Anotācija (ex-ante)

Pašreizējā Likuma 3. panta 1.¹ daļas redakcija nepilnīgi nosaka to personu loku, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārpus Ārlietu ministrijas struktūras. Normā nav skaidri un viennozīmīgi definēts, kādos gadījumos un kādā statusā diplomātiskā ranga personas var tikt pārceltas uz citām valsts institūcijām, lai nodrošinātu valsts ārpolitikas funkciju izpildi.
Esošā Likuma redakcija rada arī praktiskas dabas problēmas, piemēram, 1.¹ daļas 1. un 2. apakšpunkti pārklājas pēc satura un funkcijām, kas rada interpretācijas neskaidrības par to, kuras amatpersonas un kādos apstākļos tiek uzskatītas par diplomātiskā un konsulārā dienesta veicējiem.
Tāpat Likums šobrīd neparedz situācijas, kad diplomātiskā ranga personas tiek uz noteiktu laiku pārceltas uz citām iestādēm diplomātiskā dienesta interesēs, lai gan šāda prakse pastāv un ir būtiska valsts ārpolitikas koordinācijai.
Minēto iemeslu dēļ nepieciešams precizēt un paplašināt Likuma 3. panta 1.¹ daļas regulējumu, skaidri nosakot, ka diplomātisko un konsulāro dienestu pilda arī personas ar diplomātisko rangu, kuras uz noteiktu laiku pārceltas uz citām iestādēm, kā arī apvienot esošos apakšpunktus vienotā, loģiski strukturētā normā.
Lai izpildītu Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdes protokolā Nr. 46 42.§ (Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai normatīvā regulējuma jomā") 3. un 4. punktā doto uzdevumu, ministrijām tika uzdots sava resora ietvaros  izvērtēt tos tiesību aktus, kuros ietvertā regulējuma pieņemšanu var deleģēt ministram, valsts sekretāram vai citas valsts iestādes vadītājam (turpmāk - MK uzdevums). Izpildot MK uzdevumu, Ārlietu ministrija izvērtēja Likuma 3.panta otrajā daļā noteiktā deleģējuma maiņas iespēju, proti, paredzēt, ka amatus, kādus var ieņemt personas, kuras nav ierēdņi, var noteikt ārlietu ministrs. 

Projektā paredzēts Likuma 3. panta 1.¹ daļu izteikt jaunā precizētā redakcijā nosakot, ka Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda arī personas, kurām iepriekš piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Likuma 9. pantu un kuras uz noteiktu laiku pārceltas no Ārlietu ministrijas uz citu iestādi un pirmo apakšpunktu izsakot jaunā redakcijā, apvienojot Likuma panta 1.¹ daļas esošo 1. un 2. apakšpunktu, nosakot, ka, lai pildītu valsts augstāko amatpersonu (Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta), Saeimas Prezidija un Rīgas domes priekšsēdētāja ārlietu padomnieku un diplomātiskā protokola nodrošināšanas funkcijas.
Tāpat Projekts paredz Likuma 3.panta 1.¹ daļu papildināt ar jaunu apakšpunktu, kas noteic, ka diplomātisko un konsulāro dienestu pilda arī personas, kurām iepriekš piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Likuma 9. pantu un kuras uz noteiktu laiku pārceltas no Ārlietu ministrijas uz citu iestādi, ja tas nepieciešams diplomātiskā un konsulārā dienesta interesēs.
Projekts paredz izpildīt MK uzdevumā noteikto un mainīt Likuma 3.panta otrajā daļā ietverto deleģējumu, nosakot, ka diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, kādus var ieņemt personas, kuras nav ierēdņi, nosaka ārlietu ministrs. 

Pašreizējais Likuma regulējums par personu pieņemšanu dienestā, diplomātisko rangu piešķiršanu un Atestācijas komisijas darbību ir sadrumstalots un izvietots vairākos Likuma pantos (7., 8. un 12. pantā). Šāda struktūra neveicina tiesību normu skaidru piemērošanu un rada neskaidrības par to, kurā pantā meklējama konkrētā procedūra vai kompetence.
Tāpat esošais Likuma regulējums vairs pilnībā neatspoguļo Ārlietu ministrijā faktiski notiekošos personāla atlases, vērtēšanas un profesionālās attīstības procesus. Atsevišķas normas ir novecojušas, savstarpēji pārklājas vai neatbilst mūsdienu diplomātiskā dienesta vajadzībām. Lai nodrošinātu skaidru, vienotu un mūsdienu prasībām atbilstošu regulējumu, nepieciešams apvienot šobrīd 8. un 12. pantā ietvertās normas un izteikt tās aktualizētā redakcijā likuma 7. pantā, kas aptver visu pieņemšanas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā procesu un ar to saistītās institucionālās kompetences.

Projekts paredz izslēgt Likuma 8. pantu un 12. pantu, un šajos pantos aktuālo izteikt jaunā redakcijā Likuma 7. pantā, kas noteic pieņemšanas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā kārtību. Projektā Likuma 7.pants aktualizē Ārlietu ministrijā notiekošos procesus, - noteic personāla atlases nosacījumus, Atestācijas komisijas definīciju un kompetences, diplomātisko rangu piešķiršanas nosacījumus, ārlietu ministra kompetenci attiecībā uz Atestācijas komisijas darbu, konkursiem un rangu piešķiršanu.
Panta pirmā daļa noteic, ka pretendentu atlasi, atbilstību ierēdņa amatam, pārbaudi un iecelšanu amatā veic saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību. 7.panta 3.daļa paredz, ka uz diplomātiskā un konsulārā dienesta amatiem, ja nepieciešams, izsludina slēgtu konkursu. Slēgtajā konkursā piedalās diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki. Slēgtais konkurss nav attiecināms uz nozares ministriju specializēto atašeju amatiem. Ja amata vietas neizdodas aizpildīt slēgtā konkursa kārtībā, tiek izsludināts atklātais konkurss atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajam. Atklātajā konkursā netiek izsludināti diplomātiskajiem rangiem atbilstošie amati, ņemot vērā, ka diplomātiskā ranga iegūšanas process notiek pēc darbinieka civildienesta attiecību uzsākšanas. Likumprojekts noteic, ka ārlietu ministrs izveido un ar rīkojumu apstiprina Atestācijas komisijas sastāvu. Ņemot vērā līdzšinējo praksi, Atestācijas komisijas sastāvā, lai nodrošinātu profesionāli pamatotu un institucionāli līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, tiek iekļauts Ārlietu ministrijas vadošais personāls. Atestācijas komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var iesaistīt citu nozaru ministriju un institūciju pārstāvjus, ja izskatāmie jautājumi skar attiecīgās nozares kompetenci. Atestācijas komisijas funkcija ir izskatīt attiecīgo jautājumu un sniegt profesionālu izvērtējumu un priekšlikumu, savukārt lēmumu pieņem un administratīvo aktu izdod kompetentā iestādes amatpersona – Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.
Papildus norādāms, ka Ārlietu ministrija administratīvos aktus, kas saistīti ar dienesta gaitu, pārcelšanu amatā un ar diplomātiskajiem rangiem saistītiem lēmumiem izdod, pamatojoties uz sekojošām Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma (t.sk. Projektā precizētām) normām: 7. pantu (Atestācijas komisijas kompetence un valsts sekretāra tiesības pārcelt amatos); 9. pantu (diplomātisko rangu sistēma un ranga piemērošanas nosacījumi); 14. pantu (pārcelšana uz citu dienesta vietu), 15. pantu (ieskaitīšana ministrijas rīcībā/pārziņā), 16. pantu (dienesta attiecību izbeigšanās) un 17. pantu (darba attiecību izbeigšanās).
Projektā  paredzēts noteikt, ka Ārlietu ministrija pamatojoties uz Ministru kabineta noteikto ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību un ievērojot diplomātiskā un konsulārā dienesta specifiku, nosaka diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību un nodrošina mācības diplomātiem un citiem dienesta darbiniekiem. 

Likuma 9.panta otrā daļa noteic diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus un tiem atbilstīgos diplomātiskos rangus, kuri iedalāmi pakāpēs. Praksē konstatēts, ka daļa amatu faktiski vairs netiek izmantoti un neatspoguļo faktisko diplomātiskā dienesta struktūru, turklāt it īpaši pēdējos gados ir novērojama tendence, ka ierobežoto personāla resursu un nepieciešamo zināšanu dēļ diplomātiskā un konsulārā dienesta amatiem tiek izvērtēti profesionālā jomā sevi pierādījuši darbinieki, kuru diplomātiskais rangs vēl neatbilst amatam, uz kuru persona tiek izskatīta. Esošais regulējums ir novecojis un neatbilst aktuālajām dienesta darbības vajadzībām.
Tāpat konstatēts, ka esošā Likuma ietvaros attiecībā uz atašeja ranga piešķiršanu nav  skaidri noteikts, ka tas var tikt piešķirts uz laiku un nedod tiesības uz izdienas pensiju. Kā arī tas, ka līdzšinējā kārtība nepietiekami regulē situācijas, kad rangus var piešķirt ārpus vispārējās sistēmas.

Projekts paredz Likuma 9. pantu izteikt jaunā redakcijā, aktualizējot diplomātiskā un konsulārā dienesta amatu sarakstu, iekļaujot tajā amatu “vecākais padomnieks” un no saraksta svītrot “ārlietu ministra biroja vadītāja”, “ministra padomnieka”, “ministra preses sekretāra”, “valsts sekretāra palīga”,  “vēstnieka palīga” un “diplomātiskā kurjera” amatus. Likumprojekts precizē diplomātisko rangu un amatu atbilstību, paredzot plašāku atbilstības amplitūdu. Veidojot vecākā padomnieka amata vietu vēstniecībās un centrālajā aparātā nebūs budžeta ietekme.
Tāpat Projekts paredz panta trešajā daļā iekļaut norādi, ka diplomāta amats nedrīkst atšķirties no viņa ranga vairāk kā par vienu pakāpi un izņēmumi, kas nepieciešami dienesta darbības nodrošināšanai, var būt ar ministra saskaņojumu. Šajā panta daļā arī tiks noteiks, ka gadījumos, kad tiek izveidoti jauni diplomātiskā un konsulārā dienesta amati, to atbilstību diplomātiskajiem rangiem nosaka ārlietu ministrs.
Projekts paredz šajā pantā noteikt, ka izņēmuma gadījumos ministrs var piešķirt personai citu rangu, bet augstākajiem rangiem (I, II, III un IV pakāpei) vajadzīga arī Ministru prezidenta piekrišana.
Tāpat pantā paredzēts noteikt, ka atašeja rangu var piešķirt uz noteiktu laiku konkrētu uzdevumu veikšanai. Šāds pagaidu rangs neparedz tiesības uz izdienas pensiju, ja vēlāk netiek iegūts pastāvīgs rangs. Minētā norma attiecas uz administratīvi tehniskajiem darbiniekiem pārstāvniecībās, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu vai citu organizatorisku iemeslu dēļ, lai nodrošinātu darbiniekam iespēju pilnvērtīgi pildīt dienesta pienākumus. Grozījums nemaina pastāvošo tiesisko situāciju un neietekmē personu tiesisko paļāvību, tādējādi nerada nelabvēlīgas sekas personu tiesībām vai likumīgajām interesēm. Tāpat norādāms, ka persona, kurai uz konkrētā uzdevuma veikšanas laiku piešķirts atašeja rangs, saglabā darba tiesiskās attiecības vai valsts civildienesta attiecības ar nosūtītāju institūciju.

Likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus, kas ir pastāvīgo pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās vadītāji, pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents, bet ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs. Vārdu salikums “kopēja saskaņota priekšlikuma” var radīt iespaidu, ka ārlietu ministram un Saeimas Ārlietu komisijai ir vienlīdzīga, nedalāma kompetence, kas praksē var radīt jautājumus par to, kā tiek pieņemts minētais priekšlikums, ja starp pusēm rodas domstarpības. Formulējums bez vārda “kopēja” ir skaidrāks un 10. panta pirmās daļas noteiktajā situācijā atbilstošāks.

Ņemot vērā problēmas aprakstā norādīto, nepieciešams tehnisks grozījums, proti, likumprojektā noteikt, ka no Likuma 10. panta pirmās daļas izslēdzams vārds "kopīga”.

Paplašinoties starptautiskajai sadarbībai aizsardzības jomā ir radusies nepieciešamība ieviest jaunus amatus Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. 11. panta 3.¹ daļā cita starpā ir iekļauti amati, kuri nav diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs amati, bet gan amati starptautiskajos militārajos štābos un kuros ieceltajām personām netiek piešķirts diplomātiskais rangs. Atsevišķu amatu nosaukumiem pievienotais papildu apzīmējums “starptautiskajās organizācijās” ierobežo šo amatu izmantošanu citās institūcijās ārvalstīs, piemēram, Eiropas Savienībā vai Latvijas  diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.
Aizsardzības ministrijā šobrīd ir Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas kurjeri (nosaukti par atašeju palīgiem), kuriem uz amata pienākumu izpildes laiku tiek  piešķirts diplomātiskais rangs - trešais sekretārs. Lai nebūtu mākslīgi jālieto nosaukums “Aizsardzības atašeju palīgs”, nepieciešams papildināt Likuma 11. panta 3.¹ daļas tabulu, iekļaujot tajā VII pakāpi ar amatu “kurjers” un diplomātisko rangu “trešais sekretārs”. Šāds papildinājums ir nepieciešams, jo Militārās policijas kurjeri veic diplomātisko kravu pārvadājumus uz un no ārvalstīm, un viņu statuss ir jāatspoguļo atbilstoši faktiskajiem pienākumiem.
Pēdējos gados Valsts kanceleja ir kļuvusi par vairāku Eiropas Savienības Padomes darba grupu atbildīgo un līdzatbildīgo iestādi, tostarp risinot plašus horizontālus jautājumus. Minētais ir saistīts galvenokārt ar Krīzes vadības centra izveidi 2025. gada 1. jūlijā, kā arī Pārresoru koordinācijas centra likvidēšanu un pievienošanu Valsts kancelejai 2023. gada 1. martā. Vienlaikus, neraugoties uz minētajām izmaiņām, Valsts kancelejai līdz šim nav bijis specializētā atašeja, kāds ir nozaru ministrijām un citām valsts iestādēm saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 11. pantu. 2028. gada 2. pusgadā ir gaidāma Latvijas Republikas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Lai Valsts kanceleja varētu pilnvērtīgi nodrošināt savu funkciju izpildi un darba grupu vadību prezidentūras ietvaros, ir nepieciešams Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā paredzēt, ka Valsts kancelejai var būt specializētais atašejs atbilstoši tās darbības jomai, kā tas šobrīd ir paredzēts citām nozaru ministrijām un valsts iestādēm.

Projekts paredz Likuma 11. panta 3.¹ daļu izteikt jaunā redakcijā, aktualizējot Aizsardzības ministrijas specializēto atašeju (kas nav aizsardzības atašeji) amatus un tiem atbilstīgos rangus, iekļaujot tajā amatus “vecākais aizsardzības nozares padomnieks”, “aizsardzības nozares padomnieks”, “kurjers”, no saraksta svītrojot amatus “aizsardzības padomnieks starptautiskajā organizācijā”, “Nacionālais militārais pārstāvis NATO Sabiedroto operāciju pavēlniecībā vai Sabiedroto transformācijas pavēlniecībā (turpmāk — NATO ACO vai ACT)”, “Aizsardzības ministrijas pārstāvis starptautiskajā organizācijā (padomnieks)”, “Nacionālā militārā pārstāvja NATO ACO vietnieks” un amatam “Aizsardzības ministrijas pārstāvis starptautiskajā organizācijā” svītrojot norādi “starptautiskajā organizācijā”.
Projekts paredz papildināt Likuma 11.panta pirmo, otro un ceturto daļu redakcijas ar specializētajiem atašejiem atbilstoši Valsts Kancelejas darbības jomai. 

Ārlietu dienestā strādā ne tikai diplomāti, bet arī ierēdņi un darbinieki, kuriem nav diplomātiskā ranga, taču viņu darba pienākumi ārvalstīs prasa noteiktu drošības un aizsardzības līmeni. Lai nodrošinātu viņiem nepieciešamo tiesisko un drošības statusu, šīm personām uz laiku tiek piešķirts diplomātiskais rangs. Tas var būt, piemēram, atašeja rangs informācijas tehnoloģiju speciālistiem, tehniskajiem darbiniekiem vai citu atbalsta funkciju veicējiem. Pašreizējais regulējums nenosaka skaidru mehānismu, kā un kad šis uz laiku piešķirtais rangs tiek zaudēts, rezultātā rodas situācijas, kurās persona saglabā diplomātisko rangu arī pēc konkrētā uzdevuma vai dienesta pienākumu izpildes beigām, lai gan tam vairs nav pamata. Tas rada tiesisko nenoteiktību, iespējamas disproporcijas diplomātisko rangu sistēmā un risku, ka diplomātiskais rangs tiek uztverts kā pastāvīgs statuss, nevis uzdevuma izpildei piešķirts pagaidu instruments.

Projekts paredz Likuma 13.pantu papildināt ar jaunu daļu nosakot, ka personas, kurām piešķirts atašeja rangs uz laiku konkrēta uzdevuma veikšanai, zaudē tām piešķirto diplomātisko rangu pēc attiecīgā uzdevuma (dienesta) izpildes beigām.

Pašreizējais regulējums par diplomātu un citu ārlietu dienesta darbinieku pārcelšanu uz dienesta vietām ārvalstīs ir nepilnīgs un praksē rada vairākas problēmas. Likuma 14. pantā nav pietiekami skaidri noteikts, cik ilgi diplomāts vai cits darbinieks drīkst pildīt dienestu vienā vai vairākās ārvalstīs pēc kārtas. Tas rada situācijas, kurās dienesta laiks ārvalstīs tiek piemērots atšķirīgi un rodas neskaidrības par maksimāli pieļaujamo dienesta ilgumu.
Līdz šim administratīvo (atbalsta) funkciju veicēju termiņi dienestam ārvalstīs tika noteikti vispārējā kārtībā kopā ar diplomātiskajiem amatiem. Šie amati nodrošina diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību administratīvo darbību un prakse pierāda, ka darbinieku rotācija šajos amatos ik pa trīs gadiem negatīvi ietekmē dienesta efektīvu darbību.
Tāpat praksē pastāv situācijas kad drošības apsvērumu dēļ dienests atsevišķās  valstīs būtu veicams bez ģimenes vai ar ierobežotu ģimenes uzturēšanos šajā valstī,  taču normatīvais ietvars nav pietiekams, lai nodrošinātu Satversmes aizsardzības biroja rekomendācijās balstītu pieeju.
Turklāt norādāms, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2. panta trešo daļu specializētā valsts civildienesta (3. panta otrā daļa) ierēdņiem piemērojams Valsts civildienesta likuma 37. pants, savukārt citas šā likuma normas attiecas tikai tiktāl, ciktāl attiecīgo tiesisko attiecību regulējumu nenosaka speciālie likumi. Valsts civildienesta likuma 37. pants regulē ierēdņa pārcelšanu citā amatā valsts interesēs, kamēr Likuma 14. pants nosaka diplomātu pārcelšanas kārtību no vienas dienesta vietas uz citu.

Projekts maina Likuma 14. panta nosaukumu uz "Pārcelšana uz dienesta vietu ārvalstīs" un precizē Likuma 14. panta pirmo daļu, nosakot, ka diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks nav piesaistāms vienai valstij un, ka diplomātu var nosūtīt pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas, nepārsniedzot amata pakāpei atbilstošo maksimālo dienesta laiku. Turklāt jānorāda, ka ar šo grozījumu netiek mainīti diplomātiskā un konsulārā dienesta termiņu ierobežojumi, kas jau šobrīd izriet no spēkā esošās normas, un attiecīgi netiek skartas personu iegūtās tiesības vai tiesiskā paļāvība. Grozījums ir redakcionāls un vērsts uz tiesību normas skaidrāku piemērošanu.
Tāpat Projekts paredz Likumu papildināt ar jaunu 14.panta 1.³daļu nosakot, ka diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks ārvalstīs diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, kuri ieņem administratīvo (atbalsta) funkciju amatus, ir ne vairāk kā pieci gadi, un to var pagarināt ne vairāk kā uz vienu termiņu. Līdz šim administratīvo (atbalsta) funkciju amati nebija regulēti attiecībā uz maksimālo dienesta laiku ārvalstīs un šādā kārtībā neviena persona līdz šim nav tikusi iecelta amatā, attiecīgi nav izveidojušās tiesiskās attiecības, uz kurām šis jaunais regulējums varētu atstāt nelabvēlīgu ietekmi.
Papildus norādāms, ka attiecībā uz 11. panta ceturtajā daļā minētajiem specializētajiem atašejiem, spēkā esošā Likuma redakcija paredz, ka nozares ministrs ir tas, kurš var identificēt nepieciešamību pēc specializētā atašeja īsāka dienesta laika noteikšanas Latvijā un attiecīgi ierosināt šādu risinājumu, sniedzot pamatojumu ārlietu ministram, kuram šis ir piekrišanas jautājums. Līdz ar to nozares ministra iniciatīva un pamatojums ir būtisks elements, kas tiek ņemts vērā, lemjot par izņēmuma piemērošanu, tādēļ Likuma 14.panta 1.¹daļā izmaiņas netiek veiktas. 
Projekts paredz Likuma 14.panta otro daļu izteikt jaunā precizētā redakcijā atbilstoši plānotajam grozījumam Likuma 11. panta 3.¹ daļā, ar kuru tiek aktualizēti Aizsardzības ministrijas specializēto atašeju (kas nav aizsardzības atašeji) amati un tiem atbilstīgie rangi. 
Projektā paredzēts Likuma 14.pantu papildināt ar jaunu ceturto daļu, kas noteic, ka ārlietu ministrs, pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja sniegtajām rekomendācijām, var noteikt valstis, kurās personas diplomātisko un konsulāro dienestu pilda bez ģimenes locekļiem vai ar ģimenes locekļu uzturēšanās ierobežojumiem. Minētie ierobežojumi samazinās drošības riskus, kas saistīti ar ģimenes locekļu iespējamu pakļaušanu spiedienam, novērošanai, vervēšanai vai citām ietekmēšanas metodēm. Tie nodrošinās diplomātisko darbinieku un viņu ģimenes locekļu aizsardzību gadījumos, kad attiecīgajā valstī pastāv augsti fiziskās drošības riski, kā arī garantēs dienesta nepārtrauktību, diplomātam pildot pienākumus bez riskiem, kas varētu rasties ģimenes locekļu klātbūtnes dēļ konkrētajā valstī. Lai to nodrošinātu, nepieciešams paredzēt, ka Ārlietu ministrija var lūgt Satversmes aizsardzības biroja profesionālu rekomendāciju, kā arī Satversmes aizsardzības birojs pats var sniegt Ārlietu ministrijai rekomendāciju, balstoties uz  tā rīcībā esošo informāciju.
 

Esošais regulējums attiecībā uz diplomātu ieskaitīšanu Ārlietu ministrijas pārziņā ir izteikts divās atsevišķās Likuma 15.panta daļās (4. un 5. daļā), kuras daļēji dublē viena otru un rada interpretācijas neskaidrības. Likuma 15.panta 5. daļa rada lieku normatīvo slogu un rada sarežģītāku likuma piemērošanu, tādēļ nepieciešams apvienot minētās panta daļas vienā, tādējādi nodrošinot piemērošanas skaidrību un konsekvenci.

Projekts paredz Likuma 15. panta ceturto daļu precizēt, papildinot un nosakot, ka Ārlietu ministrijas pārziņā uz laiku līdz pieciem gadiem pēc Atestācijas komisijas lēmuma var ieskaitīt arī tos diplomātus, kuri apstiprināti darbā Eiropas Ārējās darbības dienestā (norma pārcelta no Likuma esošās 15.panta piektās daļas, attiecīgi to svītrojot).

Ņemot vērā to, ka ar Projektu esošais Likuma 16. pants kļūs pretrunīgs un saturēs normas, kuras tiek svītrotas vai izteiktas jaunā redakcijā, minētais pants vairs neatbildīs aktualizētajai Likuma redakcijai, tādēļ nepieciešams Likuma 16.pantu izteikt jaunā redakcijā.

Projekts Likuma 16. pantu izteic jaunā redakcijā, aktualizējot Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās nosacījumus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

Likumā noteiktie spēkā esošie dienesta laika ierobežojumi ārvalstīs neļauj nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu Latvijas Republikas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanās posmu un īstenošanu, jo nav paredzēts izņēmums diplomātiem, kuru ilgstoša atrašanās ārvalstīs ir kritiski nepieciešama. Tas ir īpaši nozīmīgi nozaru ministrijām, kurās speciālistu pieejamība ar atbilstošām zināšanām, pieredzi un prasmēm, lai īstenotu Latvijas prezidentūras mērķus un uzdevumus Eiropas Savienības leģislatīvā cikla noslēgumā, ir ierobežota.

Projekts paredz Likuma Pārejas noteikumus papildināt ar jaunu Likuma Pārejas noteikumu 9. punktu, kas noteic, ka amatpersonai var nepiemērot ierobežojumus, kas noteikti Likuma 14.panta pirmajā, 1.1 un otrajā daļā attiecībā uz dienesta laiku ārvalstīs, kuru otrais nosūtīšanas termiņš beidzas pirms Latvijas Republikas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sākuma, un ja tas nepieciešams Latvijas Republikas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai. Tādējādi Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā darbu uz vēl vienu papildu termiņu varēs turpināt arī specializētie atašeji, kuri līdz Latvijas prezidentūras sākumam būs sasnieguši divus nosūtīšanas periodus. Pārejas noteikumu 9. punkta regulējums ir vispārīgs, pielāgots tam, lai iestādēm, kuras nosūta amatpersonu, ir  iespēja individuāli noteikt konkrētās amatpersonas dienesta laika uzsākšanu un noslēgšanu, ņemot vērā amata pienākumu specifiku un prezidentūras darba grafiku, skatot to kontekstā ar sagatavošanos prezidentūrai un tās pabeigšanai. Likumprojekts piedāvā pietiekami precīzu, mērķētu un elastīgu risinājumu, kas ļauj salāgot prezidentūras vajadzības arī ar prezidentūras budžeta un personāla plānošanas jautājumiem un principiem, nepaplašinot vai nesašaurinot regulējumu vairāk, nekā tas objektīvi nepieciešams prezidentūras nodrošināšanai.