kultūrām tiek iegūta vērā ņemama raža, vidēji ir trešais audzēšanas gads. Projekta apspriešanās laikā nozares pārstāvji skaidroja, ka vidēji trešajā audzēšanas gadā (atkarībā no kultūras) var iegūt pirmo ražu.
Par ilggadīgo stādījumu, izņemot zemeņu stādījumu, pirmo audzēšanas gadu tiek uzskatīts gads, kad attiecīgā platība pirmoreiz ir deklarēta LAD ģeotelpiskajā iesniegumā.

Projekta 9. punkts nosaka references periodu, un salīdzinājumā ar to tiek aprēķināti 2025. gada zaudējumi saimniecībā. Šajā gadījumā atbalsta pretendents var izvēlēties references periodu:
1) iepriekšējos piecus  gadus pēc kārtas, skaitot atpakaļ no 2024. gada (to ieskaitot), vai
2) iepriekšējos piecus gadus, kas noteikti pēdējo sešu kalendāro gadu periodā, skaitot atpakaļ no 2024. gada (to ieskaitot) un pēc atbalsta pretendenta izvēles izslēdzot vienu gadu.
Kā norāda nozares eksperti, jo ilgāks ir references periods, jo tas attēlo patiesāku ainu, tāpēc ka var būt gan labi, gan slikti ražas gadi. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013,  (turpmāk – regula 2021/2115) 76. panta 5. punkts arī paredz ilgāku references periodu.
Atbalsta pretendentiem dota iespēja pēc pašu izvēles izslēgt vienu gadu, vienlaikus saglabājot noteikto piecu gadu references periodu. Šāda pieeja nodrošina elastību situācijas, kad kāds no minētajiem gadiem nav uzskatāms par reprezentatīvu saimniecībai ārkārtēju vai no atbalsta pretendenta neatkarīgu apstākļu dēļ.

Tā kā mēdz būt situācijas, kad atbalsta pretendenta rīcībā objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, kad lauksaimnieciskā ražošana notiek četrus gadus vai mazāk, var nebūt datu par pilniem pieciem references perioda gadiem, projekta 10. punkts paredz, ka iepriekšminēto references periodu veido tie references perioda gadi, par kuriem ir pieejami dati gan par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības, gan par deklarētajām platībām. Ja kopējais references perioda gadu skaits ir vismaz trīs, tad atbalsta pretendents pēc izvēles var izslēgt vienu gadu.

Lai pretendētu uz atbalstu, projekta 6.1. apakšpunkts noteic, ka atbalsta pretendentam ir jāsniedz ne tikai atbalsta iesniegums, bet saskaņā ar projekta 6.2. apakšpunktu arī informācija par izvēlēto references periodu.
Savukārt projekta 6.3. apakšpunkts paredz, ka atbalsta pretendents iesniedz LAD operatīvos finanšu datus, ja viņam ir pienākums sagatavot revidētu gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu.
Ja pretendents izvēlas, lai pie ieņēmumiem tiktu ņemtas vērā arī krājumu vērtības izmaiņas, tad ir jāsniedz 6.4. apakšpunktā prasītā informācija par lauksaimnieciskās darbības rezultātā pašu ražotu produktu krājumiem un to vērtības atšifrējumu. Projekta 6.5. apakšpunkts noteic, ka atbalsta pretendentam jāsniedz apliecinājums par to, ka projektā paredzēto zaudējumu kompensēšanai nav saņemts cits atbalsts vai atlīdzības maksājums.

Projekta 12. punktā paredzēts, ka situācijās, kad atbalsta pretendents sagatavo gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, ieņēmumu samazinājuma un atbalsta piešķiršanas aprēķinā, kas noteikts šo projektu 8. un 15. punktā, pēc atbalsta pretendenta izvēles var tikt ņemtas vērā arī lauksaimnieciskajā darbībā pašu ražotu produktu krājumu vērtības izmaiņas. Tas nodrošina, ka aprēķins precīzāk atspoguļo pretendenta faktiskos saimnieciskās darbības rezultātus konkrētajā periodā, ņemot vērā uzkrājumu veidošanos vai samazinājumu. Lai nodrošinātu aprēķina pārbaudāmību un datu ticamību, atbalsta pretendents papildus iesniedz krājumu un to vērtības atšifrējumu. 
Projekta 12. punktā noteikti lauksaimnieciskajā darbībā pašu ražotu produktu krājumu vērtības izmaiņu aprēķināšanas nosacījumu un formula.
Ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības pieskaita pašu saražotu lauksaimniecības produktu krājumu vērtības izmaiņas, kuras nosaka kā attiecīgā gada krājumu vērtības un iepriekšējā gada krājumu vērtības starpību, un šāds aprēķins tiek piemērots katram no pieciem references perioda gadiem.
Minētā pieeja ļauj novērtēt individuāli katras saimniecības ražošanas specifiku, jo attiecināmajās nozarēs vairākas kultūras tiek uzglabātas un realizētas ne tikai kalendārā gadā, kurā tās izaudzētas, bet arī nākamā gada sākumā, piemēram, ābolus realizē vēl nākamā gada pirmajos trīs mēnešos, savukārt kāpostus – pat līdz nākamā gada jūnijam. Neparedzot iespēju ņemt vērā krājumu vērtības izmaiņas, var rasties maldīgs priekšstats par saimniecības faktiskajiem ieņēmumiem un zaudējumiem. Tas ir īpaši svarīgi saimniecībām, kas ir īstenojušas ieguldījumus uzglabāšanas infrastruktūrā un produkciju plāno realizēt ziemas un pavasara periodā kā produktus ar pievienoto vērtību.

LAD rīcībā ir informācija par tām platībām, kas konkrētajos kalendārajos gados (kopš 2019. gada ieskaitot) ir deklarētas LAD ģeotelpiskajā iesniegumā. Savukārt informācija par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības tiks iegūta no Valsts ieņēmumu dienesta, kā to paredz projekta 13. punkts.

Projekta 14. punktā dota formula, pēc kuras LAD ir jāaprēķina atbalsts. Lai kompensētu ekonomiskos zaudējumus, katram projekta pielikumā minētajam kultūraugam ir noteikta atbalsta likme. Atbalsta likmes katrai kultūrai aprēķināja LLKC saskaņā ar bruto seguma datiem, nosakot vidējos ieņēmumus no katra kultūrauga aizņemtā hektāra 2022., 2023. un 2024. gadā. Situācijās, kad par konkrētu kultūraugu bruto seguma dati nav pieejami, aprēķinam tiek piemērots tuvākās salīdzināmās kultūras bruto segums. Ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi un Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu, 25. panta 10.–11. punkta nosacījumus, ir aprēķināti 80 % no vidējiem trīs pēdējo gadu ieņēmumiem par katru kultūraugu. Turklāt, ievērojot neesošo apdrošināšanu, tika noteikts atbalsta slieksnis par hektāru, kurš nedrīkst pārsniegt 50 % no iepriekš aprēķinātās 80 % summas no vidējiem trīs pēdējo gadu ieņēmumiem. Šāds aprēķins papildus nodrošina pārkompensācijas riska novēršanu. Tādējādi atbalsta likme tika noteikta šādi: ja LLKC aprēķinātie vidējie ieņēmumi no hektāra 2022., 2023. un 2024. gadā par kartupeļiem (kultūrauga kods 820) veidoja 8523 euro/ha un par ābelēm (kultūrauga kods 911) – 16 598 euro/ha, tad noteiktā atbalsta likme par kartupeļiem (kultūrauga kods 820) ir 3409 euro/ha un par ābelēm (kultūrauga kods 911) – 6639 euro/ha. 
Atbalsta pretendentam atbalstu aprēķina pēc šādas formulas: projekta pielikuma 3. ailē norādītā atbalsta likme (euro/ha) tiek reizināta ar attiecināmo nozaru kultūraugu deklarētām platībām (hektāros) 2025. gadā.
Ievērojot iepriekšminēto, proti, ka ilggadīgo stādījumu platības pirmajos divos gados nedod pienācīgu ražu un nesniedz ieguldījumu kopējos saimniecības ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības, arī atbalsta aprēķinā netiek ņemtas vērā vienu un divu gadus vecu ilggadīgo stādījumu platības, kā to paredz projekta 11. punkts.

