Anotācija (ex-ante)

22-TA-3438: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "d/s Mazcena Nr. 48" Mārupes pagastā, Mārupes novadā, pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai no privātpersonas atsavināt tai piederošo nekustamo īpašumu “d/s Mazcena Nr.48”, Mārupes pagastā, Mārupes novadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt no nekustamā īpašuma īpašnieka (turpmāk – Īpašnieks) nekustamo īpašumu “d/s Mazcena Nr.48” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8076 011 0058) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 011 0058) 0,0502 ha platībā – Mārupes pagastā, Mārupes novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" nacionālo interešu objekta statuss noteikts Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm atbilstoši šā rīkojuma 2.punktam un pielikumam.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā trases Rail Baltica robeža skar Nekustamo īpašumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamo īpašumu visā tā sastāvā.
Nekustamais īpašums tiek atsavināts publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai (publiskās lietošanas dzelzceļa nodalījuma joslai) un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.126 šādā sastāvā: zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8076 011 0058 0,0502 ha platībā. Īpašuma tiesības nostiprinātas fiziskai personai.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes vai citi nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumi.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turrpmāk – NĪVKIS) teksta datiem Nekustamajam īpašumam nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Nekustamā īpašuma novērtēšanas procesā apsekojot Nekustamo īpašumu dabā, uz zemes vienības konstatēta NĪVKIS nereģistrēta būve, kas atbilst mazēkai, jo ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.
Saskaņā ar Mārupes novada pašvaldības būvvaldes 2021.gada 30.jūlija vēstuli Nr.2/7/48 būvvalde nav izdevusi būvatļaujas vai akceptējusi būvprojektus Nekustamajā īpašumā.
Uz Nekustamā īpašuma apsekošanas brīdi (uz 2021.gada 30.septembri) spēkā esošās Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) redakcijas 1.pielikumā “Būvju iedalījums grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi” kā pirmās grupas būves tika klasificētas mazēkas (vienstāva ēka, tostarp nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2). Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 70.punktu pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi.
Uz Nekustamā īpašuma apsekošanas brīdi (uz 2021.gada 30.septembri) spēkā esošās Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) redakcijas 22.punkts noteica, ka, ierosinot pirmās grupas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzami attiecīgi būvniecības ieceres dokumenti; būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami pirmās vai otrās grupas vienstāva ēkas bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas, kā arī nojaukšanai, ja tās ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un to nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku) (7.6.apakšpunkts).
Īpašnieks nav iesniedzis dokumentus, kas apliecina uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības dabā esošas, bet NĪVKIS nereģistrētas būves būvniecības likumību vai tiesisku iegūšanu un piederību Īpašniekam. Savukārt paredzamais sezonas būves nojaukšanas termiņš iestāsies pirms  pirkuma līguma noslēgšanas.
Ņemot vērā minēto, nav tiesiska pamata Nekustamā īpašuma vērtībā ievērtēt vieglas konstrukcijas koka būves vērtību. Nekustamā īpašuma Īpašniekam līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai un nodošanai Satiksmes ministrijas valdījumā būs tiesības iebūvētos materiālus demontēt un paturēt savā rīcībā, tos pārvietojot. Ja Nekustamā īpašuma Īpašnieks savas tiesības neizmantos, pirkuma līgumā tiks ietvertas pircēja tiesības rīkoties ar būvi, tai skaitā to nojaukt.
Nekustamajā īpašumā augošie koki, augļu koki, ogu krūmi, kā arī ūdens urbums (spice) kā teritorijas labiekārtojuma elementi ievērtēti, nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību.

Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Noteikumi Nr. 204) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2022. gada 16. novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3383 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “d/s Mazcena Nr.48” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 0058) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 011 0058) 0,0502 ha platībā – Mārupes pagastā, Mārupes novadā, atsavināšanu, nosakot to EUR 6 501 (seši tūkstoši pieci simti viens euro).

Īpašnieka pārstāvis atsavināšanas procesā norādījis, ka Nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā Īpašniekam ir radušies zaudējumi, tomēr Īpašnieks konkrētus zaudējumus līdz atlīdzības noteikšanai nav pieteicis un zaudējumus pamatojošos dokumentus nav iesniedzis.
Īpašniekam ir tiesības pieteikt zaudējumus arī tad, kad tie faktiski radušies (tostarp pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas), attiecīgi tie zaudējumi, kas nav iekļauti atlīdzības apmērā vai radīsies pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, tiks izvērtēti un atlīdzināti Noteikumu Nr. 204 2. punktā noteiktajā kārtībā.
Īpašnieks nav sniedzis piekrišanu Nekustamā īpašuma atsavināšanai, atbilstoši noteiktajai atlīdzībai.

Īpašnieks izteicis lūgumu atlīdzības izmaksai izmantot citu taisnīgu atlīdzības kompensācijas veidu, piedāvājot līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, atbilstoši Likuma 26. panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajam.
Attiecīgi informācijas pieprasījums par līdzvērtīgu nekustamo īpašumu pieejamību atlīdzības kompensācijas veida izmantošanai tika nosūtīts VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Olaines novada pašvaldībai, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai un Mārupes novada pašvaldībai, no kurām tikai Mārupes novada pašvaldība sākotnēji izteica konceptuālu piekrišanu par atsevišķu pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu nodošanas iespējamību.
Līdz ar to, Īpašnieka lūguma apmierināšanas nolūkos, institūcija organizēja saraksti ar Mārupes novada pašvaldību, kas ar 2022. gada 18. oktobra vēstuli Nr.1/2.1-2/768 informēja, ka tās īpašumā esošo zemes vienību nodošanu bez atlīdzības valsts īpašumā, lai tās izmantotu kā atlīdzības kompensācijas veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, uzskata par nepamatotu.
Tādējādi Nekustamā īpašuma atsavināšanas process ir virzāms tālākai izpildei, paredzot taisnīgas atlīdzības samaksu par Nekustamā īpašuma atsavināšanu nodrošināt skaidras naudas norēķina veidā.

Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu “d/s Mazcena Nr.48” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 0058) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 011 0058) 0,0502 ha platībā – Mārupes pagastā, Mārupes novadā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Nekustamais īpašums tiek atsavināts transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamo īpašumu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Ministru kabineta rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, kuram piederošs Nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.
Ministru kabineta rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Ministru kabineta rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palieli eksporta apjomu un ātrumu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Ministru kabineta rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija, SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Ministru kabineta rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Ministru kabineta rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi