Anotācija (ex-ante)

22-TA-934: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā" (turpmāk -  likumprojekts) izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvas (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (turpmāk – Preču zīmju direktīva) 45. pantā paredzētās prasības, kā arī aktualizētu Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā ietverto regulējumu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Preču zīmju direktīvai, ietverot būtiskākos nepieciešamos grozījumus, kas turpmāk paredzēs iespēju ieinteresētajām personām vērsties ar iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē (turpmāk - Apelācijas padome) preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu. Vienlaikus likumprojekts risina atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.
Spēkā stāšanās termiņš
14.01.2023.
Pamatojums
Atbilstoši Preču zīmju direktīvas prasībām.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Preču zīmju direktīva paredz dalībvalstu pienākumu izveidot efektīvu un ātru administratīvo procedūru preču zīmju tiesību atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu savos valstu birojos. Attiecīgi šāda prasība ietverta Preču zīmju direktīvas 45. pantā, kas noteic, ka “neskarot pušu tiesības iesniegt pārsūdzību tiesās, dalībvalstis savos birojos nodrošina efektīvu un ātru administratīvu procedūru preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.” Līdz ar to turpmāk dalībvalstis savos birojos, kam ir uzticēta preču zīmju reģistrācija, nodrošinās administratīvo procedūru preču zīmju tiesību atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.
Saskaņā ar Preču zīmju direktīvu dalībvalstīm jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai līdz 2023. gada janvāra vidum preču zīmju tiesību atcelšanas vai spēkā neesamības procedūras būtu arī administratīvas, nevis tikai tiesas prerogatīva. Šādas izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar to, ka administratīvās procedūras pusēm ir vienkāršākas, lētākas un arī aizņemt īsāku laika periodu nekā tiesas procesi.
Pašlaik atbilstoši spēkā esošajām Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma (turpmāk - RIIPL) un Preču zīmju likuma normām preču zīmju tiesību atcelšana vai atzīšana par spēkā neesošu ir tikai ekskluzīvas tiesas procedūras. Šīs lietu kategorijas atbilstoši Civilprocesa likuma normām tiek izskatītas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā kā pirmās instances tiesā, ar pārsūdzības iespēju Rīgas apgabaltiesā un kasāciju Augstākajā tiesā.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas apkopotajiem statistikas datiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2020. gadā lietas saistībā ar strīdiem par rūpnieciskā īpašuma tiesībām vidēji tika izskatīts 18 mēnešos, savukārt 2021. gadā - aptuveni 15 mēnešus. Rīgas Apgabaltiesā 2020. gadā viena lieta tika izskatīta vidēji 9 mēnešos, savukārt 2021. gadā - 4 mēnešos. Turklāt atbilstoši Augstākās tiesas datiem, vidējais lietu izskatīšanas standarts civillietās 2022. gadā bija  Augstākās tiesas rīcības sēdē izskatīt jautājumu sešu mēnešu periodā no lietas ienākšanas tiesā, savukārt civillietas vidēji tiek izskatītas 18 mēnešos. 
Tādējādi atbilstoši Tiesu administrācijas apkopotajiem datiem strīdi par rūpnieciskā īpašuma tiesībām tiesā vidēji ilgst no pusotra gada līdz pat četriem gadiem, līdz lietā tiek pieņemts kasācijas instances nolēmums, tātad lietas galīgais nolēmums.
Savukārt atbilstoši Apelācijas padomes sniegtajai informācijai 2019. gadā Apelācijas padome saņēmusi 17 apelācijas iesniegumus un 180 iebilduma iesniegumus. Saistībā ar 5 Apelācijas padomes lēmumiem preču zīmju iebildumu lietās 2019. gadā personas ir vērsušās tiesā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2019. gadā pēc būtības izskatīja 7 šādas iebildumu lietas un 1 apelācijas lietu. Savukārt 2020. gadā Apelācijas padome saņēma 13 apelācijas iesniegumus un 52 iebilduma iesniegumus. Saistībā ar 3 Apelācijas padomes lēmumiem preču zīmju apelācijas lietās un 4 lēmumiem iebilduma lietās 2020. gadā personas ir vērsušās tiesā. Atbilstoši Apelācijas padomes sniegtajai informācijai no iebilduma saņemšanas dienas līdz rakstveida lēmuma sagatavošanas dienai Apelācijas padomē vidēji lietas izskatīšana aizņēmusi 15 mēnešus. 
Tādējādi kopumā secināms, ka likumprojekts radīs iespēju ieinteresētajām personām izvēlēties vienkāršāku administratīvo procedūru nekā tiesvedība, turklāt tas neapšaubāmi uzlabos preču zīmes atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu procedūru izmaksu un laika efektivitāti. Tātad personas, lai novērstu savu tiesību aizskārumu, izvērtējot sev ērtāko pārsūdzības kārtību, turpmāk varēs izvēlēties vērsties tiesā vai Apelācijas padomē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši  RIIPL 18. pantam Apelācijas padome ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izskata ārpustiesas strīdus, kuri izriet no reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām.  Atbilstoši šā brīža regulējumam tās kompetencē ietilpst izskatīt šādus rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētos strīdus: 1) par Patentu valdes lēmumu, kurš pieņemts reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā un par kuru iesniegts apelācijas iesniegums (apelāciju lietas);
2) par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju, pret kuru iesniegts trešās personas iebilduma iesniegums (iebildumu lietas).
Līdz ar to, atbilstoši šā brīža tiesiskajam regulējumam Apelācijas padomes kompetencē neietilpst izskatīt strīdus, kas ir saistīti ar preču zīmju tiesību atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu. Saskaņā ar Preču zīmju likuma normām lietās par preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu (Preču zīmju likuma 61. pants) un preču zīmes reģistrācijas atcelšanas lietās (Preču zīmju likuma 63. pants), ieinteresētās personas ceļ prasību tiesā.
Līdz ar to, transponējot Preču zīmju direktīvas 45. panta nosacījumus, kas paredz, ka, neskarot pušu tiesības iesniegt pārsūdzību tiesās, dalībvalstis savos birojos nodrošina efektīvu un ātru administratīvu procedūru preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu RIIPL un Preču zīmju likumā, ieinteresētajām personām turpmāk būs iespēja vērsties ar prasījumu vispārējās jurisdikcijas tiesā vai arī ar iesniegumu Apelācijas padomē preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.
Tādējādi likumprojekts paredz papildināt Apelācijas padomes kompetenci, ietverot tiesības izskatīt arī strīdus par preču zīmju tiesību atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, tāpat arī ir paredzams aizstāt visā RIIPL, izņemot 62. pantā, 63. panta trešajā un ceturtajā daļā, 65. panta pirmās daļas 3. punktā, trešajā un ceturtajā daļā un pārejas noteikumos, vārdus “apelācijas vai iebilduma” ar vārdiem “apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas", tādējādi nodrošinot, ka jebkura ieinteresētā persona varēs turpmāk izvēlēties iesniegt iesniegumu Apelācijas padomē vai prasības pieteikumu tiesā arī lietās par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu.
Risinājuma apraksts
Lai ieviestu Preču zīmju direktīvā noteiktās izmaiņas, nepieciešams veikt grozījumus RIIPL, paredzot arī, piemēram, iesniegumu par preču zīmes atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegšanas kārtību, kā arī, paplašinot Apelācijas padomes kompetenci, ka turpmāk tā varēs izskatīt arī preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu iesniegumus.
Vairums no likumprojekta pantiem paredz tehniskus labojumus, aizstājot visā likumā, izņemot 62. pantu, 63. panta trešo un ceturto daļu, 65. panta pirmās daļas 3. punktu, trešo un ceturto daļu un pārejas noteikumus, vārdus “apelācijas vai iebilduma” ar vārdiem “apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas. Tādējādi nodrošinot, ka jebkura ieinteresētā persona var iesniegt iesniegumu Apelācijas padomē vai prasības pieteikumu tiesā par preču zīmes vai sertifikācijas zīmes reģistrācijas atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu (likumprojekta 1. pants).
Likumprojekta 2. pants paredz RIIPL 1. panta 1.un 2. punktā precizēt rūpnieciskā īpašuma un rūpnieciskā īpašuma objekta definīciju ar skaidrojumu, ka preču zīmes var būt arī kolektīvās zīmes, kā arī tiek papildināts rūpnieciskā īpašuma objektu uzskaitījums ar sertifikācijas zīmēm, tādējādi nodrošinot terminu skaidrojumu atbilstoši Preču zīmju likuma normām. Tāpat arī, lai nodrošinātu atbilstību Preču zīmju likuma normām, tiek precizēti RIIPL 5. panta pirmās daļas 3. punkts un 6. panta pirmā daļa (likumprojekta 3. un 4. pants), papildinot preču zīmju reģistru ar vārdiem, ka tajā ietilpst arī kolektīvās zīmes un sertifikācijas zīmes.
Ņemot vērā, ka viens no Patentu valdes maksas pakalpojumiem ir rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijas apliecību izsniegšana, taču līdz šim nevienā rūpnieciskā īpašuma speciālajā likumā nav bijusi atrunāta kārtība, kā arī kāda informācija ir ietverta izsniedzamajā reģistrācijas apliecībā, likumprojekts paredz papildināt RIIPL ar jaunu 8.1 pantu, kurā ir atrunāta kārtība, kādā izsniedzamas reģistrācijas apliecības un kādas ziņas tā satur (likumprojekta 5. pants).
Likumprojekta 6. pants paredz izslēgt no RIIPL 12. panta vārdus "faksu", kas paredz kārtību, kā iesniedzami dokumenti Patentu valdē, kā novecojušu normu. Savukārt likumprojekta 7. pants paredz papildināt RIIPL 13. panta septīto daļu, paredzot iespēju pilnvarotājiem norādīt, ka dokumentu vēlas saņemt uz viņa norādīto saziņas adresi.
Tā kā turpmāk ieinteresētās personas būs tiesīgas ne tikai vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet arī Apelācijas padomē par preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, nepieciešams papildināt RIIPL 20. pantā ietverto Apelācijas padomes kompetenci izskatīt arī šīs kategorijas rūpnieciskā īpašuma strīdus, jo šā brīža tiesiskais regulējums paredz Apelācijas padomei izskatīt strīdus par Patentu valdes lēmumu, kurš pieņemts reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā un par kuru iesniegts apelācijas iesniegums (apelāciju lietas), kā arī strīdus par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju, pret kuru iesniegts trešās personas iebilduma iesniegums (iebildumu lietas) (likumprojekta 8. pants).
Ņemot vērā, ka atbilstoši Preču zīmju direktīvas 45. panta nosacījumiem Apelācijas padome turpmāk izskatīs ne tikai iebildumu un apelācijas lietas, bet arī atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietas, likumprojekta 9. pants paredz precizēt RIIPL 30. pantu ar trešo daļu, kas nosaka pamatnoteikumus lietu izskatīšanai Apelācijas padomē, papildinot pantu ar vārdiem "atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietu", nosakot, ja pēc iebilduma iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām iesniegts iesniegums par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu (atzīšanas par spēkā neesošu lieta), šādu lietu izskata starp iesnieguma preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu iesniedzēju un apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku. Tāpat arī papildināms 30. pants ar jaunu ceturto daļu, kas paredz, ja iesniegts iesniegums par preču zīmes atcelšanu (atcelšanas lieta), šādu lietu izskata starp iesnieguma par preču zīmes atcelšanu iesniedzēju un apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku.
RIIPL 35. panta pirmā daļa nosaka, ka apelācijas un iebildumu lietu izskatīšana un ar to saistītās darbības ir maksas pakalpojumi. Tā kā likumprojekts paredz papildināt Apelācijas padomes kompetenci arī atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietās, likumprojekta 10. pants paredz papildināt RIIPL 35. panta pirmo daļu, nosakot, ka apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietu izskatīšana un ar to saistītās darbības, kuras savas kompetences ietvaros veic Apelācijas padome, ir maksas pakalpojumi.
Ņemot vērā, ka līdz šim RIIPL nav bijusi atrunāta kārtība, kā tiek nodrošināta Apelācijas padomes lietu glabāšana, likumprojekts paredz papildināt RIIPL ar jaunu 36.1 pantu, kas nosaka, ka Apelācijas padomes lietu un iesniegto oriģināldokumentu pastāvīgu glabāšanu nodrošina Patentu valde (likumprojekta 11. pants).
Ņemot vērā, ka turpmāk Apelācijas padome izskatīs arī atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas, likumprojekta 12. pants paredz papildināt RIIPL 40. pantu, precizējot, ka Apelācijas padomes izskatāmo lietu dalībnieku sarakstu, proti, papildinot ar atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietu dalībniekiem.
Likumprojekts paredz papildināt RIIPL 43. pantu ar jaunu prim daļu, kas noteic, ka Apelācijas padomei nav pienākuma izskatīt lietu un lietas izskatīšanas sastāvs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par lietvedības izbeigšanu. Šāda likumprojekta norma paredz Apelācijas padomei tiesības izvērtēt katru gadījumu individuāli, proti, ja lietas dalībnieks, uz kuru neattiecas procesuālo tiesību pārņemšana, pamato, kāpēc lieta ir svarīga sabiedrības vai citām interesēm un to vajadzētu izskatīt, vai pati Apelācijas padome tā uzskata, tad Apelācijas padome lietu var izskatīt, taču gadījumos, kad nav saskatāma šāda nepieciešamība, Apelācijas padome var lemt par lietvedības izbeigšanu.
Ar preču zīmju atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietu ieviešanu apstrīdētā zīme var būt ne tikai iebilduma lietās, bet arī atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietās, tādēļ RIIPL 43. panta otrajā daļā ir izslēgti vārdi “iebilduma lietā”. Ņemot vērā, ka ar preču zīmju atzīšanas par spēkā neesošu lietu ieviešanu pretstatīto tiesību īpašnieka maiņa ir iespējama ne tikai iebildumu lietās, bet arī atzīšanas par spēkā neesošu lietās, esošā 43. panta trešā daļa ir papildināta ar šo lietas dalībnieku kategoriju. Lai 43. panta trešās daļas redakcija tādējādi nekļūtu ļoti smagnēja un grūti uztverama, panta trešā daļa ir sadalīta trīs atsevišķas daļās – trešā daļa ir par apelācijas iesniedzēja maiņu, 3.1 daļa – par pretstatīto tiesību īpašnieka maiņu, (3.2 daļa -  par sekām, kas iestājas, ja attiecīgā persona nepaziņo, ka uztur spēkā iesniegumu (likumprojekta 15. pants).
Atbilstoši RIIPL 35. pantā ietvertajām normām lietu izskatīšana un ar to saistītās darbības Apelācijas padomē ir maksas pakalpojumi, taču tā kā esošajā regulējumā ir atrunāts tikai par apelācijas iesnieguma vai iebilduma iesnieguma iesniegšanas maksājumiem, nepieciešams aizstāt RIIPL 44. panta trešajā daļā vārdus “apelācijas iesnieguma vai iebilduma iesnieguma” ar vārdiem “apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma” (likumprojekta 16. pants).
Transponējot Preču zīmju direktīvas 45. panta nosacījumus, kas paredz, ka, neskarot pušu tiesības iesniegt pārsūdzību tiesās, dalībvalstis savos birojos nodrošina efektīvu un ātru administratīvu procedūru preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu, likumprojekta 17. pants paredz papildināt 57. pantu ar diviem jauniem punktiem par lietas ierosināšanas pamatu Apelācijas padomē, papildinot, ka iesniegums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu, arī iesniegums preču zīmes starptautiskās reģistrācijas (ja tā attiecas uz Latviju) atzīšanai par spēkā neesošu Latvijā (XVI nodaļa), kā arī iesniegums preču zīmes reģistrācijas atcelšanai, arī iesniegums preču zīmes starptautiskās reģistrācijas (ja tā attiecas uz Latviju) atcelšanai Latvijā (XVI nodaļa) ir pamats lietas ierosināšanai Apelācijas padomē.
Ņemot vērā, ka iebildumu lietas un atzīšanas par spēkā neesošu lietas ir līdzīgas, 60. pants papildināts ar noteikumiem, kas attiecas uz jauno lietu kategoriju, proti, ar noteikumiem, kas attiecas iesnieguma par preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu iesniegšanu (likumprojekta 19. pants).
Likumprojekta 21. pants paredz papildināt RIIPL ar 61.1 un 61.2 pantu, kas paredz kādas ziņas norādāmas iesniedzot atcelšanas iesniegumu. Tāpat likumprojektā ietvertas iesnieguma iesniedzēja tiesības vērsties ar šo prasījumu tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likumprojekta 24. pants paredz papildināt RIIPL 64. panta pirmo daļu ar jaunu septīto punktu, kas paredz Apelācijas padomes tiesības pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu bez lietas izskatīšanas, tajos gadījumos, ja iesniegts atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums un Apelācijas padomes lietvedībā ir bijusi iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu lieta ar tiem pašiem lietas dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata.
Papildinot RIIPL 65. panta pirmo daļu ar 2.1 un 2.2 punktu, tiks precizēti nosacījumi, kuros gadījumos Apelācijas padome var atstāt atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas iesniegumu bez virzības (likumprojekta 25. pants).
Atbilstoši RIIPL normām lietas dalībnieki pirms lietas izskatīšanas var atsaukt savu apelācijas iesniegumu gadījumos, kad pēc lietas ierosināšanas Patentu valde ir atcēlusi vai grozījusi savu iepriekš pieņemto lēmumu, un tas apelācijas iesnieguma iesniedzēju apmierina. Līdz ar to likumprojekts paredz papildināt 66. panta ceturto daļu ar teikumu, ka “šādos gadījumos Apelācijas padome apelācijas iesnieguma iesniedzējam atlīdzina 50 procentus no samaksātās apelācijas iesnieguma iesniegšanas maksas” (likumprojekta 26. pants).
Likumprojekta 28. pants paredz precizēt RIIPL 68. pantā ietvertās normas, kas attiecas uz dokumentu nosūtīšanas termiņiem, proti, aizstājot panta pirmajā daļā nosūtīšanas dienas ar paziņošanas dienu, tādējādi salāgojot likumā lietotos termiņus, kas attiecas uz dokumentu nosūtīšanu. Likumprojekta 31. pants paredz tehniskus labojumus RIIPL 75. pantā, mainot panta daļu secību, lai nodrošinātu loģisku secīgumu – vispirms Apelācijas padome izlemj par lietas izskatīšanu un tad secīgi tiek dalībnieki tiek aicināti uz sēdi. Atbilstoši RIIPL 76. pantam Apelācijas padomes sēdes gaita tiek fiksēta audioierakstā, taču atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām Apelācijas padomes sēdes tiek fiksētas arī video ierakstā, tādējādi, lai nodrošinātu tehnoloģisko neitralitāti, likumprojekta 32. pants paredz noteikt, ka Apelācijas padomes gaita tiek fiksēta ierakstā, nekonkretizējot audio vai video formātā. Tāpat arī likumprojekta pants paredz noteikt, ka sēdes protokolu ierakstu kopijas izgatavošanas Apelācijas padomē ir maksas pakalpojumus, atbilstoši Apelācijas padomes maksas pakalpojumu cenrādī noteiktajai maksai. Likumprojekta 42. pants paredz papildināt RIIPL 98. panta pirmo daļu, kas regulē  lietas dalībnieka, kas nepiekrīt Apelācijas padomes lēmumam, ar kuru izšķirts strīds apelācijas vai iebilduma lietā, tiesības vērsties Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ar jaunu 4. un 5. punktu, proti: 4) atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējs, ja atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts - ar prasību par savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atzīt par spēkā neesošu citai personai piederošu reģistrāciju); 5) atcelšanas iesnieguma iesniedzējs, ja atcelšanas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts – ar prasību par savu aizskarto tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atcelt citai personai piederošu reģistrāciju).
Tāpat arī likumprojekts paredz precizēt RIIPL 98. panta pirmās daļas 1.un 2. punktu, jo šā brīža regulējums paredz tikai četrus izņēmumus, kad lietas dalībniekam ir tiesības vērsties Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā ar prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā:
1) apelācijas iesnieguma iesniedzējs, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu uzlikt Patentu valdei pienākumu nodibināt tiesiskās attiecības atbilstoši rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumam (veikt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju); 2) Patentu valde, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, — ar prasību atzīt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu par rūpnieciskā īpašuma normatīvā akta nosacījumiem neatbilstošu un attiecīgo Patentu valdes lēmumu — par tiesisku; 3) iebilduma iesnieguma iesniedzējs, ja iebilduma iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atzīt par spēkā neesošu citai personai piederošu reģistrāciju); 4) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks, ja iebilduma iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, — ar prasību par apstrīdēto tiesību aizsardzību (pilnībā vai daļēji atzīt reģistrāciju par spēkā esošu). Tātad RIIPL 98. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts, kas regulē vēršanos tiesā saistībā ar Apelācijas padomes lēmumiem apelāciju lietās, šādu vēršanos tiesā paredz tikai tajos gadījumos, kad apelācijas iesniegums ticis iesniegts par Patentu valdes lēmumu atzīt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu par rūpnieciskā īpašuma normatīvā akta nosacījumiem neatbilstošu. Gadījumos, kad apelācijas iesniegums bijis iesniegts par kādu citu Patentu valdes lēmumu, kas pieņemts rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā, RIIPL neparedz tiesības lietas dalībniekam vērsties tiesā, lai panāktu Apelācijas padomes lēmuma nestāšanos spēkā, piemēram, par pieteikuma datumu (ir vai nav visas obligātās sastāvdaļas, kad tās saņemtas, vai pieteikuma maksa samaksāta termiņā); par preču un pakalpojumu sarakstu – vai preces un pakalpojumi pieteikumā ir identificēti pietiekami skaidri un precīzi; atteikums ierakstīt reģistrā (reģistrēt) ziņas par īpašnieka vai pieteicēja maiņu. Tas nav samērīgi, nav pamatota iemesla tam, kādēļ saistībā ar Apelācijas padomes lēmumiem atsevišķās apelāciju lietās lietas dalībnieki var vērsties tiesā, bet atsevišķās – nē. Tādējādi, lai labotu tiesiskās sistēmas nepilnību, likumprojekts paredz precizēt 98. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, aptverot visus gadījumus, kad strīds izskatīts Apelācijas padomē, persona var vērsties tiesā. Tāpat RIIPL 98. pants ir papildināts ar jaunu 4. un 5. punktu, kas paredz atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējam, ja iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts vērsties tiesā ar prasību par savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atzīt par spēkā neesošu citai personai piederošu reģistrāciju), kā arī iesnieguma iesniedzējam, ja atcelšanas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts tiesības vērsties tiesā ar prasību par savu aizskarto tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atcelt citai personai piederošu reģistrāciju).Tādējādi tiek nodrošinātas ieinteresētās personas tiesības vērsties tiesā arī par šīm lietu kategorijām atbilstoši Preču zīmju direktīvas prasību ieviešanai RIIPL (likumprojekta 42. pants). Likumprojekta 44. pants paredz precizēt pantu atbilstoši Preču zīmju direktīvas prasībām, papildinot pantu ar vārdiem "atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas", kā arī precizēt RIIPL 108. panta 5. punktu, kas paredz Apelācijas padomes tiesības izbeigt tiesvedību, ja lietā iespējama apelācijas vai iebilduma iesnieguma iesniedzēja procesuālo tiesību pārņemšana, bet sešu mēnešu laikā no apelācijas vai iebilduma iesnieguma iesniedzēja nāves dienas vai — juridiskās personas gadījumā — no dienas, kad tā beigusi pastāvēt, neviens tiesību pārņēmējs nav izrādījis interesi uzturēt attiecīgo prasījumu. Tā kā Civillikuma 693. un 694. pants noteic, ka mantiniekam sava griba ir jāizsaka notāra izsludinātajā termiņā, bet, ja tāds nav bijis, tad viena gada laikā, tad atbilstoši precizējams 108. panta 5. punkts - nevis sešu mēnešu laikā - no apelācijas vai iebilduma iesnieguma iesniedzēja nāves dienas, bet gan 12 mēnešu laikā. Likumprojekta 46. pants paredz precizēt patentpilnvarnieka specializācijas jomas atbilstoši Preču zīmju likuma normām, papildinot, ka patentpilnvarnieks specializējas preču zīmju jomā, — darbam ar kolektīvajām un sertifikācijas zīmēm. Ņemot vērā, ka Latvijas patentpilnvarnieku asociācija ir mainījusi tās oficiālo nosaukumu, likumprojekta 47. pants paredz precizēt RIIPL 120. panta pirmajā daļā iekļauto Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku profesionālās organizācijas nosaukumu. Profesionālais patentpilnvarnieks atbild par tiesību aizskārumu, kaitējumu un zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ radušies personai, kuru viņš pārstāv vai kurai viņš sniedzis pakalpojumu, kā arī gadījumos, kad tiesību aizskārums, kaitējums vai zaudējumi radušies profesionālā patentpilnvarnieka vadībā strādājoša darbinieka vainas dēļ, kurš veicis tam uzdotos darba pienākumus. Līdz ar to profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā tiek iekļauti dati par fiziskajām personām, kuras tai skaitā ir noslēgušas profesionālā patentpilnvarnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu saskaņā ar šā likuma 130. panta otrās un trešās daļas noteikumiem. Tādējādi viens no obligātajiem nosacījumiem, lai patentpilnvarnieks tiktu iekļauts profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā, ir noslēgta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Tomēr Patentu valde nereti sastopas ar gadījumiem, kad patentpilnvarnieks nav savlaicīgi veicis civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, taču Patentu valdei nav tiesiska pamata veikt sankcijas pret šādiem patentpilnvarniekiem, tādēļ likumprojekts paredz Patentu valdei tiesības apturēt patentpilnvarnieka darbību, līdz ir saņemts civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apliecinājums (likumprojekta 49. pants).
Preču zīmju direktīvas 45. panta nosacījumu izpildes kontekstā ir nepieciešams  redakcionāli precizēt atsevišķas RIIPL normas: (likumprojekta 13., 14., 20., 22., 23., 24., 26., 27., 29., 30., 33., 34.,35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 43., 45. un 48. pants).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Rūpnieciskā īpašuma tiesību pieteicēji (tostarp ārvalstu personas), īpašnieki (Patentu valdes pakalpojumu lietotāji), šo personu pārstāvji, kuri varēs izvēlēties sev ērtāko veidu savu aizskarto tiesību aizsardzībai - vērsties tiesā vai Apelācijas padomē.

Mērķgrupas aptuveno lielumu vai īpatsvaru nav iespējams precīzi noteikt, jo ietver Patentu valdes pakalpojumu lietotājus gan Latvijā, gan citās valstīs. Tās ir gan juridiskas, gan fiziskas personas, galvenokārt tie ir saimnieciskās darbības veicēji, rūpniecības uzņēmumu pārstāvji un profesionālie patentpilnvarnieki.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Rūpnieciskā īpašuma tiesību pieteicēji (tostarp ārvalstu personas), īpašnieki (Patentu valdes pakalpojumu lietotāji), šo personu pārstāvji, kuri varēs izvēlēties sev ērtāko veidu savu aizskarto tiesību aizsardzībai - vērsties tiesā vai Apelācijas padomē.

Mērķgrupas aptuveno lielumu vai īpatsvaru nav iespējams precīzi noteikt, jo ietver Patentu valdes pakalpojumu lietotājus gan Latvijā, gan citās valstīs. Tās ir gan juridiskas, gan fiziskas personas, galvenokārt tie ir saimnieciskās darbības veicēji, rūpniecības uzņēmumu pārstāvji un profesionālie patentpilnvarnieki.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Grozījumi Preču zīmju likumā

Pamatojums un apraksts
Līdz ar likumprojektu ir izstrādājami arī grozījumi Preču zīmju likumā, lai pārņemtu Preču zīmju direktīvā paredzētās procesuālās tiesību normas. Likumprojekts jāvirza kopā ar likumprojektu " "Grozījumi Preču zīmju likumā".
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumos Nr. 732 "Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes maksas pakalpojumu cenrādis"

Pamatojums un apraksts
Šie noteikumi atbilstoši grozījumiem RIIPL 35. pantā, kas nosaka, ka apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietu izskatīšana, ko savas kompetences ietvaros veic Apelācijas padome ir maksas pakalpojumi, ir papildināmi ar diviem jauniem Apelācijas padomes maksas pakalpojumiem. Tāpat arī atbilstoši RIIPL 66. pantā veicamajiem grozījumiem, noteikumos jāprecizē, ka gadījumos, kad Apelācijas padome izbeidz lietvedību, tā atlīdzina 50 procentus no samaksātās iesnieguma maksas. Savukārt atbilstoši grozījumiem RIIPL 76. pantā noteikumi papildināmi, nosakot, ka Apelācijas padomes sēdes izskatīšanas ieraksta kopijas veikšana ir Apelācijas padomes maksas pakalpojums.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 413 "Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes nolikums"

Pamatojums un apraksts
Šajos noteikumos atbilstoši grozījumiem RIIPL 20.pantā, kas nosaka Apelācijas padomes kompetenci, jāpapildina Apelācijas padomes kompetence attiecīgi izskatīt rūpnieciskā īpašuma strīdus par preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu un atcelšanas lietu izskatīšanu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32015L2436
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīva (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm
Apraksts
Likumprojekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvas (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 45. panta pārņemšanu, proti, iespēju ieinteresētajām personām vērsties ar iesniegumu Apelācijas padomē preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu, vai arī izvēlēties sniegt prasības pieteikumu tiesā.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīva (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 20. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 61.panta nosaukumā, panta pirmajā daļā un pirmās daļas 1., 2., 3.,, 4., 5., 6. un 7. punktā un panta otrajā un trešajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 21. pants (papildināt RIIPL ar jaunu 61.1 un 61.2 pantu)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. un 6. punkts.
Likumprojekta 22. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 62. pantā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 23. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 63. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts un 4. punkta a) un b) apakšpunkts.
Likumprojekta 24. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 64. panta pirmās daļas 3., 6. un 7. punktā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 37. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 89. panta otrās daļas 2. punktā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 38. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 93. panta otrajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 39. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 95. pantā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 40. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 96. panta trešās daļas 4. punktā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 41. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 97. panta pirmajā daļā un papildināt pantu ar jaunu 3.1 daļu)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts un 4. punkta a) un b) apakšpunkts.
Likumprojekta 42. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 98. panta pirmajā daļā, papildinot ar jaunu pirmās daļas 4. un 5. punktu)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 9. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 30. panta nosaukumā, papildinot panta trešo un ceturto daļu)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 10. pants (RIIPL 35. panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 14. pants (RIIPL 42. panta sestā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 15. pants (RIIPL 43. panta otrā daļa, trešā daļa, panta 3.1 un 3.2 daļa) 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 16. pants (RIIPL 44. panta trešā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts, 2. punkta a) un b) apakšpunkts, 3. punkts, 4. punkta a) un b) apakšpunkts, 5. un 6. punkts.
Jāpārņem ar grozījumiem visā RIIPL, izņemot 62. pantu, 63. panta trešo un ceturto daļu, 65. panta pirmās daļas 3. punktu, trešo un ceturto daļu un pārejas noteikumus (likumprojekta 1. pants)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 8. pants (RIIPL 20. panta pirmās daļas 3. un 4. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts un 4. punkta a) un b) apakšpunkts.
Likumprojekta 12. pants (RIIPL 40. panta otrā daļa un otrās daļas 1. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 1. punkts un 4. punkta a) un b) apakšpunkts.
Likumprojekta 13. pants (RIIPL 41. panta otrā) un trešā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts un 4. punkta a) un b) apakšpunkts.
Likumprojekta 17. pants (RIIPL 57. panta 3. un 4. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 18. pants (RIIPL 58. panta otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45.panta 1. punkts, 4. punkta a) un b) apakšpunkts, 5. un 6. punkts.
Likumprojekta 19. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 60. pantā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 25. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 65. pantā papildinot ar jaunu panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punktu, grozījumiem panta pirmās daļas 3., 6. un 7. punktā, panta trešajā un ceturtajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 27. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 68. un 69. pantā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 28. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 70. panta nosaukumā, panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 29. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 71. panta otrajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 30. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 73. pantā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 31. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 75. pantā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 33. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 79. panta otrajā un ceturtajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 34. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 83. panta otrajā un ceturtajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 35. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 84. panta otrajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts un 4. punkta a) un b) apakšpunkts.
Likumprojekta 36. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 87. panta otrajā un trešajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 44. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 108. panta 5., 7. un 8. punktā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 45. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 117. panta trešās daļas 4. punktā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 48. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 126. panta pirmajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas (ES) 2015/2436 45. panta 1. punkts.
Likumprojekta 43. pants (jāpārņem ar grozījumiem RIIPL 101. panta pirmās daļas 1. punktā un trešajā daļā)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Patentu valde
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Latvijas Republikas Augstākā tiesa, Latvijas Profesionālo Patentpilnvarnieku asociācija, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Likumprojekts izstrādāts Tieslietu ministrijas Preču zīmju direktīvas ieviešanas darba grupas ietvaros (darba grupa izveidota ar tieslietu ministra rīkojumu). Darba grupā darbojas Latvijas Profesionālo Patentpilnvarnieku asociācijas biedri, Augstākās tiesas un rajona tiesas pārstāvji, kā arī Patentu valdes eksperti.
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/3264b37a-0f4b-43f6-8e77-c06e04bb54c2

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības ietvaros viedokli par likumprojektu nav saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Patentu valde (Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome)

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē turpmāk varēs iesniegt iesniegumu preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Sagaidāms, ka likumprojekts labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo ieinteresētām personām būs tiesības iesniegt pārsūdzību ne tikai vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet arī Apelācijas padomē, tādējādi nodrošinot efektīvu un ātru administratīvu procedūru preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi