Anotācija (ex-ante)

Pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2020.gadā tika veikts pētījums "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei" [5] (turpmāk - pētījums), kura mērķis bija  izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli. Pēc pētījuma rezultātiem secināms, ka, vērtējot reģionālajā dalījumā, teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, ieskaitot tām pieguļošās teritorijās, trūkst ''vidējās jūdzes'' un ''pēdējās jūdzes'' infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru komersantiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus. Pētījumā konstatēts, ka valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 (2011/N) "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās" projekta ietvaros izbūvēto infrastruktūru operatori izmanto, galvenokārt, vietās, kur jau vēsturiski tiem ir bijusi izveidota infrastruktūra "pēdējās jūdzes" risinājumiem, paaugstinot savu pakalpojumu kvalitāti.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem: 
1) ļoti augstas veiktspējas (VHC – very high capacity networks) tīkli ar augšupielādes un lejupielādes datu pārraides ātrumu vismaz 100Mbit/s pieejami tikai apmēram 1,6% valsts teritoriju (lielajās pilsētās un apdzīvotajās vietās), taču tajās dzīvo 70,1% iedzīvotāju. 
2) tā kā šīs teritorijas, kur VHC tīkla pakalpojumi ir pieejami, ir pilsētas un lielākās apdzīvotās vietas, valstī ir ļoti lielas pilsētu un lauku teritoriju atšķirības platjoslas tīklu pārklājuma ziņā. Šī situācija nav apmierinoša un ir jāuzlabo, lai gan tā ir objektīvi saistīta ar zemu iedzīvotāju vidējo apdzīvotības blīvumu valstī, t.i., vēsturiski lielu iedzīvotāju koncentrāciju Rīgas areālā un reģionālajos centros, kā arī ar aktīvu migrāciju no lauku teritorijām uz šiem centriem vai uz ārvalstīm. 
3) mobilo sakaru tīkli ir pieejami apmēram 90% valsts teritorijas un tajās dzīvo apmēram 97,7% iedzīvotāju. Praktisko mobilo sakaru tīkla ātrdarbību var novērtēt, balstoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) regulāri veiktajiem mērījumiem. Atbilstoši SPRK 2019.gada mērījumiem61, pieslēguma ātruma vidējās vērtības 4G datu pārraides tehnoloģijā 2019.gadā Latvijā bija 36,6 Mbit/s lejupielādei un 19,15 Mbit/s augšupielādei. Tādējādi var uzskatīt, ka valstī ir nodrošināts labs mobilās interneta piekļuves pārklājums ar vidējo datu pārraides ātrumu ap 30 Mbit/s. Taču vienlaicīgi lejupielādes ātrums virs 30 Mbit/s ir bijis tikai 64% no mērījumu, kas veikti dažādās vietās valstī. SPRK atzīmē, ka, lai gan kopumā pakalpojuma pieejamība valstī ir laba, tomēr atsevišķos mērījumos novērotas augšupielādes ātruma vērtības, kas ir zemākas pat par 256 Kbit/s, un šādās teritorijās pakalpojuma pieejamība elektroniskajā vidē var būt būtiski traucēta. 
4) teritorijas, kurās šobrīd nav pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s (VHC tīklu baltās teritorijas) veido visa Latvijas valsts teritorija, izņemot tās teritorijas, kurās ir piekļuve platjoslas optiskajam tīklam, aptver 98,4% no visas Latvijas valsts teritorijas, kur dzīvo 577,95 tūkst. iedzīvotāji jeb 30,3%.  
Attiecībā uz platjoslas pakalpojumu mazumtirdzniecības cenu analīzi, secināts, ka: 
a) tā kā visi 3 valsts mobilo sakaru operatori savus pakalpojumus piedāvā visā valstī, to cenas visur ir līdzvērtīgas. Operatoru konkurence nodrošina galalietotājiem pieejamas cenas, kas sākas no apmēram 10 EUR mēnesī un iekļauj interneta piekļuves pakalpojumu ar vidējo datu pārraides ātrumu aptuveni 30Mbit/s. 
b) arī fiksēto platjoslas piekļuves pakalpojumu mazumtirdzniecības cenas dažādās vietās valstī, kur šādi pakalpojumi ir pieejami, ir ļoti līdzīgas, jo lielākais pakalpojumu sniedzējs piedāvā savus pakalpojumus par vienādām cenām visā valstī un pārējiem tirgus spēlētājiem ir jākonkurē ar līdzīgām cenām. Šīs cenas sākas no apmēram 15 EUR mēnesī par pakalpojumu ar augšupielādes un lejupielādes 100 Mbit/s datu pārraides ātrumu. Te jāņem vērā, ka fiksētie platjoslas pakalpojumi ar ātrumu virs 100Mbit/s reāli ir pieejami tikai pilsētās un lielākajās apdzīvotās vietās. 
c) jaunu optisko tīklu pieslēgumu ierīkošana individuāliem klientiem tālu no ''vidējās jūdzes'' tīklu pieslēguma punktiem prasa lielas investīcijas. Lai tās veiktu, pakalpojumu sniedzēji bieži prasa klientu finansiālu līdzdalību, tāpēc efektīvās VHC platjoslas pakalpojumu izmaksas mazstāvu apbūves teritorijās un mazās apdzīvotās vietās var būt augstas un bieži nepieejamas. 
d) tirgus nepilnība valstī nav saistīta ar platjoslas pakalpojumu mazumtirdzniecības cenām dažādās teritorijās, bet gan ar pieejamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un platjoslas tīklu infrastruktūras attīstības nepieciešamību. 

[5] "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei" rezultātiem. (Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi#petijums-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-ieguldijumu-prieksnosacijumu-izpildei)

Valsts atbalsta pasākumu plānots īstenot saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - regulas Nr. 651/2014) 52. pantu, nepiemērojot stingrākas prasības.

Attiecībā uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 52 c panta "Savienotības vaučeri" piemērošanu, skaidrojam, ka, ņemot vērā politikas plānošanas dokumentā “Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021. - 2027. gadam iekļauto”, kas tika izstrādāts, balstoties uz pētījuma rezultātiem, un, ņemot vērā pieejamo finansējumu, šobrīd netiek plānota kuponu (vaučeru”) izmantošana. Ņemot vērā šī pētījuma rezultātus, secināts, ka savienojamības vaučeru piemērošanai būtu vajadzīgi ievērojami vairāk resursu, salīdzinot ar citiem modeļiem, kā rezultātā detāli pētījumā šis modelis netiek apskatīts. Vienlaikus pirmšķietami secināms, ka Latvijas situācijā to piemērošana ir ierobežota, ņemot vērā, ka kuponus neizsniedz teritorijām, kur nav tīkla, kas sniedz atbilstošos pakalpojumus, kā arī attiecināmas ir tikai ikmēneša maksa 2 gadiem, standarta uzstādīšanas izmaksas un galalietotājiem nepieciešamās termināļa iekārtas platjoslas pakalpojumu izmantošanai, kā arī nepieciešams 50% līdzfinansējums. Līdz ar to atbalsts faktiski nav attiecināms uz “pēdējās jūdzes”  tīkla izvēršanu, bet gan pēc būtības ir pieprasījuma veicināšanas pasākums. Vienlaikus jāmin, ka Latvijā lietotāju skaits, kas izmanto arvien ātrākus interneta ātrumus ikgadēji paaugstinās, līdz ar to šobrīd šī nebūtu primāri risināmā problēma, bet gan lauku teritoriju “pēdējās jūdzes”  tīkla izvēršana, lai nodrošinātu gala lietotājam atbilstošu interneta pakalpojuma kvalitāti par maksu, kas būtu līdzvērtīga pilsētās.
Vienlaikus norādāms, ka, ņemot vērā, ka nozares plāns paredz 2024.gadā  izvērtēt platjoslas attīstībai nepieciešamo investīciju apjomu un iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par finansējuma piesaistes risinājumiem, plānots izvērtēt atbilstošāko risinājumu, tostarp kuponu izmantošanu.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.-2027.gadam “pēdējās jūdzes” elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšanas modelim tika noteiktas simetriskas prasības augšupielādes ātrumam un lejupielādes ātrumam -100 Mbit/s. “Pēdējās jūdzes” elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšanas modeļa apstiprināšana bija šo investīciju atskaites punkts. Savukārt, Eiropas Savienības stratēģiskajos dokumentos: Savienojamības paziņojumā (Eiropas Komisija 2016.gada 14.septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”) un EK lēmumā “Digitālās desmitgades ceļš” (Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 14.decembra lēmums (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam) katrai dalībvalstij sasniedzamie savienojamības mērķi ir noteikti, norādot nodrošināmo lejupielādes datu pārraides ātrumu, nevis augšupielādes ātrumu. Arī Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 52. panta 6 a) apakšpunkts, kas faktiski stājās spēkā tikai ar 2023. gada 1. jūliju, nenosaka augšupielādes prasības. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī, izvērtējot tirgus apstākļus un iespējamos pretendentu dalībai projektu konkursā, jāsecina, ka prasības iekļaušana par augšupielādes ātrumu, var tikt uzskatīta par nepamatoti ierobežojošu, Latvijai nav pamatojuma noteikt stingrākas prasības. Tā ievērojami var ierobežot konkurenci, izslēdzot daļu elektronisko sakaru komersantus no dalības atklāta konkursa atlasē, ņemot vērā viņu pašlaik izmantotos tehnoloģiskos risinājumus, tostarp, viņiem pieejamo frekvenču diapazonu.
Vienlaikus jāmin, ka, ņemot vērā regulas (ES) Nr. 651/2014 prasības, ir paaugstināts minimālais lejupielādes lielums no 100 Mbit/s uz 300 Mbit/s. Līdz ar to Ministru kabineta protokollēmuma projektā ierosināts: “Satiksmes ministrijai līdz 2024. gada 29. februārim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021.-2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumu Nr. 826 "Par Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.-2027. gadam") veicot izmaiņas "pēdējās jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšanas modelī, izslēdzot prasību par augšupielādes ātruma nodrošināšanu, ar mērķi veicināt konkurenci atklāta konkursa atlasē.”