Lai novērstu konkurences izkropļojumus un pārkompensācijas risku, 16. punktā noteikti atbalsta griesti, t. i., atbalsts nepārsniedz 100 procentu no starpības starp ieņēmumiem 2025. gadā un vidējo references perioda rādītāju, kas aprēķināts pēc šo noteikumu 15. punktā dotās formulas.
Atbalsts ir tieši vērsts uz augļu, dārzeņu un sēklu nozari, tādēļ projekta 15. punkts paredz atkāpi specializācijas saimniecībām no šo projekta 14. punktā noteiktās pieejas.
Šī projekta izpratnē par specializētām saimniecībām uzskatāmas tās saimniecības, kas specializējušās šo noteikumu 1. punktā minēto nozaru kultūraugu ražošanā un šo nozaru kultūraugu deklarēto platību struktūrā minēto nozaru kultūraugi aizņem gandrīz visu kopējo deklarēto platību. Atkāpe līdz 10 % no kopējās deklarētās platības netiek uzskatīta par neatbilstību specializācijai.
Projekta 15. punktā dota formula atbalsta aprēķināšanai, un tajā ņemtas vērā krājumu vērtības izmaiņas pēc atbalsta pretendenta izvēles. Šajā aprēķinā netiek ieskaitītas iepriekšminētās ilggadīgo stādījumu platības, kā to paredz projekta 11. punkts.

Lai novērstu konkurences izkropļojumus un pārkompensācijas risku, projekta 16. punktā noteikta atbalsta griestu aprēķināšanas kārtība pēc dotās formulas.

Savukārt projekta 19. punktā noteikts, ka attiecībā uz ilggadīgajiem stādījumiem, izņemot zemeņu stādījumus, papildus vērtē, vai konkrētā kultūrauga deklarētā lauka kontūras platība (hektāros) 2025. gadā pārklājas ar 2023. gadā attiecīgā kultūrauga deklarētā lauka kontūras platību (hektāros). Punkts neattiecas uz jaunās saimniecības kritērijiem, kas noteikti projekta 18. punktā.
Tā kā atbalsts tiek paredzēts par 2025. gada deklarētām platībām, kas cietušas no nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, tad par ilggadīgajiem stādījumiem papildus lauka līmenī tiks salīdzinātas 2025. gada un 2023. gada deklarētās platības (t. i., ja 2023. gadā ierīkotas jaunas ilggadīgo stādījumu platības, tad 2025. gads ir trešais to audzēšanas gads, kad jau var iegūt vērā ņemamu ražu). Ja viena konkrētā kultūrauga deklarēto lauku kontūra nesakritīs, par šīm platībām netiks aprēķināts atbalsts. Ievērojot platībmaksājumu pieredzi, pieļaujamā pārklājuma atšķirība starp 2025. un 2023. gada platību nepārsniedz 10 procentu.

Lai atrisinātu situācijas, kad nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē ir cietusi jauna saimniecība, projekta 17. punktā noteikts, ka par jaunu saimniecību ir uzskatāma tāda saimniecība, kurai
1) ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības gadā nepārsniedz 4000 euro pēdējo piecu gadu laikā, skaitot atpakaļ no 2025. gada (to ieskaitot);
2) šo noteikumu 1. punktā minēto nozaru kultūraugu, izņemot ilggadīgo stādījumu, platības pirmo reizi dienestā ir deklarētas 2025. gadā;
3) ilggadīgo stādījumu, izņemot zemeņu stādījumu,  platības pirmo reizi LAD  deklarētas 2021. gadā.
Ieņēmumu slieksnis 4000 euro gadā ir noteikts tāpēc, ka šāds ieņēmumu apmērs uzskatāms par nebūtisku saimnieciskās darbības apjomu, ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 21. maija noteikumu Nr. 303 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā" 3.2. apakšpunktā doto definīciju, kurā noteikts, ka lauku saimniecība ir fiziskā vai juridiskā persona, kas pēdējā noslēgtajā gadā guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas vismaz 4000 euro apmērā. Tātad saimniecības, kuru ieņēmumi nesasniedz minēto slieksni, uzskatāmas par tādām, kuru lauksaimnieciskā darbība vēl nav sasniegusi būtisku ekonomisko apjomu.
Tā kā šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad atsevišķas saimniecības var būt cietušas zaudējumus nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē, jaunas saimniecības statusa izvērtēšanai tiek analizēts ilgāks periods – kopumā pēdējie pieci gadi, kopš ilggadīgie stādījumi pirmo reizi deklarēti LAD. Šāda pieeja nodrošina objektīvāku saimniecības attīstības posma un faktiskās saimnieciskās darbības novērtējumu.
Atkāpjoties no projekta 8., 14., 15. un 16. punktā noteiktā, atbalsta pretendentam, kas atbilst iepriekšminētajam jaunas saimniecības kritērijam, atbalstu aprēķina pēc noteiktas formulas, bet ne vairāk par 20 000 euro, kā to paredz projekta 17. punkts. Projekta pielikuma 4. ailē norādītā attiecīgā atbalsta likme (euro/ha) tiek reizināta ar attiecināmo nozaru kultūraugu deklarētām platībām (hektāros) 2025. gadā. Šajā gadījumā, pamatojoties uz diskusiju rezultātiem ar nozaru organizācijām, atbalsta likme tiek noteikta 30 % apmērā no atbalsta likmes, kas dota projekta pielikuma 3. ailē.  

Iepriekšējos gados ir bijušas situācijas, kad saimniecībām mainās to īpašnieks vai lietotājs, tāpēc ir jāparedz atbilstošs regulējums, jo atbalsts ir jāsaņem saimniecības pārņēmējam.
Ievērojot Valsts kontroles atzinumu, ir jāparedz nosacījums, ka pēc atbalsta saņemšanas lauksaimnieciskā darbība tiek turpināta. Atbalsta mērķis ir segt nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus un nodrošināt lauksaimnieciskās darbības turpināšanu.
Ārkārtas atbalsta pasākumu īstenošanā svarīga ir savlaicīga un nepārprotama informācijas pieejamība visiem potenciālajiem atbalsta pretendentiem. Ja pieteikšanās termiņš un pieteikumu iesniegšanas sākuma datums netiek noteikts un paziņots oficiālā un visiem vienlīdz pieejamā veidā, pastāv risks, ka atbalsta pretendenti par pieteikšanās iespējām uzzina atšķirīgā laikā vai no neoficiāliem avotiem. Tas var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret atbalsta saņēmējiem, kā arī apgrūtināt atbalsta administrēšanu.
Regulas 2025/2061 1. panta 6. punkts noteic, ka atbalsts ir jāizmaksā līdz 2026. gada 30. aprīlim, turklāt regulas 2025/2061 1. panta 10. punktā teikts: lai neizmaksātu pārmērīgu kompensāciju, jāņem vērā atbalsts, kas reaģēšanai uz attiecīgajiem ekonomiskajiem zaudējumiem piešķirts saskaņā ar citiem valsts vai ES atbalsta instrumentiem vai privātām shēmām.
Saskaņā ar regulas 2025/2061 2. panta 2. punktu dalībvalstij līdz 2026. gada 31. oktobrim ir jāsniedz informācija EK par summām, kas izmaksātas, sniedzot ārkārtas atbalstu, labuma guvēju skaitu un veidu, kā arī pasākuma iedarbīguma novērtējumu.

Tā kā saimniecībām mēdz mainīties īpašnieki, projekta 21. punktā noteikts, ka atbalstu saņem saimniecības pārņēmējs, ja saimniecība 2025. gadā tika pilnībā pārņemta un mainījās tās īpašnieks vai lietotājs. Šādās situācijās saimniecības pārņēmējs atbalsta iesniegumam pievieno īpašuma vai lietojuma tiesību apliecinošu dokumentu kopijas. 

Projekta 22. punkts paredz, ka atbalsta pretendents vismaz 12 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas apņemas turpināt darbību nozarē, kurā saņemts ārkārtas atbalsts. Ja tas minētajā laikā pārtrauc šo darbību, LAD atgūst izmaksāto atbalstu. Atbalstu neatgūst, ja atgūstamā summa par vienu atbalsta iesniegumu nepārsniedz 100 euro un šo summu nav iespējams ieturēt no nākamajiem atbalsta maksājumiem atbalsta saņēmējam vai ja darbība ir pārtraukta nepārvaramas varas dēļ.

Projekta 23.1. apakšpunkts noteic, ka pieteikšanās termiņš atbalstam un datums, no kura atbalsta pretendenti var sākt iesniegt pieteikumus, tiek publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Šāds risinājums nodrošina vienlīdzīgu un savlaicīgu informācijas pieejamību visiem potenciālajiem atbalsta pretendentiem, kā arī tiesisko skaidrību par atbalsta pasākuma īstenošanas laika ietvaru. Publicēšana oficiālajā izdevumā veicina atbalsta piešķiršanas procesa pārredzamību, samazina interpretācijas risku par pieteikšanās termiņiem un nodrošina vienotu praksi atbalsta administrēšanā.

LAD atbalstu aprēķina un izmaksā līdz 2026. gada 30. aprīlim saskaņā ar regulas 2025/2061 1. panta 6. punktu, kā to paredz šī projekta 23.2. apakšpunkts.
Turklāt, lai novērstu pārkompensācijas risku, projekta 6.5. apakšpunkts arī paredz pienākumu atbalsta pretendentam iesniegt LAD apliecinājumu par to, ka šajā projektā paredzēto zaudējumu kompensēšanai nav saņemts cits atbalsts vai atlīdzības maksājums. 

Projekta 23.3. apakšpunkts noteic LAD tiesības pieprasīt papildu informāciju, lai nodrošinātu iesniegto datu patiesumu un atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai novērstu kļūdainu vai nepamatotu atbalsta piešķiršanu, kā arī nodrošinātu efektīvu un tiesisku publisko līdzekļu izlietojumu. Ja pieprasītā papildu informācija netiek iesniegta noteiktajā termiņā, dienestam nav iespējams objektīvi izvērtēt pieteikumu, tādēļ pieteikums tiek noraidīts un atbalsts netiek izmaksāts. Šādas sekas ir samērīgas un pamatotas, jo informācijas sniegšana ir pieteicēja pienākums atbalsta saņemšanas procesā.

Projekta 23.4. apakšpunkts paredz, ka LAD līdz 2026. gada 1. oktobrim iesniedz ZM informāciju par izmaksāto atbalsta summu un saņēmēju skaitu. Savukārt projekta 25. punkts paredz, ka ZM sagatavo un iesniedz EK regulas 2025/2061 2. pantā noteikto informāciju. 

Ar ES ārkārtas finansiālo atbalstu augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē daļēji tiktu kompensēti ekonomiskie zaudējumi lauksaimniekiem to nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ, kuri ietekmē viņu saimniecību dzīvotspēju.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas saimniecību turpmāku darbību, taču šī pasākuma ietekmi būs iespējams novērtēt tad, kad būs zināmi dati par 2026. gada platību un ražas apjomu augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē.

2026. gada platību un ražas apjoma pārmaiņas