Anotācija

25-TA-928: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Kapseļu ielā 18, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta pirmā un otrā daļa, 5. panta pirmā daļa un 9. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Kapseļu ielā 18, Rīgā, pārdošanu" (turpmāk - Projekts) mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 059 0231) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 059 0231) 0,3781 ha platībā un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 059 0231 001, 0100 059 0231 007, 0100 059 0231 008, 0100 059 0231 009, 0100 059 0231 010, 0100 059 0231 011 un 0100 059 0231 012) – Kapseļu ielā 18, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums) ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Labklājības ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000526227.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 059 0231) 0,3781 ha platībā. Zemes vienības lietošanas mērķis 0902 - “Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve”, platība 0,3781 ha. Zemes lietošanas veids: pārējās zemes;
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 059 0231 001) ar kopējo platību 1806,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1130 - dažādu sociālo aprūpes grupu kopdzīvojamās mājas. Inženierkomunikāciju nodrošinājums: elektrība, ūdens apgāde, kanalizācija, apkure;
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 059 0231 007) ar kopējo platību 116,2 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1242 - nedzīvojamo ēku palīgēkas (garāža). Inženierkomunikāciju nodrošinājums: elektrība;
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 059 0231 008) ar kopējo platību 31,2 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1242 - nedzīvojamo ēku palīgēkas (paviljons - nojume);
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 059 0231 009) ar kopējo platību 56,9 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1242 - nedzīvojamo ēku palīgēkas (paviljons - nojume);
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 059 0231 010) ar kopējo platību 30,1 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1242 - nedzīvojamo ēku palīgēkas (paviljons - nojume);
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 059 0231 011) ar kopējo platību 36,2 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1242 - nedzīvojamo ēku palīgēkas (paviljons - nojume);
- būve (būves kadastra apzīmējums 0100 059 0231 012) ar kopējo platību 42,6 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1242 - nedzīvojamo ēku palīgēkas (piena virtuve). Inženierkomunikāciju nodrošinājums: elektrība, ūdens apgāde, kanalizācija, apkure.
Nekustamajam īpašumam nav apgrūtinājumu un tas nav iznomāts. Saskaņā ar kadastra datiem Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2025.:
- fiskālā kadastrālā vērtība 380181 euro;
- universālā kadastrālā vērtība 840365 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Atsavināšanas likuma 5. panta pirmā daļa nosaka, ka atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Labklājības ministrijai uzdevumu nodot pircējiem Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai Nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot Nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar Nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30. pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par Nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto Nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar Nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī Nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ Nekustamā īpašuma pirkuma līgumā paredzēs nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniegs pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais Nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto Nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minētos valsts nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minētos nekustamos īpašumus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47. pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, VSIA "Šampētera nams"
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. 
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Labklājības ministrija
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi