Anotācija

Saskaņā ar pašreizējo kārtību darba ar jaunatni profesionalizācijas jomā nav normatīvi noteiktas pašvaldībā nodarbināto jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku pamatkompetenču (pamata zināšanu, prasmju, vērtību, uzskatu kopums profesionālo darba pienākumu veikšanai) prasības. Šāda regulējuma iztrūkums kavē darba ar jaunatni profesionalizācijas attīstību, jo īpaši attiecībā uz pašvaldībā nodarbinātajiem jaunatnes darbiniekiem.

Ņemot vērā jauniešu iespēju saņemt digitālu informāciju gandrīz jebkurā laikā un vietā, pieeju sociālo un digitālo rīku izmantošanai, tādējādi arī sekmējot jauniešu sociālo norobežošanos un antisociālas uzvedības veidošanu, psihoemocionālās labbūtības pasliktināšanos, jaunatnes politikai un darba ar jaunatni sistēmai ir jāspēj identificēt un strādāt ar potenciālajām un reālajām problēmām, ko rada dažādi moderno laiku izraisītie sociālie procesi. Jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku mācību programmu saturam ir jāatbilst mūsdienu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jomā identificēto problēmu risinājumiem.

Jaunatnes darbiniekiem, kas ir nodarbināti pašvaldībā, ir tikai daļēji pieejamas mācības savu profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidošanai. Tās nav centralizētas un ilgtspējīgas. Jaunatnes darbinieki profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mācībās var piedalīties tikai atsevišķu, īstermiņa programmu vai projektu ietvaros. Šādas īstermiņa mācības jaunatnes darbiniekiem var sniegt ieskatu un vispārīgas zināšanas darba ar jaunatni jomā, bet ne padziļinātu analīzi un specifiskas zināšanas, kas nepieciešamas, lai strādātu ar jauniešiem un mūsdienu izaicinājumiem darba ar jaunatni jomā.

Darba ar jaunatni jomā nav izstrādāta un pieņemta atbilstoša studiju programma jaunatnes darbinieku mācību nodrošināšanai, kas sekmētu teorētisko un praktisko zināšanu iegūšanu, prasmju pilnveidošanu un nodrošinātu nepārtrauktu mācību procesu darbā ar jaunatni iesaistītajām personām.

Izstrādājot noteikumu projektu, tika identificēti gadījumi attiecībā uz pašvaldībā nodarbinātiem jaunatnes darbiniekiem, kuri darba ar jaunatni jomā strādā vismaz piecus gadus un kuru profesionālo pienākumu pildīšanai iegūtā izglītība, prasmes un iemaņas ir atbilstošas, lai turpinātu pildīt jaunatnes darbinieka pienākumus, papildus neapgūstot noteikumu projektā ieplānoto, jauno jaunatnes darbinieku mācību programmu (noteikumu projekta V nodaļa). Šādu personu profesionālo iemaņu un atbilstošās izglītības izvērtēšanai ir nepieciešams papildu mehānisms (noteikumu projekta 23.-31. punkts).

Papildus tika identificēts, ka praksē būs personas, kuras augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūst vai ir apguvušas studiju kursu, kas ietver jaunatnes darbinieku mācību programmas saturu ne mazāk kā 150 akadēmisko stundu apjomā piemēram, apgūstot augstskolu C daļas kursus (noteikumu projekta 4.1. apakšpunkts).

Tika identificēts arī tas, ka praksē būs personas, kuras apgūst pirmā cikla augstākās izglītības programmu jeb mācās bakalaura līmenī jebkurā augstskolā un jebkurā studiju programmā un kuras vēlas strādāt vai strādā pašvaldībā par jaunatnes darbinieku (noteikumu projekts 4.3. apakšpunkts).

Noteikumu projekts paredz noteikt prasības attiecībā uz jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku pamatkompetencēm, kritērijus un kārtību, kādā īsteno un pašvaldībā nodarbinātajiem jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem ir pienākums apgūt mācību programmu profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamo pamatkompetenču pilnveidošanai, ja jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku pamatkompetences neatbilst noteikumu projektā noteiktajām prasībām. Jaunatnes lietu speciālistu mācību programmas īstenošanas kritēriji balstās noteikumu projekta 1. pielikumā noteiktajās mācību programmas tēmās un mācību programmas īstenotāja pienākumā saskaņot mācību programmu ar ministriju saskaņā ar noteikumu projekta 6. punktu, tādējādi ministrijai pārraugot mācību programmas ieviešanas kvalitāti. Jaunatnes darbinieku mācību programmas īstenošanas kritēriji balstās uz aktuālajām Jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas prasībām un mācību programmas īstenotāja pienākumu saskaņot mācību programmu ar ministriju saskaņā ar noteikumu projekta 13. punktu, tādējādi ministrijai pārraugot mācību programmas ieviešanas kvalitāti.

Prasības attiecībā uz jaunatnes lietu speciālistu pamatkompetencēm – persona ir tiesīga strādāt pašvaldībā par jaunatnes lietu speciālistu, ja tā ir apguvusi atbilstošu mācību programmu saskaņā ar noteikumu Nr. 1047 prasībām vai kura noteikumu projekta 5. vai 21. punktā noteiktajā termiņā, apgūst vai ir apguvusi jaunatnes lietu speciālistu mācību programmu saskaņā ar noteikumu projekta III nodaļu. Ja jaunatnes lietu speciālista pamatkompetences neatbilst noteikumu projektā noteiktajām prasībām, tad viņam ir pienākums apgūt jaunatnes lietu speciālistu mācību programmu saskaņā ar noteikumu projektā noteiktajām prasībām.

Noteikumu projektā ietvertās normas ir vērstas uz jaunatnes lietu speciālistu mācību programmas formas pilnveidošanu (aizstājot programmas definējumā jēdzienu "apmācības" ar darba ar jaunatni esošajā praksē lietoto jēdzienu "mācības"), kas sekmēs precīzāku un atbilstoši darba ar jaunatni jomas esošajai praksei pielietotu tēmu apgūšanu. Noteikumu projekta normas ir izstrādātas, balstoties uz līdzšinējo ministrijas organizēto jaunatnes lietu speciālistu mācību analīzi. Pilnveidota tiks jaunatnes lietu speciālistu mācību programmas forma, tajā skaitā nenosakot maksimālo personu skaitu grupā.

Mācību programmas īstenotājs jaunatnes lietu speciālistam, kurš apguvis jaunatnes lietu speciālistu mācību programmu, sagatavos apliecību saskaņā ar noteikumu projekta 2. un 3. pielikumu, apliecībā norādot informāciju par sasniegtajiem mācību rezultātiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par neformālo izglītības programmu īstenošanu. Svarīgi norādīt, ka šobrīd to noteic Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai, taču nākotnē (no 01.04.2027.) to paredzēs Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kritērijus un kārtību, kādā izstrādā un īsteno neformālās izglītības programmas, izsniedz un anulē atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai un pagarina tās termiņu, kā arī kritērijus un kārtību neformālās izglītības programmas īstenotāja darbības kvalitātes izvērtēšanai un tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

Prasības attiecībā uz jaunatnes darbinieku pamatkompetencēm – persona ir tiesīga strādāt pašvaldībā par jaunatnes darbinieku, ja tā:

1) ir pašvaldībā nodarbināts jaunatnes darbinieks un publiskajā vai privātajā sektorā ir bijusi tādās darba tiesiskajās attiecībās, kas atbilst darba ar jaunatni jomai Jaunatnes likuma 2. panta otrās daļas un 5. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē, vismaz piecus gadus un ir ieguvusi jebkuru sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Lai apstiprinātu, ka personai ir attiecīgās pamatkompetences, personai būs jāiegūst ministrijas apliecinājums par personas profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamo pamatkompetenču apguvi darba ar jaunatni jomā saskaņā ar noteikumu projekta 24. punktu. Lai izvērtētu jaunatnes darbinieku iesniegumus par apliecinājuma saņemšanu, ministrijā tiks izveidota izvērtēšanas komisija. Darbam komisijā tiks pieaicināti pārstāvji no aģentūras un biedrības "Latvijas Jaunatnes darbinieku asociācija". Biedrība "Latvijas Jaunatnes darbinieku asociācija" ir izraudzīta, jo šobrīd apvieno 37 biedrus – nozares speciālistus un ekspertus, kuru pieredze un zināšanas, ir nozīmīgs darba ar jaunatni profesionalizācijas virzītājspēks, veidojot saites starp teoriju, jaunatnes politiku un praktisko darbu ar jauniešiem. Šī procedūra ir izstrādāta gadījumiem, kad personām ir liela pieredze darba ar jaunatni jomā un ir iegūta atbilstoša izglītība. Šīm personām nebūs obligāti jāapgūst jaunatnes darbinieku mācību programma, ja tās varēs apliecināt savu pieredzi un izglītību ministrijas izveidotai izvērtēšanas komisijai. Plānots, ka šī procedūra būs spēkā līdz 2028. gada 31. decembrim. Atbilstošais termiņš izvēlēts, ņemot vērā ministrijas apzināto potenciālo šādu jaunatnes darbinieku skaitu: aptuveni 45 personas (noteikumu projekta 23. punkts);  

2) augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūst vai ir apguvusi studiju kursu, kas ietver jaunatnes darbinieku mācību programmas saturu ne mazāk kā 150 akadēmisko stundu apjomā. Šī prasība ir saistīta ar ministrijas uzsākto darbu pie jaunatnes darbinieku mācību programmu izstrādes un integrēšanas augstākās izglītības mācību sistēmā. Paredzēts, ka personai, iegūstot augstāko izglītību, būs iespēja apgūt arī jaunatnes darbinieku mācību programmu, piemēram, apgūstot augstskolu C daļas kursus (noteikumu projekta 4.1. apakšpunkts);

3) noteikumu projekta 11. vai 22. punktā noteiktajā termiņā apgūst vai ir apguvusi jaunatnes darbinieku mācību programmu ne mazāk kā 150 akadēmisko stundu apjomā saskaņā ar noteikumu projekta IV nodaļu. Plānots, ka ministrijas un Latvijas Universitātes sadarbības rezultātā pirmā jaunatnes darbinieku mācību programma tiks uzsākta 2026. gada pavasarī (noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts);

4) apgūst jebkuru pirmā cikla augstākās izglītības programmu. Šī prasība izriet no ministrijas analīzes par situācijām, kad persona apgūst jebkādu augstākās izglītības studiju programmu jebkurā no augstākajām mācību izglītības iestādēm un vēlas strādāt vai strādā pašvaldībā par jaunatnes darbinieku. Šīs personas būs tiesīgas strādāt par jaunatnes darbinieku pašvaldībā un uz tām attiecīgi attieksies noteikumu projekta 11. un 22. punktā noteiktās prasības. Pirmā cikla augstākās izglītības studiju programma ir izvēlēta, pamatojoties uz ministrijas veikto analīzi un saistībā ar ministrijas uzsākto darbu pie jaunatnes darbinieku mācību programmu integrēšanas augstākās izglītības mācību sistēmā (noteikumu projekta 4.3. apakšpunkts).

Ja jaunatnes darbinieka pamatkompetences neatbildīs noteikumu projekta prasībām, tad viņam būs pienākums apgūt jaunatnes darbinieku mācību programmu saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļā noteiktajām prasībām.

Pašvaldības veic nodarbināto jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku atbilstības pārbaudi, pamatojoties uz noteikumu projektā noteiktajām prasībām, tajā skaitā izvērtējot dokumentālu apliecinājumu prasību atbilstībai.

Noteikumu projekts paredz jaunatnes darbinieku mācību programmas definēšanu, kāda līdz šim noteikumos Nr. 1047 nav paredzēta. Jaunatnes darbinieku mācību programma tiks izstrādāta, balstoties uz ministrijas darba grupas izstrādātajām un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2024. gadā pieņemtajām jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas prasībām jeb profesijas standartu (turpmāk – profesijas standarts). Jaunatnes darbinieku mācību programmu izstrādās un īstenos izglītības iestādes, kas īsteno licencētas profesionālās pilnveides programmas. Jaunatnes darbinieku mācību programma paredzēta ne mazāk kā 150 akadēmisko stundu apmērā (jaunatnes lietu speciālistiem ir paredzētas ne mazāk kā 80 akadēmiskās stundas) un paredzēts, ka teorētisko nodarbību apjoms nedrīkst pārsniegt 60 % no kopējā nodarbību apmēra (jaunatnes lietu speciālistiem ne vairāk kā 70 % no kopējo nodarbību apmēra).

Jaunatnes darbinieku mācību programmai paredzētais akadēmisko stundu un teorētisko nodarbību apmērs salīdzinājumā ar jaunatnes lietu speciālistu mācību programmu ir noteikts saskaņā ar profesijas standartu un līdzšinējo mācību izvērtējumu. Noteikumu projekts paredz, ka jaunatnes darbinieks, kas stājies amatā vai ir pieņemts darbā pašvaldībā līdz noteikumu projekta spēkā stāšanās dienai, atbilstošo mācību programmu apgūst trīs gadu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās. Trīs gadu periods ir noteikts, ņemot vērā jaunatnes darbinieku profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamo laiku ikdienas darbā ar jauniešiem. Papildus ir jānorāda, ka ieplānotais laiks ir nepieciešams jaunatnes darbinieku mācību programmu izstrādei un ieviešanai saskaņā ar profesijas standartu.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem pašvaldībās nodarbināti vidēji 120 jaunatnes darbinieki. Jaunatnes darbinieku mācību programmas (noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts) ietvaros katru gadu (trīs gadu periodā) plānots apmācīt 50 jaunatnes darbinieku jeb 42 %. Papildus ir jānorāda, ka saskaņā ar ministrijas aptauju datiem, tad pašvaldībās ir nodarbināti 217 jaunatnes darbinieki, un noteikumu projektā ir iestrādāti risinājumi attiecībā uz tiesībām jaunatnes darbiniekam strādāt pašvaldībā (noteikumu projekta 4.1., 4.3. apakšpunkts, 23. punkts).

Noteikumu projektā paredzēto jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku mācību programmu īstenošanas izmaksas tiks nodrošinātas ministrijas esošo valsts budžeta līdzekļu ietvarā, tajā skaitā apakšprogrammas 21.00.00 "Jaunatnes politikas valsts programma" ietvaros. Jaunatnes darbinieku mācību programmas izstrāde un īstenošana tiks skatīta ministrijas un Latvijas Universitātes līguma par sagatavojamo speciālistu skaitu un citiem sasniedzamajiem rādītājiem sagatavošanas procesā. Pašvaldībām mācību programmu izmaksas nav jāsedz. Jaunatnes lietu speciālistu mācību programmas izmaksas ir līdz 10 000,00 euro un jaunatnes darbinieku mācību programmas izmaksas ir līdz 21 000,00 euro. Ministrijas uzdevums ir nodrošināt mācību programmu pieejamību.

Attiecībā uz citām pašvaldības potenciālajām izmaksām ministrija vēlas norādīt, ka Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkts nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir veikt darbu ar jaunatni. Noteikumu projekts ir vērsts uz jaunatnes politikas un darba ar jaunatni profesionalizāciju, tādējādi sekmējot darbā ar jaunatni iesaistīto personu darba kvalitātes būtisku uzlabošanu. Pašvaldība ir nozīmīga šī profesionalizācijas procesa daļa, kura savas autonomās funkcijas ietvaros, ir ieinteresēta šo funkciju īstenot pēc iespējas labāk. Tāpēc pašvaldībai, īstenojot savu autonomo funkciju, jānodrošina, ka personas iesaistās profesionalizācijas procesā, kas paredzēts noteikumu projektā.

Ministrija pēc attiecīgo mācību programmas noslēguma pieprasīs no mācību programmas īstenotāja sekmīgi noslēgušo mācību programmu dalībnieku sarakstu, tai skaitā vārdus, uzvārdus, pārstāvētās pašvaldības un citu atbilstošo informāciju.

Ministrija 2024. gadā izstrādāja metodisko materiālu pašvaldībām "Vienots kvalitātes ietvars darbam ar jaunatni pašvaldībā" (pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi-pasvaldibam). Viena no materiāla sadaļām ir veltīta iesaistītajam personālam darbā ar jaunatni. Šajā materiālā ir noteikti atbilstības un kvalitātes kritēriji. Atbilstības kritērijos ir divi rādītāji – 1) 2.1.2. rādītājs "Jaunatnes lietu speciālista atalgojums atbilst Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma  un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" mēnešalgu grupas intervāliem (politikas plānošana 37. saime) un 2) 2.1.6. rādītājs "Jaunatnes darbinieka atalgojums atbilst Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" mēnešalgu grupas intervāliem (politikas ieviešana 36. saime).

Kā arī ir pievienota atsauce uz Valsts kancelejas skaidrojumu, kādai amatu saimei atbilst pašvaldības jaunatnes darbinieks (LV portāls, 30.04.2024., pieejams: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/31966-kadai-amatu-saimei-atbilst-pasvaldibas-jaunatnes-darbinieks-2024).

Pēc pašvaldību pašvērtējuma atbildēm par 2025. gadu jaunatnes lietu speciālists iekļauts 37. saimē 33 pašvaldībās, bet jaunatnes darbinieks iekļauts 36. saimē – 27 pašvaldībās.

Ministrija sadarbībā ar aģentūru un nozares ekspertiem jaunatnes darbinieku profesionalizācijas darba grupā un sarunās ar Valsts kanceleju ir aktualizējusi nepieciešamību nākotnē pārskatīt Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumus Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība", kas veicinās vienotu pieeju jaunatnes jomas amatu klasifikācijai un jaunatnes darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanai nākotnē. Tomēr jāņem vērā, ka konkrēto mēnešalgas apmēru nosaka katra pašvaldība atbilstoši savai darba samaksas sistēmai un ņemot vērā tai pieejamos resursus.

Jaunatnes darbinieku mācību programmas īstenošanā tiks organizēta gan klātienē, gan attālināti. Katra jauna mācību programmas tiks izstrādāta no potenciālā mācību programmas īstenotāja puses un saskaņota ar ministriju, tādējādi precizējot formas un satura nianses.

Ņemot vērā līdzšinējo situāciju, tad sākot ar 2026. gada pavasari Latvijas Universitāte īsteno jaunatnes darbinieku mācību programmu "Jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas pamati" (150 stundas, 6 KP). Saskaņā ar 2026. gada mācību programmu kopumā plānotas ir 19 mācību dienas, no kurām klātienes nodarbības ir 7 dienas (tikai sestdienās).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", tad dienas naudas apmērs personai par komandējuma dienu ir 8,00 euro, degvielas cena vidēji 1,8 euro par litru, degvielas patēriņš vidēji 7 litri uz 100 kilometriem. Vidējās izmaksas par degvielu ir 31,50 euro, jo 100 km attālums izmaksā 12,60 euro, 150 km – 18,90 euro, 250 km – 31,50 euro, 500 km – 63,00 euro.

Tātad vidēji kopējās izmaksas vienai personai dienā ir: 8,00 euro + 31,50 euro = 39,50 euro ≈ 40,00 euro.
Klātienes nodarbības ir 7 dienas * 40,00 euro = 280,00 euro.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem pašvaldībās nodarbināti vidēji 120 jaunatnes darbinieki. Jaunatnes darbinieku mācību programmas (noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts) ietvaros katru gadu (trīs gadu periodā) plānots apmācīt 50 jaunatnes darbiniekus.
Līdz ar to provizoriskās kopējās izmaksas pašvaldībām trīs gadu periodā, lai nodrošinātu darbinieku nokļūšanu līdz mācībām ir: 50 * 280,00 euro = 14 000,00 euro (gadā), attiecīgi kopā trīs gados: 42 000,00 euro.

Izmaksas ir samērīgas un ir pilnībā atbilstošas jaunatnes darbinieku mācību programmas saturam, kas ir izstrādāts saskaņā ar jaunatnes darbinieka profesijas standartu: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-293.pdf .

Noteikumu projekts paredz konkrētu laika periodu, kurā jaunatnes darbiniekiem ir pienākums apgūt mācību programmu, vai iet citu procesa ceļu, lai atbilstu jaunatnes darbinieku pamatkompetencēm. Visiem jaunatnes darbiniekiem nav vienāda situācija, tāpēc procesi norisināsies paralēli. Pašvaldības ilgstoši attīsta darba ar jaunatni sistēmas, tāpēc pašvaldības ir dažādi darba ar jaunatni elementi – gan biedrības, kas strādā ar jauniešiem, jauniešu domes, jaunieši līderi, speciālisti. Lai sasniegtu darba ar jaunatni profesionalizāciju, ir nepieciešams, lai, kamēr jaunatnes darbinieks ir klātienē mācībās (šobrīd tās ir 7 dienas), citas darbā ar jaunatni iesaistītas puses spēj nodrošināt darba nepārtrauktību īsajā laika sprīdī. Tāpēc jau pašvaldības ilgstoši un sekmīgi ir attīstījušas darba ar jaunatni sistēmu vietējā līmenī, lai tās elementi var papildināt un aizstāt viens otru, kad tas ir nepieciešams. Atsevišķā jaunatnes darbinieku programma tik izstrādāta konkrētajā gadā, tāpēc šobrīd detalizēta informācija ir pieejama tikai par 2026. gada Latvijas Universitātes mācību programmu.

Noteikumu projekts attiecās uz jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem. Ministrijas ieskatā svarīgi uzsākt profesionalizācijas attīstību, un to iespējams mērķtiecīgi uzsākt ar šīm profesiju kategorijām.