Anotācija

Ņemot vērā Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, kā arī ģeopolitiskos riskus un militārās apdraudētības palielināšanos, ir svarīgi stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Tādējādi Latvija 2023.gada 1.janvārī atteicās no Krievijas dabas gāzes importa, kas līdz tam veidoja 100% dabas gāzes importa apjomu. Ņemot vērā arī atteikšanos no elektrotīklu savienojumiem ar Krieviju, ir nepieciešams sinhronizēties ar ES tīkliem, līdz ar to ir būtiski risināt enerģētiskās neatkarības jautājumus un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas.

Ģeopolitiskās situācijas līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā dēļ nepieciešams uzlabot Latvijas enerģētisko drošību un ar to saistīto infrastruktūru. Lai secīgi un efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas, ir paredzēts atbalsts elektroenerģijas pieslēguma jaudu paaugstināšanai, drošu elektrolīniju izbūvei uz apdzīvotām vietām, kurās ir liels klientu skaits vai elektroenerģijas patēriņš, ģeneratoru iegādei, kas nepieciešami elektroenerģijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, ģeneratoru pārvietošanai nepieciešamo piekabju vai treileru iegādei un pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai. 

Pasākumam pieejamais finansējums, sasniedzamie rādītāji un prasības projekta iesniedzējiem.
Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir 36 470 589 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums –31 000 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem – 5 470 589  euro.
Pasākuma mērķis ir uzlabot enerģētisko drošību un veicināt enerģētisko neatkarību. Pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas nepieciešamas energoapgādes drošības, noturības un neatkarības stiprināšanai un iegādāts aprīkojums, kas nepieciešams, lai spētu reaģēt krīzes situācijās, kā rezultātā ieguvēji būs visi Latvijas iedzīvotāji. Atbalsts tiks sniegts kritiskās infrastruktūras stiprināšanai konkrēti divu apakšstaciju jaudu palielināšanai, kā arī pārvietojamu apakšstaciju un ģeneratoru iegādei. Šādas infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs solis Latvijas kopējās tautsaimniecības izaugsmei un enerģētiskās drošības stiprināšanai. Projektu īstenošanas rezultātā finansējuma saņēmējs negūst peļņu no attīstītās infrastruktūras, jo netiek plānota maksas piemērošana infrastruktūras izmantošanai. Tās mērķis ir nodrošināt elektroenerģijas nepārtrauktības nodrošināšanu krīzes situācijās, kā arī palielināt jaudas, kas nodrošinās uzņēmumu darbības nepārtrauktību. Lai nodrošinātu, ka pasākumā plānotās investīcijas neatstāj negatīvu ietekmi uz operatoru piemērojamiem tarifiem iedzīvotājiem, kā arī ņemot vērā to, ka šī pasākuma īstenošanas rezultātā netiks gūti ienākumi, pasākumam plānots piesaistīt valsts budžeta līdzfinansējumu. Projektu ietvaros, piesaistot nacionālo līdzfinansējumu no valsts budžeta finansējuma, risinājums ļauj realizēt elektroenerģijas infrastruktūras attīstību, nepalielinot finansiālo slogu elektroenerģijas lietotājiem caur tarifu (ja līdzfinansējuma izmaksas ir jāsedz no sadales sistēmas operatora līdzekļiem, attiecīgi šīs izmaksas jāiekļauj elektroenerģijas sadales tarifā). Tas nozīmētu, ka infrastruktūras attīstības izmaksas tiešā veidā segtu elektroenerģijas lietotāji — mājsaimniecības un uzņēmumi —, palielinot to elektroenerģijas izmaksas ilgtermiņā.
Ņemot vērā pasākuma pieejamo finansējumu un plānotās atbalstāmās darbības, noteikumu projektā noteikts, ka  AS "Sadales tīks" var iesniegt projekta iesniegumu par summu, kas nepārsniedz ERAF finansējumu 15 milj. euro, un AS "Augstsprieguma tīkls" var iesniegt  projekta iesniegumu par summu, kas nepārsniedz ERAF finansējumu 16 milj. euro. Pasākumā paredzēts, ka katrs projekta iesniedzējs iesniegs vienu projektu.
Noteikumu projekts nosaka sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus. Iznākuma rādītāju sasniegšana ir noteikta projektu līmenī un par to sasniegšanu atbildīgi ir finansējuma saņēmēji. Savukārt, pasākuma līmenī sasniedzamais rezultāta rādītājs ir elektroapgādes drošuma palielināšana iedzīvotājiem - palielināts elektroapgādes drošums 1 860 565 iedzīvotājiem, par kuru pēc projektu pabeigšanas informāciju sniegs Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM). Rezultāta rādītājs aptver visus Latvijas iedzīvotājus, jo plānotās investīcijas ir mērķētas elektroenerģijas sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Rezultāta rādītāja sasniedzamā vērtība ir noteikta, balsoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) datiem 2025.gada sākumā par iedzīvotāju skaitu 2024.gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, rezultāta rādītāju var ietekmēt iedzīvotāju skaita izmaiņas valstī, ko ietekmē dabiskais pieaugums (starpība starp attiecīgajā gadā dzimušo un mirušo skaitu) un starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo (starpība starp imigrējušo (iebraukušo) un emigrējušo (izbraukušo) skaitu). Līdz ar to atkarībā no CSP datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijā, pasākuma īstenošanas noslēgumā (uz 2030.gada 31.decembri) var veidoties situācija, ka rezultāta rādītājs tiek sasniegts mazākā apmērā, ja saskaņā ar CSP datiem iedzīvotāju skaits Latvijā samazināsies. Attiecīgā situācijā pasākuma ietvaros netiek piemērotas finanšu korekcijas. 
Noteikumu projekta 20.punktā minētās izmaksas, kas finansējamas ārpus projekta, netiek norādītās projekta iesniegumā, izpildot Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra sēdes protokola Nr.4 24.§ 4.punktā noteikto: “Noteikt, ka nozares ministrijas specifiskā atbalsta mērķa, Eiropas Savienības fonda projekta plānošanas un īstenošanas posmā, tai skaitā veicot grozījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas kārtībā vai Eiropas Savienības fonda projektā, neplāno neattiecināmās izmaksas, tas ir, izmaksas, kas nav saskaņā ar specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem vai pārsniedz pieejamo attiecināmo finansējumu”.
Noteikumu projekts nosaka, ka projektu iesniedzēji ir AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls", kas pēc projektu apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmējiem. AS "Sadales tīkls” sava projekta īstenošanā kā sadarbības partneri var piesaistīt AS "Augstspriegumu tīkls", atbilstoši pasākuma ietvaros paredzēto darbību īstenošanai, ņemot vērā, ka ieguldījumus infrastruktūrā AS "Sadales tīkls" var veikt savā īpašumā, sadarbības partnera īpašumā. Sadarbības līgums ar sadarbības partneri AS "Augstspriegumu tīkls" tiks noslēgts pēc AS "Sadales tīkls" projekta iesniegšanas sadarbības iestādē. Vienlaikus noteikumu projekts nosaka, ka AS "Augstspriegumu tīkls" var būt arī kā finansējuma saņēmējs. Vienlaikus AS "Augstspriegumu tīkls" jau ir izvērtēts  atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantam un atkārtotu izvērtējumu AS "Augstspriegumu tīkls" kā AS "Sadales tīkls" sadarbības partnerim nav nepieciešams veikt. 

Komercdarbības atbalsta nosacījumi
Šo noteikumu ietvaros projekta iesniedzējam piešķirtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam katra elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas operatora licences darbības zonu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - SPRK), katram elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas operatoram izsniedzot attiecīgu licenci, un šo izsniegto licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama. Elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas operators ir tiesīgs darboties tikai SPRK izsniegtās licences norādītajā darbības zonā, un elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas operators nevar šo licenci nodot citām personām, tai skaitā atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 7. panta otrajā un trešajā daļā un Enerģētikas likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktajam. No minētā tiesiskā regulējuma secināms, ka elektroenerģijas sadale vai pārvade tiek organizēta pēc ģeogrāfiskā monopola principa, proti, izveidojot dabisko monopolu, kas atbilstoši likumdevēja mērķiem ir vienots, integrēts un funkcionāli organizēts. No Elektroenerģijas tirgus likuma 11. panta pirmā punkta un 18. panta otrā punkta izrietošā, monopola būtība ir tā, ka šis monopols no likumdevēja puses ir atdalīts no konkurētspējīgas vides, kur dabiski nav iespējama un nav pieļaujama pilnīga tirgus liberalizācija. Tādējādi, elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas operatori ir dabiski infrastruktūras monopolisti, jo nav ekonomiski pamatoti uzturēt paralēlus elektroenerģijas sadales un pārvades tīklus, tādējādi arī sadārdzinot elektroenerģijas lietotājam sniegto pakalpojumu. Šī dabiskā monopola ietvaros infrastruktūra ir tikusi nodalīta kā vienots kopums, nodalot to no ražotājiem un pārdevējiem un saglabājot šo infrastruktūras monopolu valsts rokās. Vienlaikus šāds monopols ar normatīvajiem aktiem garantē, ka jebkuram elektroenerģijas tirgotājam, elektroenerģijas lietotājam ir vienādas tiesības izmantot kopējo infrastruktūru. Šāda pieeja atbilst starptautiskajām prasībām, tā kā minētais dabiskais monopols ir ticis veidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (spēkā līdz 2011. gada 2. martam), kuras 13. un 14. pantā tika noteikts, ka dalībvalstis izraugās vai pieprasa uzņēmumiem, kam pieder sadales vai pārvades sistēmas, izraudzīties vienu vai vairākus sadales vai pārvades sistēmas operatorus uz laiku, kas jānosaka dalībvalstīm, ņemot vērā ar efektivitāti un ekonomisko līdzsvaru saistītus apsvērumus. Sadales vai pārvades sistēmas operators savā apgabalā, pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus, uztur drošu, stabilu un efektīvu elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmu. Definējot AS "Sadales tīkls" un AS "Augstspriegumu tīkls" īstenoto komercdarbību kā sabiedrisko pakalpojumu, likumdevējs to ir nostādījis īpašā izņēmuma stāvoklī attiecībā pret atklātu saimniecisko darbību. Rezumējot iepriekš minēto, secināms, ka AS "Sadales tīkls" un AS ""Augstspriegumu tīkls" ir dabīgi izveidojušies monopoli, līdz ar to, piešķirot atbalstu, nav attiecināmas komercdarbības atbalsta kontroles normas.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Īstenojot pasākumu, tiks sekmētas darbības Eiropas Padomes 2025. gada rekomendācijas izpildei, kas cita starpā paredz rekomendāciju Latvijai vairot enerģētisko drošību. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām. Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas intervences laukuma kodam: 196 "Enerģijas starpsavienotāji un saistītā pārvades, sadales, uzkrāšanas un atbalsta infrastruktūra" - finansējums 31 000 000 euro apmērā. Lai nodrošinātu pasākuma mērķa un plānoto uzraudzības rādītāju sasniegšanu, noteikumu projektā vairākām izmaksu pozīcijām tiek noteikti procentuālie ierobežojumi no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projekts paredz izmaksas, kas saistītas ar neparedzētajiem izdevumiem, tas ir finanšu apjoms, kas var tikt plānots iepriekš neparedzamu apstākļu iestāšanās seku mazināšanai. Objektīvu iemeslu gadījumā, piemēram, ja iepirkums ir noslēdzies par lielāku summu nekā sākotnēji tika plānots, finansējuma saņēmējs šajās pozīcijās paredzēto finansējumu var izmantot esošo darbību īstenošanai, par to informējot sadarbības iestādi, iesniedzot maksājuma pieprasījumu un informējot par radušos situāciju. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izdevumu apjomu (līdz piecu procentu apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām). Rezerves izmaksas plāno ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti neparedzētie izdevumi. Rezerves izmaksas – tās ir iepriekš projektā ieplānotas izmaksas, kas paredzētas izmaksu svārstību vai nenoteiktības segšanai, piemēram, ja projekta iesniegšanas brīdī vēl nav pieejams tehniskais projekts un precīzas būvdarbu izmaksas nav zināmas. Ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros tiks veikti arī būvdarbi, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot vai nu neparedzēto izdevumu apjomu (līdz piecu procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10 procentu apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām). Atbilstoši vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, projektā var tikt plānotas rezerves izmaksas vai neparedzētie izdevumi (nosaka finansējuma saņēmējs). Attiecināmajās izmaksās var iekļaut arī izmaksas par AS "Sadales tīkls" ražotiem materiāliem un AS "Sadales tīkls" noliktavā esošiem materiāliem, kas tiek izsniegti no AS "Sadales tīkls" noliktavas darbuzņēmējam pasākuma īstenošanas ietvaros. Lai šādas izmaksas tiktu attiecinātas, tās pamato iesniedzot pamatojošo dokumentāciju, kas ir AS "Sadales tīkls" "darbuzņēmēja elektroniskā pavadzīme. Izmaksu aprēķinā tiks piemērota vidējo svērto izmaksu metode atbilstoši AS "Sadales tīkls" grāmatvedības uzskaites principiem. Vidējā svērtā izmaksu aprēķina metode ir noteikta Latvenergo koncerna grāmatvedības uzskaites politikā un ir atbilstoša Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 26.panta 3.daļai. Vidējā svērtā cenu metode ir krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metode. To piemērojot, katras krājumu vienības izmaksas nosaka, pamatojoties uz līdzīgu krājumu vienību vidējām svērtajām izmaksām pārskata perioda sākumā un pārskata perioda laikā iegādāto vai saražoto līdzīgu krājumu vienību izmaksām. Pārskata periods ir pārskata gads, lai šo uzskaiti nodrošinātu, princips tiek ievērots nepārtraukti. Respektīvi, ja vajadzētu sagatavot operatīvu pārskatu par periodu, kas ir mazāks par pārskata gadu, tāpat tiek ievērots tas pats princips. Attiecīgi noteikumu projektā iekļauts izmaksu veids - “AS “Sadales tīkls” izsniegtie materiāli”.
Būvdarbu pakalpojumu līgumu izmaksās var iekļaut izmaksas, kas saistītas ar garantijas apkalpošanu. Šādas izmaksas var būt attiecināmas tikai līdz projekta īstenošanas beigām. Iegādājoties un uzstādot un testējot iekārtas var rasties situācija, ka iekārtai ir nepieciešams garantijas serviss. Līdz ar to šādas izmaksas paredzētas un ir būtiskas pasākuma mērķa un rādītāju sasniegšanā, lai, piemēram, nodrošinātu mobilo apakšstaciju, kas ir viens no pasākuma sasniedzamajiem rādītājiem, transportēšanu garantijas servisa veikšanai nepieciešamības gadījumā. Garantijas apkalpošanas izmaksas nav saistītas ar uzturēšanas izmaksām un ir nepieciešamas, ņemot vērā nozares specifiku. Šādas izmaksas var būt attiecināmas tikai piešķirtās garantijas termiņā, kas parasti ir trīs līdz pieci gadi. Noteikumu projekta ietvaros ir atbalstāmas ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un īstenošanas personālam, kā arī pamatotos gadījumos pārējam projektā iesaistītajam personālam, ja tas ir nepieciešams projekta mērķu sasniegšanai, gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu. Piemēram, ja projektā iesaistītajam personālam ir nepieciešams uz vietas gūt pārliecību par iekārtas, kuru plānots iegādāties, ražošanas un uzstādīšanas procesu, kā arī pārliecināties par atbilstību nepieciešamajām prasībām. 
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu vienotā likme astoņu procentu apmērā no noteikumu projekta 18. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 18.9. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta 1. punktu. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka tas ir:
1) taisnīgs –personāla izmaksu vienotās likmes apmērs balstās uz normatīvo aktu par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un ir, nepārsniedzot mēnešalgu grupu viduspunktus valsts kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem darbiniekiem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
2) objektīvs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
3) pārbaudāms –likmes aprēķins balstās uz normatīvajiem aktiem par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, iekšējiem atalgojuma politikas dokumentiem, kā arī pieņēmumiem par atlīdzības noteikšanas principiem projekta īstenošanas laikam un projekta personāla plānojumu (amatu klasifikācija, skaits, mēnešalgas grupa) un noslodzi pasākuma projekta īstenošanā. Likmes aprēķins ir sagatavots excel formātā, detalizēti norādot projekta vadības un īstenošanas personālu, tā amata klasifikāciju, mēnešalgu grupu, plānoto atlīdzības apmēru. Likmes aprēķins ir pārbaudīts un saskaņots ar Finanšu ministriju kā Eiropas Savienības fondu vadošo iestādi;
4) iepriekš noteikts – personāla izmaksu vienotā likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma  Ministru Kabineta noteikumos un piemērojama atbilstoši šajos Ministru Kabineta noteikumos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža. 
Likmes aprēķinu pamato šādi normatīvie akti un informācijas avoti:
- Darba likums;
- AS "Sadales tīkls" iekšējie atalgojuma politikas  dokumenti un citi iekšējie darba samaksu regulējošie dokumenti;
- Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. 
Saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem un informācijas avotiem projekta vadībai un īstenošanai plānots piesaistīt šādu personālu: projekta vadītājs, iepirkumu vadītājs, jurists, kā arī konkrēti nozares speciālisti. 
Netiešās izmaksas plānotas, piemērojot vienoto likmi 15 procentu apmērā no pasākumā plānotajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas noteiktas šo noteikumu 18.9. apakšpunktā. 
Izmaksas plānotas atbilstoši regulas 2021/1060 54. panta b) apakšpunktam un  vadlīniju Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 5.2. apakšpunktā noteiktajam. Pasākuma projekta īstenošanas laikā, rodoties nepieciešamībai, šīs izmaksas var tikt izmantotas arī atbalstāmo darbību īstenošanai, ja tām plānotais finansējums būs nepietiekams.
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējās izmaksas, projektu vadības un īstenošanas nodrošināšanai vienas slodzes izmaksas vidēji sastāda 63,5 tūkstošus euro gadā, kas kopā visām projekta personāla vadībā un īstenošanā iesaistītajām personām sastāda indikatīvi 273,5 tūkstošus euro gadā.
Aprēķins veikts, balstoties uz valsts civildienesta ierēdņu mēnešalgu kategorijas budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu EKK1114, kā arī pārējo darbinieku, kuru mēnešalgas nav iekļautas citās budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodos (EKK1119). Kvalitatīvai projektu ieviešanai nepieciešams projekta vadītājs, iepirkumu speciālisti, juristi, kā arī konkrēti nozares speciālisti, piemēram, elektroinženieri, kuri saskaņo būvprojektu vai nodrošina objektu būvuzraudzību. Ievērojot iepriekš minēto un vidējo atalgojuma līmeni pa budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem, šī finansējuma ietvaros projektu īstenošanas laikā (indikatīvi piecu gadu periodā) vidēji viena projekta ietvaros projekta personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu indikatīvi 4,3 slodzēm. Lai nodrošinātu efektīvu un caurskatāmu finansējuma izlietojumu, finansējuma saņēmējs nodrošina izmaksu un funkciju nepārklāšanos gan pasākuma ietvaros, gan starp citiem pasākumiem un projektiem, tādējādi novēršot dubultu finansējumu vai funkciju dublēšanos.
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā "pabeigtu darbību") būtu saprotams projekts kopumā, t.i., pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi/projekts, piemēram, konkrētais objekts ir nodots ekspluatācijā vai iegādāts konkrētais ģenerators vai pārvietojamā apakšstacija. Līdz ar to, nosacījums par pabeigtām darbībām nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu, projektēšanu, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām u.c.
Ievērojot Regulas 2021/1060 63.panta 7.punkta nosacījumiem, izmaksas var attiecināt no brīža, kad EK iesniegti Programmas grozījumi, attiecīgi noteikumu projekts paredz izmaksas attiecināt  sākot ar 2025.gada 29.maiju.

Izmaksu un ieguvumu analīze
Pasākuma ietvaros plānotie projekti ir tautsaimniecībai nozīmīgi projekti un ir būtiski nepieciešami, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un virzību uz enerģētisko neatkarību, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu, risinātu enerģētiskās neatkarības jautājumus. Pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas nepieciešamas energoapgādes drošības, noturības un neatkarības stiprināšanai un iegādāts aprīkojums, kas nepieciešams, lai spētu reaģēt ārkārtas situācijā un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai. Atbalsts tiks sniegts kritiskās infrastruktūras stiprināšanai konkrēti divu apakšstaciju jaudu palielināšanai, kā arī divu pārvietojamu apakšstaciju un ģeneratoru iegādei. Investīciju īstenošana sekmēs operatīvu un laicīgu elektroenerģijas piegādes atjaunošanu elektrotīkla bojājuma gadījumos, mazinās elektroenerģijas piegādes pārtraukumu ilgumu, kā arī veicinās nepārtrauktu kritisko pakalpojumu nepārtrauktību (piemēram, slimnīcas, komunālie pakalpojumi u.c.). Ņemot vērā plānoto investīciju tvērumu, kas vērsts uz enerģētiskās infrastruktūras stiprināšanu, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu projektu sagatavošanas posmā, anotācijas pielikumā ietverts visaptverošs izvērtējums par pasākuma sociālekonomisko ietekmi. 

Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.
Ņemot vērā 2025.gadā Eiropas Komisijas līmenī apstiprinātos regulu grozījumus “ReArm Europe" ietvaros un secīgi Programmā apstiprinātos grozījumus Nr.3 un Nr.4, kas ļauj saņemt Programmas īstenošanas termiņa pagarinājumu par vienu gadu, t.i., līdz 2030. gada beigām, noteikumu projekts paredz projektu īstenošanas termiņu - 2030. gada 31. decembris. Projektos plānots specifisks darbību tvērums, tai skaitā plānots veikt darbības, kas paredz ļoti specifisku enerģētikas infrastruktūras piegādi, kurai var būt garas un sarežģītas starptautiskas piegāžu ķēdes (līdz pat 24 mēnešiem). Neskatoties uz to, ka darbs pie investīciju plānošanas tika uzsākts savlaicīgi, no atbalsta saņēmēju puses būtiski bija sagaidīt arī Eiropas Komisijas lēmumu par Programmas grozījumos Nr. 3 un Nr.4 ietvertajām enerģētiskās drošības investīcijām, lai nodrošinātu atbildīgu finanšu pārvaldību un mazinātu izmaksu neattiecināmības riskus. Līdz ar to pasākuma ietvaros plānoto projektu sekmīgai īstenošanai ir būtiski piemērot maksimāli pieļaujamo īstenošanas termiņu - līdz 2030.gada 31.decembrim.
Finansējuma saņēmējs komunikācijas un vizuālās identitātes prasības nodrošina saskaņā noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem, kā arī ievēro vadlīnijas "ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas". Pasākuma ietvaros plānotajos projektos, veicot iepirkuma procedūru, var piemērot vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī iespēju robežās izmantot zaļo publisko iepirkumu. Vienlaikus minētā prasība netiek izvirzīta kā obligāta prasība noteikumos.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību noteikumu projektā izvirzītajām prasībām. Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu, nodrošinās pasākumā atbalstāmo darbību sinerģiju, papildināmību ar ES fondu un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanu gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiek atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības. Tiks nodrošināta demarkācija un investīciju papildināmība ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 7.1.1. reformas "Enerģijas sektora transformācija" 7.1.1.2.i "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" investīciju. Papildinoši plānotas investīcijas arī Modernizācijas fonda programmā - "Atbalsts Latvijas elektroenerģijas tīkla jaudas pastiprināšanai".
Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma ietvaros tiek īstenotas investīcijas elektroenerģijas infrastruktūras sistēmas jaudu paaugstināšanai. Ņemot vērā pieejamo finansējumu pasākuma ietvaros, plānota elektroenerģijas jaudu paaugstināšana divās apakšstacijās - Jelgavas valstspilsētas pašvaldības teritorijā esošajā apakšstacijā “Miezīte" un Tukuma pašvaldības teritorijā esošajā apakšstacijā. Lai nodrošinātu plānoto investīciju mērķtiecīgu ieguldīšanu, elektroenerģijas infrastruktūras sistēmas jaudu paaugstināšanas ieguldījumus primāri plānots attīstīt teritorijās ar ļoti augstu elektroenerģijas patēriņa izmantošanas potenciālu. Pasākuma ietvaros plānotas investīcijas Jelgavas valstspilsētas pašvaldības teritorijā esošajā apakšstacijā “Miezīte”, kas veicinās papildināmību ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā īstenošanā esošā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.3.i. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” projektu “Zemgales industriālā parka attīstība, I kārtu”, kura mērķis ir attīstīt publisko infrastruktūru Zemgales industriālā parka teritorijas sasniedzamībai, attīstībai un investoru piesaistei, sekmējot darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Vienlaikus Zemgales industriālā parka sekmīgai attīstībai ir nepieciešama elektroenerģijas infrastruktūras sistēmas jaudu paaugstināšana, ņemot vērā plānotos ražošanas objektus, kuru darbības nodrošināšanai energoapgādes nodrošināšanai pieejamās brīvās pieslēguma jaudas ir nepietiekamā apmērā. Izvērtējot arī citas teritorijas, kurām ir augsts elektroenerģijas patēriņa izmantošanas potenciāls un kurām ir nepieciešama elektroenerģijas jaudu paaugstināšana, Tukuma pašvaldības apakšstacijas faktiskā maksimālā noslodze ziemas mēnešos jau sasniedz 83% no transformatora jaudas, kā arī reģionā kopumā ir vērojama augsta jaunu pieslēgumu aktivitāte (sadales sistēmas operators ir izdevis atļaujas vēl 10MW jaudai). Vienlaikus atzīmējams, ka jaudu palielināšana Tukuma pašvaldības apakšstacijā ļaus attīstīties ne tikai elektroenerģijas ražošanai un palielināt elektroenerģijas patēriņu, bet tā ir būtiska arī autoceļa TEN-T ātrās elektroauto uzlādes staciju tīkla attīstībai, ņemot vērā, ka daļa apakšstaciju ir pie šī tīkla ceļiem, kur plānots uzstādīt lieljaudas elektroauto uzlādes stacijas. Tukuma pašvaldības apakšstacijā, kur pieejamās brīvās pieslēguma jaudas šobrīd ir nepietiekamā apmērā, un sekmīgai autoceļa TEN-T attīstībai ir nepieciešama elektroenerģijas infrastruktūras sistēmas jaudu paaugstināšana. Vienlaikus kā papildus pozitīvs ieguvums, veicot ieguldījumus Tukuma pašvaldības apakšstacijā jaudas palielināšanai, ir iespēja nodrošināt šī brīža Tukuma pašvaldības apakšstacijas transformatoru pārvietošanu. Pašreizējie Tukuma pašvaldības apakšstacijas transformatori var aizstāt citu mazāk jaudīgāku apakšstaciju transformatorus, tādējādi veicinot elektroenerģijas jaudas pieejamību arī citās valsts teritorijās. 
Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejas 2025 .gada 9. jūnija lēmumu Nr.2025/5.2-6/16/41 pasākums ir iekļauts ierobežotu projektu iesniegumu atlašu sarakstā, kurām piemērojams izņēmums attiecībā uz vienoto kritēriju un vienoto izvēles kritēriju piemērošanu apstiprināšanu, jauns kritēriju komplekts apstiprināšanai Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada Uzraudzības komitejā netiks virzīts.
Noteikumu projekts paredz nosacījumu, ka projekta ietvaros investīcijas veicamas nekustamajā īpašumā vai infrastruktūrā, kas ir finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā, vai uz zemes saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. un 19.¹ pantu. Šāds nosacījums nodrošina, ka jaunu energoapgādes komersantu objektu (izņemot enerģijas ražotāju un tirgotāju objektus) ierīkošanai, energoapgādes komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam. 

Horizontālie principi
Noteikumu projekts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa "Klimatdrošināšana" ievērošanai. Projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa "Klimatdrošināšana" nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms, piemēram: nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņu aspektiem, kopsakarībā ar klimata pārmaiņu radītajiem potenciālajiem riskiem un to ietekmes novēršanu projektā tiks izvērtēta iespēja veikt attiecīgas darbības. 
Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek ievēroti principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk – NBK) noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides principi.
Projekta ietvaros princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Pasākuma NBK novērtējums nosaka, ka nav nepieciešams padziļināts novērtējums attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību. Savukārt, padziļināts novērtējums veikts par aprites ekonomikas, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrādi, piesārņojuma novēršanu un to kontroli gaisā, ūdenī vai zemē un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanu. Veicot padziļinātu novērtējumu nav konstatēts, ka pasākuma ietvaros būs būtiska negatīva ietekme uz iepriekš minētajiem kritērijiem. 

Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", kā arī nav ietekmes uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā".