26-TA-69: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par atļauju Aizsardzības ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu iemaksas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1. Valdības deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību I sadaļa “Droša Latvija” paredz turpināt darbu valsts aizsardzības stiprināšanā. Valdības rīcības plāns (pasākums Nr.1.8.) paredz nodrošināt sabiedroto valstu klātbūtni un veicināt militārās gatavības sniegšanu Latvijas atbalstam aizsardzības operāciju īstenošanā un sabiedroto valstu atbalstu Latvijas militāro spēju attīstībā, konkrēti - izveidot NATO standartiem atbilstošu, kaujas spējīgu paplašinātās klātbūtnes brigādes lieluma vienību, kuras galvenie elementi ir izvietoti Latvijā, izveidots Daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi".
2. Pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027.un 2028.gadam" 48.pantu, kas paredz, ka Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets.
3. Ministru kabineta 2025. gada 28. oktobra noteikumi Nr. 624 “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbības pamatprincipiem”.
2. Pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027.un 2028.gadam" 48.pantu, kas paredz, ka Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets.
3. Ministru kabineta 2025. gada 28. oktobra noteikumi Nr. 624 “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbības pamatprincipiem”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Turpināt nodrošināt Latvijas kā ietvarnācijas iemaksu veikšanu Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi" (turpmāk - Štābs).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2019.gadā Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministrijas parakstīja saprašanās memorandu par Štāba izveidošanu, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2019.gada 5.februāra noteikumiem Nr.61 - “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas un Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidošanu”.
Atbilstoši vienošanās nosacījumiem Latvija, Igaunija un Dānijas kopš Štāba dibināšanas veikušas iemaksas Štāba ietvarnāciju budžetā. Latvijas ikgadējā iemaksa ar Ministru kabineta 2021.gada 11.janvāra rīkojumu Nr. 5 “Par atļauju Aizsardzības ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālajā divīzijas štābā “Ziemeļi”” tika noteikta ne lielāka kā 2 miljoni euro gadā.
Kopš Štāba dibināšanas un līdz ar Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā drošības situācija reģionā ir pasliktinājusies, tādējādi pastiprinot nepieciešamību pēc aizsardzības un atturēšanas stiprināšanas NATO austrumu flangā, tostarp Latvijā.
2021. gadā Štābam pievienojās Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Lietuva, Polija, Slovēnija, Spānija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un tika parakstīts saprašanās memorands par Štābu kā NATO Spēka struktūras sastāvdaļu – “Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorands par Daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu”, kas apstiprināts ar 2022.gada 17.februāra likumu.
Līdz ar ko Štābs šobrīd ir galvenā NATO spēku struktūra Latvijā, kuras pakļautībā kara laikā būs vairākas spējas un vienības, tostarp Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētā brigāde un Latvijā izvietotā, Kanādas vadībā esošā NATO daudznacionālā brigāde.
Atbilstoši vienošanās nosacījumiem Latvija, Igaunija un Dānijas kopš Štāba dibināšanas veikušas iemaksas Štāba ietvarnāciju budžetā. Latvijas ikgadējā iemaksa ar Ministru kabineta 2021.gada 11.janvāra rīkojumu Nr. 5 “Par atļauju Aizsardzības ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālajā divīzijas štābā “Ziemeļi”” tika noteikta ne lielāka kā 2 miljoni euro gadā.
Kopš Štāba dibināšanas un līdz ar Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā drošības situācija reģionā ir pasliktinājusies, tādējādi pastiprinot nepieciešamību pēc aizsardzības un atturēšanas stiprināšanas NATO austrumu flangā, tostarp Latvijā.
2021. gadā Štābam pievienojās Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Lietuva, Polija, Slovēnija, Spānija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un tika parakstīts saprašanās memorands par Štābu kā NATO Spēka struktūras sastāvdaļu – “Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorands par Daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu”, kas apstiprināts ar 2022.gada 17.februāra likumu.
Līdz ar ko Štābs šobrīd ir galvenā NATO spēku struktūra Latvijā, kuras pakļautībā kara laikā būs vairākas spējas un vienības, tostarp Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētā brigāde un Latvijā izvietotā, Kanādas vadībā esošā NATO daudznacionālā brigāde.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022. gadā Aizsardzības ministrijā tika saņemts paziņojums par Igaunijas vēlmi izstāties no Štāba kā ietvarnācijai, lai varētu pilnvērtīgi pievērsties savas nacionālās divīzijas izveidei. Igaunija turpina savu dalību Štābā kā dalībvalsts un Igaunijas kā Štāba dalībnieka statuss apstiprināts ar likumu “Par Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta, Francijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās Aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandam par Daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu”, kas pieņemts 2025.gada 23.janvārī.
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un Dānijas Aizsardzības ministrija turpina savu darbību kā ietvarnācijas, bet saistībā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas izstāšanos, mainoties ietvarnāciju skaitam un, attiecīgi, arī atbildībām, tika lemts par nepieciešamību pārskatīt esošos nosacījumus un slēgt jaunu, pašreizējai situācijai atbilstošu ietvarnāciju vienošanos. Līdz ar ko ar Ministru kabineta 2025. gada 28. oktobra noteikumiem Nr. 624 apstiprināts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Dānijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorands par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbības pamatprincipiem, kurš parakstīts un stājies spēkā 2026.gada 19.janvārī.
Viena no Latvijas prioritārajām aizsardzības interesēm ir kaujas spējīgas divīzijas attīstība Štāba vadībā. Šīs ambīcijas ietvaros Latvija ieviesīs militārās spējas, kuras tika noteiktas NATO spēju mērķos. Viens no šiem mērķiem ir divīzijas attīstība un divīzijas štāba darbības nodrošināšana, kas Latvijai ir jāīsteno kopā ar Dāniju. Lai divīzija būtu kaujas spējīga, tai ir nepieciešami ne tikai spēki un spējas, bet arī štābs, kas veiks koordinācijas, plānošanas un citus uzdevumus lai nodrošinātu komandķēdi kā arī nodrošinās divīzijas darbībai nepieciešamās funkcijas.
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un Dānijas Aizsardzības ministrija turpina savu darbību kā ietvarnācijas, bet saistībā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas izstāšanos, mainoties ietvarnāciju skaitam un, attiecīgi, arī atbildībām, tika lemts par nepieciešamību pārskatīt esošos nosacījumus un slēgt jaunu, pašreizējai situācijai atbilstošu ietvarnāciju vienošanos. Līdz ar ko ar Ministru kabineta 2025. gada 28. oktobra noteikumiem Nr. 624 apstiprināts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Dānijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorands par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbības pamatprincipiem, kurš parakstīts un stājies spēkā 2026.gada 19.janvārī.
Viena no Latvijas prioritārajām aizsardzības interesēm ir kaujas spējīgas divīzijas attīstība Štāba vadībā. Šīs ambīcijas ietvaros Latvija ieviesīs militārās spējas, kuras tika noteiktas NATO spēju mērķos. Viens no šiem mērķiem ir divīzijas attīstība un divīzijas štāba darbības nodrošināšana, kas Latvijai ir jāīsteno kopā ar Dāniju. Lai divīzija būtu kaujas spējīga, tai ir nepieciešami ne tikai spēki un spējas, bet arī štābs, kas veiks koordinācijas, plānošanas un citus uzdevumus lai nodrošinātu komandķēdi kā arī nodrošinās divīzijas darbībai nepieciešamās funkcijas.
Risinājuma apraksts
Šobrīd Igaunija kā ietvarnācija ir izstājusies no Štāba, kas nozīmē, ka ietvarnāciju budžeta izmaksas Latvijai un Dānijai palielinājušās. Jāuzsver, ka Štāba uzdevumi pie pastiprinātiem draudu apstākļiem reģionā prasa ātrāku Štāba izaugsmi, tostarp elementu un vienību koordinēšanu un plānošanu dažādiem draudu un pretreakcijas scenārijiem, ja būs nepieciešama pāreja no miera uz krīzes vai kara laiku. Attiecīgi ir nepieciešami papildu cilvēkresursi, kā arī finanšu resursi, kas nodrošinātu Štāba spēju pielāgoties darbam apdraudējuma apstākļos un reaģēšanas nepieciešamības gadījumā.
Šobrīd Štābs attīstās atbilstoši NATO plāniem un prasībām un Štāba ikgadējo budžetu ietekmē gan militāro mācību, gan dažādi citi Štāba darbību un attīstību veicinošie pasākumi. Ir nepieciešams elastīgāks risinājums, lai balstoties uz faktisko situācijas attīstību un budžeta nepieciešamību, lemtu par ietvarnācijas budžeta kopējo un no Latvijas puses nepieciešamo iemaksu apjomu.
Latvijas un Dānijas aizsardzības ministrijas regulāri tiekas un saņem informāciju par esošo Štāba budžeta situāciju, un spēj laicīgi pielāgoties nākotnes prasībām, plānojot nepieciešamo iemaksu apmēru ietvarnāciju budžetā.
Jāatzīmē, ka budžeta izmaiņas ir ar pieaugumu un plānotais iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi" apmērs ir norādīts anotācijas pielikumā (ierobežotas pieejamības informācija).
Jāņem vērā, ka iemaksas palielinājuma pamatojums ir Štāba uzdevumu pieaugums, tāpēc finanšu palielinājums ir samērīgs pret veicamajiem uzdevumiem un funkcijām. Šobrīd ar 2021.gada 11.janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 5 “Par atļauju Aizsardzības ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi"” noteiktais ierobežojums apgrūtina kopējā Štāba ietvarnāciju budžeta apstiprināšanu, kas attiecīgi ietekmē ambīciju uz Štāba nepārtrauktu un mērķtiecīgu izaugsmi un attīstību.
Šobrīd Štābs attīstās atbilstoši NATO plāniem un prasībām un Štāba ikgadējo budžetu ietekmē gan militāro mācību, gan dažādi citi Štāba darbību un attīstību veicinošie pasākumi. Ir nepieciešams elastīgāks risinājums, lai balstoties uz faktisko situācijas attīstību un budžeta nepieciešamību, lemtu par ietvarnācijas budžeta kopējo un no Latvijas puses nepieciešamo iemaksu apjomu.
Latvijas un Dānijas aizsardzības ministrijas regulāri tiekas un saņem informāciju par esošo Štāba budžeta situāciju, un spēj laicīgi pielāgoties nākotnes prasībām, plānojot nepieciešamo iemaksu apmēru ietvarnāciju budžetā.
Jāatzīmē, ka budžeta izmaiņas ir ar pieaugumu un plānotais iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi" apmērs ir norādīts anotācijas pielikumā (ierobežotas pieejamības informācija).
Jāņem vērā, ka iemaksas palielinājuma pamatojums ir Štāba uzdevumu pieaugums, tāpēc finanšu palielinājums ir samērīgs pret veicamajiem uzdevumiem un funkcijām. Šobrīd ar 2021.gada 11.janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 5 “Par atļauju Aizsardzības ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi"” noteiktais ierobežojums apgrūtina kopējā Štāba ietvarnāciju budžeta apstiprināšanu, kas attiecīgi ietekmē ambīciju uz Štāba nepārtrauktu un mērķtiecīgu izaugsmi un attīstību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Rīkojuma izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no valsts budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija”, nepieciešamības gadījumā veicot finansējuma pārkārtošanu ekonomiskās klasifikācijas kodu, programmu un apakšprogrammu griezumā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no valsts budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija”, nepieciešamības gadījumā veicot finansējuma pārkārtošanu ekonomiskās klasifikācijas kodu, programmu un apakšprogrammu griezumā.
Plānotais iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi" apmērs ir norādīts anotācijas pielikumā (ierobežotas pieejamības informācija).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2021.gada 11.janvāra rīkojums Nr. 5 “Par atļauju Aizsardzības ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 8. nr.).
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Ministru kabineta rīkojuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2021.gada 11.janvāra rīkojums Nr. 5 “Par atļauju Aizsardzības ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 8. nr.).
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Ar Ministru kabineta 2025. gada 28. oktobra noteikumiem Nr. 624 apstiprinātais “Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Dānijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorands par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbības pamatprincipiem”.
Apraksts
Līguma dalībnieki apņemas atbilstoši saprašanās memoranda 10.pantā un A pielikumā noteiktajam, veikt nacionālo ieguldījumu Štāba darbības nodrošināšanai - ietvarnāciju budžeta ietvaros kopīgi dalīt ar Štāba pastāvīgajiem infrastruktūras objektiem saistīto pakalpojumu un funkciju nodrošināšanas slogu.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Ar Ministru kabineta 2025. gada 28. oktobra noteikumiem Nr. 624 apstiprinātais “Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Dānijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorands par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbības pamatprincipiem”.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
10. Nacionālie ieguldījumi
10.1. Latvija un Dānija kā uzņemošās valstis nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru, telpas HQ MND-N darbībai.
10.2. Ietvarvalstis nodrošinās HQ MND-N kaujas nodrošinājuma atbalstu, vadību, sakarus (tostarp klasificētos) un informācijas sistēmas.
10.3. HQ MND-N Ietvarvalstu budžets ir sadalīts starp Ietvarvalstīm saskaņā ar šā MOU A pielikumu.
10.4. Savstarpējs atbalsts mācību un vingrinājumu laikā tiek nodrošināts saskaņā ar prasību paziņojuma procedūrām. Izmaksas par mācībām un vingrinājumiem nosaka saskaņā ar šā MOU A pielikumu.
10.1. Latvija un Dānija kā uzņemošās valstis nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru, telpas HQ MND-N darbībai.
10.2. Ietvarvalstis nodrošinās HQ MND-N kaujas nodrošinājuma atbalstu, vadību, sakarus (tostarp klasificētos) un informācijas sistēmas.
10.3. HQ MND-N Ietvarvalstu budžets ir sadalīts starp Ietvarvalstīm saskaņā ar šā MOU A pielikumu.
10.4. Savstarpējs atbalsts mācību un vingrinājumu laikā tiek nodrošināts saskaņā ar prasību paziņojuma procedūrām. Izmaksas par mācībām un vingrinājumiem nosaka saskaņā ar šā MOU A pielikumu.
1. Aizsardzības ministrijai atļaut 2026. gadā un turpmākajos gados uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības valsts budžeta programmas 30.00.00 "Valsts aizsardzības politikas realizācija" ilgtermiņa saistību sadaļā "Maksājumi starptautiskajās institūcijās un programmās", lai veiktu iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" uzturēšanai. Maksājumu nodrošināt no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
AM veiktās un plānotās iemaksas Štāba ietvarnāciju budžetā