Anotācija (ex-ante)

Balstoties uz Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumu, kas stājās spēkā 2008. gada 8. novembrī, tika īstenotas iepriekšējā perioda sadarbības programmas (2007.-2017. gadam) investīcijas un šobrīd ir pēcuzraudzības periods. Ņemot vērā, ka tiek uzsākts jauns sadarbības programmas īstenošanas periods (2019.-2029. gadam), un ir paredzētas ievērojamas izmaiņas, tostarp attiecībā uz sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un veicamajām aktivitātēm, nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu.

Izstrādāts likumprojekts, ievērojot ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos noteikto, tostarp nosakot sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un to pienākumus un tiesības, regulējot jautājumu par projektu iesniegumu atlasēm, strīdu risināšanas kārtību par piešķirto finansējumu un citus jautājumus. Likumprojektā ietvertais regulējums salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošo Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumu ir ievērojami plašāks un detalizētāk regulē dažādus jautājumus, tostarp paredzot izvērstākus deleģējumus MK noteikumu izdošanai, ņemot vērā, ka ietvarlīgumā un donorvalsts noteiktumos tiek detalizētāk regulēti dažādi ar sadarbības programmas vadību saistīti jautājumi.
Likumprojektā ietverto pārejas noteikumu 1. punkts paredz, ka Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā (t.i. šobrīd spēkā esošajā likumā, kas regulē iepriekšējā perioda sadarbības programmas (2007.-2017. gadam) investīcijas) ietvertais regulējums attiecināms uz programmām, individuālajiem projektiem, grantu shēmām, apakšprojektiem, Tehniskās palīdzības fondu, Projektu sagatavošanas fondu un Stipendiju fondu, kas atbilstoši minētajā likumā noteiktajam uzsākti īstenot pirms šā likumprojekta spēkā stāšanās dienas. Paredzams, ka ar likumprojekta stāšanos spēkā minētais Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likums savu spēku nezaudēs, ņemot vērā, ka turpinās pēcuzraudzība sadarbības programmas iepriekšējā perioda ietvaros.

Atbilstoši ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos noteiktajam salīdzinājumā ar iepriekšējā sadarbības programmas periodu likumprojektā ir nepieciešams paredzēt izmaiņas sadarbības programmas vadības institucionālajai struktūrā un attiecīgo subjektu funkcijās. Tāpat ir nepieciešams paredzēt jaunajam periodam atbilstošus atbalsta pasākumus un aktivitātes.

Likumprojektā atbilstoši ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos paredzētajam noteikts sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju uzskaitījums un tām pildāmās funkcijas. Proti, ar likumprojektu salīdzinājumā ar iepriekšējo sadarbības programmas īstenošanas periodu vairs nav paredzētas starpniekinstitūcijas, vadības komiteja, Stipendiju fonda koordinējošā iestāde, individuālā projekta īstenotājs, apakšprojekta īstenotājs, taču ir paredzēta vadošā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde, programmas apsaimniekotājs un aģentūra. Tāpat ar likumprojektu vairs nav paredzēts īstenot individuālos projektus, apakšprojektus, grantu shēmu, Stipendiju fondu, taču plānots īstenot atklāta projektu iesniegumu konkursa ietvaros apstiprinātos projektus un iepriekš noteiktos projektus (attiecībā uz iepriekš noteikto projektu ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos lietots apzīmējums angļu valodā "Programme Component"). Vienlaikus ir plānots īstenot tehnisko atbalstu, kuru īsteno kā Tehnisko palīdzību un Sagatavošanas fondu.
Likumprojektā ietverts arī regulējums par Iepirkumu uzraudzības biroja, projektu un iepriekš noteikto projektu īstenotāju (turpmāk – īstenotāji) un projektu partneru (turpmāk – partneri) pienākumiem un tiesībām.
Attiecībā uz programmas apsaimniekotājam likumprojektā noteikto funkciju nodrošināt ietvarlīgumā ietverto publisko iepirkumu noteikumu ievērošanu, tai skaitā attiecībā uz iepirkumu procedūru uzsākšanas paziņošanu, iepirkumu dokumentācijas un tās tulkojuma iesniegšanu Šveices institūcijām, vēršama uzmanība, ka tas izriet no donorvalsts noteikumu 7.2. pantā ietvertā regulējuma (kontekstā ar ietvarlīguma pielikuma 4.11. punktā noteikto, ka vadošā iestāde deleģē programmas apsaimniekotājam attiecīgo uzdevumu izpildi). Proti, tas attiecas uz pienākumu sūtīt saskaņošanai Šveices institūcijām iepirkumu dokumentāciju, paziņot par iepirkumu izsludināšanu, aicināt Šveices institūciju piedalīties iepirkumu komisijas sēdēs u.c.
Ar likumprojektā lietoto jēdzienu “Šveices institūcijas” saprotama ietvarlīgumā noteiktā Šveices Attīstības un sadarbības aģentūra (Swiss Agency for Development and Cooperation (SDC)) un Ekonomisko lietu valsts sekretariāts (State Secretariat for Economic Affairs (SECO)), kā arī donorvalsts noteikumos noteiktā Šveices sadarbības programmas pārstāvniecība (Swiss Contribution Office (SCO)), kas sadarbības programmas ietvaros katra rīkojas atbilstoši savai kompetencei (t.i., likumprojektā noteiktās kompetences, kas attiecināmas uz Šveices institūcijām, atsevišķos gadījumos nav attiecināmas uz visām trim minētajām institūcijām). Piemēram, pirmās un otrās kārtas programmu iesniegumus vadošā iestāde iesniedz Šveices sadarbības programmas pārstāvniecībai (likumprojekta 8. panta pirmās daļas 4. punkts), savukārt lēmumu par abu kārtu programmu iesniegumiem, t.sk. par iepriekš noteiktā projekta apstiprināšanu, pieņem Šveices Attīstības un sadarbības aģentūra vai Ekonomisko lietu valsts sekretariāts atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetencē noteiktajai programmu jomai (likumprojekta 1. panta 4. punkts). Tāpat likumprojekts paredz, piemēram, vadošās iestādes pienākumu atbilstoši donorvalsts noteikumos un ietvarlīgumā noteiktajam (termiņiem; neatbilstību apmēram, par kādu jāziņo utt.) ziņot Šveices institūcijām par neatbilstībām.
Likumprojekts paredz, ka maksājumu iestāde (nepieciešamības gadījumā) un revīzijas iestāde ir tiesīga pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams to pienākumu izpildei.
Likumprojekts paredz, ka programmas apsaimniekotājs nedrīkst deleģēt aģentūrai pienākumu sagatavot un iesniegt maksājumu iestādei programmas maksājumu pieprasījumus. Savukārt aģentūras funkcijas apstiprināt maksājumus projekta līmenī plānots noteikt MK noteikumos atbilstoši likumprojekta 16. panta 5. punktā ietvertajam deleģējumam (MK noteikt kārtību, kādā veic maksājumus un sagatavo pārskatus).
Likumprojektā noteikts īstenotāja pienākums nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši noteiktajām programmas īstenošanas prasībām, un partnera pienākums nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktie partnera izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši noteiktajām programmas īstenošanas prasībām. Ar programmas īstenošanas prasībām saprotamas tās, kas atbilstoši likumprojekta 16. panta 12. punktā ietvertajam deleģējumam noteiktas MK noteikumos vai informatīvajā ziņojumā, kā arī tās, kas noteiktas ietvarlīgumā, donorvalsts noteikumos, līgumā par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu un partnerības līgumā.
Likumprojekts paredz izdevumu attiecināmības termiņus. Proti, projektā radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām, ja tās radušās un samaksātas pēc projekta līguma noslēgšanas un izmaksu attiecināmības nosacījumi, kas noteikti saskaņā ar likumprojekta 16. panta 12. punktu, neparedz citu termiņu, un nepārsniedz 2029. gada 3. decembri. Savukārt iepriekš noteiktā projektā radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām, ja tās radušās un samaksātas pēc programmas apstiprināšanas, un izmaksu attiecināmības nosacījumi, kas noteikti saskaņā ar likumprojekta 16. panta 12. punktu, neparedz citu termiņu, un nepārsniedz 2029. gada 3. decembri.

Projektu un iepriekš noteikto projektu īstenotājiem var būt dažādi juridiskie statusi, piemēram, juridiska persona, atvasināta publiska persona vai valsts iestāde. Nepieciešams noteikt, kādos tiesību aktos un kādā termiņā ietverami programmas (kuru izstrādā programmas apsaimniekotājs) īstenošanas nosacījumi atbilstoši īstenotāja juridiskajam statusam.

Likumprojekta pārejas noteikumu 3. punkts paredz, ka, ja īstenotājs ir tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, programmas apsaimniekotājs četru mēnešu laikā pēc dienas, kad Šveices institūcijas apstiprinājušas otrās kārtas programmas iesniegumu, iesniedz izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu, ievērojot likumprojekta 16. panta 12. punktā noteikto deleģējumu MK. Ja īstenotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, programmas apsaimniekotājs četru mēnešu laikā pēc dienas, kad Šveices institūcijas apstiprinājušas otrās kārtas programmas iesniegumu, iesniedz apstiprināšanai MK likumprojekta 16. panta 12. punktā minētos noteikumus.