Vispārīgi programmas nosacījumi

Atbalsta veids – grants. Nozares ministrija – Satiksmes ministrija. Atbalsta sniedzējs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Atbalsta saņēmējs - elektronisko sakaru komersanti. Projekta iesniedzējam izvirzīta prasība, ka tas ir elektronisko sakaru komersants, kuram ir tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu Latvijā un kurš iepriekšējo 3 (trīs) gadu laikā un kārtējā gadā līdz projekta iesniegšanas termiņa beigām ir nodrošinājis elektronisko sakaru tīkla izveidi vismaz 300 objektos (adresēs).Tas pamatojams ar to, ka MK noteikumu projektā atbalstāmās darbības ir tiesības veikt tikai elektronisko sakaru komersantiem, ievērojot normatīvo regulējumu sakaru nozarē. Uz 13.01.2023. ir SPRK reģistrā ir reģistrēti 218 elektronisko sakaru komersanti. Savukārt, prasība par pieredzi ir izvirzīta, ņemot vērā obligāti noteikto sasniedzamā rādītāja apmēru vienā projektā.

Projektu iesniedzējs var piesaistīt projektā sadarbības partneri, noslēdzot sadarbības līgumu, kurā iekļauj atbildības un finansējuma sadalījumu projekta īstenošanā, ko iesniedz kopā ar projekta iesniegumu. Atbilstību noteiktajām prasībām projektu iesniedzējs var apliecināt kopā ar sadarbības partneri, izņemot izslēgšanas kritēriju un komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma noteiktajām prasībām atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam jāatbilst gan projekta iesniedzējam, gan tā sadarbības partnerim, ja tāds ir paredzēts. Gadījumā, ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts sadarbības partneris, finansējuma saņēmējs saglabā atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu. Sadarbības partneris nav tiesīgs ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumus nodot citai personai.

2.4.1.2.i. investīcijas ietvaros sasniedzami rādītāji:
- līdz 2024. gada 31. decembrim 500 tādu mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kam ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (uzraudzības rādītājs);
- līdz 2026. gada 30. jūnijam 6200 tādu mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kam ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (mērķis).
Savukārt, Atveseļošanas fonda plānā noteiktais rādītājs (atskaites punkts) - līdz 2021. gada 31. decembrim Satiksmes ministrijai nodrošināt vienota modeļa pieņemšanu ''pēdējās jūdzes'' attīstībai (atskaites punkts) - ir izpildīts. Noteiktā atskaites punkta sasniegšanu pamato dokuments, kurā aprakstīts, kā tika atbilstīgi izpildīts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), iekļaujot šādus dokumentārus pierādījumus: Ministru kabineta lēmuma par vienoto ''pēdējās jūdzes'' attīstības modeli kopiju un saiti uz šo lēmumu, to pētījumu kopijas, kas ņemti par pamatu Elektronisko sakaru nozares attīstības plānam 2021.-2027.gadam, ziņojumu par Elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021.-2027. gadam sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un saiti uz šīs sabiedriskās apspriešanas dokumentiem.
Papildus nacionālajā līmenī ir noteikti šādi rādītāji reģionālajā sadalījumā:
-līdz 2024. gada 31. decembrim mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kam ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu 100 Latgales plānošanas reģionā, 100 Vidzemes plānošanas reģionā, 100 Rīgas plānošanas reģionā, 100 Zemgales plānošanas reģionā, 100 Kurzemes plānošanas reģionā;
- līdz 2026. gada 30. jūnijam mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecību iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kam ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu, 1240 Latgales plānošanas reģionā, 1240 Vidzemes plānošanas reģionā, 1240 Rīgas plānošanas reģionā, 1240 Zemgales plānošanas reģionā, 1240 Kurzemes plānošanas reģionā.

Atbalsta sniedzējs sadarbībā ar nozares ministriju 2.4.1.2.i. investīcijas rādītāju sasniegšanu atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna darbības kārtībai, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija (pieejama šeit: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main/atveselosanas-fonda-plana-darbibas-kartiba-par-kuru-vienojas-eiropas-komisija-un-latvija) pamato ar dokumentu, kurā aprakstīts, kā tika atbilstīgi izpildīts mērķa rādītājs (tostarp visi elementi), iekļaujot šādus dokumentārus pierādījumus:
1)    ziņojumus, kurus iesniedzis finansējuma saņēmējs (progresa ziņojumi), tai skaitā, iekļaujot dokumentārus pierādījumus, ka galapatērētājiem attiecīgajos objektos ir iespēja abonēt šo noteikumu 13. punktā minēto sakaru pakalpojumu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad patērētājs paziņojis par šādu izvēli, un apstiprinājis atbalsta sniedzējs un kuros norādīts mērķa rādītāja aprakstā noteiktais saņēmēju skaits; 2)    investīciju kartējumu, kurā norādīta to dzīvojamo ēku, uzņēmumu, izglītības iestāžu un citu sabiedrisku ēku atrašanās vieta, kam ir nodrošināta platjoslas piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīklam (Esri Shapefile vai ģeogrāfiskās iezīmēšanas valodas (GML) datņu formātā, norādot Valsts zemes dienesta adresācijas objekta kodu ēkas līmenī).
Augstāk minēto informāciju atbalsta sniedzējs iegūst no finansējuma saņēmēja iesniegtajiem progresa pārskatiem un tajā pievienotajiem dokumentiem, tostarp investīciju kartējumu. Finansējuma saņēmēja dokumentāri pierādījumi var ietvert izmaksu pamatojošos dokumentus elektronisko sakaru tīkla būvniecības u.c. izmaksām, kas noteiktas šajos MK noteikumos, pieņemšanas-nodošanas akti, lejupielādes ātruma mērījuma akts noteiktajā adresē u.tml., ko iekļauj līgumā par projekta īstenošanu. Savukārt, iespēja abonēt šo noteikumu sakaru pakalpojumu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad patērētājs paziņojis par šādu izvēli, nozīmē, ka būvniecības objekts ir nodots ekspluatācijā un faktiski nav nepieciešami citi elektronisko sakaru tīkla būvdarbi, izņemot iekšējā tīkla izveidi.

Mērķa grupa - 2.4.1.2.i. investīcijas mērķa grupa ir mājsaimniecības, uzņēmumi, izglītības iestādes (aptverot visas izglītības pakāpes un izglītības veidus saskaņā ar Izglītības likuma 5. un 6. pantu), ārstniecības iestādes un citas sabiedriskās ēkas, kas atrodas šo noteikumu atbalstāmajās teritorijās.

2.4.1.2.i. investīcijas īstenošanai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 16 5 00 000 euro.

Efektīvu publisko līdzekļu izlietojumu un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli nodrošinās šādi pasākumi:
1)    atbilstoši regulas Nr. 651/2014 52. panta 2.pantam rīkota konkursa procedūra;
2)    projektu iesniegumu vērtēšanā 45% no vērtējuma veido kritērijs “Mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits (adrešu skaits), kam ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (rādītājs)”, kur vairāk punktu iespējams saņemt, ja pārsniedz rādītāju. Līdz ar to tas nozīmē, ka konkursa procedūrā priekšroka tiks dota projektam, kurš piedāvās visvairāk pārsniegt rādītāju, tas ir, nodrošinās  piekļuvi platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu visvairāk mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskajām ēkām. Attiecīgi, jo vairāk pieslēguma punktu  ļoti augstas veiktspējas tīklam tiek izveidoti, jo zemākas ir viena pieslēguma izmaksas.
3)    Papildus MK noteikumos ir nosacījums, ka finansējuma saņēmējam maksās pēc atbilstoši faktiskajām izmaksām, bet nepārsniedzot kā 2661 EUR uz vienu mājsaimniecību vai uzņēmumu, izglītības iestādi, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku (adrese), kam nodrošināta piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīklam. Izmaksu griezti noteikti, pamatojoties uz 2020.gadā pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma veiktā pētījumu  ''Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei'', kur ir pieejami detalizēti aprēķini un pieņēmumi. Papildus, ņemot vērā šīs vienas vienības izmaksas, attiecīgi ir aprēķināti rādītāji, kas ir iekļauti Atveseļošanas fonda plānā.

Izmaksu un ieguvumu analīzi nav plānots pieprasīt, ņemot vērā augstāk minēto, tas ir, konkursa procedūra un tā izvēles kritēriji nodrošinās efektīvu publisko līdzekļu izlietojumu un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli, kā arī, balstoties uz pētījumu, noteiktas maksimālās izmaksas, ko iespējams izlietot tikai regulas Nr. 651/2014 52. panta 2. punktā noteiktajām izmaksām, neiekļaujot pārvaldības un ekspluatācijas izmaksas. Tās tiks segtas no galalietotāju abonēšanas un vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves maksas. Vienlaicīgi šo noteikumu 46. punktā ir paredzēts mehānisms tarifu aprēķināšanas metodikas pārskatīšanai, kuru apstiprina Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komiteja, kuras sastāvā, tostarp, ir gan Satiksmes ministrija, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Šis mehānisms nodrošina, lai piekļuves nosacījumos tiktu ievērots regulas Nr. 651/2014 noteiktais, kas faktiski nodrošina konkurenci attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu galalietotājiem un ka netiek gūta pārmērīga peļņa.

Atbalsta sniedzējs sadarbībā ar nozares ministriju konkursa kārtībā izvēlēsies projektu īstenotājus - elektronisko sakaru komersantus - atbilstoši šo MK noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

Atbalstāmās darbības

2.4.1.2.i. investīcijas atbalstāmās darbības ir tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību, ierīkošana elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai galalietotājiem (''pēdējā jūdze''), proti:  interneta pieslēgumam, kas spēj nodrošināt lejupielādes ātrumu vismaz 300 Mbit/s maksimumstundas apstākļos saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta apakšpunktiem 139.d) un 139.e), kā arī 52. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 5. un 6.punkta a). Izbūvētajai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūrai ir jānodrošina  elektronisko sakaru pakalpojumu ar 300 Mbit/s datu pārraides ātrumu sniegšanas iespējas, ko finansējuma saņēmējs pierāda ar lejupielādes ātruma mērījuma aktu noteiktajā adresē.
Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas Nr. 651/2014 52. panta 5. punktā noteiktajam veikta kartografēšana un sabiedriskā apspriešana. Atbalsta darbības jomu teritoriālā pārklājuma ziņā veido Latvijas valsts teritorija, kurā nav esoša vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānota tīkla, kas maksimumstundas apstākļos nodrošinātu vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu (robežvērtības ātrums), ko pārbauda saskaņā regulas Nr. 651/2014 52. panta 5. punktu,, tas ir, 98.4% no visas Latvijas valsts teritorijas, savukārt, šajā teritorijā dzīvo 577 950 iedzīvotāju jeb 30.3%  Ņemot vērā plānošanas reģiona priekšlikumus, Satiksmes ministrija ir identificējusi objektus, kuros ir nepieciešams ļoti augstas veiktspējas tīkls un par kuriem var saņemt papildu punktus projektu atlases konkursā. Kartēšanas rezultāti un valsts atbalsta pasākuma nosacījumi, tai skaitā plānošanas reģionu prioritātes, no 22.08.2022. līdz 23.09.2022. tika nodoti sabiedriskai apspriešanai: https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/sabiedriska-apspriesana-par-valsts-valsts-atbalsta-programmu-pedejas-judzes-elektronisko-sakaru-tiklu-infrastrukturas-attistisana, kuras laikā Satiksmes ministrija aicināja ieinteresētās personas izteikt komentārus par pasākumu un iesniegt pamatotu informāciju par to tīkliem, kuri atrodas vai kurus ticami plānots ierīkot mērķa teritorijā attiecīgajā laikposmā. Papildus Satiksmes ministrija par sabiedrisko apspriešanu un pasākumu 2022. gada 31. augustā informēja Satiksmes ministrijas izveidotās darba grupas valsts atbalsta programmu nosacījumu izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai elektronisko sakaru tīklu, tostarp “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībai, locekļus, kuru sastāvā ir arī nozares asociācijas.
Savukārt, laikā no 2023. gada 7. augusta līdz 11.septembrim Satiksmes ministrija veica atkārtotu sabiedrisko apspriešanu (skat. https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/atkartota-sabiedriska-apspriesana-par-valsts-atbalstu-pedejas-judzes-elektronisko-sakaru-tiklu-infrastrukturas-attistisana) par elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru un tās ierīkošanas plāniem, kā arī saraksta aktualizāciju, kurā ietvertas konkrētu objektu adreses, par kuru ierīkošanu var saņemt papildu punktus projektu atlasē un kuru gala redakcija tiks attiecīgi pievienota pie projektu atlases konkursa nolikuma. Gadījumos, kad pēc nolikuma, tai skaitā adrešu saraksta, publicēšanas, kļūs zināms, ka objektā ir ļoti augstas veiktspējas tīkls vai elektronisko sakaru komersantam noteiktajā termiņā nebūs iespējams saņemt nekustamā īpašnieka saskaņojumu par lietošanas tiesību aprobežojumu, konkrēto objektu var aizstāt ar citu. Detalizētākas atlases prasības ir šo MK noteikumu 1. pielikumā.
Visas 2.4.1.2.i. investīciju attiecināmās izmaksas ir atbilstošas regulas 651/2014 52.panta 2. punktā minētajām tīkla izbūves izmaksām, tas ir, šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.6. un 15.8. apakšpunkti atbilst  Komisijas regulas 651/2014 52.panta 2. punktam -  tīkla izbūve, tai skaitā kā tīkla izbūves procesa sastāvdaļas ir:
- šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētais saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 12.punktu, ka “būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi”;
- šo noteikumu 15.4. apakšpunktā minētais saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 2.1.apakšpunktu, ka “autoruzraudzība ir kontrole, ko būvprojekta izstrādātājs veic pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, lai nodrošinātu būves realizāciju atbilstoši būvprojektam”;
-  šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētais saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 2.5.apakšpunktu: “būvprojekta ekspertīze – profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām”; atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu III.daļai “Būvniecības ieceres sagatavošana un inženierizpētes noteikumi”.
- šo noteikumu 15.7.apakšunktā minētais saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 2.13.apakšpunktu: “būvuzraudzība – profesionāla un neatkarīga būvdarbu veikšanas procesa uzraudzība, lai pārliecinātos par kvalitatīvu un drošu būves būvniecību”;
- šo noteikumu 15.9. apakšpunktā minētais saskaņā ar sakaru jomas speciālo regulējošo Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” sadaļu VI. “Elektronisko sakaru tīkla pieņemšana ekspluatācijā”.

MK noteikumu projektā paredzēts finansējuma saņēmējam pienākums nodrošināt projekta rezultātu ilgtspēju un elektronisko sakaru pakalpojumus galalietotājiem, kā arī nodrošina vismaz tādu vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, kas noteikta regulas Nr. 651/2014 52. panta 8. punktā, tas ir, aktīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir vismaz uz 10 gadiem no tīkla darbības sākuma, un vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi platjoslas tīklam, kurā nav aktīvo komponentu (piemēram, kabeļu kanalizācijai, balstiem, mastiem, torņiem, tumšai optiskai šķiedrai, skapjiem, kabeļiem), piešķir uz attiecīgo elementu kalpošanas laiku.

Finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju piesaisti atbilstoši normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā, ievērojot atklātu, caurspīdīgu un vienlīdzīgu konkurenci nodrošinošu procedūru. Uz elektronisko sakaru komersantiem visbiežāk būs attiecināmi Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem". Elektronisko sakaru komersanti parasti nav sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē vai Publisko iepirkumu likumu izpratnē.

Saskaņā ar MK noteikumu projektu stimulējošās ietekmes nosacījumu nodrošināšanai atbalstu nedrīkst piešķirt jau uzsāktiem projektiem, ko vērtēs projektu atlasē.

Projekta iesnieguma veidlapas formā ir jāsniedz informācija par to, vai uzņēmums neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai, kā noteikts MK noteikumu projektā, tas ir, ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja tāds ir paredzēts) uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu un (vai) komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu nav grūtībās nonācis uzņēmums, un uz to neattiecas neviena no regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētajām situācijām, kā arī, ka projekts nav uzsākts pirms MK noteikumu projektā noteiktā, tas ir, darbus pie projekta atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam var uzsākt īstenot pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbalsta sniedzējam.

Informāciju par regulas Nr. 651/2014 52. panta ietvaros izsniegto atbalstu publicē atbilstoši Eiropas Komisijas  regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteiktajām publicitātes pasākumu prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto valsts atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.

Ar mērķi uzraudzīt 2.4.1.2.i. investīcijas rezultātā izveidotās infrastruktūras piekļuves jautājumus, ievērojot regulas 651/2014 52. panta 8. un 9. punktu, ir izveidota Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komiteja. Tās galvenie uzdevumi saistīti ar piekļuves tarifu (piekļuves jēdziens atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 1.panta 44. apakšpunktam), tostarp tā aprēķināšanas metodiku, un piekļuves nosacījumu apstiprināšanu projekta īstenošanas rezultātā izveidotajai infrastruktūrai, kā arī kā papildu formāts sabiedriskās apspriešanas nodrošināšanai, tas ir, bez tā, ka informācija publicēta Satiksmes ministrijas tīmekļa vietnē, tā tiek izskatīta Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komitejā ar mērķi pievērst nozares pārstāvju papildu uzmanību un uzlabot sabiedriskās apspriešanas rezultātus, lai pieņemtu galējo lēmumu par sakaru tīklu ģeogrāfisko vietu. Līdz ar to komitejas sastāvā ir gan pašvaldību, gan nozares, gan uzņēmēju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, ņemot vērā tā kompetenci reģionālās attīstības plānošanas jomā. Padomdevēju tiesības ir SPRK un Konkurences padomes pārstāvjiem, ņemot vērā to kompetenci tarifu noteikšanas un konkurences jomā. Papildus kā ekspertu var pieaicināt arī Finanšu ministrijas pārstāvi, ņemot vērā tā kompetenci Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) uzraudzībā.
Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komiteja pēc institucionālās būtības ir līdzīga mehānismam, kas darbojas 2014. - 2020. gada plānošanas periodā, īstenojot "vidējās jūdzes" investīciju uzraudzību. Skaidrojam, ka SPRK pienākumos neietilpst tieši uzraudzīt valsts atbalsta sniegšanas regulēšanu, kā arī pieņemt jebkādus saistošus lēmumus attiecībā uz investīcijas īstenošanu, līdz ar to norma attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas regulēšanu ir saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 9. panta 21. apakšpunktu, kas nosaka, ka Regulators "pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma konsultē par valsts atbalsta pasākumu mērķa teritorijām, sasniedzamajiem rezultātiem, vairumtirdzniecības piekļuves produktiem, subsidētās infrastruktūras piekļuves nosacījumiem un cenām."

