Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir noteikt, ka Aizsardzības ministrija var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai veiktu iemaksas Starptautiskajā ģeodēzijas un ģeofizikas apvienībā (International Union of Geodesy and Geophysics (IUGG)) un Latvija varētu kļūt par IUGG regulāro jeb pilntiesīgo dalībnieku.

Vispārējā kārtība

Aģentūra saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likuma (turpmāk – ĢIL) 4. panta otro daļu ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā. Tā iegūst, sagatavo un atjaunina ĢIL 12. panta piektajā daļā, 17. panta trešajā daļā un 18. panta otrajā daļā minētos ģeodēziskos un kartogrāfiskos pamatdatus civilajām un militārajām vajadzībām. Saskaņā ar ĢIL 12. panta trešo daļu Ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu koordinē un uzrauga Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumu Nr.523 „Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” 34.3. apakšpunktu ministrija var uzņemties jaunas valsts budžeta ilgtermiņa saistības maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās tikai ar Ministru kabineta lēmumu.
Aģentūra piedalās Ziemeļvalsts Ģeodēzijas komisijā, tajā skaitā darba grupās par atskaites sistēmām (globālā pozicionēšana, gravimetrija un augstumu sistēmas), sniedzot ģeodēziskos datus un aprēķinus.
Aģentūra piedalās Starptautiskās ģeodēzijas asociācijas (International Association of Geodesy (turpmāk - IAG)) komisijas Atskaites tīkli apakškomisijas Eiropai pastāvīgā tīkla (turpmāk – EPN) uzturēšanā, sniedzot pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju RINEX datus, kā arī EPN sabiezināšanas projektā, sniedzot pastāvīgo GNSS bāzes staciju datu aprēķinu.
     Aģentūra uztur ģeomagnētiskā tīkla 1. klasi un strādā pie plānotās variometra stacijas izveides, ar kuru plāno piedalīties starptautiskajos ģeomagnētiskajos projektos un sniegt datus Zemes magnētiskā lauka pētījumiem.
IUGG ir nevalstiska, zinātniska organizācija, kas dibināta 1919.gadā. IUGG mērķis ir Zemes (fizikālo, ķīmisko un matemātisko) un tās vides kosmosā zinātnisko pētījumu starptautiskā popularizēšana un koordinācija. Šie pētījumi ietver Zemes formu, tās gravitācijas un magnētiskos laukus, Zemes kā veseluma un tās sastāvdaļu dinamiku, Zemes iekšējo struktūru, sastāvu un tektoniku, zemestrīces un elastīgo viļņu izplatīšanos, magmas rašanos, vulkānismu un iežu veidošanos, hidroloģisko ciklu, tostarp sniegu un ledu, visus okeāna aspektus, atmosfēru, jonosfēru, magnetosfēru un saules – sauszemes attiecības (solar – terrastrial relations), kā arī citas ar Mēnesi un citu planētu saistītas problēmas. IUGG aicina izmantot šīs zināšanas sabiedrības vajadzībām, piemēram, derīgo izrakteņu, dabas apdraudējumu mazināšanas un vides saglabāšanas, ģeotelpiskos datos bāzēto lēmumu pieņemšanā.
IUGG rīko Ģenerālās asamblejas ar četru gadu intervālu, un katra no tās asociācijām organizē Zinātniskās asamblejas, kā arī aktuālos simpozijus starplaikā starp vispārējām asamblejām. IUGG ir apņēmies ievērot principu par brīvu datu un zināšanu apmaiņu starp nācijām un veicina visu tautu neierobežotu zinātnisko līdzdalību.
       IUGG sastāv no astoņām daļēji autonomām apvienībām, kas katra atbild par konkrētu IUGG vispārējās darbības sfēras tēmu vai tēmu klāstu.
Saskaņā ar IUGG statūtiem jebkura valsts, kurā notiek neatkarīga darbība ģeodēzijā un ģeofizikā, var pievienoties IUGG, ja tā nodrošinās atbilstošu daļu (an adequate share) IUGG uzturēšanai. IUGG ir divu veidu dalībnieki – regulārais un asociētais dalībnieks.
Regulārais (maksājošais) dalībnieks var nosūtīt delegātu uz IUGG padomes četrgadīgo sanāksmi un balsot par darba jautājumiem. Regulārais dalībnieks katru gadu maksā dalības maksu saskaņā ar skalu, ko izveidojusi IUGG finanšu komiteja. 2022.gadā un turpmāk katru gadu tiek plānota ne vairāk kā 3 000 euro (norēķini ir jāveic ASV dolāros).

Nē

-