Anotācija (ex-ante)

Tiesību akta projekta "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā"(turpmāk - Likumprojekts) mērķis ir:
1) noteikt, ka personai līdz 2023.gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām.
2)pagarināt Ministru kabinetam uzdevuma termiņu (līdz 2022.gada 1.oktobrim ) iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

01.01.2022.

Saskaņā ar Likuma Pārejas noteikumu 5.punktu, no 2018.gada līdz 2021.gadam (ieskaitot), personām, kuras  nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas. 
 Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 13.punktu, Ministru kabinetam uzdots izstrādāt un līdz 2021. gada 30. aprīlim iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, lai ieviestu vienlīdzīgas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un veicinātu sabiedrības kopējo veselības stāvokļa uzlabošanos.
Līdz šim brīdim starp nozarēm nav panākta konceptuāla vienošanās par visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas formu un tā ieviešanas kārtību.
Iepriekš minētais nozīmē, ka pēc 2022.gada 1.janvāra personas, kuras  nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai vai nepieder  pie Likuma 11.panta otrajā  un trešajā daļā minētajām personu grupām, varēs saņemt tikai veselības aprūpes minimumu (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību), tādējādi šīm personām būs nevienlīdzīgas pamattiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus attiecībā pret citām personām.


 

Šobrīd veselības aprūpes finansēšanas modelis ietverts Veselības aprūpes finansēšanas likumā (turpmāk – Likums), kas tika pieņemts 2017.gada nogalē un kurā iekļauts divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” princips:
veselības aprūpes minimums (“pamata grozs”), kas tiek nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju u.c.; (atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem uz 29.10.2021.- veselības aprūpes minimums nodrošināms 547 607 personām);
valsts obligātā veselības apdrošināšana (“pilnais grozs”), kas tiek nodrošināts personām, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un personām, kuras ir sociāli mazāk aizsargātas (bērni, pensionāri, bezdarbnieki u.c.), savukārt pārējiem paredzot iespēju valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi.
Saskaņā ar Likuma Pārejas noteikumu 5.punktu, no 2018.gada līdz 2021.gadam (ieskaitot), personām, kuras  nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai (547 607 personas) ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas. 
 Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 13.punktu, Ministru kabinetam uzdots izstrādāt un līdz 2021. gada 30. aprīlim iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, lai ieviestu vienlīdzīgas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un veicinātu sabiedrības kopējo veselības stāvokļa uzlabošanos. 
Veselības ministrija 2021.gada jūlijā iesniegusi Finanšu ministrijā un Labklājības ministrijā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” un tā anotāciju, kā arī pavadošos likumprojektus – grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, vienlaikus lūdzot Finanšu ministriju un Labklājības ministriju savas kompetences ietvaros izvērtēt likumprojektus un sniegt priekšlikumus par to tālāku virzību, kā arī norādes par nepieciešamajiem grozījumiem citos nodokļu jomas normatīvajos aktos vai par konkrētiem nepieciešamajiem precizējumiem šajos likumprojektos. Attiecīgi pēc atbildes saņemšanas, Veselības ministrija plānoja virzīt normatīvos aktus saskaņošanas procedūrā – atzinuma saņemšanai. 
Sagatavotais likumprojekts kopā ar tā pavadošajiem likumprojektiem, konceptuāli paredzēja ieviest visaptverošu valsts obligāto veselības apdrošināšanu un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, paredzot, ka visi Latvijas rezidenti ir sociāli apdrošināti valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, izslēdzot normas par valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu un par veselības apdrošināšanas brīvprātīgajām iemaksām un papildinot likumprojektu ar normām, kas nosaka kādus veselības aprūpes pakalpojumus personām veselības apdrošināšanas ietvaros ir tiesības saņemt, t.sk. piesaistot kā vienu no kritērijiem – deklarēto dzīves vietu Latvijā.
2021.gada augustā tika saņemti Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas atzinumi, ar kuriem tika sniegti ieteikumi tehniskiem labojumiem vai arī netika konceptuāli atbalstīts likumprojekts. 
Tā kā pēc saņemtajiem atzinumiem nebija vienprātības par visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, Veselības ministrijas vadība vairākkārtīgi tikās ar Finanšu ministriju un Ministru prezidenta biroju, un atkārtoti strādāja pie iespējamajiem risinājumiem. 2021.gada novembrī iesniedza Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai Konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros” (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) atzinuma sniegšanai, ar kuru Veselības ministrija bija izteikusi divus priekšlikumus turpmākajam visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas principam, piedāvājot atbalstīt II.priekšlikumu, kurš paredz “visaptverošu valsts obligāto veselības apdrošināšanu visām personām ar deklarēto dzīvesvietu Latvijā, ieviešanu un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, atsakoties no veselības aprūpes minimuma nodrošināšanas, valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus nodrošinot personām ar deklarēto dzīvesvietu Latvijā, jautājumu par visaptverošu valsts obligāto veselības apdrošināšanu risinot kopējās nodokļu politikas ietvaros.  Uzdot valsts institūcijām, kas atbildīgas par nodokļu politikas plānošanu un ieviešanu Latvijā, līdz 2023.gada 1.janvārim visaptverošu valsts obligāto veselības apdrošināšanu ietvert kopējās nodokļu politikas bāzē un Veselības ministrijai veikt attiecīgus grozījumos normatīvajā regulējumā, t.sk.  Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot, ka no 2022.gada 1.janvāra valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai Latvijas valstspiederīgās personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu Latvijā. Vienlaikus pārējām personām pagarinot pārejas periodu un nosakot tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas līdz 2023.gada 1.janvārim.”. 
Saistībā ar iesniegto Konceptuālo ziņojumu, no visām atzinumu sniedzēju ministrijām  tika saņemti iebildumi un saskaņošanas rezultāts - “nesaskaņots”. Turpmāk anotācijā tiks sniegts ieskats par dažādiem konceptuāliem iebildumiem saistībā ar Konceptuālo ziņojumu, visus iebildumus neatreferējot (ar visiem iebildumiem var iepazīties TAP portālā https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/9273ca9c-a48e-45ec-b3fe-11f377441e8c/review_submissions) (lieta 21-TA-932).

Labklājības ministrija atzinumā norādījusi, ka kopumā atbalsta Konceptuālajā ziņojumā piedāvāto Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu principa pārskatīšanu, taču vienlaikus norāda, ka piedāvātais risinājums sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ar deklarēto dzīvesvietu liegs iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus , piemēram, personām bez deklarētas dzīvesvietas vai personām, kurām ir pagaidu mājoklis, patvēruma meklētāji, bēgļi un personas, kuras ieguvušas alternatīvo statusu u.tml.
Šajā saistībā ir nepieciešams konceptuāli vienoties par kritērijiem, kuriem izpildoties personai būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros un uz kuriem gadījumiem varētu attiecināt  prasību pēc personas deklarēšanos un kuros gadījumos  būtu nepieciešama citu resoru pārziņā esošo reģistru integrācija ar NVD pārziņā esošiem reģistriem.

Finanšu ministrija atzinumā noradījusi, ka tā konceptuāli iebilst, ka Finanšu ministrija tiktu noteikta kā atbildīgā institūcija, kurai tiktu uzdots līdz 2023.gada 1.janvārim visaptverošo valsts obligāto veselības apdrošināšanu ietvert kopējās nodokļu politikas bāzē un norāda, ka Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde sociālās aizsardzības jomā, kas izstrādā valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā. Finanšu ministrija arī norāda, ka nav skaidrs, kā tiks nodrošināta visu personu iesaiste valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu līdzdalībā sākot no 2023.gada.
Šajā saistībā ir nepieciešams konceptuāli vienoties par kompetenču sadalījumu starp atbildīgajām ministrijām, lai būtu iespējams pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu grozu principu un kādām metodēm vai līdzekļiem veicināt personu iesaisti valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu līdzdalībā.

Tieslietu ministrija norādījusi, ka tās ieskatā, ja 2022.gada laikā ir plānots reformēt obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, tai skaitā visaptverošu valsts obligāto veselības apdrošināšanu ietvert kopējās nodokļu politikas bāzē, tad saprātīgāk būtu līdz 2023.gada 1.janvārim atstāt spēkā esošo regulējumu, nesasteidzot jaunu prasību izvirzīšanu, pirms nav zināms kopējais ietvars, kā šī sistēma izveidosies.
Tāpat arī Tieslietu ministrija norādījusi, ka nepieciešams pārvērtēt, vai šāds regulējums nediskriminē pilsoņus pēc dzīvesvietas deklarācijas fakta (diaspora).

Iekšlietu ministrija neatbalsta Konceptuālā ziņojumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas sasaisti tikai ar personu deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā.
Tāpat arī Iekšlietu ministrija norādījusi, ka visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas tvērumā obligāti būtu jāparedz tās trešo valstu pilsoņu kategorijas, kurām vienlīdzīgas tiesības uz jebkādu valsts sniegto pakalpojumu saņemšanu piemēram, uzturēšanās pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā.

 Līdz šim brīdim starp nozarēm nav panākta konceptuāla vienošanās par visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas principu un tā ieviešanas kārtību, un katrai nozarei ir būtiski un vērā ņemami iebildumi. Taču tas, ka starp nozarēm pašreiz nav iespējams vienoties par vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, nevar būt par iemeslu personai radīt nevienlīdzīgas pamattiesības un nevar liegt personai saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas, kas attiecīgi laika posmā no 2018.gada līdz 2022.gadam arī ticis nodrošināts. 
 

Nē

Pagarinot Ministru kabinetam uzdevuma termiņu (līdz 2022.gada 1.oktobrim ) iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu un nosakot, ka personai līdz 2023.gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām, daļai sabiedrības (547 607  personas) nepasliktināsies kopējais sabiedrības veselības stāvoklis, jo tām 2022.gadā tiks nodrošināta pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas. Nepārsakot tiesību normas, pastāv risks, ka daļai sabiedrības (547 607  personām) pasliktināsies kopējais sabiedrības veselības stāvoklis.

 

Nē

Nē

Nē

Nē

-