22-TA-1027: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts ir sagatavots atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta 3.1, ceturtajai un septītajai daļai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir sagatavots, lai stabilizētu naudas plūsmu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, nodrošinot atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā, to piešķirot no vienotam platības maksājumam paredzētā avansa maksājuma summas, vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lauksaimniecība ir nozare, kuras veiksmīga darbība, kā arī ražošanas process ir atkarīgs no vairākiem neatkarīgiem riska apstākļiem, kurus lauksaimnieks nav spējīgs ietekmēt. Tie ir, piemēram, lauksaimniecības produkcijas cenu svārstības, izejvielu iegādes problēmas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas var būt lokāli (krusa, vējlauzes, izsalšana), gan arī plaša mēroga dabas katastrofu riski (sausums, plūdi). Tādēļ ir svarīgi nodrošināt pieeju apgrozāmajiem līdzekļiem brīdī, kad aktīvi notiek lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādes un sējas darbi, kā arī to veikšanai nepieciešams iegādāties nepieciešamās izejvielas un materiālus, dodot iespēju lauksaimniekiem saņemt vienotā platības maksājuma avansu bezprocentu īstermiņa aizdevuma veidā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2020.gada 14.maija noteikumu Nr.299 “Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai” (turpmāk – noteikumi Nr.299) izstrādāti 2020.gadā, kad arī lauksaimniecības produkcijas ražotājus skāra Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā nestabilitāte. Tobrīd neviens nevarēja paredzēt situācijas attīstību turpmākajos gados. Līdz ar to sākotnēji šie noteikumi izstrādāti konkrēti tikai vienam - 2020.gadam, ar mērķi mazināt Covid-19 negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības primāro produktu ražošanas procesu, lai lauksaimniekiem stabilizētu naudas plūsmu un nodrošinātu to ekonomisko dzīvotspēju un attīstību. Tomēr tā kā arī 2021.gadā joprojām bija novērojama Covid-19 pandēmijas izraisītā nestabilitāte, kas lauksaimniekus skāra gan tieši, gan netieši, lai stabilizētu naudas plūsmu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, tika veikti grozījumi noteikumos Nr.299, lai nodrošinātu iespēju arī 2021.gadā īstermiņa aizdevumu piešķiršanu no vienotajam platības maksājumam paredzētā avansa maksājuma summas vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām.
Zemkopības ministrija bija sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumos Nr. 299 "Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai"” 22-TA-482, lai arī 2022.gadā nodrošinātu īstermiņa aizdevumu piešķiršanu no vienotajam platības maksājumam paredzētā avansa maksājuma summas vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām, tā stabilizējot naudas plūsmu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kurus Covid-19 pandēmijas apkarošanai ieviestie ierobežojumi ir skāruši gan tiešā veidā, gan arī netieši, kā arī, lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu pietiekamību brīdī, kad lauksaimnieki saskaras ar būtisku dīzeļdegvielas, energoresursu, minerālmēslu un citu lauksaimniecības produkcijas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenu sadārdzinājumu dēļ Krievijas karadarbības Ukrainā.
Tomēr minētā noteikumu projekta saskaņošanas procesā Finanšu ministrija izteica konceptuālus iebildumus par to, ka atbalsta pasākumi lauksaimniecības nozarē būtu salāgojami ar atbalsta pasākumiem citās nozarēs un ka attiecīgi būtu jāņem vērā, ka šobrīd citās nozarēs netiek sniegts atbalsts saistībā ar Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanu, ja tās ietvaros nav noteikti ierobežojumi darbībai, kā arī šobrīd nav paredzēts atbalsts saistībā ar situāciju, kas izveidojusies dēļ Krievijas agresijas pret Ukrainu un attiecīgi pret Krieviju noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.
Ņemot vērā konceptuālos iebildumus bija nepieciešams izstrādāt jaunu noteikumu projektu, kas neparedzēs īstermiņa aizdevuma piešķiršanu kā valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam atbilstoši Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumam "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā" (C(2020)1863) un nosakot, ka noteikumu projekts attiecas ne tikai uz konkrēti 2022. gadu, bet arī turpmākiem gadiem, kā arī turpmāk noteikumu projekts paredzēs, ka īstermiņa aizdevumu piešķirs kā de minimis atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē.
Zemkopības ministrija bija sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumos Nr. 299 "Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai"” 22-TA-482, lai arī 2022.gadā nodrošinātu īstermiņa aizdevumu piešķiršanu no vienotajam platības maksājumam paredzētā avansa maksājuma summas vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām, tā stabilizējot naudas plūsmu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kurus Covid-19 pandēmijas apkarošanai ieviestie ierobežojumi ir skāruši gan tiešā veidā, gan arī netieši, kā arī, lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu pietiekamību brīdī, kad lauksaimnieki saskaras ar būtisku dīzeļdegvielas, energoresursu, minerālmēslu un citu lauksaimniecības produkcijas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenu sadārdzinājumu dēļ Krievijas karadarbības Ukrainā.
Tomēr minētā noteikumu projekta saskaņošanas procesā Finanšu ministrija izteica konceptuālus iebildumus par to, ka atbalsta pasākumi lauksaimniecības nozarē būtu salāgojami ar atbalsta pasākumiem citās nozarēs un ka attiecīgi būtu jāņem vērā, ka šobrīd citās nozarēs netiek sniegts atbalsts saistībā ar Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanu, ja tās ietvaros nav noteikti ierobežojumi darbībai, kā arī šobrīd nav paredzēts atbalsts saistībā ar situāciju, kas izveidojusies dēļ Krievijas agresijas pret Ukrainu un attiecīgi pret Krieviju noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.
Ņemot vērā konceptuālos iebildumus bija nepieciešams izstrādāt jaunu noteikumu projektu, kas neparedzēs īstermiņa aizdevuma piešķiršanu kā valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam atbilstoši Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumam "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā" (C(2020)1863) un nosakot, ka noteikumu projekts attiecas ne tikai uz konkrēti 2022. gadu, bet arī turpmākiem gadiem, kā arī turpmāk noteikumu projekts paredzēs, ka īstermiņa aizdevumu piešķirs kā de minimis atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā piešķirs Lauku atbalsta dienests, kuru tas piešķirs kā de minimis atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352).
Noteikumu projektā noteikts, ka atbalstam īstermiņa aizdevuma veidā saņemšanai ir iespēja pieteikties lauksaimniekam, kas ir pieteicies vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. Noteikumu projekts paredz arī nosacījumu, ka gadījumā, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu 710 un 720, kā arī lauksaimniekam kārtējā gada 1. aprīlī Lauksaimniecības datu centrā ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki.
Papildu minētajiem nosacījumiem, lauksaimniekam jāsagatavo un jāapstiprina uzskaites veidlapa par saņemto de minimis atbalstu atbilstoši normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
Lauksaimnieki ir tiesīgi pieteikties atbalstam īstermiņa aizdevuma veidā līdz kārtējā gada 1.septembrim.
Lai pieteiktos atbalstam īstermiņa aizdevuma veidā, lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegumu, apliecinot, ka pilnvaro Lauku atbalsta dienestu ieturēt atbalsta īstermiņa aizdevuma veidā summu no kārtējā gadā aprēķinātā vienotā platības maksājuma avansa maksājuma vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām.
Atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt vienu reizi gadā, ja ir atmaksāts iepriekš saņemtais īstermiņa aizdevums. Šāds nosacījums paredzēts, lai ierobežotu aizdevuma saņemšanu tiem lauksaimniekiem, kuri nepilda vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumus. Situācija, ka izsniegtais īstermiņa aizdevums netiek dzēsts no vienotā platības maksājuma, var rasties tikai gadījumā, kad lauksaimnieks nepilda vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumus. Iesniedzot Vienoto iesniegumu, ar kuru lauksaimnieks piesakās vienotajam platības maksājumam, lauksaimnieks apņemas ievērot visus atbalsta saņemšanas nosacījumus. Īstermiņa aizdevums tiek piešķirts, pirms vēl iestājies termiņš vienotā platības maksājuma izpildei. Piešķirot aizdevumu tiek prezumēts, ka lauksaimnieks pildīs savu apņemšanos. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka nosacījumi netiek pildīti, lauksaimnieks zaudē tiesības saņemt vienoto platības maksājumu, līdz ar to no tā nav iespējams dzēst izsniegto aizdevumu. Attiecīgi šajā gadījumā netiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Šī tiesību norma tiks piemērota aizdevumiem, kuri tiks izsniegti saskaņā ar šo noteikumu projektu, līdz ar to tā neietekmē lauksaimnieku jau iegūtās tiesības.
Atbalsta īstermiņa aizdevuma veidā apmērs ir 40 euro par vienotajam platību maksājumam pieteikto hektāru.
Lauku atbalsta dienests katram piešķirtajam atbalstam īstermiņa aizdevuma veidā aprēķinās subsīdiju ekvivalentu un to uzskaitīs kā valsts atbalstu. Noteikumu projekts nosaka, ka ekvivalentu katram piešķirtajam atbalstam īstermiņa aizdevuma veidā aprēķina, faktiski piemēroto procentu summu, kas noteikta ar procentu likmi 0 procenti gadā, atskaitot no procentu summas, kas jāmaksā saskaņā ar Eiropas Komisijas konkrētajam periodam noteikto bāzes likmi, kā arī riska likmi (bāzes un risku likmes publicētas Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļvietnē).
Noteikumu projekts nosaka, ka Lauku atbalsta dienestam 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas, tas ir jāizvērtē un jāpieņem lēmums par atbalsta īstermiņa aizdevuma veidā piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā.
Izmaksāto atbalsta īstermiņa aizdevuma veidā summu Lauku atbalsta dienests ietur no avansa maksājuma summas, kas lauksaimniekam aprēķināta atbilstoši Padomes regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktam, vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām.
Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā nepiešķirs grūtībās nonākušam lauksaimniekam, kam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra tiek piemērota sanācija vai mierizlīgums vai izbeigta saimnieciskā darbība.
Ar noteikumu projektu tiek atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumus Nr. 299 "Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 96D. nr.; 2021, 77. nr.). Turklāt noteikumu projekts arī nosaka, ka saistības, ko lauksaimnieks ir uzņēmies saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumiem Nr. 299 "Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai" ir spēkā līdz to pilnīgai izpildei.
Noteikumu projektā noteikts, ka atbalstam īstermiņa aizdevuma veidā saņemšanai ir iespēja pieteikties lauksaimniekam, kas ir pieteicies vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. Noteikumu projekts paredz arī nosacījumu, ka gadījumā, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu 710 un 720, kā arī lauksaimniekam kārtējā gada 1. aprīlī Lauksaimniecības datu centrā ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki.
Papildu minētajiem nosacījumiem, lauksaimniekam jāsagatavo un jāapstiprina uzskaites veidlapa par saņemto de minimis atbalstu atbilstoši normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
Lauksaimnieki ir tiesīgi pieteikties atbalstam īstermiņa aizdevuma veidā līdz kārtējā gada 1.septembrim.
Lai pieteiktos atbalstam īstermiņa aizdevuma veidā, lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegumu, apliecinot, ka pilnvaro Lauku atbalsta dienestu ieturēt atbalsta īstermiņa aizdevuma veidā summu no kārtējā gadā aprēķinātā vienotā platības maksājuma avansa maksājuma vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām.
Atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt vienu reizi gadā, ja ir atmaksāts iepriekš saņemtais īstermiņa aizdevums. Šāds nosacījums paredzēts, lai ierobežotu aizdevuma saņemšanu tiem lauksaimniekiem, kuri nepilda vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumus. Situācija, ka izsniegtais īstermiņa aizdevums netiek dzēsts no vienotā platības maksājuma, var rasties tikai gadījumā, kad lauksaimnieks nepilda vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumus. Iesniedzot Vienoto iesniegumu, ar kuru lauksaimnieks piesakās vienotajam platības maksājumam, lauksaimnieks apņemas ievērot visus atbalsta saņemšanas nosacījumus. Īstermiņa aizdevums tiek piešķirts, pirms vēl iestājies termiņš vienotā platības maksājuma izpildei. Piešķirot aizdevumu tiek prezumēts, ka lauksaimnieks pildīs savu apņemšanos. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka nosacījumi netiek pildīti, lauksaimnieks zaudē tiesības saņemt vienoto platības maksājumu, līdz ar to no tā nav iespējams dzēst izsniegto aizdevumu. Attiecīgi šajā gadījumā netiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Šī tiesību norma tiks piemērota aizdevumiem, kuri tiks izsniegti saskaņā ar šo noteikumu projektu, līdz ar to tā neietekmē lauksaimnieku jau iegūtās tiesības.
Atbalsta īstermiņa aizdevuma veidā apmērs ir 40 euro par vienotajam platību maksājumam pieteikto hektāru.
Lauku atbalsta dienests katram piešķirtajam atbalstam īstermiņa aizdevuma veidā aprēķinās subsīdiju ekvivalentu un to uzskaitīs kā valsts atbalstu. Noteikumu projekts nosaka, ka ekvivalentu katram piešķirtajam atbalstam īstermiņa aizdevuma veidā aprēķina, faktiski piemēroto procentu summu, kas noteikta ar procentu likmi 0 procenti gadā, atskaitot no procentu summas, kas jāmaksā saskaņā ar Eiropas Komisijas konkrētajam periodam noteikto bāzes likmi, kā arī riska likmi (bāzes un risku likmes publicētas Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļvietnē).
Noteikumu projekts nosaka, ka Lauku atbalsta dienestam 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas, tas ir jāizvērtē un jāpieņem lēmums par atbalsta īstermiņa aizdevuma veidā piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā.
Izmaksāto atbalsta īstermiņa aizdevuma veidā summu Lauku atbalsta dienests ietur no avansa maksājuma summas, kas lauksaimniekam aprēķināta atbilstoši Padomes regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktam, vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām.
Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā nepiešķirs grūtībās nonākušam lauksaimniekam, kam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra tiek piemērota sanācija vai mierizlīgums vai izbeigta saimnieciskā darbība.
Ar noteikumu projektu tiek atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumus Nr. 299 "Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 96D. nr.; 2021, 77. nr.). Turklāt noteikumu projekts arī nosaka, ka saistības, ko lauksaimnieks ir uzņēmies saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumiem Nr. 299 "Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai" ir spēkā līdz to pilnīgai izpildei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz visiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem (tai skaitā fiziskām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu), kas 2022. gadā varētu pieteikties vienotā platības maksājuma saņemšanai (aptuveni 60 000 personām).
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz visiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem (tai skaitā fiziskām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu), kas 2022. gadā varētu pieteikties vienotā platības maksājuma saņemšanai (aptuveni 60 000 personām).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts attiecas uz lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuriem nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, lai iegādātos lauksaimniecības ražošanas procesam nepieciešamās izejvielas un materiālus.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts attiecas arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
20 000 000
0
20 000 000
0
20 000 000
0
20 000 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
20 000 000
0
20 000 000
0
20 000 000
0
20 000 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
20 000 000
0
20 000 000
0
20 000 000
0
20 000 000
2.1. valsts pamatbudžets
20 000 000
0
20 000 000
0
20 000 000
0
20 000 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kopējais finansējums īstermiņa aizdevumu izsniegšanai ik gadu plānots 20 000 000 euro apmērā. Pēc Lauku atbalsta dienesta prognozēm, kopējais pretendentu skaits ik gadu varētu būt ap 5000 ar kopējo vienotajam platības maksājumam pieteikto platību 500 000 ha. Vienam pretendentam aizdevuma kopējo summu aprēķina ar likmi 40 euro par 1 ha.
Īstermiņa aizdevumu kopējā summas aprēķins:
500 000 ha x 40 euro = 20 000 000 euro.
Lauksaimnieks īstermiņa aizdevumu atmaksā, Lauku atbalsta dienestam ieturot izmaksāto īstermiņa aizdevuma summu no atbalsta saņēmējam aprēķinātā avansa maksājuma summas. Avansa maksājums tiek aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktu atbilstoši noteiktajam avansa izmaksas termiņam vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātās platības.
Īstermiņa aizdevumu kopējā summas aprēķins:
500 000 ha x 40 euro = 20 000 000 euro.
Lauksaimnieks īstermiņa aizdevumu atmaksā, Lauku atbalsta dienestam ieturot izmaksāto īstermiņa aizdevuma summu no atbalsta saņēmējam aprēķinātā avansa maksājuma summas. Avansa maksājums tiek aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktu atbilstoši noteiktajam avansa izmaksas termiņam vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātās platības.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Īstermiņa aizdevumi lauksaimniekiem 2022.gadā tiks izmaksāti no Zemkopības ministrijas budžeta programmas 64.00.00. “Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammas 64.08.00. “Izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai (2014–2020)” 2022.gada budžeta līdzekļiem. Atbalsta pasākums tiks īstenots no maksimāli pieejamā vienotā platības maksājuma finansējuma un papildu ietekmi uz budžetu nerada.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Ar noteikumu projektu tiek atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumus Nr. 299 "Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 96D. nr.; 2021, 77. nr.). Turklāt noteikumu projekts arī nosaka, ka saistības, ko lauksaimnieks ir uzņēmies saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumiem Nr. 299 "Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai" ir spēkā līdz to pilnīgai izpildei.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1408
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2013. gada 18. decembris, Eiropas Komisija, KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē.
Apraksts
Lauksaimniecības de minimis atbalsta regula.
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1306
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu
Apraksts
Regula par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Projekts sagatavots, ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) noteiktās prasības.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2013. gada 18. decembris, Eiropas Komisija, KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 1. punkts
2. un 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 2. un 3. punkts
14.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 2. punkts
16.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3. panta 3.a punkts
16.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. panta 3.punkta "a" apakšpunkts
15.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6.panta 4.punkts
19.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Vispārīga atsauce
3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Vispārīga atsauce
20.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
75. panta 1. punkts
8.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
75. panta 1. punkts
13.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
72. panta 3. punkts
11.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Zemkopības ministrija bija sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumos Nr. 299 "Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai"” 22-TA-482. Tomēr ņemot vērā saskaņošanas procesā izteiktos konceptuālos iebildumus, nepieciešams bija izstrādāt jaunu noteikumu projektu. Attiecīgi sabiedrības līdzdalība tika veikta par noteikumu projektu 22-TA-482, par kuru sabiedrības iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītā institūcija projekta izpildes nodrošināšanu veiks esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi