Anotācija

Aizsardzības industrijas rīcībspēju ietekmē dažādi piegādātāji un NBS nodrošinājumu – tas, cik uzticamas ir gan nacionālās, gan starptautiskās piegādes ķēdes. Tā kā ar aizsardzību saistītiem uzņēmumiem ir svarīga loma valsts drošības būtisko interešu aizsardzībā, valstij ir jābūt ietekmes iespējām gadījumos, ja šajos uzņēmumos notiek to pamatdarbību ietekmējošas pārmaiņas, piemēram, īpašnieku maiņa, reorganizācija, maksātnespējas process. Līdz ar to, ir svarīgi izšķirt dažādas uzņēmumu iesaistes līmeņus aizsardzības nozarē, paredzot arī savstarpējo mijiedarbību. Nacionālais drošības likums jau paredz Kritiskās infrastruktūras statusu objektiem, sistēmām vai to sastāvdaļām, kas ir izvietoti Latvijas Republikā un ir uzņēmumu valdījumā, taču tas neparedz ilgtermiņa iegādes no uzņēmumiem, kā arī atlikto piegāžu spēju, kas ir būtiska ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā. Savukārt, uzņēmuma spējai uzņemties šādas saistības ir jābūt motivētai no valsts puses, paredzot iegādes ilgtermiņā un nodrošinot risinājumu atlikto piegāžu spējai.
NBS spēju pildīt normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus ietekmē nacionālās aizsardzības industrijas spējas veikt NBS nepieciešamās piegādes, it sevišķi, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt piegāžu drošību un uzturēt NBS spēju nepārtrauktību miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Ir nepieciešams paredzēt mehānismu Latvijas aizsardzības industrijas integrēšanai darbības nepārtrauktības plānošanā. Stratēģiskajiem partneriem nepieciešams būt iekļautiem kritiskās infrastruktūras kopumā, kas paredz papildus pienākumus darbības nepārtrauktībai. Savukārt, stratēģiskie partneri būtu integrēti mobilizācijas sistēmas plānošanā un piegāžu nepārtrauktībā, nodrošinot atliktās piegādes NBS.
Lai nodrošinātu būtisko valsts interešu aizsardzību ir nepieciešams nodrošināt NBS kritisko produktu un pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību ilgtermiņā, kā arī, lai aizsardzības industrija spētu plānot piegādes ilgtermiņā, ir nepieciešami ilgtermiņa līgumi ilgāki par 5 gadiem, kas ir maksimālais termiņš Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 60. panta 4. daļas ietvaros un Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likuma (turpmāk – ADJIL) 6. panta sestās daļas 8. punkta ietvaros, nodrošinot valsts interešu aizsardzību un NBS uzdevumu izpildes nepārtrauktību. NBS kā pasūtītājs ir ieinteresēts īsākās piegādes ķēdēs, un tajā, ka nav pārtraukumi piegādēs , ko izraisa īstermiņa līgumi, kas rada nepieciešamību veidot jaunus iepirkuma konkursus. Tas ir īpaši svarīgi, plānojot NBS darbības nepārtrauktību arī valsts apdraudējuma, krīzes un kara laikā. Tāpēc plānots stratēģiskās partnerības līgumā paredzēt atliktās piegādes spējas, kas nodrošinātu piegādes NBS miera, valsts apdraudējuma, krīzes un kara laikā. Savukārt stratēģiskajiem partneriem ilgtermiņa līgumi nodrošinās Latvijas pieprasījuma paredzamību, lai spētu plānot iekšējos resursus, kā arī drošību par preču vai pakalpojumu pieprasījumu no valsts puses. Līdz šim pastāvēja iespēja slēgt stratēģiskās partnerības līgumus saskaņā ar Nacionālās drošības likuma un Aizsardzības industrijas likuma regulējumu, taču tie neparedzēja kārtību, kā to izdarīt. Ņemot vērā, ka Industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025-2036 nosaka uzdevumu AM NBS kritisko spēju prioritāšu jomās līdz 2028. gadam noslēgt vismaz 3 stratēģiskās partnerības līgumus un līdz 2036.gadam – vismaz 6, nepieciešams izstrādāt regulējumu stratēģiskās partnerības līgumu ar AM slēgšanas kārtībai.

Latvijas Republikas aizsardzības industrija ir daļa no NBS aizsardzības spējām. Stratēģisko partnerību plānots slēgt tādās preču un pakalpojumu jomās, kur piegādes ir kritiski svarīgas NBS spēju nodrošināšanā. Stratēģiskās partnerības līgumi ar aizsardzības industriju nodrošinās, ka ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai kara laikā, valstij būtiski aizsardzības industrijas uzņēmumi turpina darbību un piegādes NBS, kā arī noteiks stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību. Slēdzot stratēģiskās partnerības līgumus, uzņēmumiem vai uzņēmumu konsorcijiem noteiktā laika posmā tiks garantēti pasūtījumi no AM vidējā termiņā vai ilgtermiņā, šie uzņēmumi būs daļa no mobilizācijas sistēmas, piemēram, nodrošinot nepieciešamās piegādes NBS, veicot sistēmu apkopes un sniedzot uzturēšanas pakalpojumus. Slēdzot stratēģiskās partnerības līgumus, ir paredzēts slēgt līgumus par preču piegādi, atbilstoši ADJIL 4. panta 5. daļai, un pakalpojumiem un uzturēšanu, atbilstoši PIL 3. panta astotajai daļai, lai nodrošinātu preces pilnu dzīves ciklu. Stratēģiskā partnerība ir instruments, kas NBS nodrošinās ar stabilām un paredzamām piegādēm ilgtermiņā no aizsardzības industrijas, miera, valsts apdraudējuma, krīzes un kara laikā. Savukārt aizsardzības industrijai tas sniegs izlīdzinātu un paredzamu valsts pasūtījumu ilgtermiņā un ļaus plānot iekšējos resursus, ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas kapacitātes celšanai un turpmākai attīstībai. Tādējādi tiks nodrošinātas NBS kritiskās spējas un to uzturēšanu ar stratēģiskās partnerības līgumiem, kas paredz arī nodrošināt atliktās piegādes, lai nodrošinātu NBS mobilitāti un rīcībspēju miera, valsts apdraudējuma un kara laikā, nodrošinot valsts teritorijas aizsardzību no 1. centimetra, pamatojoties uz VAK 78. punktu. Valstij ir uzdevums uzņemties riskus, ko aizsardzības industrija nespēj, kas tiktu nodrošināts ar atliktās piegādes spējas izveidi. Vienlaikus, stratēģiskajam partnerim AIL jau paredz noteiktus pienākumus un kontroles mehānismus darbības ilgtspējas nodrošināšanai svarīgajos procesos (piemēram, īpašnieku maiņa, finanšu spējas rādītāju ievērošana u.c.). 

Stratēģiskajiem partneriem ir jābūt rezerves jeb atlikto piegāžu kapacitātei apdraudējuma gadījumam, vai jābūt izstrādātam plānam, kā tā tiks nodrošināta. Atliktās piegādes spēja ir uzņēmuma spēja produkciju ražot papildus apjomā, kas ikdienā netiek lietota jeb atrodas rezervē. Tas attiecas uz papildus telpu pieejamību, ražošanas līnijām, papildus darbiniekiem un izejvielām, kuru apjoms uzņēmumam ir jāidentificē atlikto piegāžu plānā. Valsts aizsardzības koncepcijas (2023) 72.punkts nosaka, ka valstij var nākties uzņemties riskus, ko nevar vai negrib privātais sektors. Papildus, 121.punkts paredz, ka Aizsardzības industrijas attīstības un noturības veicināšanai tiek nodrošināta finansējuma pieejamība valsts lomas stiprināšanai un stratēģiskās partnerības ietvara izveidošanai. Atlikto piegāžu plāna izstrādē ņems vērā Ministru kabineta noteikumos Nr. 547 “Noteikumi par atliktajām piegādēm” noteikto par atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtību.
Saprotot, ka rezerves kapacitātes paredzēšana no uzņēmuma prasa papildus resursus, AM nodrošinās atbalsta mehānismus tās plānošanai un izveidei. Stratēģiskajam partnerim ir jābūt izstrādātam atlikto piegāžu plānam, kurā identificētas rezerves kapacitātes jaudas un kas ir nepieciešamais to sasniegšanai. AM plāna ieviešanā iesaistās ar atbalstu resursu nodrošināšanā, paredzot papildus telpas ražošanas vajadzībām no saviem resursiem. Noteiktu skaitu darbinieku iespējams plānot no aizsardzībā nodarbinātā civilā resursa, nozīmējot tos darbā uzņēmumos, ja tas nepārklājas vai nav pretrunā ar darbinieka pienākumiem, kā arī ievērojot interešu konflikta novēršanas nosacījumus. Savukārt, atsevišķas izejvielu rezerves var tikt paredzētas NBS krājumos.
Ņemot vērā nepieciešamos resursus un to apjomu, AM ar atlikto piegāžu kapacitāti var atbalstīt ierobežotu vietējo uzņēmumu skaitu, par prioritāti izvirzot stratēģiskos partnerus un SIA Valsts aizsardzības korporāciju.
AIL paredz, ka stratēģiskās partnerības līgumi tiktu slēgti ar kapitālsabiedrībām vai to apvienībām – konsorcijiem (divu vai vairāku kapitālsabiedrību apvienība).
Stratēģiskā partnerība prioritāri slēdzama ar komersantu, kuram nav konkurence vietējā tirgū tādā izpratnē, ka citi uzņēmumi neizpilda likumā un MK noteikumos noteiktos nosacījumus stratēģiskās partnerības slēgšanai. Ja vairāki uzņēmumi atbilst Aizsardzības industrijas likumā un MK noteikumos identificētajiem nosacījumiem, stratēģiskās partnerības slēgšana jāizvērtē ar konsorciju, ja tas ir iespējams un uzņēmumi ir izteikuši nodomu veidot konsorciju līguma slēgšanas ietvaros, lai veicinātu maksimālu vietējo uzņēmumu iesaisti NBS kritisko spēju nodrošināšanā. Šāds izvērtējums jāsniedz MK atļaujas saņemšanai (12.punkts).
Tāpat tiks ņemta vērā NBS vajadzība par industrijas kritisko spēju prioritātēm un tām jomām, kurās prioritāri nepieciešams izveidot atlikto piegāžu kapacitāti industrijā.
Stratēģiskās partnerības līgums ir paredzēts, kā atsevišķs iegādes līgums, kuram ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja, pamatojoties uz Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likuma 4. panta piektajai daļai un PIL 3. panta astotajai daļai, kā arī AIL 11. panta 3 daļai Stratēģiskās partnerības līgumi prioritāri tiktu slēgti tādās preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas jomās, kas atbilst VAK, NBS ilgtermiņa attīstības plānā un Industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas 2025-2036 kritisko spēju prioritātēm, tādām kā bruņojums, munīcija, karavīru individuālais ekipējums, digitālās komandvadības un kontroles spējas, kaujas atbalsts, nodrošinājums un uzturēšana, ja vietējā industrija spēj sniegt piedāvājumu šajās jomās. Prioritārās jomas, kurās tiktu slēgta stratēģiskā partnerība, ņemot vērā drošības situāciju valstī var mainīties. 
Lai nodrošinātu industrijas ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas kapacitātes būtisku palielināšanu valsts apdraudējuma vai kara gadījumā, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumu, ir jāparedz prasība nodrošināt atlikto piegāžu kapacitāti ražot produkciju papildus apjomā krīzes, ko veic ar atlikto piegāžu plānu. Šo punktu funkcionāli izpildītu pie līguma parakstīšanas starp stratēģisko partneri un AM, abām pusēm sadarbojoties, izstrādājot atlikto piegāžu plānu uz līguma slēgšanu vai 6 mēnešu laikā kopš tā noslēgšanas. Šāds plāns ir nepieciešams, lai nodrošinātu preču un pakalpojumu kapacitāti uzņēmumiem krīzes vai kara apstākļos, kas nepieciešami kaujas un aizsardzības spēju saglabāšanai paildzinātā laika periodā.

Uz stratēģiskā partnera statusu var pretendēt uzņēmumi, izpildoties AIL un MK noteikumu projektā noteiktajiem kumulatīvajiem nosacījumiem, proti, tiem, kas ir iekļauti šo MK noteikumu projekta 7. punktā. MK noteikumu projekta ietvaros 3. punktā, AM izvērtēs kapitālsabiedrības nodrošinājuma projekta ietvaros, kuri atbilst šo MK noteikumu projekta definētajiem kritērijiem un AM uzrunās identificētās kapitālsabiedrības. Šāds izvērtējums tiks veikts plānoto preču un pakalpojumu iegādes procesa ietvaros.
MK noteikumu projekta 7.1.1. apakšpunktā ir ietverts nosacījums, ka stratēģiskajam partnerim ir jāveic sava uzņēmējdarbība un ar to saistītie procesi Latvijā. Stratēģiskās partnerības līgumi var tikt slēgti ar kapitālsabiedrībām, vai to apvienībām, kuras sastāvā var būt arī ārzemju kapitālsabiedrības, bet primārais mērķis ir šo partnerību veidot ar Latvijā ražojošiem vai pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem.
MK noteikumu projekta 7.1.2. apakšpunktā ir paredzēts nosacījums kapitālsabiedrībai vismaz trīs gadus pirms līguma slēgšanas, vidēji strādā ar pelņu, pozitīvu pašu kapitālu un likviditātes koeficientu 1 un vairāk, lai kapitālsabiedrībai būtu laba finanšu veselība un neradītu risku piegāžu nenodrošināšanai, neradot nepamatotu risku valstij, piemēram, ar maksātnespējas iestāšanos. Kapitālsabiedrības finanšu rezultāti tiks vērtēti, pamatojoties uz iesniegtajiem gada pārskatiem par noslēgtajiem periodiem pēdējo trīs gadu laikā līdz stratēģiskās partnerības līguma slēgšanai. Vidējā peļņa tiks aprēķināta pēc vidējā aritmētiskā rādītāja, ņemot vērā, ka kapitālsabiedrībai var nebūt peļņa kādā finanšu gadā pēdējo trīs gadu laikā. Lai noslēgtu stratēģiskās partnerības līgumu, kapitālsabiedrības objektam, sistēmām vai to sastāvdaļām  ir jābūt izvietotiem Latvijas Republikā un iekļautiem kritiskās infrastruktūras kopumā  (A, B, C vai D kategorijai) atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam (7.1.3.apakšpunkts), kas apliecina uzņēmuma nozīmi valsts aizsardzībā, kā arī liecina par uzņēmuma spēju plānot iekļaušanos mobilizācijas sistēmā. Stratēģiskie partneri nodrošinātu NBS ar nepieciešamajiem pakalpojumiem un precēm Latvijas valsts aizsardzības nodrošināšanai. To iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, kuras sastāvdaļa ir arī NBS pamatfunkciju izpilde, kas nozīmē, ka tiem arī ir nepieciešams īpašs statuss.
MK noteikumu projekta 7.1.4. apakšpunktā paredzēts nosacījums uz stratēģiskās partnerības projekta ietvaros preču vai pakalpojumu piegādes drošības ietekmi uz būtiskām nacionālās drošības interesēm un NBS spēju veikt ārējos normatīvos aktos noteikto uzdevumu izpildi. Šis priekšnosacījums atkārtoti uzsver stratēģiskās partnerības izveides pamatojuma izņēmuma apstākļus un sasaista to ar jau šobrīd citos normatīvajos aktos (piem., ADJIL 4. panta piektajā daļā) paredzēto ārkārtas izņēmumu piemērošanu aizsardzības nozares nodrošinājuma jomas sadarbības organizēšanai ar aizsardzības nozares komersantiem. Stratēģiskās partnerības ietekmi uz būtiskām nacionālās drošības interesēm un NBS spēju veikt ārējos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi ir paredzēts pamatot, pieprasot AIL 11. panta pirmajā daļā paredzēto MK atļauju stratēģiskās partnerības līguma slēgšanai attiecīgajā nodrošinājuma jomā. Papildus šī punkta mērķis ir sniegt tiesisko ietvaru, lai atbilstu Eiropas Savienības direktīvai 2009/81/EC un Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantā noteiktajam par iepirkumiem aizsardzības nozarē.
Var tikt konstatētas riska situācijas, kad eksistējoša piegādātāja maiņa dažādu iemeslu dēļ (specifiska tehniskā kompetence, integrācija NBS mobilizācijas sistēmā, piekļuves tiesības oriģināl ražotāja intelektuālā īpašuma tiesībām, industriālās standartizācijas iztrūkums attiecīgajā nozarē u.c.) var radīt ievērojamus riskus attiecīgo preču vai pakalpojumu piegādes pieejamībai ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Ņemot vērā iepriekšminēto, 7.1.5. apakšpunktā noteiktais (nepieciešamība mazināt šādus riskus) būtu izvirzāms kā viens no priekšnoteikumiem stratēģiskās partnerības izveidošanai.
Tāpat, svarīga ir produktu un pakalpojumu savietojamība ar NBS rīcībā esošo ekipējumu, tāpēc tas ir iekļauts kā kapitālsabiedrību kvalificējošs kritērijs 7.1.6. apakšpunktā.
Savukārt, MK noteikumu projekta 7.2. apakšpunktā ietvertie nosacījumi paredz līguma noslēgšanu kvalificējošos nosacījumus, no kuriem izriet turpmākā sadarbība ar kapitālsabiedrību vai to apvienību, lai slēgtu stratēģiskās partnerības līgumu.
Ar MK noteikumu projekta 7.2.1. apakšpunktā ietverto nosacījumu saprot visu iespējamo stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojuma līgumu vērtību (tā daļa, kas tiek segta no AM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem). Paredzēto robežvērtību tiek piedāvāts noteikt vismaz 25 (divdesmit piecu) miljonu eiro apmērā (bez PVN), kas pārsniedz vidējo aizsardzības nozares nodrošinājuma jomas iepirkumu projekta apmēru no vietējās aizsardzības industrijas, tādējādi, vērā ņemamā apjomā ietekmējot gan NBS spēju attīstības kopējo gaitu, gan attaisnojot ar stratēģiskās partnerības izveidi, administrāciju un kontroli saistītos aizsardzības nozares administratīvo resursu ieguldījumu (kā arī vienlaicīgi norādot uz stratēģiskās partnerības izveides pamatojuma izņēmuma apstākļiem).
MK noteikumu projekta 7.2.2. apakšpunkta nosacījums norāda uz nepieciešamību stratēģiskās partnerības līgumus slēgt tikai gadījumos, kad nodrošinājuma projektu ietvaros, preču vai pakalpojumu sagaidāmā aprites cikla garums ir vismaz 7 (septiņi) gadi, tādējādi, atkārtoti uzsverot stratēģiskās partnerības izveides pamatojuma izņēmuma apstākļus. Aizsardzības nozares iegādes līgumi, kas tiek slēgti saskaņā ar PIL ir ar īsāku termiņu, jo PIL paredz maksimālo termiņu – 5 gadi (60. panta ceturtā daļa). Ar stratēģiskās partnerības līgumiem tiek panākti ilgtermiņa līgumi ar industriju, kuri būtu noslēgti uz 7 gadiem vai vairāk, kas ir svarīgi gan NBS nodrošinājumam, gan industrijai, plānojot savu darbību.
MK noteikumu projekta 7.2.3. apakšpunktā ir ietverts nosacījums, ka kapitālsabiedrība ir gatava izstrādāt atlikto piegāžu plānu, iekļaujoties NBS mobilizācijas sistēmas plānošanā un sagatavošanā. Šī prasība ir nozīmīga, lai nodrošinātu visaptverošās valsts aizsardzības mērķa sasniegšanu ar aizsardzības industrijas iesaisti NBS spēju nodrošinājumā, ar būtisku piegāžu apjoma pieaugumu ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa un kara laikā.
Vienlaikus, arī MK noteikumu projekta 8. punkts paredz kritērijus, kurus AM var nepiemērot stratēģiskās partnerības līguma slēgšanā – kad kapitālsabiedrības vai to apvienības produkts ir jauna prece vai pakalpojums, kas nav atbilstošs Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) standartiem un pasūtījuma apjoms nesasniedz definēto robežvērtību, bet prece vai pakalpojums ir kritisks NBS uzdevumu izpildei un spēju uzturēšanai, papildus tiek paredzēts izņēmums jaundibinātai kapitālsabiedrībai, kura šādam mērķim slēgt stratēģiskās partnerības līgumu izveidojusi konsorciju, 7.1.2. punkta ietvaros tiek izvērtēts dalībnieku (akcionāru) vairākums, kā arī AIL 11. panta otrās daļas 2. punkts nosaka, ka stratēģiskās partnerības līgumu var noslēgt ar jaundibinātu kapitālsabiedrību, kura šādam mērķim izveidojusi apvienību – konsorciju, kuras dalībnieku (akcionāru) vairākums atbilst otrās daļas 1. punktā minētajām prasībām, tāpēc izņēmuma paredzēšana pieļaujama konsorcija ietvarā, kurā konsorciju var dibināt ar ārvalstu uzņēmuma dibinātu kapitālsabiedrību Latvijas Republikā vai jaunuzņēmumu, kopā ar Latvijā esošu kapitālsabiedrību, kura atbilst AIL 11. pantā noteiktajām prasībām un MK noteikumu prasībām.
MK noteikumu projekta 14. punktā un tā apakšpunktos ir paredzēti gadījumi, kādos AM ir tiesīga atkāpties no līguma, neveicot kapitālsabiedrības pārņemšanu atbilstoši Aizsardzības industrijas likuma 11. panta devītajai daļai, kad kapitālsabiedrība neizpilda AIL un stratēģiskās partnerības paredzētos nosacījumus.
MK noteikumu projekta 14.4. apakšpunkts ietver revidenta atzinumus ar konstatētām neatbilstībām, tādējādi apdraudot kapitālsabiedrības spēju turpināt darbību un nodrošināt piegādes atbilstoši atlikto piegāžu plānam, vai arī sniedzot nepatiesu informāciju par finanšu rezultātiem.
Ar MK noteikumu projekta 14.5. apakšpunkta nosacījumu saprot kapitālsabiedrības piedāvāto preču vai pakalpojuma novecošanu, kas nav konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu un mazina NBS kaujas spējas Latvijas valsts aizsardzības nodrošināšanā.
Ar MK noteikumu projekta 14.6. apakšpunkta nosacījumu saprot gadījumus, kad tiek slēgts stratēģiskās partnerības līgums ar kapitālsabiedrību, bet kapitālsabiedrība nespēj vienoties par atlikto piegāžu plānu ar AM šo noteikumu projekta 5. punkta ietvertajā termiņā – 6 mēneši. Tādējādi, AM ir tiesīga vienpusēji atkāpties no stratēģiskās partnerības līguma.