Anotācija (ex-ante)

Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2025.gada maijā un novembrī.

Vispārējā kārtība

Darba likuma 133.panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Saskaņā ar Darba likuma 133.panta piekto daļu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Vienlaikus Darba likuma 136.panta astotā daļa noteic, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Savukārt Darba likuma 143.panta sestā daļa paredz, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.
2025.gadā ir 2 darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – piektdiena, 2.maijs (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1.maiju, un sestdienu – 3.maiju), un pirmdiena, 17.novembris (iekrīt starp svētdienu – 16.novembri, un svētku dienu otrdienu – 18.novembri).
Labklājības ministrija 2024.gada janvārī aptaujāja mērķgrupu - no valsts budžeta finansējamās institūcijas – un, izvērtējot aptaujas rezultātus, centās noskaidrot, vai respondentu ieskatā ir nepieciešams nākamajā gadā pārcelt darba dienas uz sestdienu, kā arī no aptaujas rezultātiem secināja, uz kuru no sestdienām mēneša ietvaros tās pārceļamas.
Minētās aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums respondentu atbalsta darba dienu pārcelšanu 2025. gadā kā tādu. Tāpat no aptaujas izriet, ka vairākums atbalsta abu divu minēto darba dienu pārcelšanu uz sestdienām. 
Vienlaikus vairākums respondentu atbalstīja Labklājības ministrijas priekšlikumu pārcelt darba dienu no piektdienas, 2025. gada 2.maija, uz sestdienu, 2025. gada 10.maiju, un no pirmdienas, 2025. gada 17.novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8.novembri.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2025. gada maijā un novembrī. Pārceļot  darba dienu no piektdienas, 2025. gada 2.maija, uz sestdienu, 2025. gada 10.maiju, un no pirmdienas, 2025. gada 17.novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8.novembri, varētu panākt samērīgu darba un atpūtas laika izlīdzinājumu 2025.gada maijā un novembrī. Tā tiktu nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt nodarbinātajiem tiktu nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varētu izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī no valsts budžeta finansējamo institūciju aptaujas datus, uzskatāms, ka ir lietderīgi ar Ministru kabineta rīkojumu pārcelt darba dienu no piektdienas, 2025. gada 2.maija, uz sestdienu, 2025. gada 10.maiju, un no pirmdienas, 2025. gada 17.novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8.novembri.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2025.gada maijā un novembrī.
Ar rīkojuma projekta 2.punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstoši (grozījumi Darba likuma 133.pantā stājās spēkā 25.03.2010.) un, gadiem ejot, kļuvusi par tradīciju, kas kopumā tiek atbalstīta un vērtēta pozitīvi. Turklāt katru gadu tiek noskaidrots mērķgrupas (no valsts budžeta finansējamās institūcijas) viedoklis par darba dienu pārcelšanu. 

Nē

Ietekmēs fiziskās personas kā nodarbinātos no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2025.gada maijā un novembrī.

Ietekmēs no valsts budžeta finansējamās institūcijas, kurās ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2025.gada maijā un novembrī.

Nē

Nē

Nē

-