24-TA-2353: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdē dotais uzdevums (MK prot. Nr. 38, 9. punkts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir paaugstināt vecumu, līdz kuram persona var tikt pieņemta dienestā un vecumu, līdz kuram personai var tikt pagarināts dienesta laiks.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Iekšējās drošības birojs) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona) pilda nozīmīgas valsts pārvaldes funkcijas – noziedzības apkarošana, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība, personas tiesību un likumisko interešu aizsardzība, valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana, ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības īstenošana, kā arī apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpilde.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē būtiskākais resurss ir motivētas, profesionālas un zinošas amatpersonas, kas ir garants stabilam, efektīvam un ilgtspējīgam dienestam. Motivētas, profesionālas un zinošas amatpersonas ir tās, kas nodrošina iestāžu spēju savlaicīgi reaģēt uz dažādām situācijām, kas saistītas ar valsts iekšējo drošību, drošu vidi iedzīvotājiem, viņu aizsardzību krīzes situācijās, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu iestādēm deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.
Nepieciešamība stiprināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapacitāti, kas iekļauj arī motivētus nodarbinātos, izriet no Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktā (Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai pasākums Nr. 1.9. (Izstrādāta un ieviesta jauna iekšlietu dienestu un TM IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēma, kas paredz konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējas iekšlietu sistēmas iestāžu un TM IeVP amatpersonām, novēršot turpmāku kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem) turpināt uzsākto darbu valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības finansējuma palielināšanai un šo nozaru spēju stiprināšanai. Arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam paredzēta (Rīcības virziens “Tiesiskums un pārvaldība”, 440. uzdevums) sabiedrības drošības un tiesībaizsardzības iestāžu reaģēšanas spēju stiprināšana, nodrošinot centrālās valsts pārvaldes un pašvaldību koordinētu rīcību apdraudējuma gadījumos, uzturot tiesībaizsardzības, drošības un robežkontroles dienestu infrastruktūru un kapacitāti.
Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēmas pilnveidošanu” (24-TA-961), kurā paredzēti turpmākajā periodā veicamie pasākumi amatpersonu atlīdzības sistēmas pilnveidošanai un konkurētspējas stiprināšanai.
Tomēr, ievērojot vakanto amatu skaita apjomu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs ((dati uz 31.12.2024.): Valsts policijā – 25,8%; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – 12,4%; Valsts robežsardzē – 16,6%; Iekšējās drošības birojā – 20%), kas attiecīgi rada riskus iestāžu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un lielu pārslodzi pārējām amatpersonām, papildu pasākumiem amatpersonu atlīdzības sistēmas pilnveidošanai nepieciešams veikt arī citus pasākumus. Tāpat pēdējo 14 gadu laikā ir saglabājusies nemainīga tendence, ka no dienesta minētajās iestādēs atvaļinās lielāks amatpersonu skaits nekā tiek pieņemts dienestā.
Papildus Tieslietu ministrija ilgstoši saņem kritiku no Eiropas Padomes Spīdzināšanas un necilvēcīgas rīcības vai soda novēršanas komitejas par to, ka ieslodzījuma vietās ir nepietiekams personāla skaits un vakanču apjoms šo situāciju tikai pasliktina. Ilgstoši nerisinot komitejas ieteikumus (tostarp ilgstošās norādes uz pārāk lielo vakanču skaitu ieslodzījuma vietās) (skat. piemēram, https://rm.coe.int/1680abe946), Latvijai var nākties saskarties ar Eiropas 1987. gada 26. novembra konvencijā par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu ietvertajām procedūrām gadījumiem, ja valsts nepilda komitejas rekomendācijas.
Tāpat jāņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2024. gada 11. janvāra spriedumu lietā “D. pret Latviju”, kurā atzīstot pārkāpumu, tiek analizēts arī ieslodzījuma vietu personāla nepietiekamais skaits un pārāk lielais vakanču skaits, kas ietekmē arī situāciju ar ieslodzīto neformālās hierarhijas pastāvēšanu.
Ņemot vērā minēto, situācijas uzlabošanai ilgtermiņā nepieciešams veikt tūlītējus pasākumus, lai nodrošinātu motivētu, profesionālu un zinošu amatpersonu piesaisti un palikšanu dienestā.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē būtiskākais resurss ir motivētas, profesionālas un zinošas amatpersonas, kas ir garants stabilam, efektīvam un ilgtspējīgam dienestam. Motivētas, profesionālas un zinošas amatpersonas ir tās, kas nodrošina iestāžu spēju savlaicīgi reaģēt uz dažādām situācijām, kas saistītas ar valsts iekšējo drošību, drošu vidi iedzīvotājiem, viņu aizsardzību krīzes situācijās, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu iestādēm deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.
Nepieciešamība stiprināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapacitāti, kas iekļauj arī motivētus nodarbinātos, izriet no Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktā (Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai pasākums Nr. 1.9. (Izstrādāta un ieviesta jauna iekšlietu dienestu un TM IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēma, kas paredz konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējas iekšlietu sistēmas iestāžu un TM IeVP amatpersonām, novēršot turpmāku kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem) turpināt uzsākto darbu valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības finansējuma palielināšanai un šo nozaru spēju stiprināšanai. Arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam paredzēta (Rīcības virziens “Tiesiskums un pārvaldība”, 440. uzdevums) sabiedrības drošības un tiesībaizsardzības iestāžu reaģēšanas spēju stiprināšana, nodrošinot centrālās valsts pārvaldes un pašvaldību koordinētu rīcību apdraudējuma gadījumos, uzturot tiesībaizsardzības, drošības un robežkontroles dienestu infrastruktūru un kapacitāti.
Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēmas pilnveidošanu” (24-TA-961), kurā paredzēti turpmākajā periodā veicamie pasākumi amatpersonu atlīdzības sistēmas pilnveidošanai un konkurētspējas stiprināšanai.
Tomēr, ievērojot vakanto amatu skaita apjomu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs ((dati uz 31.12.2024.): Valsts policijā – 25,8%; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – 12,4%; Valsts robežsardzē – 16,6%; Iekšējās drošības birojā – 20%), kas attiecīgi rada riskus iestāžu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un lielu pārslodzi pārējām amatpersonām, papildu pasākumiem amatpersonu atlīdzības sistēmas pilnveidošanai nepieciešams veikt arī citus pasākumus. Tāpat pēdējo 14 gadu laikā ir saglabājusies nemainīga tendence, ka no dienesta minētajās iestādēs atvaļinās lielāks amatpersonu skaits nekā tiek pieņemts dienestā.
Papildus Tieslietu ministrija ilgstoši saņem kritiku no Eiropas Padomes Spīdzināšanas un necilvēcīgas rīcības vai soda novēršanas komitejas par to, ka ieslodzījuma vietās ir nepietiekams personāla skaits un vakanču apjoms šo situāciju tikai pasliktina. Ilgstoši nerisinot komitejas ieteikumus (tostarp ilgstošās norādes uz pārāk lielo vakanču skaitu ieslodzījuma vietās) (skat. piemēram, https://rm.coe.int/1680abe946), Latvijai var nākties saskarties ar Eiropas 1987. gada 26. novembra konvencijā par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu ietvertajām procedūrām gadījumiem, ja valsts nepilda komitejas rekomendācijas.
Tāpat jāņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2024. gada 11. janvāra spriedumu lietā “D. pret Latviju”, kurā atzīstot pārkāpumu, tiek analizēts arī ieslodzījuma vietu personāla nepietiekamais skaits un pārāk lielais vakanču skaits, kas ietekmē arī situāciju ar ieslodzīto neformālās hierarhijas pastāvēšanu.
Ņemot vērā minēto, situācijas uzlabošanai ilgtermiņā nepieciešams veikt tūlītējus pasākumus, lai nodrošinātu motivētu, profesionālu un zinošu amatpersonu piesaisti un palikšanu dienestā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Personu loku, kas var tikt pieņemtas dienestā noteic Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 7. pants. Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 7. panta pirmo daļu dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuras atbilst šā likuma 4. pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām, kurām ir vismaz vidējā izglītība, kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, kurām ir nevainojama reputācija un kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta.
Savukārt Dienesta gaitas likuma 7. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai kuras militārā dienesta izdienas stāžs nav īsāks par 10 gadiem, vai personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kura atvaļināta no dienesta saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmās daļas 6. vai 8.punktu neatkarīgi no izdienas.
Pieņemot personu dienestā, primāri jāvērtē tās atbilstība Dienesta gaitas likuma 4. pantā noteiktajām obligātajām prasībām dienestam (fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis u.c.), un kandidāta vecums nav noteicošais kritērijs.
Ievērojot minēto, viens no iespējamiem risinājuma variantiem kā samazināt ievērojamo vakanto amatu skaitu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kā arī nodrošināt motivētu, profesionālu un zinošu amatpersonu piesaisti dienestam, ir paaugstināt Dienesta gaitas likumā noteikto vecuma slieksni personu pieņemšanai dienestā.
Dienesta gaitas likuma 46. pants noteic amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona) dienesta laiku. Proti, šā panta pirmajā daļā ir noteikts, ka amatpersona var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai, bet otrajā daļā ietverts regulējums par dienesta laika pagarināšanu, nosakot, ka, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvokli, Iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt dienesta laiku ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai, bet Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes vadītājam un akadēmiskajam personālam — ne ilgāk kā līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai. Tādējādi, paaugstinot dienestā pieņemšanas vecuma slieksni, ir paaugstināms arī vecuma slieksni, līdz kuram amatpersonai var tikt pagarināts dienesta laiks. Nav konstatējams, ka visi dienestos esošo amatu pienākumi prasa īpašas fiziskās spējas, kas cilvēka organismam novecojoties mazinās, un tamdēļ šie amata pienākumi nevarētu būt pildāmi pat līdz 65 gadu vecumam līdzīgi kā amata pienākumi citās institūcijās (sk., piemēram, Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 28. pantu; Prokuratūras likuma 38.1 panta pirmo daļu; likuma “Par policiju” 8.2 panta pirmo daļu; Valsts civildienesta likuma 41. panta otro daļu; likuma “Par valsts pensijām” 11. panta pirmo daļu). Atbilstoši pieejamajai informācijai arī citās Eiropas Savienības valstīs līdzīgos dienestos ir pieļaujams dienēt līdz pat 65 gadiem. Līdz ar to ir nepieciešams radīt regulējumu, kas nodrošina lielāku resursu pieejamību amatos, kuru pienākumu pildīšanai nav nepieciešamība pēc īpašu fizisko spēju prasības. Pieejamo resursu pieaugums dotu lielāku iespēju pieņemt dienestā amatpersonas trūkstošajos amatos, tādējādi mazinot citu amatpersonu dienesta pienākumu pildīšanas pārslodzi.
Savukārt Dienesta gaitas likuma 7. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai kuras militārā dienesta izdienas stāžs nav īsāks par 10 gadiem, vai personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kura atvaļināta no dienesta saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmās daļas 6. vai 8.punktu neatkarīgi no izdienas.
Pieņemot personu dienestā, primāri jāvērtē tās atbilstība Dienesta gaitas likuma 4. pantā noteiktajām obligātajām prasībām dienestam (fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis u.c.), un kandidāta vecums nav noteicošais kritērijs.
Ievērojot minēto, viens no iespējamiem risinājuma variantiem kā samazināt ievērojamo vakanto amatu skaitu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kā arī nodrošināt motivētu, profesionālu un zinošu amatpersonu piesaisti dienestam, ir paaugstināt Dienesta gaitas likumā noteikto vecuma slieksni personu pieņemšanai dienestā.
Dienesta gaitas likuma 46. pants noteic amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona) dienesta laiku. Proti, šā panta pirmajā daļā ir noteikts, ka amatpersona var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai, bet otrajā daļā ietverts regulējums par dienesta laika pagarināšanu, nosakot, ka, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvokli, Iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt dienesta laiku ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai, bet Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes vadītājam un akadēmiskajam personālam — ne ilgāk kā līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai. Tādējādi, paaugstinot dienestā pieņemšanas vecuma slieksni, ir paaugstināms arī vecuma slieksni, līdz kuram amatpersonai var tikt pagarināts dienesta laiks. Nav konstatējams, ka visi dienestos esošo amatu pienākumi prasa īpašas fiziskās spējas, kas cilvēka organismam novecojoties mazinās, un tamdēļ šie amata pienākumi nevarētu būt pildāmi pat līdz 65 gadu vecumam līdzīgi kā amata pienākumi citās institūcijās (sk., piemēram, Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 28. pantu; Prokuratūras likuma 38.1 panta pirmo daļu; likuma “Par policiju” 8.2 panta pirmo daļu; Valsts civildienesta likuma 41. panta otro daļu; likuma “Par valsts pensijām” 11. panta pirmo daļu). Atbilstoši pieejamajai informācijai arī citās Eiropas Savienības valstīs līdzīgos dienestos ir pieļaujams dienēt līdz pat 65 gadiem. Līdz ar to ir nepieciešams radīt regulējumu, kas nodrošina lielāku resursu pieejamību amatos, kuru pienākumu pildīšanai nav nepieciešamība pēc īpašu fizisko spēju prasības. Pieejamo resursu pieaugums dotu lielāku iespēju pieņemt dienestā amatpersonas trūkstošajos amatos, tādējādi mazinot citu amatpersonu dienesta pienākumu pildīšanas pārslodzi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Dienesta gaitas likuma 7. panta pirmajā daļā, paredzot, ka persona var tikt pieņemta dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Attiecīgi tiek precizēta arī Dienesta gaitas likuma 7. panta otrā daļa, nosakot, ka ņemot vērā dienesta nepieciešamību, dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 50 gadiem, kā arī aizstājot šajā likuma normā ietvertos kritērijus, kas saistīti ar personas iepriekšējo izdienu, ar tādiem kritērijiem kā amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvoklis.
Tāpat, ievērojot to, ka, paaugstinot dienestā pieņemšanas vecuma slieksni, ir paaugstināms arī vecuma slieksnis, līdz kuram amatpersonai var tikt pagarināts dienesta laiks, likumprojektā ir ietverti grozījumi arī Dienesta gaitas likuma 46. panta otrajā daļā, nosakot, ka amatpersonai dienesta laiks var tikt pagarināts līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.
Dienesta gaitas likuma 46. panta otrajā daļā ietverta iestādes rīcības brīvība pagarināt vai nepagarināt amatpersonai dienesta laiku. Proti, personas palikšana dienestā pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas ir atkarīga ne tikai no amatpersonas fiziskajām un profesionālajām spējām, kā arī veselības stāvokļa, bet ir saistīta arī ar attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes nepieciešamību pēc konkrētās amatpersonas zināšanām un dienesta laikā iegūtajām prasmēm. Tādējādi iestādei ir pienākums pirms personas atvaļināšanas no dienesta sakarā ar to, ka tā sasniegusi Dienesta gaitas likuma 46. panta pirmajā daļā minēto vecumu, izsvērt attiecīgās amatpersonas nepieciešamību attiecīgajā amatā, struktūrvienībā, kā arī iestādē vispār, un attiecīgi vērsties pie amatpersonas ar attiecīgu piedāvājumu par dienesta laika pagarināšanu. Ievērojot minēto, ir precizēta arī Dienesta gaitas likuma 47. panta pirmās daļas 9. punkta redakcija, nosakot, ka amatpersona tiek atvaļināta no dienesta, sasniedzot šā likuma 46. pantā noteikto vecumu, ja nav konstatēta dienesta nepieciešamība vai, ja dienesta nepieciešamība ir konstatēta, bet amatpersona nepiekrīt ieņemt tai piedāvāto amatu.
Tāpat, ievērojot to, ka, paaugstinot dienestā pieņemšanas vecuma slieksni, ir paaugstināms arī vecuma slieksnis, līdz kuram amatpersonai var tikt pagarināts dienesta laiks, likumprojektā ir ietverti grozījumi arī Dienesta gaitas likuma 46. panta otrajā daļā, nosakot, ka amatpersonai dienesta laiks var tikt pagarināts līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.
Dienesta gaitas likuma 46. panta otrajā daļā ietverta iestādes rīcības brīvība pagarināt vai nepagarināt amatpersonai dienesta laiku. Proti, personas palikšana dienestā pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas ir atkarīga ne tikai no amatpersonas fiziskajām un profesionālajām spējām, kā arī veselības stāvokļa, bet ir saistīta arī ar attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes nepieciešamību pēc konkrētās amatpersonas zināšanām un dienesta laikā iegūtajām prasmēm. Tādējādi iestādei ir pienākums pirms personas atvaļināšanas no dienesta sakarā ar to, ka tā sasniegusi Dienesta gaitas likuma 46. panta pirmajā daļā minēto vecumu, izsvērt attiecīgās amatpersonas nepieciešamību attiecīgajā amatā, struktūrvienībā, kā arī iestādē vispār, un attiecīgi vērsties pie amatpersonas ar attiecīgu piedāvājumu par dienesta laika pagarināšanu. Ievērojot minēto, ir precizēta arī Dienesta gaitas likuma 47. panta pirmās daļas 9. punkta redakcija, nosakot, ka amatpersona tiek atvaļināta no dienesta, sasniedzot šā likuma 46. pantā noteikto vecumu, ja nav konstatēta dienesta nepieciešamība vai, ja dienesta nepieciešamība ir konstatēta, bet amatpersona nepiekrīt ieņemt tai piedāvāto amatu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kas vēlas dienēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Ietekmes apraksts
Ar likumprojektu tiek paplašinātas personu iespējas dienēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojektā ietvertais regulējums vērsts uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapacitātes stiprināšanu, nodrošinot motivētu, profesionālu un zinošu amatpersonu piesaisti dienestā.
6.4. Cita informācija
Viedokli par likumprojektu TAP portālā sniedza Latvijas iekšlietu darbinieku arodbiedrība, atbalstot tā tālāko virzību bez iebildumiem un priekšlikumiem.
Vienlaikus arī sabiedrība ir informēta par likumprojektā ietverto regulējumu ar plašaziņas līdzekļu starpniecību (https://jauns.lv/raksts/zinas/623025-ministrija-paplasina-iespejas-iekslietu-dienestos-vares-stradat-ari-pec-50-gadu-vecuma; https://www.apollo.lv/8105205/sagatavoti-grozijumi-vecaku-cilveku-uznemsanai-iekslietu-dienestos). Attiecīgi ministrijā ir saņemti arī privātpersonu, kuras skar likumprojektā ietvertais regulējums un kuras vēlas iestāties dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, iesniegumi par iespējamo tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās laiku.
Vienlaikus arī sabiedrība ir informēta par likumprojektā ietverto regulējumu ar plašaziņas līdzekļu starpniecību (https://jauns.lv/raksts/zinas/623025-ministrija-paplasina-iespejas-iekslietu-dienestos-vares-stradat-ari-pec-50-gadu-vecuma; https://www.apollo.lv/8105205/sagatavoti-grozijumi-vecaku-cilveku-uznemsanai-iekslietu-dienestos). Attiecīgi ministrijā ir saņemti arī privātpersonu, kuras skar likumprojektā ietvertais regulējums un kuras vēlas iestāties dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, iesniegumi par iespējamo tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās laiku.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Valsts robežsardze
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Iekšējās drošības birojs
- Valsts policijas koledža
- Valsts robežsardzes koledža
- Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi