24-TA-2888: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par zemes vienības piederību vai piekritību valstij Rīgas valstspilsētā un tās nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zemes pārvaldības likuma 17. panta piektā daļa.
Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.190 “Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību” 8.punkts.
Likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 4.1panta pirmā daļa, 8.panta sestā daļa.
Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.190 “Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību” 8.punkts.
Likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 4.1panta pirmā daļa, 8.panta sestā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz saglabāt valsts īpašumā un reģistrēt zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā vienu zemes vienību Rīgas valstspilsētā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17.panta piekto daļu, valstij un vietējām pašvaldībām pēc zemes reformas pabeigšanas piederošo un piekrītošo zemi izvērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visās novada teritoriālā iedalījuma vienībās.
Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.190 “Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību” (turpmāk – Noteikumi Nr.190) 3.2. apakšpunktā noteiktajam Valsts zemes dienests sagatavo un publisko savā tīmekļvietnē sarakstu par rezerves zemes fondā ieskaitītajām zemes vienībām un zemes vienībām, kuras nav izmantotas īpašuma tiesību atjaunošanai, kurām nav noteikta piederība vai piekritība, katrā administratīvajā teritorijā piecu darbdienu laikā pēc Noteikumu Nr.190 spēkā stāšanās par visu to vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām vai novada pašvaldības teritoriālajām vienībām, par kurām Ministru kabineta rīkojums par zemes reformas pabeigšanu izdots pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Ministru kabinets 2023.gada 13. septembrī ir izdevis rīkojumu Nr.595 “Par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā” https://likumi.lv/ta/id/345486-par-zemes-reformas-pabeigsanu-rigas-valstspilseta.
Ministru kabinetam, izdodot rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tiek apliecināts, ka visi procesi attiecībā uz privātpersonu tiesībām iegūt zemi attiecīgajā administratīvajā teritorijā zemes reformas ietvaros ir pabeigti. Ja zemes reformas ietvaros zeme nebija piešķirta privātpersonām pastāvīgā lietošanā vai arī būves īpašniekam nebija tiesības iegūt zemi īpašumā saskaņā ar zemes reformas likumiem, tad šāda zeme ir ieskaitīta rezerves zemes fondā un piekrīt valstij vai pašvaldībai.
Finanšu ministrija, ievērojot Noteikumu Nr.190 5.punktā noteikto, ir izvērtējusi, kuras sarakstā norādītās zemes vienības, to domājamās daļas piekrīt vai pieder valstij un ir ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un izdarījusi atzīmes sarakstā par Rīgas valstspilsētā norādītajām zemes vienībām.
Atbilstoši Noteikumu Nr.190 8.1.apakšpunktā noteiktajam Valsts zemes dienests ir saņēmis šo noteikumu 7.1.3. apakšpunktā minēto sarakstu ar ministriju un pašvaldības izdarītajām atzīmēm no pašvaldībām, un savā tīmekļvietnē ir publiskojis izvērtēto gala sarakstu par Rīgas valstspilsētu: https://www.vzd.gov.lv/lv/2023-gada-13-septembra-rikojums.
Par sarakstos norādītajām valstij piekritīgajām zemes vienībām nepastāv strīds ar citām ministrijām un pašvaldību.
Izpildot Ministru kabineta komitejas 2018.gada 11.jūnija sēdē (prot. Nr.21 2.# 2.p.) doto uzdevumu, Tieslietu ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumos Nr.190 “Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību””. Ņemot vērā to, ka par projektu tika saņemti iebildumi, Tieslietu ministrija organizēja starpinstitūciju sanāksmi, kurā institūcijas vienojās, ka finanšu, administratīvo un laika resursu taupības nolūkos nav lietderīgi noskaidrot zemes vienību piederību uz 1940.gada 21.jūliju (arhīva izziņa); grozījumi noteikumos nav nepieciešami; turpmāk Ministru kabineta rīkojumu projektu sākotnējās ietekmes novērtējumu ziņojumos (anotācijās) nav nepieciešams norādīt konkrētu likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā” 2.panta attiecīgās daļas apakšpunktu vai 4.1 panta pirmās daļas attiecīgu apakšpunktu. Anotācijā norādāms pamatojums, kāpēc ministrija attiecīgajā sarakstā ir izdarījusi atzīmi par attiecīgās zemes vienības piekritību valstij, vienlaikus kā zemes piekritības valstij tiesisko pamatojumu norādot likuma 2.pantu vai 4.1 panta pirmo daļu.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par zemes vienības piederību vai piekritību valstij Rīgas valstspilsētā un tās nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā” (turpmāk – rīkojuma projekts), kas paredz rīkojuma projektā minēto zemes vienību Rīgas valstspilsētā saglabāt valsts īpašumā un reģistrēt to zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ņemot vērā to, ka tā piekrīt valstij saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 4.1 panta pirmo daļu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.190 “Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību” (turpmāk – Noteikumi Nr.190) 3.2. apakšpunktā noteiktajam Valsts zemes dienests sagatavo un publisko savā tīmekļvietnē sarakstu par rezerves zemes fondā ieskaitītajām zemes vienībām un zemes vienībām, kuras nav izmantotas īpašuma tiesību atjaunošanai, kurām nav noteikta piederība vai piekritība, katrā administratīvajā teritorijā piecu darbdienu laikā pēc Noteikumu Nr.190 spēkā stāšanās par visu to vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām vai novada pašvaldības teritoriālajām vienībām, par kurām Ministru kabineta rīkojums par zemes reformas pabeigšanu izdots pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Ministru kabinets 2023.gada 13. septembrī ir izdevis rīkojumu Nr.595 “Par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā” https://likumi.lv/ta/id/345486-par-zemes-reformas-pabeigsanu-rigas-valstspilseta.
Ministru kabinetam, izdodot rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tiek apliecināts, ka visi procesi attiecībā uz privātpersonu tiesībām iegūt zemi attiecīgajā administratīvajā teritorijā zemes reformas ietvaros ir pabeigti. Ja zemes reformas ietvaros zeme nebija piešķirta privātpersonām pastāvīgā lietošanā vai arī būves īpašniekam nebija tiesības iegūt zemi īpašumā saskaņā ar zemes reformas likumiem, tad šāda zeme ir ieskaitīta rezerves zemes fondā un piekrīt valstij vai pašvaldībai.
Finanšu ministrija, ievērojot Noteikumu Nr.190 5.punktā noteikto, ir izvērtējusi, kuras sarakstā norādītās zemes vienības, to domājamās daļas piekrīt vai pieder valstij un ir ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un izdarījusi atzīmes sarakstā par Rīgas valstspilsētā norādītajām zemes vienībām.
Atbilstoši Noteikumu Nr.190 8.1.apakšpunktā noteiktajam Valsts zemes dienests ir saņēmis šo noteikumu 7.1.3. apakšpunktā minēto sarakstu ar ministriju un pašvaldības izdarītajām atzīmēm no pašvaldībām, un savā tīmekļvietnē ir publiskojis izvērtēto gala sarakstu par Rīgas valstspilsētu: https://www.vzd.gov.lv/lv/2023-gada-13-septembra-rikojums.
Par sarakstos norādītajām valstij piekritīgajām zemes vienībām nepastāv strīds ar citām ministrijām un pašvaldību.
Izpildot Ministru kabineta komitejas 2018.gada 11.jūnija sēdē (prot. Nr.21 2.# 2.p.) doto uzdevumu, Tieslietu ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumos Nr.190 “Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību””. Ņemot vērā to, ka par projektu tika saņemti iebildumi, Tieslietu ministrija organizēja starpinstitūciju sanāksmi, kurā institūcijas vienojās, ka finanšu, administratīvo un laika resursu taupības nolūkos nav lietderīgi noskaidrot zemes vienību piederību uz 1940.gada 21.jūliju (arhīva izziņa); grozījumi noteikumos nav nepieciešami; turpmāk Ministru kabineta rīkojumu projektu sākotnējās ietekmes novērtējumu ziņojumos (anotācijās) nav nepieciešams norādīt konkrētu likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā” 2.panta attiecīgās daļas apakšpunktu vai 4.1 panta pirmās daļas attiecīgu apakšpunktu. Anotācijā norādāms pamatojums, kāpēc ministrija attiecīgajā sarakstā ir izdarījusi atzīmi par attiecīgās zemes vienības piekritību valstij, vienlaikus kā zemes piekritības valstij tiesisko pamatojumu norādot likuma 2.pantu vai 4.1 panta pirmo daļu.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par zemes vienības piederību vai piekritību valstij Rīgas valstspilsētā un tās nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā” (turpmāk – rīkojuma projekts), kas paredz rīkojuma projektā minēto zemes vienību Rīgas valstspilsētā saglabāt valsts īpašumā un reģistrēt to zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ņemot vērā to, ka tā piekrīt valstij saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 4.1 panta pirmo daļu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīkojuma projektā iekļautās zemes vienības raksturojums:
Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000500164) 0,0010 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000500167) - bez adreses, Rīgā, sastāvā.
Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000500167) kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 313 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem lietošanas mērķis ir noteikts – noliktavu apbūve, kods - 1002; zemes vienības statuss – rezerves zemes fonds.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000500164) nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Uz zemes vienības atrodas daļa no būves (būves kadastra apzīmējums 01000500007001) – Dēļu ielā 8, Rīgā, kura ietilpst būvju nekustamā īpašuma (būvju nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01005500016) sastāvā. Īpašuma tiesības uz būvju nekustamo īpašumu (būvju nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01005500016) nostiprinātas Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.13042, juridiskai personai – SIA “Mūkusalas biznesa centrs”.
Pēc rīkojuma projekta pieņemšanas apbūves īpašniekam būs pienākums maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas, ņemot vērā to, ka apbūves īpašniekam pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības uz zemesgabalu.
Ņemot vērā, ka zemes reforma konkrētajā administratīvajā teritorijā ir pabeigta, būves īpašniekiem šobrīd nav tiesību iegūt īpašumā zemes vienību saskaņā ar zemes reformas likumiem, kā arī to, ka nepastāv strīds ar citām ministrijām un pašvaldību par zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000500164) 0,0010 ha platībā, bez adreses, Rīgā, un nav lietderīgi iegūt arhīva izziņu, lai iegūtu vēsturisko informāciju par nekustamo īpašumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 4.1 panta pirmo daļu minētā zemes vienība piekrīt valstij.
Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000500164) 0,0010 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000500167) - bez adreses, Rīgā, sastāvā.
Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000500167) kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 313 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem lietošanas mērķis ir noteikts – noliktavu apbūve, kods - 1002; zemes vienības statuss – rezerves zemes fonds.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000500164) nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Uz zemes vienības atrodas daļa no būves (būves kadastra apzīmējums 01000500007001) – Dēļu ielā 8, Rīgā, kura ietilpst būvju nekustamā īpašuma (būvju nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01005500016) sastāvā. Īpašuma tiesības uz būvju nekustamo īpašumu (būvju nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01005500016) nostiprinātas Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.13042, juridiskai personai – SIA “Mūkusalas biznesa centrs”.
Pēc rīkojuma projekta pieņemšanas apbūves īpašniekam būs pienākums maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas, ņemot vērā to, ka apbūves īpašniekam pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības uz zemesgabalu.
Ņemot vērā, ka zemes reforma konkrētajā administratīvajā teritorijā ir pabeigta, būves īpašniekiem šobrīd nav tiesību iegūt īpašumā zemes vienību saskaņā ar zemes reformas likumiem, kā arī to, ka nepastāv strīds ar citām ministrijām un pašvaldību par zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000500164) 0,0010 ha platībā, bez adreses, Rīgā, un nav lietderīgi iegūt arhīva izziņu, lai iegūtu vēsturisko informāciju par nekustamo īpašumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 4.1 panta pirmo daļu minētā zemes vienība piekrīt valstij.
Risinājuma apraksts
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) attiecībā uz apbūvētām zemes vienībām pilda Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā tai deleģēto uzdevumu – organizē valsts mantas atsavināšanas procesu un atsavina apbūvēto valsts zemi personām, kurām saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturto daļu ir tiesības ierosināt to atsavināšanu. Uz rīkojuma projektā iekļauto valstij piekritīgo zemes vienību atrodas privātpersonai piederošas būves daļa, līdz ar to ar valstij ar būves īpašnieku pastāvēs likumiskās zemes lietošanas tiesības. Pēc rīkojuma projekta pieņemšanas un zemes vienības ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, VNĪ uzsāks minētas zemes vienības atsavināšanas procesu būves īpašniekam, ja tas iesniegs atsavināšanas ierosinājumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā, pieņemot lēmumu par attiecīgās zemes vienības pārdošanu, tādējādi izbeidzot dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.
Rīkojuma projektā iekļautās zemes vienības platība norādīta atbilstoši NĪVKIS norādītajai informācijai. Veicot zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu, zemes vienības platība var tikt precizēta.
Rīkojuma projektā iekļautās zemes vienības platība norādīta atbilstoši NĪVKIS norādītajai informācijai. Veicot zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu, zemes vienības platība var tikt precizēta.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
-
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projektā risinātie jautājumi skar tiesību subjektu – juridisku personu, kuras īpašumā esošās ēkas daļa atrodas uz rīkojuma projektā minētās zemes vienības un kas var izmantot savas normatīvos aktos noteiktās tiesības un realizēt pirmpirkuma tiesības uz valsts zemes vienību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.
Saskaņā ar VNĪ un Finanšu ministrijas 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ apņēmusies nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, tajā skaitā segt izdevumus, lai nodrošinātu valstij piekrītošo nekustamo īpašumu īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Saskaņā ar VNĪ un Finanšu ministrijas 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ apņēmusies nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, tajā skaitā segt izdevumus, lai nodrošinātu valstij piekrītošo nekustamo īpašumu īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
