22-TA-174: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25. pantu un Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 43. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir piešķirt finansējumu izglītības iestādēm, lai atbalstītu pedagogus saistībā ar izglītības procesa nepārtrauktības nodrošināšanu paaugstināta epidemioloģiskā riska apstākļos. Rīkojuma projekts paredz piešķirt vienreizēju finansējumu 8 798 402 euro apmērā izglītības iestāžu piemaksu fondam 2021./2022. mācību gada otrajā semestrī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai izglītības iestādēs varētu nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību, pedagogiem jāstrādā paaugstinātas nenoteiktības un epidemioloģiskā riska apstākļos, kuru dēļ bija nepieciešams spēt elastīgi organizēt savu darbu mainoties no klātienes uz attālinātā darba režīmu, kā arī vienlaikus nodrošināt daļai klases mācību procesu klātienē, bet daļai attālināti, kas rada būtisku papildu slodzi ikdienas pedagoģiskajā darbā. Īpaši jāizceļ pirmsskolas izglītības iestāžu, kā arī speciālo izglītības iestāžu un speciālo klašu (grupu) pedagogu darbs, kuriem saglabājas klātienes formāts neatkarīgi no ārkārtas situācijas apstākļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdzīgi kā iepriekšējais mācību gads, arī 2021./2022. mācību gads norit Covid‑19 pandēmijas apstākļos. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu tiek vairāk izmantotas preventīvās darbības, t.sk. testēšana, vakcinācijas prasības, kas būtiski mazina saslimstības risku gan izglītojamiem, gan nodarbinātajiem. Neskatoties uz to, saslimstības rādītāju dinamika jauniešu vidū lika izglītības iestāžu vadītājiem pieņemt lēmumus par attālināto mācību periodisku organizāciju, tā palielinot slodzi pedagoģiskajā darbā, nodrošinot izglītības procesa nepārtrauktību un kvalitāti neatkarīgi no mācību procesa formāta (klātiene vai attālināti) maiņas.
Risinājuma apraksts
Ievērojot papildu pedagoģisko darbu apjomu, kas jāīsteno izglītības iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrija uzskata par iespējamu iesniegt priekšlikumu izskatīt iespējas, kā nodrošināt finansiālu atbalstu šo papildu pienākumu kompensācijai 2021./2022. mācību gada otrajā semestrī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) kontekstā, ministrija ir veikusi privāto izglītības iestāžu finansiālā atbalsta izvērtējumu, secinot, ka neizpildās viena no četrām KAKL 5. pantā minētajām pazīmēm, t.i. ceturtā pazīme - netiek ietekmēta tirdzniecība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, atbalsts privātajām izglītības iestādēm nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Analīze un argumenti tam, kāpēc neizpildās ceturtā pazīme, sniegti informatīvā ziņojuma, kas pievienots rīkojuma projektam, trešajā nodaļā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
8 798 402
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
8 798 402
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-8 798 402
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-8 798 402
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
8 798 402
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kopā nepieciešamais finansējums ir 8 798 402 euro, tai skaitā:
- Pirmsskolas, pamata un vispārējās vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēm – 8 198 132 euro;
‑ Augstākas izglītības iestādēm – 600 270 euro.
Sadalījumā pa valsts budžeta resoriem:
10. Aizsardzības ministrija – 1 155 euro;
15. Izglītības un zinātnes ministrija – 1 329 632 euro;
16. Zemkopības ministrija – 42 931 euro;
18. Labklājības ministrija – 5 452 euro;
22. Kultūras ministrija – 468 454 euro;
29. Veselības ministrija – 83 541 euro;
62. Mērķdotācijas pašvaldībām – 6 867 237 euro.
Aprēķini Excel formātā nosūtīti Finanšu ministrijai.
Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai tiks rasti no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
- Pirmsskolas, pamata un vispārējās vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēm – 8 198 132 euro;
‑ Augstākas izglītības iestādēm – 600 270 euro.
Sadalījumā pa valsts budžeta resoriem:
10. Aizsardzības ministrija – 1 155 euro;
15. Izglītības un zinātnes ministrija – 1 329 632 euro;
16. Zemkopības ministrija – 42 931 euro;
18. Labklājības ministrija – 5 452 euro;
22. Kultūras ministrija – 468 454 euro;
29. Veselības ministrija – 83 541 euro;
62. Mērķdotācijas pašvaldībām – 6 867 237 euro.
Aprēķini Excel formātā nosūtīti Finanšu ministrijai.
Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai tiks rasti no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ievērojot piemaksas finansiālo ietekmi uz vidējo izpeļņu un attiecīgi arī uz atvaļinājuma naudu 2022. gada vasaras mēnešos, to ir paredzēts kompensēt no dibinātāja līdzekļiem. Pašvaldību gadījumā atvaļinājuma naudas starpība kompensējama no paaugstināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem no piemaksu izmaksas, privāto izglītības iestāžu gadījumā atvaļinājuma naudas starpība ir nodrošināma no izglītības iestādes dibinātāja līdzekļiem, savukārt valsts budžeta iestāžu gadījumā attiecīgais finansējums ir nodrošināms iestāžu esošā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi