Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Rīkojums ir spēkā līdz 2024. gada 4. martam. Rīkojums paredz ieceļošanas ierobežojumus Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri vēlās šķērsot ES ārējo robežu tūrisma un izklaides nolūkos. Nepagarinot rīkojuma darbības termiņu, tiktu pieļauta situācija, kad Krievijas Federācijas pilsoņi, kuri rada apdraudējumu arī Latvijas iekšējai drošībai, var brīvi ieceļot un uzturēties ES. Papildus arī Eiropas Komisija savā 2022. gada 30. septembra paziņojumā  C(2022) 7111 final par vispārējiem vīzu izsniegšanas noteikumiem un pamatnostādnēm par Krievijas Federācijas pilsoņu kontroli pie ārējām robežām norāda, ka ņemot vērā  pašreizējo ģeopolitisko situāciju, militāro mobilizāciju Krievijas Federācijā un šo notikumu ietekmi uz Savienības un tās dalībvalstu stabilitāti un drošību, robežiestādēm būtu intensīvi un individuāli jāpārbauda iespējamais paaugstinātais drošības risks, ko rada tādas valsts pilsoņa ieceļošana Šengenas zonā, kura izvērš Eiropā karu.

Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs (sk. ANO Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā pieņemto Pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (International Law Commission, Draft Articles on Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, November 2001, Supplement No. 10 (A/56/10), chp.IV.E.1)  (turpmāk - Panti par valsts atbildību) 54. pantu un arī 48. pantu). Agresijas aizliegums ir erga omnes pienākums (sk. Barcelona Traction, Light and Power Company, Limited (Belgium v. Spain) (New Application: 1962) [1970] ICJ Rep 3 34. paragrāfu), kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma (jus cogens) (sk. International Law Commission, Draft Conclusions on Peremptory Norms of General International Law (Jus Cogens), Report of the International Law Commission: Seventy-first session (29 April–7 June and 8 July–9 August 2019) UN Doc A/74/10 141 Pielikums(a)). Tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Krievijas Federāciju, ņemot vērā Krievijas Federācijas veikto pārkāpumu raksturu (sk. arī Tams, Christian, Enforcing Obligations Erga Omnes in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2005; Dawidowicz, Martin. Third-Party Countermeasures in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2017). Turklāt visām valstīm, gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu (sk. Pantu par valsts atbildību 40. un 41. pantu). Tādējādi starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krievijas Federāciju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.
Ar Rīkojumu ir noteiktas to Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijas (noteiktas koordinēti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā), kurām atļauts ieceļot Latvijā. Personām, kuras neatbildīs šīm kategorijām, ieceļošana tiks atteikta, jo tās tiks uzskatītas par personām, kas rada apdraudējumu Latvijas politikai un iekšējai drošībai atbilstoši Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 1. punktā un 14. panta 1. punktā noteiktajam. Šengenas Robežu kodekss, jau šobrīd paredz regulējumu, kas Valsts robežsardzei piešķir tiesības personai atteikt ieceļošanu Latvijas Republikas teritorijā, ja konkrētā persona neatbilst ieceļošanas noteikumiem. 
Latvijas robežiestādes uz ārējām robežām veic katra robežas šķērsotāja individuālu izvērtējumu saskaņā ar Šengenas robežu kodeksu un katrai personai, ja tiek liegta ieceļošana Latvijas Republikā, tiek izsniegts individuāls lēmums, kuru iespējams pārsūdzēt augstākai iestādei. Rīkojums atvieglo robežiestāžu darbu nosakot, ka nebūtiskiem ceļotājiem, kuri apdraud valsts iekšējo drošību ieceļošana Latvijas Republikā atsakāma. Lai nerastos situācija, kad Krievijas Federācijas pilsoņi var brīvi pārvietoties ES teritorijā un radīt apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, šķērsojot Latvijas ārējo robežu, kā arī, lai robežiestādēm atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, nepieciešams pagarināt Rīkojuma termiņu.
Lai turpinātu stiprināt Latvijas Republikas drošību, Rīkojuma termiņš tiek pagarināts uz vienu gadu, tas ir, līdz 2025. gada 4. martam. Rīkojuma termiņu ir lietderīgi salāgot ar Padomes 2022. gada 4. marta Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu noteikto termiņu, kas šobrīd ir 2025. gada 4. marts, ņemot vērā 2023. gada 28. septembrī ES Padomes Tieslietu un Iekšlietu padomē panākto politisko vienošanos, kā arī pamatojoties uz 2023. gada 26.-27. oktobra Eiropadomes secinājumiem par Ukrainu.
Ierobežojoši pasākumi saistībā ar uzturēšanās atļaujām Krievijas Federācijas pilsoņiem ir noteikti arī Imigrācijas likumā. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā attiecībā uz dažādu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem noteiktais termiņš arī ir 2025. gada 4. marts.