Plānoto ieguldījumu atbalstāmās darbības indikatīvi var pārklāties ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstāmajām darbībām. Lai nodrošinātu demarkāciju, apstiprinot projektus, tiks vērtēti objekti adrešu līmenī, ņemot vērā valsts atbalsta nosacījumus un salīdzinot pret iesniegtajiem projektiem, neatkarīgi no finansējuma avota.
2.4.1.2.i. investīcijas attiecināmās izmaksas ir tieši attiecināmas uz Digitālo dimensiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulas Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 16.panta 2.punkta (b) daļas ii apakšpunktā (Digitālās dimensijas intervences kods: 053 - IKT: ļoti augstas ietilpības platjoslas tīkls (piekļuve/vietējā sakaru līnija, kuras veiktspēja ir līdzvērtīga optiskās šķiedras iekārtai līdz sadales punktam mājas un uzņēmuma telpu apkalpošanas vietā).
Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda investīciju un reformu ieviesēji/īstenotāji ir aicināti piesaistīt biedrības vai nodibinājumus atbalstāmo darbību veikšanai, Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupu valsts atbalsta programmas izstrādei, kuras sastāvā tostarp ir plānošanas reģioni, Latvijas Pašvaldību savienība un nozares asociācijas, kas ir aicinātas piedalīties investīciju nosacījumu plānošanas procesā. Savukārt, saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu atbalstāmās darbības veikt ir tiesības elektronisko sakaru komersantam. Tas neizslēdz iespēju biedrībai vai nodibinājumam attiecīgi izpildīt tiesību aktos noteiktās prasības un kļūt par elektronisko sakaru komersantu.

Finansējuma saņēmējam, īstenojot projektu, jāievēro arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Lai nodrošinātu, ka atbalsts saglabājas samērīgs un neizraisa neatbalstāmo darbību pārmērīgu kompensēšanu vai šķērssubsidēšanu, finansējuma saņēmējam ir pienākums: 1) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības; 2) vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves tarifu projekta un tā aprēķināšanas metodikas projekta iesniegšanu nozares ministrijai vismaz reizi trijos gados.

Lai izpildītu regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes prasību, darbus pie projekta atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam uzsāk īstenot pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbalsta sniedzējam un projekta iesniegums atbilst regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā ietvertajām prasībām par pieteikumā iekļaujamo informāciju. Ja projekta īstenošana ir uzsākta pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, projekta iesniegumu noraida. Saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā “Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas skaidrojumi” 2.1. apakšpunktā noteikto, atbalsta sniedzējam ir iespējams lūgt papildu informāciju, piemēram, iesniegt noslēgto līgumu, ja publisko iepirkumu datubāzēs informācija nav pietiekama.

Principa ''Nenodarīt būtisku kaitējumu'' investīcijas 2.4.1.2.i. novērtējumā [2] norādīts, ka nav tikusi konstatēta negatīva ietekme uz vidi. Finansējuma saņēmēja un projekta īstenotāja pienākums ir izvērtēt un nodrošināt, ka visi NBK nosacījumi tiek ievēroti. [2] Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.-2026. gadam, 1.pielikums, Nenodarīt būtisku kaitējumu, pieejams šeit: https://www.esfondi.lv/upload/anm/02_anm_plana_pielikums_nr.1_dnsh_18052021.pdf.

2.4.1.2.i. investīcijai ir sasaiste ar: 1) atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem, ņemot vērā, ka 2.4.1.2.i. investīcija atbalstīs Eiropas Savienības digitālās suverenitātes mērķus; 2) digitālo dimensiju, ņemot vērā, ka 2.4.1.2.i. investīcija ir 100% vērsta uz digitālo mērķu sasniegšanu, un 2.4.1.2.i. investīcijas attiecināmās izmaksas ir tieši attiecināmas uz Digitālo dimensiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 16.panta 2.punkta (b) daļas ii apakšpunktā. 2.4.1.2.i. investīcija ir sinerģijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo Atveseļošanas fonda 2.3.2.3.i. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”, kur plānots atbalsts datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšējā interneta tīkla funkcionēšanas uzlabojumi izglītības iestādēs mācību procesa nodrošināšanai, tostarp nepieciešamās priekšizpētes veikšana ekonomiski pamatota uzlabojumu plāna izstrādei un īstenošanai. 2.4.1.2.i. investīcijas atbalstāmo izglītības iestāžu saraksts tiks saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai ne tikai novērstu dubultfinansējuma risku, bet arī nodrošinātu sinerģiju atbalstāmo iestāžu līmenī, kā arī izmantojot priekšizpētes rezultātus.