24-TA-1630: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Dabas parka "Riežupe" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta otrā daļa, 14. panta otrā daļa un 17. panta otrā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Dabas parka "Riežupe" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumu projekts) precizē dabas parka "Riežupe" (turpmāk - dabas parks) teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, pamatojoties uz apstiprinātajā dabas parka dabas aizsardzības plānā iekļautajiem priekšlikumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Izveidošana, apraksts, dabas aizsardzības plāns, esošais regulējums
Dabas parks "Riežupe" dibināts 1977. gadā. Dabas parks „Riežupe” atrodas Latvijas rietumu daļā un ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā. Dabas parka platība, atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmā pieejamajai informācijai, ir 450.52 ha.
Dabas parks izveidots Riežupes ielejā sastopamo dabas un ainavisko vērtību aizsardzībai. Nozīmīga teritorija aizsargājamo mežu biotopu un upju straujteču, kā arī ar tiem saistīto Latvijā un Eiropā aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu aizsardzības kontekstā. Dabas parka teritorijā izvietotais aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis “Riežupes smilšu alas” ir Latvijā garākā alu sistēma. Lai gan alu labirinta izcelsme ir mākslīga, tomēr tā ir nozīmīgs objekts zinātniskiem pētījumiem (stratigrāfijas, ģeomorfoloģijas, hidroģeoloģijas), sugu (īpaši sikspārņu koloniju) aizsardzības nodrošināšanā, kā arī ainaviski vērtīgu dabas un cilvēka radītu veidojumu saglabāšanā.
Pašreiz spēkā ir Ministru kabineta 2012. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kas nosaka vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību.
Ar Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 „Noteikumi par dabas parkiem” apstiprinātas dabas parka „Riežupe” robežas - 10. pielikums.
2005. gada 15. septembrī ar grozījumiem likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas liegums ir iekļauts Natura 2000 teritoriju tīklā kā B tipa teritorija (teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).
2. Dabas vērtības
- Dabas parka teritorijā ir reģistrēti 11 Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi ar kopējo platību 229,78 ha, kas ir 51 % no kopējās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Kā galvenās dabas parkā kvalificējošās vērtības ir ES nozīmes aizsargājamie biotopi 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi, 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, 9180* Nogāžu un gravu meži, 91E0* Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži), kā arī īpaši aizsargājamās sugas platgalve Cottus gobio, upes nēģis Lampetra fluviatilis, strauta nēģis Lampetra planeri, Eirāzijas ūdrs Lutra lutra, biezā perlamutrene Unio crassus, kā arī dzeņveidīgie putni un apodziņš Glaucidium passerinum.
- Dabas parkā sastopami pieci ES nozīmes aizsargājamie mežu biotopi: 9010* Veci vai dabiski boreālie meži, 9080* Staignāju meži, 9160 Ozolu meži (ozolu, liepu un skābaržu meži), 9180* Nogāžu un gravu meži, 91E0* Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži). Kopējā ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu platība dabas parka teritorijā – 210,96 ha jeb 46,83 % no teritorijas kopplatības.
Būtiska nozīme vairāku Eiropas mērogā aizsargājamo sugu saglabāšanā ir dabas parka teritorijā sastopamajiem Riežupes straujteču posmiem, kas atbilst ES nozīmes aizsargājamajam biotopam 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi. Šis biotops dabas parka teritorijā aizņem 3,92 ha jeb 0,87 % no teritorijas kopējās platības.
- Dabas parka teritorijā dabisko zālāju biotopi sastopami galvenokārt nelielu fragmentu veidā teritorijas ziemeļrietumu, vidusdaļā un austrumu daļā. Zālāji kopumā aizņem tikai 13,06 ha lielu platību (2,90 % no visas teritorijas). Dabas parkā līdz šim reģistrēts tikai viens īpaši aizsargājamo zālāju biotops: 6210 Sausi zālāji kaļķainās augsnēs.
- Dabas parkā nav sastopami lieli purvu masīvi, tomēr šeit ir konstatēti avoksnāju biotopi ar tiem raksturīgu hidroloģisko režīmu un augāju. Teritorijā kopumā konstatēti divi ES nozīmes aizsargājamie purvu biotopi: 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, kā arī 7220* Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus.
- Dabas parka teritorijā kopumā konstatētas 75 īpaši aizsargājamās sugas – no tām 25 vaskulāro augu, četras ķērpju, viena sūnu, viena sēņu, 11 zīdītājdzīvnieku, 15 bezmugurkaulnieku, trīs zivju, kā arī 12 īpaši aizsargājamas putnu sugas.
3. Zemes īpašumu piederība
Dabas parka teritorija sastāv no 29 zemes vienībām. Lielākā daļa (322,40 ha jeb 71,56 %) no visām dabas parka teritorijā ietilpstošajām zemēm pieder valstij (lielākoties valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldībā), 113,31 ha jeb 25,15 % pieder fiziskām personām, 12,34 ha jeb 2,74 % no visas parka teritorijas pieder juridiskām personām, savukārt 2,47 ha jeb 0,55 % pieder Kuldīgas novada pašvaldībai.
Dabas parkā ir sekojoši zemes lietošanas veidi (klasifikācija atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumiem Nr. 562 “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem”):
Ir izstrādāts dabas parka "Riežupe" dabas aizsardzības plāns (turpmāk - dabas plāns), plāns izstrādāts laika posmam no 2020. gada līdz 2031. gadam. Dabas aizsardzības plāns tika izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 686 „Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”, kas paredz sabiedrības informēšanu, gan periodiskajos laikrakstos, gan kontakt sanāksmju veidā (informatīvās sanāksmes, uzraudzības grupas), kā arī plāna izstrādē iesaistot fiziskās un juridiskās personas.
Dabas parks "Riežupe" dibināts 1977. gadā. Dabas parks „Riežupe” atrodas Latvijas rietumu daļā un ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā. Dabas parka platība, atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmā pieejamajai informācijai, ir 450.52 ha.
Dabas parks izveidots Riežupes ielejā sastopamo dabas un ainavisko vērtību aizsardzībai. Nozīmīga teritorija aizsargājamo mežu biotopu un upju straujteču, kā arī ar tiem saistīto Latvijā un Eiropā aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu aizsardzības kontekstā. Dabas parka teritorijā izvietotais aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis “Riežupes smilšu alas” ir Latvijā garākā alu sistēma. Lai gan alu labirinta izcelsme ir mākslīga, tomēr tā ir nozīmīgs objekts zinātniskiem pētījumiem (stratigrāfijas, ģeomorfoloģijas, hidroģeoloģijas), sugu (īpaši sikspārņu koloniju) aizsardzības nodrošināšanā, kā arī ainaviski vērtīgu dabas un cilvēka radītu veidojumu saglabāšanā.
Pašreiz spēkā ir Ministru kabineta 2012. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kas nosaka vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību.
Ar Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 „Noteikumi par dabas parkiem” apstiprinātas dabas parka „Riežupe” robežas - 10. pielikums.
2005. gada 15. septembrī ar grozījumiem likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas liegums ir iekļauts Natura 2000 teritoriju tīklā kā B tipa teritorija (teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).
2. Dabas vērtības
- Dabas parka teritorijā ir reģistrēti 11 Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi ar kopējo platību 229,78 ha, kas ir 51 % no kopējās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Kā galvenās dabas parkā kvalificējošās vērtības ir ES nozīmes aizsargājamie biotopi 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi, 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, 9180* Nogāžu un gravu meži, 91E0* Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži), kā arī īpaši aizsargājamās sugas platgalve Cottus gobio, upes nēģis Lampetra fluviatilis, strauta nēģis Lampetra planeri, Eirāzijas ūdrs Lutra lutra, biezā perlamutrene Unio crassus, kā arī dzeņveidīgie putni un apodziņš Glaucidium passerinum.
- Dabas parkā sastopami pieci ES nozīmes aizsargājamie mežu biotopi: 9010* Veci vai dabiski boreālie meži, 9080* Staignāju meži, 9160 Ozolu meži (ozolu, liepu un skābaržu meži), 9180* Nogāžu un gravu meži, 91E0* Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži). Kopējā ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu platība dabas parka teritorijā – 210,96 ha jeb 46,83 % no teritorijas kopplatības.
Būtiska nozīme vairāku Eiropas mērogā aizsargājamo sugu saglabāšanā ir dabas parka teritorijā sastopamajiem Riežupes straujteču posmiem, kas atbilst ES nozīmes aizsargājamajam biotopam 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi. Šis biotops dabas parka teritorijā aizņem 3,92 ha jeb 0,87 % no teritorijas kopējās platības.
- Dabas parka teritorijā dabisko zālāju biotopi sastopami galvenokārt nelielu fragmentu veidā teritorijas ziemeļrietumu, vidusdaļā un austrumu daļā. Zālāji kopumā aizņem tikai 13,06 ha lielu platību (2,90 % no visas teritorijas). Dabas parkā līdz šim reģistrēts tikai viens īpaši aizsargājamo zālāju biotops: 6210 Sausi zālāji kaļķainās augsnēs.
- Dabas parkā nav sastopami lieli purvu masīvi, tomēr šeit ir konstatēti avoksnāju biotopi ar tiem raksturīgu hidroloģisko režīmu un augāju. Teritorijā kopumā konstatēti divi ES nozīmes aizsargājamie purvu biotopi: 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, kā arī 7220* Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus.
- Dabas parka teritorijā kopumā konstatētas 75 īpaši aizsargājamās sugas – no tām 25 vaskulāro augu, četras ķērpju, viena sūnu, viena sēņu, 11 zīdītājdzīvnieku, 15 bezmugurkaulnieku, trīs zivju, kā arī 12 īpaši aizsargājamas putnu sugas.
3. Zemes īpašumu piederība
Dabas parka teritorija sastāv no 29 zemes vienībām. Lielākā daļa (322,40 ha jeb 71,56 %) no visām dabas parka teritorijā ietilpstošajām zemēm pieder valstij (lielākoties valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldībā), 113,31 ha jeb 25,15 % pieder fiziskām personām, 12,34 ha jeb 2,74 % no visas parka teritorijas pieder juridiskām personām, savukārt 2,47 ha jeb 0,55 % pieder Kuldīgas novada pašvaldībai.
Dabas parkā ir sekojoši zemes lietošanas veidi (klasifikācija atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumiem Nr. 562 “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem”):
| Zemes lietošanas veidi | Platība (ha) | % daudzums no kopējās platības |
| Mežs | 406.48 | 90.22 |
| Pārējās zemes | 26.31 | 5.84 |
| Ūdens objektu zeme | 8.01 | 1.78 |
| Lauksaimniecībā izmantojamā zeme | 7.61 | 1.69 |
| Zeme zem ceļiem | 1.57 | 0.35 |
| Zeme zem ēkām un pagalmiem | 0.55 | 0.12 |
| Kopā: | 450.52 | 100 |
| Zemes īpašuma piederības forma | Platība (ha) | % daudzums | Zemes vienību skaits |
| Valsts | 322.40 | 71.56 | 5 |
| Fiziska persona | 113.31 | 25.15 | 16 |
| Juridiska persona | 12.34 | 2.74 | 1 |
| Pašvaldība | 2.47 | 0.55 | 7 |
| Kopā: | 450.52 | 100 | 29 |
Ir izstrādāts dabas parka "Riežupe" dabas aizsardzības plāns (turpmāk - dabas plāns), plāns izstrādāts laika posmam no 2020. gada līdz 2031. gadam. Dabas aizsardzības plāns tika izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 686 „Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”, kas paredz sabiedrības informēšanu, gan periodiskajos laikrakstos, gan kontakt sanāksmju veidā (informatīvās sanāksmes, uzraudzības grupas), kā arī plāna izstrādē iesaistot fiziskās un juridiskās personas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Dabas parkā pašreiz nav izdalīts funkcionālais zonējums un tā aizsardzība un izmantošana ir noteikta vispārējā kārtībā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Dabas parks nav viengabalaina teritorija - dabas parkā atrodas īpaši izsargājami biotopi un sugas kā arī dabas parks tiek izmantots kā saimnieciskajai darbībai tā rekreācijai, līdz ar to saskaras dažādas sociāli-ekonomiskās intereses, un ir nepieciešams noteikt funkcionālo zonējumu. Dabas parkam līdz šim nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Risinājuma apraksts
Dabas plāna izstrādes laikā ir izdalītas trīs funkcionālās zonas:
- dabas lieguma zona (295,53 ha);
- dabas parka zona (152,24 ha);
- neitrālā zona (2,75 ha).
Dabas parka teritorijā ietilpstošos Kuldīgas novada pašvaldības ceļus nodalījuma joslas platumā iekļaut neitrālajā zonā. Iekļaušana neitrālajā zonā atvieglos šo ceļu turpmāku uzturēšanu un pārbūvi nepieciešamības gadījumā.
Dabas lieguma zonā tiek iekļautas visus ES nozīmes aizsargājamie meži, tekošu saldūdeņu un purvu biotopi. Atbilstoši pašreizējam normatīvajam regulējumam, dabas parkā ietilpstošajiem aizsargājamo mežu biotopiem nav nodrošināta pietiekama aizsardzība, jo, atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, dabas parka zonā ir atļauta galvenā cirte. Lai mazinātu mežu fragmentāciju, dabas lieguma zonā tiek iekļautas arī aizsargājamo mežu biotopu vienlaidus platībās izvietotās mežaudzes, kas vēl nekvalificējas aizsargājamo mežu biotopu kvalitātes kritērijiem, tomēr, nodrošinot neiejaukšanās režīmu, tiktu uzlabota to ekoloģiskā vērtība un strukturālā daudzveidība.
Pārējā dabas parka teritorija tiek noteikta kā dabas parka zona.
- dabas lieguma zona (295,53 ha);
- dabas parka zona (152,24 ha);
- neitrālā zona (2,75 ha).
Dabas parka teritorijā ietilpstošos Kuldīgas novada pašvaldības ceļus nodalījuma joslas platumā iekļaut neitrālajā zonā. Iekļaušana neitrālajā zonā atvieglos šo ceļu turpmāku uzturēšanu un pārbūvi nepieciešamības gadījumā.
Dabas lieguma zonā tiek iekļautas visus ES nozīmes aizsargājamie meži, tekošu saldūdeņu un purvu biotopi. Atbilstoši pašreizējam normatīvajam regulējumam, dabas parkā ietilpstošajiem aizsargājamo mežu biotopiem nav nodrošināta pietiekama aizsardzība, jo, atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, dabas parka zonā ir atļauta galvenā cirte. Lai mazinātu mežu fragmentāciju, dabas lieguma zonā tiek iekļautas arī aizsargājamo mežu biotopu vienlaidus platībās izvietotās mežaudzes, kas vēl nekvalificējas aizsargājamo mežu biotopu kvalitātes kritērijiem, tomēr, nodrošinot neiejaukšanās režīmu, tiktu uzlabota to ekoloģiskā vērtība un strukturālā daudzveidība.
Pārējā dabas parka teritorija tiek noteikta kā dabas parka zona.
Problēmas apraksts
Mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi dabas parka teritorijā.
Risinājuma apraksts
Meži dabas parkā aizņem 401,47 ha jeb 89,11 % no dabas parka teritorijas. Teritorijā pārsvarā dominē skujkoku meži: priežu meži aizņem 58,67 % no mežaudžu kopējas platības jeb 235,53 ha, egļu meži – 21,79 % jeb 87,47 ha. No lapkoku mežiem lielāko platību aizņem bērzu meži – 9,29 % un baltalksnāji – 3,86 %.
Avots: Valsts meža reģistra datu bāze, 2018
Dabas parkā ir sastopami desmit no Latvijā nodalītajiem 23 meža augšanas apstākļu tipiem. Neskatoties uz dažu koku sugu dominēšanu, teritorijas meži ir daudzveidīgi. Teritorijā galvenokārt pārstāvēti sausieņu meži, kas aizņem 92,90 % no kopējās mežaudžu platības. No sausieņu meža augšanas apstākļu tipiem dabas parkā dominē damaksnis (73,67 %). Mazākās platībās sastopams vēris (10 %) un lāns (7,29 %). Riežupes ielejas krasta nogāzēs un sāngravās nelielā platībā pārstāvēts arī gāršas meža augšanas apstākļu tips (1,94 %).
Slapjie meži dabas parkā veido nelielas platības, tie ir veidojušies galvenokārt reljefa pazeminājumos un sastopami izklaidus visā teritorijā. No tiem salīdzinoši biežāk sastopams slapjais vēris (3,50 %) un slapjais damaksnis (1,48 %). Slapjajā damaksnī kokaudzi veido pamatā bērzs vai egle, bet slapjajā vērī baltalksnis. Niedrāji un dumbrāji sastopami zem 1 % no kopējās mežu teritorijas.
Sakarā ar to, ka teritorijā ir izteikts reljefs un pārliecinoši dominē sausieņu meži, bet slapjaiņu meži kopā aizņem tikai 4,98 % no dabas parka teritorijā sastopamajām mežaudzēm, praktiski nav veikta mežu susināšana. Susināti slapjie meži – šaurlapju ārenis un platlapju ārenis dabas parkā sastopami ļoti mazās platībās – attiecīgi 1,35 ha (0,34 %) un 0,58 ha (0,14 %).
Sadalījumā pa mežaudžu vecuma grupām dabas parka teritorijā lielākās platības aizņem pieaugušas audzes (117,76 ha), briestaudzes (94,25 ha), kā arī pāraugušas audzes (92,46 ha).
Lielākā daļa (323,26 ha) no dabas parka teritorijā esošajām mežaudzēm ir dabiskas izcelsmes. Stādītas vai sētas mežaudzes dabas parka teritorijā aizņem 78,41 ha lielas platības
Vērtējot nozīmīgākās ar mežsaimniecisko darbību saistītās ietekmes, īpaši atzīmējamas izlases cirtes, kuru īstenošana dabas parka teritorijā ir atļauta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.
| Valdošā koku suga |
Nogabalu skaits | Platība, ha | % no mežaudžu platības | % no dabas parka platības |
| Priede | 115 | 235.53 | 58.67 | 52.28 |
|
Ozols |
5 | 1.90 | 0.47 | 0.42 |
| Liepa | 3 | 8.82 | 2.20 | 1.96 |
| Goba, vīksna | 2 | 3.35 | 0.83 | 0.74 |
| Egle | 53 | 87.47 | 21.79 | 19.42 |
| Bērzs | 30 | 37.3 | 9.29 | 8.28 |
| Melnalksnis | 5 | 2.87 | 0.71 | 0.64 |
| Apse | 9 | 8.73 | 2.17 | 1.94 |
| Baltalksnis | 22 | 15.49 | 3.86 | 3.44 |
| Kopā: | 244 | 401.47 | 100.00 | 89.11 |
Dabas parkā ir sastopami desmit no Latvijā nodalītajiem 23 meža augšanas apstākļu tipiem. Neskatoties uz dažu koku sugu dominēšanu, teritorijas meži ir daudzveidīgi. Teritorijā galvenokārt pārstāvēti sausieņu meži, kas aizņem 92,90 % no kopējās mežaudžu platības. No sausieņu meža augšanas apstākļu tipiem dabas parkā dominē damaksnis (73,67 %). Mazākās platībās sastopams vēris (10 %) un lāns (7,29 %). Riežupes ielejas krasta nogāzēs un sāngravās nelielā platībā pārstāvēts arī gāršas meža augšanas apstākļu tips (1,94 %).
Slapjie meži dabas parkā veido nelielas platības, tie ir veidojušies galvenokārt reljefa pazeminājumos un sastopami izklaidus visā teritorijā. No tiem salīdzinoši biežāk sastopams slapjais vēris (3,50 %) un slapjais damaksnis (1,48 %). Slapjajā damaksnī kokaudzi veido pamatā bērzs vai egle, bet slapjajā vērī baltalksnis. Niedrāji un dumbrāji sastopami zem 1 % no kopējās mežu teritorijas.
Sakarā ar to, ka teritorijā ir izteikts reljefs un pārliecinoši dominē sausieņu meži, bet slapjaiņu meži kopā aizņem tikai 4,98 % no dabas parka teritorijā sastopamajām mežaudzēm, praktiski nav veikta mežu susināšana. Susināti slapjie meži – šaurlapju ārenis un platlapju ārenis dabas parkā sastopami ļoti mazās platībās – attiecīgi 1,35 ha (0,34 %) un 0,58 ha (0,14 %).
Sadalījumā pa mežaudžu vecuma grupām dabas parka teritorijā lielākās platības aizņem pieaugušas audzes (117,76 ha), briestaudzes (94,25 ha), kā arī pāraugušas audzes (92,46 ha).
Lielākā daļa (323,26 ha) no dabas parka teritorijā esošajām mežaudzēm ir dabiskas izcelsmes. Stādītas vai sētas mežaudzes dabas parka teritorijā aizņem 78,41 ha lielas platības
Vērtējot nozīmīgākās ar mežsaimniecisko darbību saistītās ietekmes, īpaši atzīmējamas izlases cirtes, kuru īstenošana dabas parka teritorijā ir atļauta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.
Problēmas apraksts
Sociālo un ekonomisko interešu sabalansēšana.
Risinājuma apraksts
Dabas parka teritorijas sociālekonomiskās vērtības veido gan materiālās, gan nemateriālās vērtības. Lielākā ekonomiskā vērtība piemīt dabas parkā ietilpstošo mežu koksnes krājai, tomēr to pamatoti ierobežo dabas vērtību saglabāšanai nepieciešamais aizsargājamās dabas teritorijas statuss un ar to saistītie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi.
Dabas parkā nekoksnes vērtību veido rekreatīvās, zinātniskās un izziņas, vidi stabilizējošās un ekoloģiskās īpašības, kā arī nekoksnes materiālās vērtības – savvaļas sēnes un ogas. Dabas parkā ir nozīmīga teritorija aizsargājamo biotopu, kā arī aizsargājamo un reto augu, putnu, bezmugurkaulnieku sugu saglabāšanai.
Noteikumu projekts ir izstrādāts pamatojoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros sagatavotiem priekšlikumiem, tai skaitā funkcionālais zonējums. Funkcionālais zonējums, paredzot dabas lieguma, dabas parka un neitrālo zonu. Piedāvātais funkcionālais zonējums balstīts uz ES nozīmes aizsargājamo biotopu izvietojumu un pret traucējumiem jutīgo sugu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas nosacījumiem. Funkcionālā zonējuma izveidē ir izvērtētas teritorijas saimnieciskās izmantošanas iespējas un teritorijas apmeklētāju intereses.
Tāpat dabas parkā arī turpmāk ir atļautas medības, medību nomas līgumi pieder diviem medību klubiem "Rumbas mednieks" un "Riežupe", atbilstoši Valsts meža dienesta datiem galvenās medījamās dzīvnieku sugas dabas parkā ietilpstošajos medību iecirkņos ir aļņi, staltbrieži, stirnas un meža cūkas. Dabas parkā un tā apkārtnē notiekošās medības to pašreizējā izpausmē būtiski neietekmē teritorijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību. Atbilstoši Valsts meža reģistra datubāzē pieejamajai informācijai dabas parka teritorijā ir reģistrētas kopumā deviņas medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kuras visas ietilpst valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajās mežu platībās.
Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1483 “Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi” 7.4. apakšpunktam, medījamo dzīvnieku piebarošana nav atļauta teritorijās, kas dabas datu pārvaldes sistēmā noteiktas kā īpaši aizsargājamie biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.
Līdz ar to noteikumos tiek noteiks, ka visā dabas parkā ir aizliegts ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos. Pieļaujama medījamo dzīvnieku piebarošana dozētā veidā no mucām, piltuvveida barotavām vai automātiskām barotavām vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai.
Dabas lieguma zonā tiem paredzēts ierobežojums medīt no 1.marta līdz 15.septembrim, izņemot bebru medības no 15.augusta līdz 15.aprīlim. Vidā dabas parkā ir aizliegts lietot ūdensputnu medībās munīciju, kas satur svinu, kā arī atrasties dabiskās ūdenstilpēs ar svinu saturošu munīciju.
Dabas parkā nekoksnes vērtību veido rekreatīvās, zinātniskās un izziņas, vidi stabilizējošās un ekoloģiskās īpašības, kā arī nekoksnes materiālās vērtības – savvaļas sēnes un ogas. Dabas parkā ir nozīmīga teritorija aizsargājamo biotopu, kā arī aizsargājamo un reto augu, putnu, bezmugurkaulnieku sugu saglabāšanai.
Noteikumu projekts ir izstrādāts pamatojoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros sagatavotiem priekšlikumiem, tai skaitā funkcionālais zonējums. Funkcionālais zonējums, paredzot dabas lieguma, dabas parka un neitrālo zonu. Piedāvātais funkcionālais zonējums balstīts uz ES nozīmes aizsargājamo biotopu izvietojumu un pret traucējumiem jutīgo sugu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas nosacījumiem. Funkcionālā zonējuma izveidē ir izvērtētas teritorijas saimnieciskās izmantošanas iespējas un teritorijas apmeklētāju intereses.
Tāpat dabas parkā arī turpmāk ir atļautas medības, medību nomas līgumi pieder diviem medību klubiem "Rumbas mednieks" un "Riežupe", atbilstoši Valsts meža dienesta datiem galvenās medījamās dzīvnieku sugas dabas parkā ietilpstošajos medību iecirkņos ir aļņi, staltbrieži, stirnas un meža cūkas. Dabas parkā un tā apkārtnē notiekošās medības to pašreizējā izpausmē būtiski neietekmē teritorijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību. Atbilstoši Valsts meža reģistra datubāzē pieejamajai informācijai dabas parka teritorijā ir reģistrētas kopumā deviņas medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kuras visas ietilpst valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajās mežu platībās.
Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1483 “Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi” 7.4. apakšpunktam, medījamo dzīvnieku piebarošana nav atļauta teritorijās, kas dabas datu pārvaldes sistēmā noteiktas kā īpaši aizsargājamie biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.
Līdz ar to noteikumos tiek noteiks, ka visā dabas parkā ir aizliegts ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos. Pieļaujama medījamo dzīvnieku piebarošana dozētā veidā no mucām, piltuvveida barotavām vai automātiskām barotavām vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai.
Dabas lieguma zonā tiem paredzēts ierobežojums medīt no 1.marta līdz 15.septembrim, izņemot bebru medības no 15.augusta līdz 15.aprīlim. Vidā dabas parkā ir aizliegts lietot ūdensputnu medībās munīciju, kas satur svinu, kā arī atrasties dabiskās ūdenstilpēs ar svinu saturošu munīciju.
Problēmas apraksts
Paaugstināta rekreācijas slodze dabas parkā, Riežupes smilšu alu apmeklētāji, kā arī masu sporta pasākumi.
Risinājuma apraksts
Dabas parkā atrodas iecienīts tūrisma galamērķis aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis "Riežupes smilšu alas", kuru ik gadu apmeklē aptuveni 8000 tūristu. Riežupes smilšu alas klasificējas kā ES nozīmes aizsargājami iežu un atsegumu biotopi 8220 Smilšakmens atsegumi un 8310 Netraucētas alas. Šīs mākslīgi veidotās smilšakmens alas ir dzīvotne īpaši aizsargājamām sikspārņu sugām. Potenciāla dzīvotne daudzām ķērpju un sūnu sugā. Attiecībā uz funkcionālo zonējumu - Riežupes smilšu alas paliek nemainīgi - dabas parka zonā. Attiecīgi, lai saglabātu aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekli "Riežupes smilšu alas", tad ir noteikti aizliegumi, piemēram, rakstīt, zīmēt, gravēt uz dabas pieminekļa, kurināt ugunskurus, pārveidot alas, kā apmeklēt alas un veikt to labiekārtošanu sikspārņu ziemošanas periodā no 1. novembra līdz 1. aprīlim.
Dabas parka teritorijā tiek organizēti masu sporta pasākumi ar lielu skaitu dalībnieku. Dabas plāna izstrādes laikā apsekojot dabas parku, tika konstatēts, ka atsevišķās vietās masu sporta pasākumi ir atstājuši negatīvas sekas (izmīdīta zemsedze, atsegtas koku saknes, erodēta augsne) uz dabas parkā sastopamajiem īpaši aizsargājamiem meža biotopiem. Ņemot vērā, ka šādas sporta aktivitātes ar lielu dalībnieku skaitu notiek ar zināmu regularitāti, masveidīgu pasākumu ietvaros notiekošā nekontrolētā pārvietošanās ilgtermiņā var atstāt būtisku ietekmi uz sastopamajām dabas vērtībām. Īpaša riska teritorijas ir ielejas nogāzēs, kur zemsedzes iznīcināšana un lineāri pa nogāzi vērstu mikroreljefa padziļinājumu – izmīdītu trašu veidošana var izraisīt gravu eroziju. Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā ar nesankcionēti izveidotām mototrasēm, erozijas norisei ir tālejošas negatīvas sekas. Tāpēc, izvērtējot ar masu sporta pasākumu norisi saistīto potenciālo erozijas risku, to organizēšana nav pieļaujama Riežupes ielejas nogāžu sektoros, kur slīpums pārsniedz 15°. Dabas plāna izstrādes ietvaros iesaistītie eksperti turpmāko masu pasākumu organizēšanu ierosina pieļaut tikai īpaši šim mērķim piemērotās teritorijās, nosakot ceļus un dabiskas brauktuves, pa kurām var norisināties pārvietošanās šādu pasākumu ietvaros.
Dabas parka teritorija tiek izmantota arī medībām, makšķerēšanai, ogošanai un sēņošanai, iepriekš minēto aktivitāšu ietekme uz dabas vērtībām kopumā vērtējama kā samērā zema.
Dabas parka teritorijā tiek organizēti masu sporta pasākumi ar lielu skaitu dalībnieku. Dabas plāna izstrādes laikā apsekojot dabas parku, tika konstatēts, ka atsevišķās vietās masu sporta pasākumi ir atstājuši negatīvas sekas (izmīdīta zemsedze, atsegtas koku saknes, erodēta augsne) uz dabas parkā sastopamajiem īpaši aizsargājamiem meža biotopiem. Ņemot vērā, ka šādas sporta aktivitātes ar lielu dalībnieku skaitu notiek ar zināmu regularitāti, masveidīgu pasākumu ietvaros notiekošā nekontrolētā pārvietošanās ilgtermiņā var atstāt būtisku ietekmi uz sastopamajām dabas vērtībām. Īpaša riska teritorijas ir ielejas nogāzēs, kur zemsedzes iznīcināšana un lineāri pa nogāzi vērstu mikroreljefa padziļinājumu – izmīdītu trašu veidošana var izraisīt gravu eroziju. Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā ar nesankcionēti izveidotām mototrasēm, erozijas norisei ir tālejošas negatīvas sekas. Tāpēc, izvērtējot ar masu sporta pasākumu norisi saistīto potenciālo erozijas risku, to organizēšana nav pieļaujama Riežupes ielejas nogāžu sektoros, kur slīpums pārsniedz 15°. Dabas plāna izstrādes ietvaros iesaistītie eksperti turpmāko masu pasākumu organizēšanu ierosina pieļaut tikai īpaši šim mērķim piemērotās teritorijās, nosakot ceļus un dabiskas brauktuves, pa kurām var norisināties pārvietošanās šādu pasākumu ietvaros.
Dabas parka teritorija tiek izmantota arī medībām, makšķerēšanai, ogošanai un sēņošanai, iepriekš minēto aktivitāšu ietekme uz dabas vērtībām kopumā vērtējama kā samērā zema.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izvērtējot noteikumu projektā paredzētos ierobežojumus fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu, secināts, ka šo tiesību ierobežojums noteikts ar mērķi saglabāt ilgtermiņā bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību kā to paredz Latvijas Republikas Satversmes 115. pants (valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu), līdz ar to noteikumu projektā noteiktie aprobežojumi uzskatāmi par izsvērtiem un samērīgiem.
Noteikumu projektā iekļautās prasības ir samērīgas un izdiskutētas sabiedrisko apspriešanu laikā sabiedriskajās apspriedēs, noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto izpēti. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka labums, ko iegūs sabiedrība kopumā, ir uzskatāms par lielāku attiecībā pret noteikumu projektā paredzēto prasību negatīvajām sekām.
Noteikumu projektā iekļautās prasības ir samērīgas un izdiskutētas sabiedrisko apspriešanu laikā sabiedriskajās apspriedēs, noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto izpēti. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka labums, ko iegūs sabiedrība kopumā, ir uzskatāms par lielāku attiecībā pret noteikumu projektā paredzēto prasību negatīvajām sekām.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projekts neparedz lielāku slogu iedzīvotājiem, fiziskām vai juridiskām personām, vai pašvaldībai, tai pat laikā sniedz detālāku skaidrību par atļautām un aizliegtām prasībām, kuras tika izstrādātas, kā arī publiski apspriestas dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros. Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde ir nodrošinājusi to, ka tās tiešsaistes tīmeklī ir iepējams pieteikt atļaujas un/vai saskaņojumu darbībām īpaši aizsagājamās dabas teritorijās: https://www.daba.gov.lv/lv/pakalpojumi/atlaujas-un-saskanojumi/darbibas-dabas-teritorijas, tādējādi nodrošinot veiksmīgu sadarbību ar fiziskām un juridiskām personām.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas parka teritorijā. Dabas parkā 113,31 ha jeb 25,15 % pieder fiziskām personām.
Dabas parka apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Dabas parka "Riežupe" ietverto nekustamo īpašumu apsaimniekošanā atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas, būs jāievēro dabas parka "Riežupe" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lielākā ietekme paredzama meža zemes īpašniekiem dabas lieguma zonā, kur tiek paredzēts galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums.
Dabas parka apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Dabas parka "Riežupe" ietverto nekustamo īpašumu apsaimniekošanā atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas, būs jāievēro dabas parka "Riežupe" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lielākā ietekme paredzama meža zemes īpašniekiem dabas lieguma zonā, kur tiek paredzēts galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas parka teritorijā.
Lielākā daļa (322,40 ha jeb 71,56 %) no visām dabas parka teritorijā ietilpstošajām zemēm pieder valstij (lielākoties akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldībā), 12,34 ha jeb 2,74 % no visas parka teritorijas pieder juridiskām personām, savukārt 2,47 ha jeb 0,55 % pieder Kuldīgas novada pašvaldībai.
Dabas parka "Riežupe" ietverto nekustamo īpašumu apsaimniekošanā atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas, būs jāievēro dabas parka "Riežupe" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lielākā ietekme paredzama meža zemes īpašniekiem dabas lieguma zonā, kur tiek paredzēts galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums.
Lielākā daļa (322,40 ha jeb 71,56 %) no visām dabas parka teritorijā ietilpstošajām zemēm pieder valstij (lielākoties akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldībā), 12,34 ha jeb 2,74 % no visas parka teritorijas pieder juridiskām personām, savukārt 2,47 ha jeb 0,55 % pieder Kuldīgas novada pašvaldībai.
Dabas parka "Riežupe" ietverto nekustamo īpašumu apsaimniekošanā atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas, būs jāievēro dabas parka "Riežupe" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lielākā ietekme paredzama meža zemes īpašniekiem dabas lieguma zonā, kur tiek paredzēts galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
31992L0043
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
Apraksts
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumu (16. punkts) dabas parks ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija (Natura 2000) atbilstoši Biotopu direktīvai kā "B" vieta (ar kodu LV0301100) - teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, jauna teritorija netiek veidota kā arī robežas netiek precizētas.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
sadaļa tiks papildināta pēc Sabiedriskās līdzdalības rezultātiem.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Valsts meža dienests
- Kuldīgas novada pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projektā paredzētās rakstiskās atļaujas vai atzinumus Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts meža dienests sagatavo esošā budžeta ietvaros un izsniedz bez maksas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ievērojot noteikumu projekta normas un veicot dabas aizsardzības plānā noteiktos apsaimniekošanas pasākumus, paredzama pozitīva ietekme uz vidi (atjaunojot vai uzlabojot dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un biotopus, to kvalitāti).
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi