Anotācija (ex-ante)

Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma (turpmāk – likums) mērķis ir radīt iespēju bērnam un jaunietim gūt viņa vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā, apgūstot VAM vai darbojoties Jaunsardzē. Likuma 3. pantā ir noteikts, ka VAM ir mācību priekšmets vidējās izglītības programmās. VAM saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. Likuma 4. pantā ir noteikts, ka VAM priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās ir obligāta. VAM vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs apgūst divu secīgu mācību gadu laikā. Likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka šā likuma 4. panta pirmā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī. Līdz 2024. gada 31. augustam VAM vidējās izglītības programmā īsteno kā specializēto kursu Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka VAM vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024. gada 1. septembri un ir apgūstama Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā, kā arī ievērojot Jaunsardzes centra iepriekšējo pieredzi VAM īstenošanā un izglītojamo mācību snieguma vērtēšanā ir nepieciešams noteikt, ka izglītojamo mācību sniegumu vērtēs nosakot apguves līmeni, tādējādi nodrošinot iespējami labāko risinājumu VAM vērtējuma piemērošanai izglītojamiem, atbilstoši mācību kursa mērķim un sasniedzamajiem rezultātiem.

Ņemot vērā, ka projekts kā vienu no risinājumiem obligātas VAM ieviešanai 112 stundu apjomā paredz nepieciešamo stundu skaitu iegūt, samazinot stundu skaitu citiem kursiem, kā arī ievērojot nozares ekspertu iebildumus VAM jēgpilnas un ilgtspējīgas integrēšanai obligātajā izglītības saturā, lai nodrošinātu izglītības iestādēm iespēju reāli un jēgpilni pielāgot savus mācību plānus, ko nav  iespējams izdarīt piemērojot patreizējo normu, kas pieļauj izglītība iestādēm samazināt stundu skaitu kursā līdz 15 procentiem, ir nepieciešams veikt grozījumus, nosakot izglītības iestādēm iespējas samazināt stundu skaitu kursos ne vairāk kā par 20 procentiem.

Noteikumu Nr. 604 sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācija) cita starpā minēts: “Nosakot obligātus valsts pārbaudes darbus dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi, gan izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību resursiem – pieeju digitālajiem mācību līdzekļiem un investīcijas zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (turpmāk - STEM) aprīkojuma pieejamībai mācību procesā. Tāpat, aktualizējot jautājumu par pedagogu pieejamību un profesionālo sagatavotību pilnveidotās mācību pieejas ieviešanai, nepieciešams mērķtiecīgi veidot metodiskā atbalsta un profesionālās pilnveides iespējas STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Šo pasākumu īstenošanas procesā iespējams radīt vienlīdzīgus izglītības satura pieejamības nosacījumus izglītojamajiem jebkurā vidējās izglītības iestādē, tāpēc valsts pārbaudes darbs 2023./2024. un 2024./2025.mācību gadā tiks īstenots kā monitoringa darbs un no 2025./2026.mācību gada kā centralizētais eksāmens”. Taču Noteikumu Nr. 416 normās nav noteikta kārtība attiecībā uz valsts pārbaudes darba dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī īstenošanu 2023./2024. un 2024./2025. mācību gadā, kas ir pārejas posms, lai sagatavotos obligātā valsts pārbaudes darba centralizēta eksāmena formā ieviešanai dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā apguves līmenī no 2025./2026. mācību gada. Bez tam nepieciešams precizēt arī normas attiecībā uz monitoringa darbu vērtējumu.

Šobrīd Noteikumi Nr. 416 neparedz, ka starptautiskā bakalaurāta programmu var integrēti īstenot ar vispārējās vidējās izglītības programmu. Līdz ar to, ir nepieciešams precizēt, ka starptautiskā bakalaurāta programmu ir iespējams īstenot vienlaikus, t.i., integrēti ar vispārējās vidējas izglītības programmu. Minētais ļaus arī Valsts izglītības informācijas sistēmā precīzi fiksēt pašreiz pastāvošo valsts ģimnāziju darbības praksi, norādot: vispārējās vidējās izglītības programma integrēti ar starptautiskā bakalaurāta programmu, atbilstīgi norādot šīs programmas nosaukumu vai pakāpi, piemēram, starptautiskā bakalaurāta diploma programma pamatizglītības pakāpē (Middle Years Programme) un vidējās izglītības pakāpē (Diploma Programme).

Šobrīd Noteikumi Nr. 416 nosaka, ka VAM ir apgūstama Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas specializētajā kursā, paredzot 140 stundas mācību kursā. Samazinot VAM kursa programmu no 140 stundām uz 112 stundām, tiek samazināts arī valsts aizsardzību iemaņu bloks, kura galvenais uzdevums ir veidot un noteikt rīcību krīzes situācijā un attīstīt valsts aizsardzībai noderīgas prasmes: ierindas mācību, topogrāfiju, lauka kaujas iemaņas, sakaru veidošanu u.c. Vairāk kā 30% šī bloka stundu veltītas ieroču apmācībai, tai skaitā, lielākā daļa šaušanai ar mazas enerģijas pneimatiskiem ieročiem. Apgūstot šādas tēmas ļoti svarīgi izglītojamajiem ir izprast drošības prasību un komandu precīzas izpildes nozīmi.

Lai izpildītu likumā noteikto, sagatavoti grozījumi Noteikumu Nr. 416 9. pielikumā,  11. pielikuma 1. tabulā,  kas paredz, ka VAM ir viens no Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursiem, 11. pielikuma 1. tabulā paredzot kursa apgūšanai 112 mācību stundas un nosakot, ka VAM apguve tiek īstenota divus secīgus mācību gadus 8 mācību stundu apjomā vienu mācību dienu mēnesī. Nosakot VAM kopējo stundu skaitu 112, noteikumu Nr. 416 9.pielikumā ir precizēti sasniedzamie rezultāti, atbilstoši kuriem Jaunsardzes centram jāaktualizē izstrādātā mācību kursa programma. Savukārt Noteikumu Nr. 416 11. pielikuma 5.7. apakšpunkts nosaka, ka Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā apgūstami divi pamatkursi:  līdzšinējais – Sports un veselība un VAM. 11. pielikuma ietvaros VAM  iekļaušanai mācību stundu plānā izglītības iestāžu izvēlei tiek piedāvāti divi iespējamie risinājumi.
Pirmais nosaka, ka VAM tiek īstenots ārpus izglītojamo slodzes, 11. pielikumu 1. tabulas zemsvītras informāciju papildinot ar 4. piezīmi, bet otrais – nosaka mācību stundu samazinājuma iespējas citos kursos par 20 procentiem un iekļauj VAM Vispārējā izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteiktajā izglītojamo mācību slodzē. Stundu skaita izmaiņas (samazinājums vai palielinājums) nav piemērojamas VAM un kurss ir īstenojams 112 stundu apjomā.

Izglītības iestādēm, izvēloties VAM īstenošanu ārpus izglītojamam noteiktās slodzes, svarīgi izvērtēt plašu apstākļu kopumu, izglītojamo vajadzības un intereses, mācību programmas īstenošanā samērīgi ņemt vērā izglītojamo psihisko un fizisko slodzi, kas kopīgi veidojas un arī līdzsvarojas no izglītības programmas apguves specifikas izglītības iestādē, papildu mācībām mājās un citiem ārpusskolas pasākumiem. Tikpat svarīga ir izglītības iestāžu komunikācija ar izglītojamiem un viņu vecākiem, jau sākotnēji informējot par izglītības programmas īstenošanu, paredzamo slodzi, kā arī par citām iespējām, tādējādi dodot iespēju izglītojamiem izvērtēt, vai nav samazināmas citas aktivitātes ārpus izglītības iestādes. VAM apguve galvenokārt ir paredzētas kā daudzveidīgas aktivitātes gan iekštelpās, gan ārtelpās, nodrošinot vides maiņu un mazinot laiku, kas tiek pavadīts, atrodoties sēdus klases solā. Izglītības iestādes, attiecīgi nemainot izglītības programmu, izvēloties pirmo risinājumu, varēs saglabāt izglītojamo izvēļu grozos un līdzšinējo specializēto kursu piedāvājumu.

Izglītības iestādes, izvēloties otro risinājumu, varēs saglabāt un attīstīt savu līdz šim uzkrāto pieredzi VAM īstenošanā. Samazinot stundu skaitu kādam no kursiem, izglītības iestādei jāievēro un jāsabalansē izglītojamo slodze un, izmantojot izglītības iestādei piešķirtās tiesības mainīt stundu skaitu par 20 procentiem, patstāvīgi jāuzņemas atbildība par optimālāko mācību stundu samazinājumam citos kursos, vienlaicīgi nodrošinot izglītības standartā noteikto izglītojamajam plānoto sasniedzamo rezultātu īstenošanu. Vienlaikus izglītības iestāžu vadītājiem jāievēro ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojuma Nr. 397  “Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam” atbalstītā "Sporta politikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam" 3. rīcības virzienā “Sporta un fiziskās aktivitātes aktīvai un veselai sabiedrībai” 3.1. uzdevumā paredzētais - nodrošināt sporta interešu izglītības programmu pieejamību visās vispārējās izglītības iestādēs, lai pēc pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās ietverto mācību stundu beigām 1.-12.klašu audzēkņi varētu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, balstoties uz faktu, ka vispārējās vidējās izglītības programmā pamatkursam “Sports un veselība” plānotas ne mazāk kā 2 stundas nedēļā.

Izglītojamo mācību sniegums VAM tiks vērtēts atbilstoši Noteikumiem Nr. 416 pievienotajam 10.¹ pielikumam, nosakot apguves līmeni - "nav apguvis", "daļēji apguvis" vai "apguvis". Mācību sasnieguma vērtēšanas kārtību VAM izstrādās Jaunsardzes centrs. Paredzēts noteikt, ka vērtējumu “nav apguvis” kursa noslēgumā piemēros, ja izglītojamais nebūs ieguvis kursā vismaz astoņus vērtējumus un nespēs demonstrēt pēctecīgu satura apguvi un pozitīvu satura apguves dinamiku. Vērtējumu mācību gada un kursa noslēgumā varēs apstrīdēt, ja tas ietekmēs izglītojamā tiesības un intereses.
Projekts paredz grozījumus 8. pielikumā, kas nosaka izglītojamam plānotos sasniedzamos rezultātus Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā Nr. 1.4.4. optimālajā līmenī veikts precizējums un izveidots jauns izglītojamam plānotais sasniedzamais rezultāts 1.4.7. vispārīgajā apguves līmenī, pamatojoties uz Jaunsardzes centra veikto kursa VAM programmas pilnveidi. Savukārt, izglītojamam plānotais sasniedzamais rezultāts Nr. 3.5. vispārīgajā apguves līmenī izveidots saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.392 “Drošības noteikumi Jaunsardzes centra organizētajās nodarbībās un pasākumos” 6. punktu.

Ar Noteikumiem Nr. 604 Noteikumu Nr. 416 19. punkts tika izteikts redakcijā, kas šobrīd ir spēkā, taču netika ņemts vērā, ka minētais punkts jaunā redakcijā pirms tam tika izteikts ar Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 477 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"”, paredzot šī punkta spēkā stāšanos  2024. gada 1. septembrī. Līdz ar to, lai saglabātu Noteikumu Nr. 416 19. punkta spēkā esošo redakciju arī pēc 2024. gada 1. septembra, ir nepieciešams to izteikt jaunā redakcijā un noteikt tā spēkā stāšanos ar 2024. gada 1. septembri.

Projektā paredzēts, ka Noteikumu Nr. 416 21.4. apakšpunktā noteiktais valsts pārbaudījums – monitoringa darbs – dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī 2023./2024. mācību gadā netiek īstenots 12. klasē. Ņemot vērā, ka monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu, jo monitoringa darba mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti, tad projektā paredzēts, ka monitoringa darbu vērtējumam nepiemēro Noteikumu Nr. 416 normas par valsts pārbaudes darba minimālo kopvērtējumu.

Monitoringa darbi dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī (turpmāk – monitoringa darbi) 2023./2024. un 2024./2025. mācību gadā  tiks veidoti no divām daļām: 1. daļa būs izveidota tā, lai to varētu veikt tiešsaistē un novērtēt automātiski Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Savukārt monitoringa darbu 2. daļas centralizētu vērtēšanu organizēs Valsts izglītības satura centrs atbilstoši Noteikumu Nr. 604 anotācijā sniegtajai informācijai, tostarp nodrošinot  monitoringa darbu vērtēšanas standartizāciju un vērtētāju atbalstu, monitoringa darbu rezultātu analīzi un ieteikumu izstrādi.

Izglītojamiem, kuri būs veikuši monitoringa darbu 2023./2024. vai 2024./2025. mācību gadā, dabaszinātņu jomas obligātais eksāmens nebūs jākārto, jo valsts pārbaudes darbu paredzēts veikt mācību kursa beigās. Izglītojamiem, kuri ir saņēmuši vērtējumu monitoringa darbā  pārejas posmā, tiek dota izvēle – kārtot vai nekārtot eksāmenu minētajos mācību priekšmetos.

Ar šo projektu tiek veikti tehniski grozījumi 11. pielikuma 18. punktā un 12. pielikuma 19. punktā, svītrojot no tiem vārdus "semestra un", jo, pieņemot Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumus Nr. 477 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" ir pieļauta minēto punktu redakcionāla neatbilstība grozījumu būtībai. 

Projekts paredz, ka izglītības iestāde, kurai piešķirts Valsts ģimnāzijas statuss, var integrēti īstenot vispārējās vidējās izglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu.