Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs informē, ka 06.10.2024 no plkst. 19:00 - 21:00 notiks tehniskie darbi FPRIS (Fizisku personu reģistrācijas IS) kā rezultātā tiks traucēta pilnvarošanas risinājuma darbība un autentifikācija izmantojot vienotās pieteikšanās moduli.
21-TA-428: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.1.i. investīcijas "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.1.i. investīcijas “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu” īstenošanas noteikumi” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) ietvaros tiks nodrošināts atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Atbalsts tiks sniegts atbalsta veidā, ko veido aizdevums vai garantija, kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai, un atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veikt ieguldījumus daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektorā, kas veicinās mājokļu jautājuma sakārtošanu Latvijā, palīdzēs sasniegt izvirzītos klimata mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, palīdzēs samazināt enerģētiskās nabadzības līmeni, kā arī veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību, jo ar energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, tiek nodrošinātas darba vietas, un tiek nodrošināts vietējo būvmateriālu pieprasījums.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - Atveseļošanas fonds) plāna 1.2.1.1.i. investīcijai “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu” (turpmāk – 1.2.1.1.i.investīcija).

Programmas sasniedzamie mērķi

Atbalsta programmas ietvaros atskaites punkta termiņš bija 2022.gada I ceturksnis, skaidrojam, ka Noteikumu projektu plānots apstiprināt Ministru kabinetā 2022.gada jūnijā. Ņemot vērā, ka atbalsta programma ir sarežģīta, tiek saņemti daudz komentāri, līdz ar to ir ilgstošs saskaņošanas process, kas kavējis Noteikuma projekta iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2022.gada 30.martam.
Programmas īstenošanai ir noteikts uzraudzības rādītājs, ka līdz 2023.gada 1.ceturksnim sabiedrība “Altum” ir apstiprinājusi projektus par vismaz 20 048 700 EUR. Šis uzraudzības rādītājs tika noteikts 2021.gadā, kad tika plānota ātra programmas īstenošanas uzsākšana un bija paredzēts, ka projektu apstiprināšana un īstenošana varēs tikt uzsākta 2022.gada sākumā, taču nepilnīgi jāņem vērā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektu īstenošanas specifika. Līdzšinējā pieredze liecina, ka laiks, kas nepieciešams projektu apstiprināšanai (lēmuma pieņemšanai par aizdevuma vai garantijas piešķiršanu) no brīža, kad projektu īstenotājs pirmo reizi vēršas pie sabiedrības “Altum”, ir ilgāks par gadu, bieži vien arī divi gadi, tai skaitā šādu iemeslu dēļ: 1) daudzdzīvokļu māju pilnvarotajām personām ir jānovērš nepilnības projektu tehniskajā dokumentācijā, lai nodrošinātu nepieciešamo energoefektivitātes snieguma līmeni; 2) nepieciešams veikt pakalpojumu sniedzēju – būvnieku – atlasi, kas nereti ir jāveic atkārtoti; 3) izmaiņu gadījumā laikietilpīgs ir process, lai saskaņotu un atkārtoti pieņemtu lēmumus dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; 4) nepieciešams arī laiks sarunu vešanai ar finansētāju par aizdevuma piešķiršanu, tai skaitā finansētāja prasību izpildei. Šīs ANM programmas īstenošanā ir noteikti termiņi pieteikumu iesniegšanas ilgumam, lai motivētu pilnvarotās personas veikt projektu īstenošanu pēc iespējas straujāk, tāpat ir noteiktas prasības kvalitatīvākai tehniskās dokumentācijas iesniegšanai (nepieciešams energoauditora novērtējums par tehniskajā projektā plānoto pasākumu atbilstību energoauditam, tādējādi nodrošinot, ka Altum nav jāveic padziļināta tehniskās dokumentācijas izvērtēšana; atvieglotas prasības piegādātāju atlasei), taču ir sagaidāms, ka lēmumi par atbalsta piešķiršanu varēs tikt pieņemti ne ātrāk kā 5-6 mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas kapitāla atlaides rezervēšanai.
Ņemot vērā, ka arī kopumā ANM programmu ieviešana nenotiek tik strauji, kā bija plānots, tai skaitā 2022.gada pirmajā pusgadā ir aizkavējusies arī ar ANM ieviešanu saistīto horizontālo nosacījumu izstrāde, tai skaitā par prasībām un pieeju par pārkāpumu konstatēšanu, ziņošanu un atgūšanu Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā, ir paredzams, ka 2023.gada 1.ceturksnī noteiktais uzraudzības rādītājs netiks sasniegts. Rādītāja sasniegšana ir paredzama 2023.gada ietvaros.
1.2.1.1.i.investīcijas mērķis ir veikt ieguldījumus daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektorā, kas veicinās mājokļu jautājuma sakārtošanu Latvijā, palīdzēs samazināt enerģētiskās nabadzības līmeni, kā arī veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību, jo ar energoefektivitātes pasākumu īstenošanu tiek nodrošinātas darba vietas un tiek nodrošināts vietējo būvmateriālu pieprasījums. 1.2.1.1.i. investīcijas mērķa grupa un gala labuma guvēji ir dzīvokļu īpašnieki, kuru īpašumā ir daudzdzīvokļu mājas.
Mērķi:
2) mērķis - līdz 2024.gada 30.septembrim Akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - sabiedrība "Altum") ir apstiprinājusi projektus par vismaz 40 097 400 EUR no šo noteikumu 8.punktā noteiktā finansējuma;
3) mērķis- līdz 2026.gada 31.augustam kopējais primārās enerģijas samazinājums daudzdzīvokļu  mājās ar uzlabotu energoefektivitāti ir 14 423 MWh/gadā.
Uzraudzības rādītāji:
1) 2023.gada 1.ceturksnim sabiedrība “Altum” ir apstiprinājusi projektus par vismaz 20 048 700 EUR;
2) līdz 2024. gada 4. ceturksnim primārās enerģijas patēriņa samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti ir 2884 MWh/gadā (ir pabeigti 20% projektu).

Sasniedzamais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kas ir noteiktais nacionālais rādītājs, ir 1 358 t CO2 ekv/gadā. Sabiedrība “Altum” nodrošina minētā rādītāja datu uzkrāšanu.

Mērķis par apstiprināto projektu finansējuma apmēru tiek uzskatīts par sasniegtu, kad sabiedrība “Altum” ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma vai garantijas piešķiršanu projekta īstenošanai. Mērķis par primārās enerģijas samazinājumu tiek uzskatīts par sasniegtu, kad māja ir nodota ekspluatācijā, sabiedrībā “Altum” ir iesniegta nepieciešamā projekta noslēguma dokumentācija un projekta īstenošana ir pabeigta.

Plānotās rīcības, kas identificētas Atveseļošanas fonda plāna 1.pielikumā “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā:
1. Investīcijas daudzdzīvokļu māju ēku energoefektivitātē, kuras atrodas NATURA 2000 teritorijā, kopumā ir pieļaujams veikt daudzīvokļu ēku atjaunošanu. Uz NATURA 2000 teritorijām paredzētas prasības atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem. Ja ēku pārbūve plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (izņemot neitrālo zonu un ciemu un pilsētu teritorijas), plānotajai darbībai jāsaņem Valsts vides dienesta izdoti tehniskie noteikumi. Ja Valsts vides dienests konstatē, ka kādai plānotai darbībai var būt negatīva ietekme uz NATURA 2000 teritoriju, šai darbībai jāveic ietekmes uz NATURA 2000 teritoriju novērtējums. Pie projekta iesniegšanas pārbauda daudzdzīvokļu ēkas adresi, lai noteikt teritoriju kurā tā atrodas un tehnisko dokumentāciju, kur būvniecības ieceres dokumentācijā (paskaidrojuma raksts) jānorāda īpaši aizsargājamās dabas teritorijas nosaukums un funkcionālā zona (ja attiecināms).
2. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta vismaz vidēja atjaunošanas pakāpe un sasniegts vidēji vismaz 30% energopatēriņa samazinājums. Faktiski sasniegtās enerģijas patēriņa rādītāju vērtības līdzīgā, iepriekš ieviestā 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.1. pasākumā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" parāda, ka vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums sasniedza pat 49%. Tiek pārbaudīts ēkas Energosertifikāts pirms un pēc ēkas atjaunošanas, tiek skatīts patēriņš un veiktās darbības katrā projektā.
4. Vairāki no prognozētajiem klimata pārmaiņu radītajiem riskiem būvniecībā ir saistīti ar nokrišņu intensitātes palielinājumu, tad ēku atjaunošana būs saskaņā ar prognozēto nokrišņu intensitātes palielinājumu, paredzot atbilstošus lietus notekūdens sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem un atbilstošu hidroizolāciju, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ, dodot priekšroku zaļās infrastruktūras elementiem, izmantojot dabā balstītus risinājumus. Tiek pārbaudīts dzīvojamās mājas profilaktiskās apsekošanas atzinums, kur tiek skatīta ūdensnoteku un hidroizolācijas atbilstība Latvijas būvnormatīviem. Pēc ēkas atjaunošanas tiek pārbaudīts tehniskās apsekošanas atzinums par projektā veiktajiem darbiem.
5. Kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā Latvijā ir iekštelpu pārkaršana, būvniecības projektos tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi, lai nodrošinātu komforta temperatūru arī karstuma viļņu laikā, tas tiek vērtēts atbilstoši Latvijas likumdošanai. Ja pēc atjaunošanas plānots sasniegt A, B klasi, tad obligāti jābūt izvērtētam pārkaršanas riskam (energoauditā). Ja ir konstatēti pārkaršanas riski, tad obligāti jābūt dzesēšanas/ ventilācijas risinājumiem. Sabiedrība “Altum” pārbauda vai sasniedz A, B klasi, vai ir izvērtējums un, ja ir, tad vai ir paredzētas darbības ar ventilācijas/dzesēšanas risinājumiem. Ja pēc atjaunošanas ir plānots sasniegt C klasi vai zemāku, tad var brīvprātīgi paredzēt darbības ar ventilācijas/dzesēšanas risinājumiem, un izmaksas ir attiecināmas.
6. Veicot energoefektivitātes darbus ēkā/objektā 70% no radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) atkritumiem vai demontāžas atkritumiem, atkritumi jānodod šī atkritumu veida pārstrādātājiem, kas veicinās atkritumu atkārtotu izmantošanu tautsaimniecībā, to pārstrādi, to pārstrādes produktu izmantošanu un samazinās atkritumu apglabāšanas apjomus. Kā arī būvniecības procesa laikā jāveic pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai. Nepieciešams iesniegt apliecinājumu, kurā tiek norādīts, ka prasības attiecībā uz ēkā/objektā 70% no radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) atkritumiem vai demontāžas atkritumiem tiks ievērotas. Savukārt būvniecības līgumā jāparedz, ka būvnieks veiks pasākumus,  trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai.
7. Projektu īstenošanā tiek veicināta zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasību ievērošana, veicot iepirkumus būvniecības darbiem. ZPI izmantošana programmas ietvaros nav obligāta, bet tikai iesakāma. Projektu īstenotāji var pēc izvēles piemērot ZPI principus, piemēram, paredzot viedo risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī izvērtēt un izmantot citu energoefektīvu un inovatīvu risinājumu ieviešanu ēku atjaunošanā un būvniecībā.  Ja projektam piemēro publiskā iepirkuma prasības, tad sabiedrība “Altum” pārbauda, vai pasūtītājs ir veicis atbilstošu atzīmi par ZPI IUB publikācijā, savukārt tie projektu īstenotāji, kam nav jāpiemēro publiskā iepirkuma prasības, pēc izvēles var norādīt pieteikumā sabiedrībai “Altum”, vai un kādi ZPI principi ir piemēroti konkrētā projekta īstenošanā.
8. Renovējot ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs  atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Izpildi kontrolē Valsts vides dienests un Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes. Nepieciešams iesniegt apliecinājumu, kurā tiek norādīts, ka prasības tiks ievērotas atbilstoši normatīviem aktiem azbestu saturošo materiālu jomā.
9. Renovējot ēkas tiks atbalstītas darbības, kas paredz gaisa kvalitātes uzlabošanas iekārtu iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu, ja nav iespējams nodrošināt ēkas siltumenerģiju ražojošā avota pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai un ja projekta īstenošanas rezultātā paredzama gaisa kvalitātes samazināšanās (gaisa un dūmgāzu attīrīšanas iekārtu, putekļu un citu emisiju samazināšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru uzstādīšana).

Lai apdzīvotās vietās netiktu pasliktināta esošā gaisa kvalitāte Noteikumu projekts paredz, ka, ja projekts tiek realizēts valstspilsētās (t.i. apdzīvotās vietās ar lielāku iedzīvotāju skaitu un blīvumu, attiecīgi ar lielāku ietekmi uz gaisa kvalitāti), atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts šādā prioritārā kārtībā  (mājās, kurām ir iespēja vai nepieciešamība izvēlēties starp pieslēgumu centralizētai siltumapgādei vai pašām uzstādīt savus apkures katlus vai citu tehnoloģiju, kas nodrošinās mājas siltumapgādi):
1) pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
2) ne-emisiju AER tehnoloģiju uzstādīšana;
3) biomasas apkures katlu uzstādīšana, kas atbilst Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, prasībām, tai skaitā pieļaujamām gaisu piesārņojošo vielu emisijām. 
Jāņem vērā, ka ir ēkas, kuras nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei. Attiecīgi šādas ēkas tiek nodrošinātas ar siltumu no apkures katliem, kas ir uzstādīti pašā ēkā. Līdz ar to, lai pilnvērtīgi sasniegtu energoefektivitātes mērķus, nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina ne tikai ēkas (būves) energoefektivitātes uzlabošana, bet arī apkures katlu energoefektivitātes uzlabošana. Jo apkures katlu energoefektivitāte šādos gadījumos ir tieši saistīta ar paša ēkas energoefektivitāti. Faktiski apkures katls ir daļa no ēkas un attiecīgi arī tieši ietekmē ēkā saražoto un patērēto siltumu.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai energoauditors sagatavo siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējumu, ņemot vērā tehniskās iespējas, juridiskos šķēršļus un ekonomisko pamatotību ieviest izvēlēto risinājumu. Siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas tiek pievienots projekta pieteikumam.

Izvērtējuma sagatavošanā tiek:
1) izvērtētas tehniskās iespējas pieslēgties primāri pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Ja tas tehniski nav iespējams, tad sekundāri – uzstādīt siltumsūkņus vai citas ne-emisiju AER tehnoloģijas un tikai kā beidzamais risinājums tiek izskatīts - biomasas apkures katlu uzstādīšana;
2) izvērtēta ekonomiskā pamatotība - vērtējot konkrētā risinājuma potenciālās ieviešanas, kā arī lietošanas izmaksas, par ekonomiski nepamatotu risinājumu uzskatāms tāds risinājums, kas ir vismaz par 20 % dārgāks par citu iespējamo variantu;
3) izvērtēti juridiskie šķēršļi konkrētā risinājuma ieviešanai.

Investīcijas sasaiste un ietekme uz īstenojamo reformu:
1.2.1.1.i investīcija atbilst Eiropas Padomes ieteikumam “Par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu” Nr.(21) “Latvijas vides ilgtspēja ir atkarīga no sekmīgas virzības uz energoefektivitātes uzlabošanu, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas, īpaši attiecībā uz transportu un ēkām, un vides ilgtspējas apsvērumu integrēšanas ekonomikas nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē”.
1.2.1.1.i. investīcijas sasaiste ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem: sniedzot atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai, lai panāktu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, veicinās valsts enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas Eiropas Savienības noturībā un autonomijā.
Investīcijas sasaiste ar Zaļo dimensiju: 1.2.1.1.i. investīcija atbilst 100% klimata marķierim, jo tiks veikta vismaz vidēja atjaunošanas pakāpe un sasniegts vidēji vismaz 30% energopatēriņa samazinājums.
Stratēģiski svarīgi projekti: 1.2.1.1.i. investīcija ir Atveseļošanas fonda plānā identificēta kā stratēģiski svarīgi projekti, kuriem nepieciešama pastiprināta komunikācija. Sabiedrība “Altum” un Ekonomikas ministrija stratēģiski svarīgiem projektiem nodrošinās koordinētas komunikācijas aktivitātes ar Eiropas Komisiju. Atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā noteiktajam, tiks nodrošinātas koordinētas komunikācijas aktivitātes ar Eiropas Komisiju par šādām stratēģiski svarīgām aktivitātēm un projektiem: energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās, dzīvojamajās ēkās un uzņēmumos. Ekonomikas ministrija pirms 10 gadiem uzsāka kustību “Dzīvo siltāk”, apvienojot namu pārvaldnieku, būvmateriālu ražotāju, būvniecības uzņēmumu, finanšu sektora un valsts pārvaldes pārstāvjus kopīgu mērķu sasniegšanai, vienojoties par kopīgu darbu mājokļu atjaunošnas veicināšanai. Šīs kustības ietvaros mēs varam identificēt stratēģiski svarīgus projektus daudzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā (turpmāk – DME programma). Katru gadu notiek konkurss, kurā tiek izvērtētas un identificētas energoefektīvākas ēkas. Ar visu informāciju iespējams iepazīties tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

Vispārīgi programmas nosacījumi

Atbildīgā nozares ministrija: Ekonomikas ministrija.
Atbalsta veids: sabiedrības “Altum” aizdevums vai garantija, kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai, un atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai. Atbalsts tiks sniegts kā kombinētais finanšu instruments, sākotnēji daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai izsniedzot aizdevumu vai garantiju, un pēc projekta mērķu sasniegšanas izmaksājot kapitāla atlaidi, tas ir, aizdevuma pamatsummai piemērojot samazinājumu kapitāla atlaides apmērā.  
Atbalsta sniedzējs - sabiedrība “Altum”.
Atbalsta saņēmēji un gala labuma guvēji: dzīvokļu īpašnieki vai juridiskas personas, kuru īpašumā ir daudzdzīvokļu mājas.
Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji un pārvaldnieki var kļūt par sava apsaimniekojamā objekta, daudzdzīvokļu mājas, pilnvaroto personu, ja apsaimniekotājs vai pārvaldnieks ir ieguvis apsaimniekojamā objekta, daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku atbilstošu pilnvarojumu.

Energoservisa kompānijas ( turpmāk – ESKO) nodrošina projekta īstenošanas vadību, finansējuma piesaisti, projekta rādītāju sasniegšanu, bet pats neveic darbus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.
Šo noteikumu izpratnē pakalpojuma sniedzēji ir būvdarbu veicēji, būvuzraugi, un citi līdzīgi pakalpojumi.  ESKO sniedz labumus saskaņā ar Energoefektivitātes likumā noteikto. Atbalsta piešķiršanu (tai skaitā de minimis) un uzskaiti veic sabiedrība "Altum", bet ESKO darbojas kā starpnieks un projekta vadītājs, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta mērķu sasniegšanu, taču gala labuma guvēji ir dzīvokļi īpašnieki, tāpēc saņemtais atbalsts) tai skaitā de minimis atbalsts, ja attiecināms uz dzīvokļa īpašnieku) ir nododams tālāk dzīvokļu īpašniekiem.
ESKO var būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona šo noteikumu izpratnē projekta īstenošanas nodrošināšanai, bet līgums par ESKO izvēli tiks veikts ārpus šo MK noteikumu regulējuma un to var slēgt ESKO un dzīvokļu īpašnieku pilnvarotais pārstāvis.
Programmai pieejamais finansējums - 57 282 000 EUR, kuru 100% apmērā veido Atveseļošanas fonda finansējums.

Atbalsts paredzēts daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (ēkas, kurās ir vismaz 3 dzīvokļi), kas ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos un neatkarīgi no dzīvokļu īpašnieku skaita, tādējādi nodrošinot plašu potenciālo atbalsta saņēmēju loku, piemēram, uz atbalstu var pretendēt arī pašvaldības, kuru īpašumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. Lielākā daļa atbalsta saņēmēju šajā programmā ir plānoti dzīvokļu īpašnieki, kas neveic saimniecisko darbību un uz kuriem neattiecas valsts atbalsta nosacījumi. Gadījumos, ja atbalstam tiks pieteikta daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, kas pieder vienam īpašniekam, dzīvokļi šajā ēkā tiek izīrēti un tādējādi ēkas īpašnieks ir saimnieciskās darbības veicējs, uz to būs attiecināmi valsts atbalsta ierobežojumi, proti, saņemamais atbalsta apjoms ir ierobežots ar de minimis regulā noteikto apjomu (200 tūkst. EUR triju gadu periodā). Gadījumos arī, kad tikai ēkas daļa, t.i. atsevišķi dzīvokļu īpašumi tiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai, vai īpašnieks savu dzīvokli vai dzīvokļus izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, t.sk izīrēti, uz to attiecināmi valsts atbalsta nosacījumi.
Tiek plānots atbalstu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai sniegt kā kombinēto finanšu instrumentu, paredzot, ka, izpildot noteiktus nosacījumus (sasniedzot vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījumu projekta rezultātā), projektiem tiek piešķirta kapitāla atlaide līdz 49% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu apjoma. Par šo kapitāla atlaides apjomu tiek samazināta aizdevuma pamatsumma, tādējādi motivējot projektu iesniedzējus īstenot kvalitatīvus projektus un sasniegt vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījumu.
Projektu īstenošanai finansējumu varēs saņemt konkrētās dzīvojamās mājas vajadzībām atbilstošākajā veidā, kapitāla atlaidi kombinējot ar aizdevumu vai garantiju projekta īstenošanai:
Projektu finansējot ar komercbankas aizdevumu un šim aizdevumam piesaistot Altum garantiju;
Projektu finansējot ar Altum paralēlo aizdevumu, tas ir, projekta īstenošanai piesaistot gan komercbankas, gan Altum aizdevumu, un nodrošinot, ka Altum aizdevums ir vismaz kapitāla atlaides apjomā;
Projektu finansējot ar Altum aizdevumu vismaz kapitāla atlaides apjomā, ja projekta finansēšanai nav iespējams piesaistīt komercbankas aizdevumu.

Projekta īstenošanā atbalsta saņēmēji nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā, izņemot atbalsta saņēmēji, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē.
Tā kā programmā atbalsts tiek sniegts kā kombinētais finanšu instruments un uz kombinēto finanšu instrumentu atbalstu tiek piemēroti uz finanšu instrumentiem attiecināmie nosacījumi, kā arī 2017.gada 28.februāra noteikumi Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” nav attiecināmi uz tādu finansējumu, kas tiek piešķirts kā aizdevums, kas jāatmaksā atpakaļ pasūtītājam, noteikumu projekts paredz, ka projektu īstenotājiem nav jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru.
Programmas īstenošanā ir noteiktas prasības gan par izmaksu ekonomisko pamatotību, gan par prasībām interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas mazināšanai, kā arī lai nodrošinātu atbilstošu projektu risku vadību, tādēļ sabiedrība “Altum” vērtēs projektos veikto piegādātāju atlasi un veikto tirgus izpēti.

Tā kā DME projektu īstenošanā ir iesaistīti arī tādi projektu īstenotāji, kam ir jāpiemēro nevis MK noteikumu Nr. 104, bet Publiskā iepirkuma likuma prasības, tad, lai mazinātu administratīvo slogu DME projektu īstenotājiem, 2020.gada 30.aprīlī tika apstiprināti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), paredzot, ka pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām un ja tas tiek slēgts par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros, kuru administrē Altum.
Saskaņā ar FM skaidrojumu, PIL 5.panta 19.punktā noteiktā izņēmuma piemērošana ir atļauta arī no ANM finansētajā un citās turpmākajās atbalsta programmās daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, kuras administrēs ALTUM. Tādējādi, šīs programmas ietvaros tajos gadījumos, kad projektu īsteno pilnvarotā persona, kas ir pasūtītājs PIL izpratnē, tas piegādātāju atlasi neveic saskaņā ar PIL vispārīgajām prasībām, bet piemēro 5.panta 19.punktā noteikto izņēmumu un piegādātāju atlasi veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

Līgumos par projekta īstenošanu un par sadarbību ar sadarbības partneriem noteikts, ka projekta īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām”.

Altum un komercbanku sadarbība projektu finansēšanā

2014.-2020.gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodā īstenotajā DME programmā apmēram vienai ceturtajai daļai no īstenotajiem projektiem nav piešķirta sabiedrības "Altum" garantija vai aizdevums, taču lielākoties šo projektu īstenošanai kredītiestādes ir piesaistījušas garantijas no citiem avotiem, piemēram, Cosme garantijas (COSME ir Eiropas Savienības uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam). Tiek paredzēts, ka, līdzīgi kā esošajā DME programmā, arī no EAF finansētajā programmā vairums projektu tiks finansēti ar kredītiestāžu sniegtajiem aizdevumiem, kam piesaistīta sabiedrības "Altum" garantija. Kredītiestādes 2014.-2020. gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodā īstenotajā daudzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā sniedz savus aizdevumus gan projektu attiecināmajām, gan neattiecināmajām izmaksām un plāno tos sniegt arī EAF finansētajā programmā.

2014.-2020.gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodā īstenotajā DME programmā sabiedrība "Altum" ar aizdevumu finansēja tādas mājas, kuras dažādu iemeslu dēļ nevarēja saņemt aizdevumu pie kredītiestādēm, tas ir, apmēram 20% no īstenotajiem projektiem, tādējādi nodrošinot, ka sabiedrība "Altum" nekonkurē par projektu finansēšanu ar kredītiestādēm. Esošā prakse ir, ka kredītiestādes var izsniegt apliecinājumu, ka mājai var pieteikt aizdevuma saņemšanu sabiedrībā "Altum", vai arī, ja 20 darbdienu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas kredītiestādei aizdevuma saņemšanai šāds apliecinājums netiek izsniegts, tiek uzskatīts, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevuma saņemšanai sabiedrībā "Altum" un šāds apliecinājuma dokuments kredītiestādei nav jāizsniedz. Pilnvarotajai personai ir jāspēj sniegt pamatojums, kas apliecina, ka tā ir vērsusies ar aizdevuma pieteikumu kredītiestādē. Tādējādi kredītiestādei ir pietiekams laiks izvērtēt pieteikumu aizdevuma sniegšanai, kā arī netiek lieki kavēta alternatīvu finansēšanas avotu meklēšana projekta finansēšanai, ja konkrēto māju kredītiestāde dažādu iemeslu dēļ nefinansē. Līdzšinējā programmas īstenošanas pieredze liecina, ka šāds mehānisms ir pieņemams visām iesaistītajām pusēm un palīdz nodrošināt programmas mērķu sasniegšanu.
Ņemot vērā, ka no EAF finansējuma nav attiecināmas PVN izmaksas, taču projektu īstenotājiem nepieciešams finansējums, lai segtu PVN, šīs izmaksas projektos tiks iekļautas kā  izmaksas, kas nav attiecināmas finansēšanai no EAF. Izmaksas, kas nav attiecināmas finansēšanai no EAF, netiek iekļautas kapitāla atlaides aprēķinā, kā arī par aizdevumu tādu izmaksu segšanai, kas nav attiecināmas finansēšanai no EAF,  netiks sniegta sabiedrības “Altum” garantija. Projektos var rasties arī citas izmaksas, tai skaitā izmaksas par teritorijas labiekārtošanu vai pasākumiem, kas nav saistīti ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu un kas nav attiecināmas finansēšanai no EAF. Arī šādu izmaksu finansēšanai dzīvokļu īpašnieki varēs pieteikties aizdevumam sabiedrībā "Altum". Šie aizdevumi tiks izsniegti no sabiedrības "Altum" ārpus šīs programmas piesaistītā finansējuma, kas nav saistīts ar EAF un ERAF finansējumu. ES fondu 2014-2020 plānošanas periodā bankas ir sniegušas finansējumu neattiecināmo izmaksu segšanai ES fondu līdzfinansētajiem projektiem, kā arī sākot ar 2021.g., to piedāvā arī ALTUM.

Garantiju piešķiršana komercbanku finansētiem aizdevumiem

Sabiedrības “Altum” garantijas apmērs ir ierobežots (80% no aizdevuma) gan saskaņā ar de minimis regulā paredzēto nosacījumu, kad atbalstu garantiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, gan ņemot vērā Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā noteikto, tādējādi visās Altum programmās piemēro principu, ka garantija tiek ierobežota ar % no aizdevuma summas. Tāpat šāds ierobežojums ir noteikts, lai nodrošinātu, ka arī komercbankas uzņemas daļu riska par to finansētajiem darījumiem. Garantijas maksimālā summa tiek ierobežota, gan ievērojot de minimis regulā noteiktos ierobežojumus, gan ievērojot visās Altum programmās piemēroto principu, ka tiek noteikts maksimālais darījuma/projekta apjoms, arī atbilstoši programmu riska novērtējumam. Vienlaikus skaidrojam, ka DME programmā nav bijuši projekti, kuriem garantijas maksimālās summas ierobežojums būtu problemātisks un ka tāpēc projekts netiktu atbalstīts.
Izsniedzot Altum garantijas, valsts atbalsts nebūs kredītiestāžu līmenī, jo finansiālās priekšrocības tiks nodotas aizdevumu saņēmējiem:
-         garantijas likme ir 80% no kredītu summas;
-         līgumu ar Altum varēs slēgt ikviena kredītiestāde, kas vēlas kreditēt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektus un noslēgs ar sabiedrību “Altum” sadarbības līgumu;
-         finansiālās priekšrocības kredītiestāde nodos kredītu ņēmējiem pieejamāka finanšu pakalpojumu veidā, līdz ar to aizdevumu likme būs zemāka, nekā citiem aizdevumiem;
-         kredītiestāde uzņemsies risku katra darījuma līmenī vismaz 20% apjomā;
-         garantija tiks izmaksāta tikai atbilstoši faktiskajam pamatsummas atlikumam (netiks segtas citas kredītiestāžu izmaksas).
Ekonomiskās priekšrocības kredītiestāžu līmenī tiks izslēgtas, nodrošinot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu kredītiestāžu pieteikšanos; kredītiestādes veidos jaunus aizdevumu portfeļus no saviem resursiem; kredītiestādes risks katram darījumam nebūs mazāks par 20%. Līgumi tiks noslēgti ar vairākām kredītiestādēm, tādēļ kredītiestādes savstarpēji konkurēs ar aizdevuma procentu likmi un citām pakalpojuma atšķirībām.

Sabiedrība “Altum” piešķirs garantijas kredītiestāžu izsniegtajiem aizdevumiem dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai. Aizdevumiem, kuriem tiks piešķirtas garantijas, attiecināmās izmaksas un projektu īstenošanas nosacījumi ir tādi paši kā sabiedrības “Altum” izsniegtajiem aizdevumiem un kā noteikts MK noteikumu projektā. Garantiju varēs saņemt par aizdevumu attiecināmajām izmaksām un, ja kredītiestāde izsniegs aizdevumu arī  izmaksām, kas nav attiecināmas finansēšanai no EAF, piemēram, PVN vai teritorijas labiekārtošanas izmaksām, par šīm izmaksām garantija netiks piešķirta un tās jānošķir atsevišķā aizdevumā. Kredītiestādēm būs jānodrošina, ka ir izsekojami no aizdevuma veiktie maksājumi un nodalāmas projekta attiecināmās izmaksas un izmaksas, kas nav attiecināmas finansēšanai no EAF.

Sabiedrība “Altum” var pagarināt garantijas termiņu, nepārsniedzot noteikumos noteikto 20 gadu termiņu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) ja garantija tiek piešķirta bez de minimis atbalsta, tad to piešķir uz laiku, kas nepārsniedz 20 gadus (maksimālais termiņš, kas noteikts noteikumu projektā), taču, ja garantijas pieteikumā pieprasītā garantija tiek pieprasīta uz īsāku laiku, to piešķir uz īsāku laiku.
2) ja garantiju piešķir mājai, kur ir de minimis atbalsta saņēmēji, to piešķir uz de minimis regulā noteikto termiņu.
3) ja sākotnējās garantijas termiņš ir bijis mazāks par 20 gadiem, sabiedrība "Altum" var pagarināt garantijas termiņu saskaņā ar MK noteikumu projektā noteikto, taču nekādā gadījumā nepārsniedzot noteikumos noteikto 20 gadu termiņu un ievērojot de minimis prasības.

Atbalsta piešķiršana

Sabiedrība "Altum" izvērtē dzīvokļu īpašnieku aizdevuma atmaksāšanas iespējas, balstoties uz sabiedrības "Altum" iekšējiem noteikumiem, kuri būs saskaņā ar šo noteikumu prasībām,  ņemot vērā tostarp projekta izmaksas un finansēšanas avotus, risku analīzi, aizdevuma atmaksas nosacījumus, paredzamos aizdevuma maksājumus, kredītrisku un kredītvēsturi, kā arī citus aspektus, pēc līdzīgiem principiem kā to veic privātā sektora kredītiestādes.

Par atbalsta piešķiršanas dienu dzīvokļu īpašniekiem uzskatāma diena, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par aizdevuma vai garantijas piešķiršanu, kurā ir noteikts atbalsta maksimālais apjoms un maksimālā pieejamā kapitāla atlaide, tai skaitā par atbalstu tehniskās dokumentācijas piešķiršanai. Sabiedrības "Altum" lēmums nav administratīvs akts. Aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi vai paralēlo aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi sniedz sabiedrība "Altum", noslēdzot ar komersantu civiltiesisku līgumu. Garantijas piešķiršanas gadījumā sabiedrība “Altum” slēdz civiltiesisku līgumu par kapitāla atlaides saņemšanas nosacījumiem garantētajam aizdevumam.
Saimnieciskās darbības veicēja novērtēšanu pēc iekšējās kredītreitinga sistēmas veic sabiedrība "Altum".

Atbalstāmās darbības

Atbalstu var izmantot izmaksām, kas saistītas ar daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes uzlabošanu un pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu:
*būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās un koplietošanas telpās, tai skaitā logu un durvju nomaiņa, būvdarbi pagrabtelpās un bēniņos.
*daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide, tai skaitā nodrošinot individuālu siltuma uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālām prasībām;
Inženiersistēmu atjaunošana ietver pasākumus, kuri norādīti ēkas energosertifikātā, tai skaitā siltumapgādes sistēmas, ventilācijas atjaunošana. Nav atbalstāmi ieguldījumi fosilo enerģiju izmantojošās tehnoloģiskās iekārtās, piemēram, gāzes apkures katla atjaunošana, bet ir atbalstāma, piemēram, pāreja no gāzes apkures katla uz biomasas apkures katlu.
*mikroģenerācijas enerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunojamiem energoresursiem un enerģijas piegādi pašpatēriņam. Šī apakšpunkta izpratnē par pašpatēriņu uzskatām vismaz 80% no saražotās enerģijas izmantošana pašpatēriņam gada griezumā, kurus var piemērot tādi dzīvokļu īpašnieki, kas:
savu īpašumu neizmato saimnieciskās darbības veikšanai, t.sk. iznomāšanai;
savu īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, t.sk. nekustamo īpašumu attīstītāji, un tie kvalificējas kā saimnieciskās darbības veicēji.
*projekta autoruzraudzība un būvuzraudzība;
*projekta vadības izmaksas, nepārsniedzot 3% no projekta attiecināmajām izmaksām;
*citiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanai vienlaikus ar Noteikumu projekta 30.1.-30.5. apakšpunktā minētajiem pasākumiem.
Papildus pasākumi ietver darbības, kas nepieciešami pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas, lai nodrošinātu atbilstošu mājas tehnisko stāvokli, vai darbi, kas  nodrošina energoefektivitātes pasākumu ilgtspēju, piemēram, ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi bēniņos, tad, iespējams, jāveic arī bojātā jumta nomaiņa vai remonts, lai no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas tiktu gūts labums. Ja projekta ietvaros tiek veikti remontdarbi koplietošanas telpās, tad var veikt kosmētisko remontu koplietošanas telpās, lai atjaunotu vai uzlabotu tehnisko stāvokli un nodrošinātu ēkas ilgtspēju. Sabiedrība “Altum” veiks projektā plānoto un reāli veikto darbu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi.

Šo noteikumu 34.2. apakšpunkts nosaka, ka 80% iekārtu saražotā enerģija tiek izmantota pašpatēriņam gada griezumā. Ņemot vērā, ka līgumu slēgšanu nodrošinās juridiska persona, kurai šobrīd nav iespējas pieslēgt NETO sistēmu un nodrošināt elektroenerģijas uzkrājumu un iespēju izsekot patēriņam. Neto sistēmas nosacījumus nosaka Elektroenerģijas tirgus likuma 30.1 pants un Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumi Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”. Ņemot vērā iepriekš minēto tiek noteikts, ka saules paneļu uzstādīšana atļauta uz daudzīvokļu mājas jumta un saražotā elektroenerģija tiek patērēta koplietošanas enerģijas patēriņam.
Papildus, lai veiktu uzskaiti, jāuzstāda invertors, kurš uzkrās datus un ļaus pārbaudīt saražoto un patērēto elektroenerģiju. Visus aprēķinus par saražoto elektroenerģiju un patērēto, uzskaita daudzīvokļu mājas apsaimniekotajās ar kuru tiek noslēgts līgums. Apsaimniekotajam ir pienākums sniegt informāciju pilnvarotai personai par daudzīvokļu mājas saražoto un patērēto elektroenerģiju, kuru nodod sabiedrībai “Altum”.
Projekta pilnvarotā persona iesniedzot pieteikumu sabiedrības “Altum” tīmekļa vietnē, papildus iesniedz apliecinājumu, ka tiks nodrošināts 80% saražotās enerģijas pašpatēriņš.
Sabiedrība “Altum” pārbaudi veic pēc mājas nodošanas ekspluatācijā, pilvarotā persona iesniedzot dokumentāciju par gada griezumā patērēto un saražoto elektroenerģiju.

Projektu finansēšana tiks veikta, izmantojot finanšu instrumentus un gan gadījumos, kad projektu finansēšanai tiek piesaistīti komercbankas, gan Altum aizdevumi, tiek izvērtēts plānotais projektu ekonomiskais pamatojums un spēja veikt aizdevuma atmaksu. Arī dzīvokļu īpašnieki ir ieinteresēti, lai projekti tiktu īstenoti izmaksu ziņā pēc iespējas efektīvāk, jo tie uzņemas saistības par aizdevumu atmaksu uz pat 20 gadu periodu.
Lai vienkāršotu projektu īstenošanas procesu un samazinātu veicamo soļu skaitu projektu izvērtēšanā, noteikumu projektā noteiktas šādas prasības, lai nodrošinātu, ka veiktās investīcijas ir ekonomiski pamatotas:
Noteikta prasība veikt ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, lai nodrošinātu vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījumu, tādējādi ēkām jāveic kompleksi energoefektivitātes pasākumi;
Veicot ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas darbus, ir nepieciešams veikt arī citus pasākumus, kas tieši neveicina energoefektivitāti, taču bez kuru īstenošanas nevar tikt sasniegti plānotie energoefektivitātes ieguvumi – izmaksām par šiem darbiem ir noteikts ierobežojums 20% apmērā no projektu attiecināmajām izmaksām;
Papildus, projektu īstenotājiem arī jānodrošina, ka uz katriem projekta attiecināmo izmaksu 5 000 euro ir sasniegts primārās enerģijas ietaupījums – 1 MWh/gadā. 
Izmaksu ierobežojums uz ietaupītās enerģijas MWh ir noteikts, balstoties uz līdzšinējo DME programmas īstenošanas pieredzi un uzsvaru liekot uz izmaksu un sasniegtā enerģijas ietaupījuma attiecību. Ņemot vērā arī to, ka platības ziņā mazākām mājām (ar mazāku dzīvokļu skaitu) energoefektivitātes pasākumu izmaksas proporcionāli uz kvadrātmetru ir augstākas nekā mājām ar lielu dzīvokļu skaitu, lietderīgāk ir izmantot izmaksu ierobežojumu uz ietaupītās enerģijas vienību, kas ir ir objektīvāks rādītājs; turklāt šādi mājas tiek motivētas veikt kompleksu un dziļu renovāciju un sasniegt augstāku enerģijas ietaupījumu, kas pamato veiktās investīcijas.

Iesniedzamā dokumentācija

Pirms pieteikuma iesniegšanas kredītiestādē aizdevuma saņemšanai projekta īstenošanai, pilnvarotā persona  iesniedz sabiedrībā “Altum” pieteikumu kapitāla atlaides rezervēšanai. Iesniedzot šo pieteikumu, pilnvarotā persona pie nosacījuma, ja 2. – 5. punktos minētie dokumenti nav iesniegti Būvniecības informācijas sistēmā, iesniedz sabiedrībā “Altum”:
pilnvarotās personas pilnvarojumu pamatojošie dokumenti;  
ēkas energosertifikātu, ko izstrādājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā vai, kas izstrādāts un iesniegts BIS līdz 2021.gada 15.aprīlim. Energosertifikātam pievieno neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi un ēku energosertifikāciju, kas izstrādāts saskaņā ar 08.04.2021. Ministru kabineta noteikumu Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” 1.pielikumu;
ēkas pagaidu energosertifikātu, ko izstrādājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā;
būvspeciālistu sagatavotu tehniskās apsekošanas atzinumu, kas izstrādāts saskaņā ar spēkā esošo LBN 405-21 "Būvju tehniskā apsekošana" vai tehniskās apsekošanas atzinums, kas iesniegts būvvaldē līdz 2021. gada 14.jūnijam;
būvspeciālistu sagatavotu būvprojektu vai paskaidrojuma rakstu un darba organizācijas projektu saskaņā ar II un III grupas ēku atjaunošanas vai vienkāršotās atjaunošanas nosacījumiem atbilstoši ēku būvnoteikumiem vai ēkas fasādes apliecinājuma karti, kas iesniegta un akceptēta būvvaldē līdz 2022. gada 28. februārim;
apliecinājuma karti inženierbūvēm saskaņā ar atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem (ja attiecināms);
neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā novērtējums par ēkas būvprojektā, paskaidrojuma rakstā vai (ēkas fasādes apliecinājuma kartē – ja attiecināms)  ietverto risinājumu atbilstību šo noteikumu 64.2.apakšpunktā minētajā pārskatā ietvertajiem priekšlikumiem par pasākumiem ēkas energoefektivitātes uzlabošanai;
siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums;
siltumenerģijas piegādātāja izziņu par daudzdzīvokļu mājas siltumenerģijas patēriņu pārskatā par energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām norādītajā periodā (ja attiecināms);
projekta izdevumu kopsavilkumu par visām plānotajām projekta attiecināmajām izmaksām, un kontroltāmi, atbilstoši šo noteikumu 31.punktā norādītajam;
informāciju, kas pamato korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta novēršanas prasību ievērošanu un dubultā finansējuma neesamību;
apliecinājumu un informāciju, kas pamato plānoto darbību principus “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu;
mājas digitālās uzmērīšanas dokumentācija, ja tāda ir izstrādāta.

Šī iesniedzamā dokumentācija nodrošina, ka sabiedrībā “Altum” tiek iesniegti augstas gatavības un kvalitatīvi izstrādāti projekti, kuros arī neatkarīgs eksperts ir pārliecinājies par energoefektivitātes pasākumu atbilstību energosertifikātā paredzētajiem darbiem. Tiks samazināts laiks, kas tiek veltīts no dzīvokļu īpašnieku un to izvēlēto pakalpojumu sniedzēju, kā arī no sabiedrības “Altum” puses, lai veiktu vairākkārtējus precizējumus tehniskajos projektos, lai nodrošinātu to atbilstību normatīvajiem aktiem un nepieciešamajiem energoefektivitātes pasākumiem.  

Gan pieteikumu kapitāla atlaides rezervēšanai (un saistītos dokumentus), gan aizdevuma pieteikumu (un saistītos dokumentus) pilnvarotā persona iesniegs sabiedrībā “Altum”, izmantojot sabiedrības “Altum” klientu portālu - mans.altum.lv. Caur mans.altum.lv notiks arī sadarbība, komunikācija un visa dokumentu apmaiņa projekta īstenošanas laikā.

Sākotnējā projekta pieteikuma iesniegšana sabiedrībā “Altum”, pirms māja ir vērsusies komercbankā ar aizdevuma pieprasījumu, ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka pie komercbankām vēršas projekti, kas atbilst programmas nosacījumiem, tas ir, ir izstrādājuši kvalitatīvu tehnisko dokumentāciju un paredz sasniegt vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījumu, kā arī ir ievērojuši korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta novēršanas nosacījumus. Vienlaikus, ņemot vērā, ka māju pilnvarotajām personām vai projektu vadītājiem var būt atšķirīgs pieredzes līmenis un var atšķirties ilgums, kura laikā gan var spēt sekmīgi atlasīt būvniecības pakalpojumu sniedzējus, gan izpildīt komercbankas nosacījumus aizdevuma saņemšanai, vai, nesaņemot komercbankas aizdevumu, nepieciešams vērsties pēc sabiedrības “Altum” aizdevuma, šāds process palīdz mājām sākotnēji rezervēt finansējumu kapitāla atlaidei un tad saprātīgā termiņā izpildīt nosacījumus piegādātāju atlasei un aizdevuma saņemšanai, neraizējoties, ka kāds ātrāks projekts var paspēt izmantot programmā pieejamo finansējumu kapitāla atlaides finansēšanai.

Ņemot vērā situāciju būvniecības nozarē un būvniecības izmaksu pieaugumu, ir novērojams, ka, veicot piegādātāju atlasi, piedāvātās būvniecības izmaksas būtiski pārsniedz projektēšanas fāzē plānotās izmaksas. Lai preventīvi risinātu šo situāciju, noteikumu projekts paredz, ka, rezervējot kapitāla atlaidi, sabiedrībai “Altum” ir tiesības rezervēt lielāku summu kapitāla atlaidei nekā izriet no projekta kontroltāmes, lai nodrošinātu, ka mājai būs pieejams atbilstošs finansējuma apmērs. Faktiskais izmaksātais kapitāla atlaides apjoms būs atkarīgs no faktiski veiktajām būvniecības izmaksām un projekta attiecināmo izmaksu apjoma, tas ir, pēc projekta īstenošanas pabeigšanas izmaksātās kapitāla atlaides apjoms var būt mazāks nekā projektam rezervētās kapitāla atlaides apjoms, kas noteikts līgumā par projekta īstenošanu. Ja, izvēloties pakalpojumu sniedzējus, projekta attiecināmo izmaksu apjoms būs lielāks nekā sākotnējā pieteikumā norādītajā plānotajā izmaksu kopsavilkumā un kontroltāmē norādītais, tad izmaksu starpību starp kontroltāmē plānoto un projektam rezervēto kapitāla atlaides apjomu neuzskatīs par sadārdzinājumu, un šīs izmaksas būs attiecināmas finansēšanai šīs programmas ietvaros. Noslēdzot līgumu par projekta īstenošanu, tiks noteikts projekta attiecināmo izmaksu un atbilstošās kapitāla atlaides maksimālais apjoms.  Noteikumu projekts paredz arī noteikt termiņus, kādos dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai jānodrošina gan projekta dokumentācijas iesniegšana, kā arī noteikts pienākums iesniegt visu nepieciešamo informāciju atbalsta pieteikuma izvērtēšanai un projekta pabeigšanas izvērtēšanai. Termiņi tiek noteikti, lai nodrošinātu veiksmīgu projektu pieteikumu plūsmu un īstenošanu, veicinot, ka projekti tiek pabeigti laicīgi, tādējādi arī nekavējot atbalsta izmaksu dzīvokļu īpašniekiem, kā arī sabiedrībā “Altum” nekavējot AF finansējuma izmantošanu.

Pēc energoefektivitātes uzlabojošu pasākumu īstenošanas  pilnvarotā persona sabiedrībā “Altum” vai Būvniecības informācijas sistēmā iesniedz:
1. ēkas pagaidu energosertifikātu. Ēkas pagaidu energosertifikāts tiek precizēts pēc projekta pabeigšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā;
3. būvniecības izmaksu pamatojošo dokumentāciju.

Pirms kapitāla atlaides izmaksāšanas, sabiedrība “Altum” veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka mājā ir sasniegts vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījums un ir īstenoti plānotie būvniecības un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju pasākumi. Lai sasniegtu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas mērķus, ir svarīgi nodrošināt, ka energoefektivitātes pasākumi ir veikti kvalitatīvi, kā arī lai precizētais ēkas pagaidu energosertifikāts atbilst ēkā veiktajām darbībām. .

Termiņai efektīvākai projektu īstenošanas plūsmai

ANM investīcijas jāpabeidz līdz 2026. gada pirmajam pusgadam, tāpēc nepieciešamas nodrošināt savlaicīgu projekta īstenošanu.
Nodrošinot efektīvāku projekta īstenošanas plūsmu sabiedrība “Altum” sākotnējo atzinumu par kapitāla atlaides rezervēšanu projekta īstenošanai un kapitāla atlaides iespējamo maksimālo apmēru, ņemot vērā apjomu un projektu sarežģītību, atzinumu pieņemšana būs trīs mēnešu laikā pēc visu šo noteikumu 64. punktā minēto pamatojošo dokumentu saņemšanas. Pilnvarotās personas pienākums ir deviņu mēnešu laikā no atzinuma saņemšanas veikt piegādātāju atlasi, vienoties ar banku un sabiedrību “Altum” par projekta finansējumu un noslēgt līgumu ar sabiedrību “Altum”. Būvniecības veikšanai paredzamai no viens līdz diviem gadiem, pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā pilnvarotā persona iesniedz trīs mēnešu laikā sabiedrībā “Altum pamatojošo dokumentāciju, lai veiktu kapitāla atlaides izmaksāšanu.

Sabiedrība "Altum" lēmumu par kapitāla atlaides izmaksāšanu pieņem, ņemot vērā maksimālo kapitāla atlaides apjomu, kas noteikts līgumā ar pilnvaroto personu par projekta īstenošanu, un faktisko veikto projekta attiecināmo izmaksu apjomu.

Sabiedrība “Altum” lēmumu par kapitāla atlaides izmaksāšanu pieņem 3 mēnešu laikā pēc visu pamatojošo dokumentu saņemšanas.

Atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai

Atbalsta programmas ietvaros tiks sniegts   atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai. Pilnvarotā persona var pieteikties atbalstam tehniskās dokumentācijas sagatavošanai (granta formā) Noteikumu projekta 34. punktā noteiktās projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai:
*šīs izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās ne agrāk kā no 2020.gada 1.februāra (jāņem vērā, ka uz projektu iesnieguma atlases brīdi vai Atveseļošanas fonda plānā identificēto konkrēto projektu līgumu vai vienošanās noslēgšanas brīdī netiek atbalstītas jau pabeigtas darbības);
*atbalsta tehniskās dokumentācijas sagatavošanas saņemšanai dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību iesniedz pieteikumu tehniskās palīdzības saņemšanai vienlaikus ar pieteikumu sabiedrības “Altum” aizdevuma vai garantijas saņemšanai;
*atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai sedz 49% no projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, un ne vairāk kā 10 000 euro. Projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanas noteiktie ierobežojumi ir ņemot vērā līdzšinējo pieredzi par projektu izmaksām.

Gadījumos, kad ir saņemts grants tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, tomēr dažādu apsvērumu dēļ energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi nav īstenoti, saņemtais grants par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu nav jāatmaksā. Ekonomikas ministrijas ieskatā līdzekļu nelietderīgas izlietošanas risks ir zems, jo lai pieteiktos tehniskajai palīdzībai ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku lēmums, kas attiecīgi norāda uz to, ka dzīvokļu īpašnieki ir ieinteresēti realizēt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Pie nosacījuma, ja daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki lemj energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus īstenot citā atbalsta programmā, arī tad daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskās dokumentācijas izstrāde un energoefektivitātes darbu ieplānošana veicina (netieši) energoefektivitāti.

Sabiedrības “Altum” aizdevums

Dzīvokļu īpašnieki var pieteikties papildus sabiedrības "Altum" aizdevumam, kuram nav pieejama kapitāla atlaide, lai finansētu izmaksas, kas nav attiecināmas finansēšanai no EAF, un šo aizdevumu izmaksā no sabiedrības “Altum” līdzekļiem, kas nav saistīti ar Atveseļošanas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.
Lai saņemtu aizdevumu  pilnvarotā persona sabiedrībā "Altum" iesniegs Noteikumu projektā norādītos dokumentus, atbilstoši Noteikumu projekta 40. punktam. Dokumentācija, kas ir pieejama publiskajos reģistros un informācijas sistēmās un, kas nav uzskaitīta noteikumu projekta 40. punktā, un ir nepieciešama aizdevuma saņemšanas izvērtēšanai, tiks pārbaudīta publiskajos reģistros un informāciju sistēmās.

Sabiedrība “Altum” aizdevumu piešķir, ja:
*daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas parādsaistību apjoms par saņemtajiem pakalpojumiem (apsaimniekošanas, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi), kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, ir mazāks par 10 % no šo pakalpojumu rēķinu summas pēdējo 12 mēnešu laikā;
*dzīvokļu īpašniekiem ir pamatotas aizdevuma atmaksāšanas iespējas, kuru izvērtē sabiedrība “Altum”, ņemot vērā drošas finanšu vadības principu.    

Lai novērstu riskus par sabiedrības "Altum" iejaukšanos kredītiestāžu kreditēšanā:
*Noteikumu projektā ir noteikts, ka aizņēmējam, piesakoties sabiedrības "Altum" aizdevumam ir jāiesniedz arī kredītiestādes apliecinājums. Ja kredītiestāde nesniedz apliecinājumu 20 darbdienu laikā, uzskatāms, ka kredītiestāde ir apliecinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki vai saimnieciskās darbības veicējs var pieteikties aizdevumam sabiedrībā "Altum";
*aizņēmējam aizdevuma pieteikumā būs jāapraksta tā sadarbība ar komercbanku, norādot komercbanku, kurā tika iesniegts pieteikums, pieteikuma iesniegšanas datums un aizdevuma izskatīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas kredītiestādē datums, kā arī komunikācijas gaita ar kredītiestādi. Ja sabiedrība "Altum" konstatēs, ka kredītiestāde nav varējusi pieņemt lēmumu, jo potenciālais aizņēmējs nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus, sabiedrība "Altum" tai aizdevumu nepiešķirs un lūgs vērsties attiecīgajā kredītiestādē.
Sabiedrības “Altum” aizdevuma projekta īstenošanai atmaksas termiņš ir līdz 20 gadiem. Maksimālais aizdevuma apmērs projekta īstenošanai ir līdz 3 750 000 EUR.
Aizdevuma apmēra  maksimālie limiti ir noteikti ar rezervi, ņemot vērā vidējās projektu izmaksas DME programmā (460 tūkst. EUR 2014.-2020.gada plānošanas periodā, vidējais mājas dzīvokļu skaits 37 dzīvokļi), taču paredzot, ka atsevišķos gadījumos programmā var tikt pieteiktas arī lielās daudzdzīvokļu mājas ar 100 un vairāk dzīvokļiem.  

Komercdarbības atbalsta nosacījumi

De minimis atbalsta saņēmēji ir dzīvokļu īpašnieki, kuru dzīvokļa īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā un dzīvokļa īpašnieki pretendē uz atbalstu, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Komercdarbības atbalsta saņēmēji ir tikai fiziskas vai juridiskas personas, kas savu nekustamo īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, kam atbalsts kvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
De minimis atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr.  1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr.  1407/2013).
Par saimniecisko darbību nav uzskatāma daudzdzīvokļu mājā esošo:
*neprivatizēto pašvaldībām piederošo dzīvokļu izīrēšana, biedrību un nodibinājumu īpašumā esošu dzīvokļu izīrēšana, īres tiesisko attiecību uzsākšana vai dzīvokļu uzturēšana, lai tos izīrētu atbilstoši vienam no šādiem likumiem:
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļai “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”, kura kvalificējās kā pašvaldības saimnieciskā darbība un attiecīgi ir jāvērtē atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles normām un jāpiemēro attiecīgais komercdarbības atbalsta regulējums;
likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām";
likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju";
*nedzīvojamo platību iznomāšana vai nodošana lietošanā pašvaldības vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu;
*nedzīvojamo platību izmantošana pašvaldības vai valsts funkciju nodrošināšanai, tai skaitā, ja funkciju nodrošināšanas ietvaros tiek sniegti maksas pakalpojumi, vai sabiedriskā labuma organizāciju lietošanai, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;

Formulējums "pasludināts maksātnespējas process" aptver arī tādus maksātnespējas stāvokļa risinājumus kā bankrots, sanācija un mierizlīgums, līdz ar to aptver arī tos maksātnespējas procesus, kas pasludināti saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un Maksātnespējas likumu, kas bija spēkā līdz 2010. gada 1. novembrim”.
Noteikumu projekta 77.1. apakšpunktā ietvertais nosacījums “vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru” tiek pārbaudīts, balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu, t.sk. šāda apliecinājuma iesniegšana ir paredzēta sabiedrības “Altum” programmas nosacījumos un iesniegto projektu pārbaudes lapās.

Ekonomikas ministrijas un sabiedrības “Altum” sadarbība

Ekonomikas ministrija ar sabiedrību “Altum” slēgs savstarpēju līgumu par sadarbību un programmas ieviešanas koordinēšanu. Līgumā tiks noteikts:
 - funkciju sadalījums, Ekonomikas ministrijas un sabiedrības “Altum” pienākumi, tiesības un atbildība;
 - kārtība, kādā sabiedrībai “Altum” būs pieejams finansējums programmas īstenošanai;
 - datu un dokumentu uzkrāšanas un pieejamības kārtība. Datu ievades un pārbaudes kārtība vadības informācijas sistēmā (Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā - KP VIS), tai skaitā atrunājot termiņus datu ievadei. Informācijas aprites kārtība starp Ekonomikas ministriju un sabiedrību “Altum”, tai skaitā atskaišu sniegšanas un pārbaužu veikšanas kārtība;
 - līguma darbības laiks, tā grozīšanas un izbeigšanas kārtība, kā arī strīdu izšķiršanas kārtība.
Svarīgākās Ekonomikas ministrijas funkcijas:
 - nodrošināt Atveseļošanas fonda plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju atbilstošu īstenošanu (tai skaitā to uzraudzību un risku pārvaldību);
 - veikt kontroles sistēmas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību;
 - nodrošināt Atveseļošanas fonda plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju atskaites punktu un mērķu sasniegšanu;
 - nodrošināt, ka sabiedrība “Altum” ievēro ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu saistītās prasības. Ja tiek konstatēts, ka minētās prasības netiek ievērotas, tad veikt attiecīgas korektīvās darbības.
Svarīgākās sabiedrības “Altum” funkcijas:
 - īstenot programmu atbilstoši attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem un līgumam ar Ekonomikas ministriju;
 - nodrošināt programmas īstenošanas datu ticamību, izsekojamību, pamatotību. Kā arī nodrošināt piekļuvi ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu saistītajai informācijai Ekonomikas ministrijai un citām uzraugošajām iestādēm;
 - nodrošināt komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu (ja attiecināms);
 - ievadīt vadības informācijas sistēmā (KP VIS) informāciju Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas pusgada progresa ziņojumam un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai.

Pieeja datiem valsts informācijas sistēmās

MK Noteikumu projekts paredz, ka sabiedrībai “Altum” ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams investīcijas īstenošanai un atbalsta sniegšanai komersantiem šo noteikumu ietvaros, tostarp atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulai (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu. Lai arī parasti attiecīgs nosacījums ir nosakāms augstāka spēka normatīvajā aktā, ANM gadījumā nav likuma, tāpēc kā piemērots normatīvais akts, kurā noteikt šīs tiesības, ir MK Noteikumu projekts.
 
Sabiedrībai "Altum" kā finansējuma saņēmējam ir pienākums piešķirt un nodrošināt programmas finansējuma ieguldījumu tālāk gala saņēmējiem. Veicot pārbaudes ir nepieciešams gūt pārliecību par virkni nosacījumu atbilstību,  izmantojot valsts informācijas sistēmas par gala saņēmēju, tā juridisko statusu, finanšu informāciju, datu ticamību par personas datiem,  tā saistībām, u.t.t. Finansējuma saņēmējs šajās programmās veic līdzvērtīgu izvertējumu kā citas ANM plāna ieviešanā iesaistītas institūcijas un ir atbildīgs par atbilstošu finansējuma piešķiršanu.
Izvērtēšana ir būtisks elements, lai nodrošinātu atbalsta saņemšanas noteikumiem atbilstošus projektus un novērstu neatbilstības riskus. Visiem finansējuma saņēmējiem, kuriem caur Ministru kabineta noteikumiem tiek uzdots pienākums piešķirt atbalstu, būtu jābūt vienādām iespējām un nosacījumiem izmantot valsts atbalsta sistēmas. Nebūtu pieļaujams, ka uzraugošās iestādes ir labāk informētas par projekta riskiem, kā Finansējuma saņēmējs, kuram pieeju attiecīgākajiem resursiem nav. 
Datubāzes, kuras izmanto sabiedrība “Altum”:
(1) Uzņēmumu reģistra pārziņā esošie reģistri: Uzņēmumu reģistrs/Komercreģistrs /Maksātnespējas reģistrs/ Laulības līgumu reģistrs
Nepieciešamie dati:
- Subjekta pamata informācija, dalībnieki, amatpersonas, PLG;
- Fiziskai persona - dalībnieks, amatpersona, PLG;
- Statūti;
- Maksātnespējas reģistrs;
- Laulības līgumu reģistrs.
(2) Zemesgramata.lv;
(3) Kadastrs.lv;
(4) PMLP datu bāze:
- Iedzīvotāju reģistrs
- Nederīgo dokumentu reģistrs.
- Deklarētā adrese.
- Laulības šķiršanas reģistrs
- Mirušo personu pārbaude
- Nerezidentu uzturēšanās atļauju informācija
- Personas kodu maiņa
- Personas koda atbilstība personai.
 (5) CSDD datu bāze;
 (6) Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze, nepieciešamie dati:
- Nodokļu parādu informācija (t.sk. saimnieciskās darbības veicējiem). Atbalsta piešķiršanas brīdī informācija par komersanta parādiem tiks pārbaudīta  izmantojot VID publiskojamā datu bāzē sniegto informāciju
- Politiski nozīmīgas personas (PEP) datu struktūras (informācija tiks iegūta izmantojot VID publiskojamā datu bāzē sniegto informāciju).
 (7)Sodu reģistrs.
Daļa datu sabiedrībai nav pieejama, piemēram:
 - Pieeja VID datu noliktavām tādā līmenī, kā tas tiks nodrošināts citām ANM programmu administrēšanā iesaistītām valsts institūcijām, piemēram, CFLA, Finanšu ministrijai, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju sabiedrībai “Altum” īstenot programmu nosacījumu atbilstības pārbaudes projekta un klienta līmenī- interešu konfliktu pārbaudes, MVK statusa noteikšanai, finanšu rādītāju izvērtēšanai, rādītāju uzskaitei par uzņēmumu darbiniekiem pirms un pēc investīcijas;
 - Pieeja Arachne un Orbis datu bāzei tādā līmenī, kā tas tiks nodrošināts citām ANM programmu administrēšanā iesaistītām valsts institūcijām, piemēram, CFLA, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju sabiedrībai “Altum” īstenot programmu nosacījumu atbilstības pārbaudes projekta un klienta līmenī.
Savukārt daļa datu, ko sabiedrība “Altum” izmanto ir pieejami, bet par maksu. Sabiedrība “Altum” nodrošinās, ka dati, kas saņemti bez maksas tiks izmantoti tikai tām programmām, kurās sabiedrības “Altum” bezmaksas pieejas tiesības ir paredzētas.

Lai sabiedrība “Altum” varētu izmantot tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams investīcijas īstenošanai un atbalsta sniegšanai komersantiem šo noteikumu ietvaros, ja nepieciešams jānoslēdz vienošanās ar attiecīgajiem valsts informāciju sistēmu turētājiem (iestādēm), t.sk., par nepieciešamo datu apjomu un pieejas veidu (saslēgums, lietotāja tiesības, informācijas pieprasījumi vai citādi), kā arī atsevišķos gadījumos var būt nepieciešami papildu grozījumi attiecībā uz normatīvo regulējumu, piemēram, MK noteikumiem, ar kuriem noteikts attiecīgo iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis, vai citiem tiesību aktiem, kuros noteikti ierobežojumi datu izmantošanai vai datu izmantošanai par maksu vai bez maksas.

Biedrību un nodibinājumu iesaiste investīcijas ieviešanā

Biedrības ir viena no programmas mērķa grupām, jo dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumus visbiežāk īsteno dzīvokļu īpašnieku biedrības pašas, vai arī šīs biedrības pilnvaro ēkas apsaimniekotājus veikt nepieciešamos energoefektivitātes pasākumus. Dzīvokļu īpašnieku iesaiste sava īpašuma, tai skaitā kopīpašuma, apsaimniekošanā, veidojot dzīvokļu īpašnieku biedrības un pārņemot savas mājas, ir viens no Latvijas mājokļu politikas mērķiem, kas tiek mērķtiecīgi īstenots jau vairākus gadus.

Investīcijas sasaiste, sinerģija un demarkācija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām

Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem valsts atbalsta programmas tiek īstenotas jau kopš 2009.gada, tādējādi ANM programma ir loģisks turpinājums valsts atbalsta programmām energoefektivitātes veicināšanai, turklāt pēc ANM investīciju veikšanas atbalstu dzīvojamo ēku energoefektivitātei plānots turpināt sniegt, izmantojot ERAF finansējumu.
Sniedzot atbalstu programmas ietvaros, Altum veiks gan atbalstīto māju apsekošanu projekta īstenošanas vietā, gan salīdzinās informāciju par īstenotajiem projektiem iepriekšējās DME programmas ietvaros, lai pārliecinātos, ka projekts par tām pašām plānotajām atbalstāmajām darbībām nav saņēmis atbalstu citu programmu ietvaros. Esošajā DME programmā 2022., 2023. gadā turpināsies jau iesniegto projektu īstenošana un jauni projekti netiek pieņemti, savukārt 2021.-2027.gada ERAF programmā projektu pieņemšanu plānots sākt pēc tam, kad būs izmantoti ANM resursi, tādējādi tiek veikta programmu demarkācija.
Citās šobrīd esošajās vai plānotajās energoefektivitātes paaugstināšanas programmās ir atšķirīga mērķa grupa – piemēram, privātmājas, valsts vai pašvaldību nedzīvojamās ēkas, uzņēmumiem piederošas nedzīvojamās ēkas, līdz ar to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātei finansējums ir pieejams tikai šajā programmā.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
1.2.1.1.i.investīcijas ieviešanas modelim piedāvāti dažādi alternatīvi risinājumi un tie vairākkārt izdiskutēti ar nozares pārstāvjiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki
Ietekmes apraksts
Atbalsts tiks sniegts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuru sniedz aizdevuma vai garantijas, kapitāla atlaides aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai, un tehniskās palīdzības tehniskās dokumentācijas izstrādei veidā.
Juridiskās personas
  • Būvniecības nozare (t.sk. būvniecības uzņēmumi), pašvaldības, biedrības, kapitālsabiedrības, kas ir iesaistītas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Ietekmes apraksts
Juridiskām personām Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināts vietējo būvmateriālu pieprasījums

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Tiks nodrošinātas darba vietas

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
17 184 600
0
28 641 000
11 456 400
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
17 184 600
0
28 641 000
11 456 400
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
17 184 600
0
28 641 000
11 456 400
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
17 184 600
0
28 641 000
11 456 400
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākumam plānotais kopējais publiskais finansējums ir 57 282 000 euro, ko 100% apmērā veido EAF finansējums.
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Plānots, ka pieteikšanās uz 1.2.1.2.i.1. pasākumam pieejamo finansējumu būtu iespējama 2022. gadā. Finansējuma apguve tiek plānota otrajā gadā, t.i. 2023. gadā 30 % apmērā no pieejamā finansējuma, kas būtu 17 184 600 euro – apstiprināto projektu attiecināmo izdevumu apjoms. Savukārt vislielākā aktivitāte un apguve plānota 2024. gadā 50 % apmērā, nodrošinot projektu apstiprināšanu un līgumu slēgšanu 28 641 000 euro apmērā.  2025. gadā plānotais finansējums – 20 % no kopējā finansējuma, t.i. 11 456 400 euro.
1.2.1.2.1.i. apakšinvestīcijas izdevumu attiecināmības termiņš ir līdz 2026. gada 31. augustam.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu Ekonomikas ministrija lūgs pārdalīt no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. panta.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
58. panta 5. punkts
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. panta.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 24. punkts
Noteikumu projekta 41.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikums
Noteikumu projekta 41.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce
Noteikumu projekta 77. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.panta 1. un 2. punkts un 3.panta 2. punkts
Noteikumu projekta 70.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 71. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 73. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. panta 6. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 69.4 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Vispārīga atsauce
Noteikumu projekta 64. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. panta 6. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 69.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 69.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 70.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 75. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Vispārīga atsauce
Noteikumu projekta 78. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.panta 1.punkta "a", "b" un "c" apakšpunkti
Noteikumu projekta 72. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
"Attīstības finanšu institūcija Altum" AS, Finanšu ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas enerģētikas aģentūra, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks"
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācija, Latvijas saules kolektoru asociācija, Latvijas būvnieku asociācija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības rezultātā no iesaistītajām institūcijām tika saņemti priekšlikumi un iebildumi. Sniegtie priekšlikumi un iebildumi konceptuāli izdiskutēti ar katru iesaistīto pusi. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
  • Ekonomikas ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar 1.2.1.1.i. investīciju tiks sekmēta viena no Nacionālā attīstības plāna mērķu izpildēm: esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilstu augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Māju renovācija labvēlīgi ietekmē pašvaldību teritoriju attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiek samazināts enerģijas patēriņš, būvniecībā tiek izmantoti energoefektīvi materiāli.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
1.2.1.1.i.investīcijas ietvaros līdz 2026.gada 31.augustam kopējais primārās enerģijas samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti ir 14 423 MWh/gadā.
1.2.1.1.i. investīcijas ietvaros sasniedzamais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums 1 358 t CO2 ekv/gadā.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi