25-TA-1572: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 23, 18. §) 3. punkts, ar kuru uzdots sagatavot un satiksmes ministram līdz 2025. gada 30. novembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Dzelzceļa likumā, kuros papildināt likumu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nosacījumus atzītā psihologa, kurš veic vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) (turpmāk - mašīnists) psihofizioloģiskās pārbaudes, darbībai un statusa iegūšanai, ko piešķir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (turpmāk - Inspekcija).
Saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Rail Baltica projekta īstenošanu, nepieciešams pagarināt pārejas posmu regulējumam, kas izriet no Dzelzceļa likuma 18.1 panta un pārejas noteikumu 65. punkta, kas noteic Ministru kabineta noteikumu par aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu izstrādi saistībā ar Rail Baltica projektu līdz 2025. gada 31. decembrim.
Saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Rail Baltica projekta īstenošanu, nepieciešams pagarināt pārejas posmu regulējumam, kas izriet no Dzelzceļa likuma 18.1 panta un pārejas noteikumu 65. punkta, kas noteic Ministru kabineta noteikumu par aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu izstrādi saistībā ar Rail Baltica projektu līdz 2025. gada 31. decembrim.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Papildināt Dzelzceļa likumu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības psihofizioloģiskās pārbaudes veikšanai, kā arī noteikt prasības un kārtību atzīta psihologa statusa iegūšanai un tā anulēšanai.
Pagarināt noteikumu par aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu izstrādes termiņu saistībā ar Rail Baltica projekta ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim.
Pagarināt noteikumu par aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu izstrādes termiņu saistībā ar Rail Baltica projekta ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nepieļautu mašīnistu sertifikācijas pārtraukšanu un joprojām saglabātu Direktīvas 2007/59/EK prasību pārņemšanu Latvijas tiesību aktu sistēmā, Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija noteikumi Nr. 344 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 873 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu"" (turpmāk - MK noteikumi) paredz attiecībā uz vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) (turpmāk - mašīnists) psihofizioloģiskām pārbaudēm izmantot Direktīvas 2007/59/EK 11. panta 3.punktā un 20. panta 2. punktā noteikto psihologu atzīšanu, kuru sniedz kompetenta iestāde, kas Direktīvas 2007/59/EK izpratnē ir Inspekcija.
MK noteikumi paredz, ka psihofizioloģiskās piemērotības pārbaudi veic Inspekcijas atzītais psihologs.
Atzīta psihologa statusam var pretendēt persona, kura atbilstoši Psihologu likumam veic psihologu profesionālo darbību un kura, ievērojot visas šajā likumā noteiktās prasības, tostarp prasības, kas nosaka psihologu sertifikāciju un izglītības un kompetences, ņemot vērā arī Ministru kabineta 2018.gada 29.maija noteikumus Nr.301 “Psihologu noteikumi”, kas nosaka cita starpā psihologu reģistrācijas, sertifikācijas un resertifikācijas kārtību.
Inspekcija piešķir atzītā psihologa statusu personai, kurai atbilstoši psihologu darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt psihologa profesionālo darbību darba un organizāciju psiholoģijas vai klīniskās un veselības psiholoģijas jomā. Pretendents apliecina savu profesionālo kompetenci attiecībā uz mašīnista psihofizioloģiskās profesionālās piemērotības mašīnista darbam novērtēšanas procesu, piemērojamām novērtēšanas metodēm un vērtēšanas kritērijiem un novērtēšanas metodes īstenošanu.
Lai iegūtu atzīta psihologa statusu, persona Inspekcijā iesniedz iesniegumu, kuram pievieno psihologa izstrādātas mašīnistu psihofizioloģiskās pārbaudes organizēšanas un norises kārtību, mašīnistu psihofizioloģiskās pārbaudes novērtēšanas metodes, psihofizioloģiskās pārbaudes vērtēšanas kritērijus, atzinuma sniegšanas un paziņošanas kārtības un procedūru aprakstus.
Persona savā iesniegumā apliecina, ka iesniegumā un citos dokumentos norādītā informācija ir patiesa un nav maldinoša, parakstot apliecinājumu, ka persona būs profesionāli un finansiāli neatkarīga no mašīnista vai tā darba devēja, tā pārzina mašīnista darba specifiku un darba apstākļus, kā arī personai ir pieejami visi nepieciešamie resursi (piemēram, telpas, ierīces), lai novērtētu mašīnista psihofizioloģisko atbilstību. Gadījumā, ja persona pēc atzīta psihologa statusa iegūšanas nonāk profesionālā un finansiālā atkarībā no mašīnista vai tā darba devēja, atzītais psihologs neveiks attiecīgajiem mašīnistiem psihofizioloģiskās pārbaudes.
Ja persona iesniedz dokumentus, kas apliecina iepriekšminēto prasību izpildi, Inspekcija piešķir personai atzīta psihologa statusu un publicē par to informāciju savā tīmekļvietnē.
MK noteikumi paredz, ka atzītais psihologs pārbauda, vai personai nav atklātu psihofizioloģisko trūkumu (īpaši attiecībā uz rīcībspēju) vai citu būtisku trūkumu un personību ietekmējošu faktoru, kas var kavēt pilnvērtīgi un droši pildīt mašīnista pienākumus. Piemēram, modrības trūkums, nespēja reaģēt uz signālrādījumiem, stresa nenoturība, reakcijas ātrums ārkārtas situācijās.
Dzelzceļa likuma 18.1 pants paredz aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu. Minētais pants paredz, ka jaunas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecības (ierīkošanas) vai pārbūves gadījumā, ja šai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem objektiem ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, objekta īpašniekam vai valdītājam ir tiesības aizsargjoslu saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu par plānoto aizsargjoslu ne vēlāk kā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Vienlaikus pants paredz, ka atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Savukārt Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 65. punkts paredz, ka Ministru kabinets attiecīgus noteikumus izdod līdz 2025. gada 31. decembrim.
MK noteikumi paredz, ka psihofizioloģiskās piemērotības pārbaudi veic Inspekcijas atzītais psihologs.
Atzīta psihologa statusam var pretendēt persona, kura atbilstoši Psihologu likumam veic psihologu profesionālo darbību un kura, ievērojot visas šajā likumā noteiktās prasības, tostarp prasības, kas nosaka psihologu sertifikāciju un izglītības un kompetences, ņemot vērā arī Ministru kabineta 2018.gada 29.maija noteikumus Nr.301 “Psihologu noteikumi”, kas nosaka cita starpā psihologu reģistrācijas, sertifikācijas un resertifikācijas kārtību.
Inspekcija piešķir atzītā psihologa statusu personai, kurai atbilstoši psihologu darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt psihologa profesionālo darbību darba un organizāciju psiholoģijas vai klīniskās un veselības psiholoģijas jomā. Pretendents apliecina savu profesionālo kompetenci attiecībā uz mašīnista psihofizioloģiskās profesionālās piemērotības mašīnista darbam novērtēšanas procesu, piemērojamām novērtēšanas metodēm un vērtēšanas kritērijiem un novērtēšanas metodes īstenošanu.
Lai iegūtu atzīta psihologa statusu, persona Inspekcijā iesniedz iesniegumu, kuram pievieno psihologa izstrādātas mašīnistu psihofizioloģiskās pārbaudes organizēšanas un norises kārtību, mašīnistu psihofizioloģiskās pārbaudes novērtēšanas metodes, psihofizioloģiskās pārbaudes vērtēšanas kritērijus, atzinuma sniegšanas un paziņošanas kārtības un procedūru aprakstus.
Persona savā iesniegumā apliecina, ka iesniegumā un citos dokumentos norādītā informācija ir patiesa un nav maldinoša, parakstot apliecinājumu, ka persona būs profesionāli un finansiāli neatkarīga no mašīnista vai tā darba devēja, tā pārzina mašīnista darba specifiku un darba apstākļus, kā arī personai ir pieejami visi nepieciešamie resursi (piemēram, telpas, ierīces), lai novērtētu mašīnista psihofizioloģisko atbilstību. Gadījumā, ja persona pēc atzīta psihologa statusa iegūšanas nonāk profesionālā un finansiālā atkarībā no mašīnista vai tā darba devēja, atzītais psihologs neveiks attiecīgajiem mašīnistiem psihofizioloģiskās pārbaudes.
Ja persona iesniedz dokumentus, kas apliecina iepriekšminēto prasību izpildi, Inspekcija piešķir personai atzīta psihologa statusu un publicē par to informāciju savā tīmekļvietnē.
MK noteikumi paredz, ka atzītais psihologs pārbauda, vai personai nav atklātu psihofizioloģisko trūkumu (īpaši attiecībā uz rīcībspēju) vai citu būtisku trūkumu un personību ietekmējošu faktoru, kas var kavēt pilnvērtīgi un droši pildīt mašīnista pienākumus. Piemēram, modrības trūkums, nespēja reaģēt uz signālrādījumiem, stresa nenoturība, reakcijas ātrums ārkārtas situācijās.
Dzelzceļa likuma 18.1 pants paredz aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu. Minētais pants paredz, ka jaunas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecības (ierīkošanas) vai pārbūves gadījumā, ja šai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem objektiem ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, objekta īpašniekam vai valdītājam ir tiesības aizsargjoslu saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu par plānoto aizsargjoslu ne vēlāk kā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Vienlaikus pants paredz, ka atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Savukārt Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 65. punkts paredz, ka Ministru kabinets attiecīgus noteikumus izdod līdz 2025. gada 31. decembrim.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu saskaņošanas procesā Tieslietu ministrija norādīja, ka Dzelzceļa likuma 37.1 pantā nav pilnīga deleģējuma Ministru kabinetam izdot noteikumus attiecībā uz mašīnistu psihofizioloģisko pārbaužu veikšanu un noteikt nosacījumiem atzītā psihologa, kurš veic mašīnista psihofizioloģiskās pārbaudes, darbībai un statusa iegūšanai, ko piešķir Inspekcija.
Risinājuma apraksts
Papildināt Dzelzceļa likuma 37.1 pantu ar daļu, kurā paredzēt noteikt:
- ka persona savu fizisko un psihisko piemērotību mašīnista darbam apliecinās, izejot psihofizioloģisko pārbaudi, ko veic Inspekcijas atzīts psihologs;
- ka psihofizioloģiskās pārbaudes mērķis ir noteikt vai personai nav atklātu trūkumu, īpaši attiecībā uz rīcībspēju, vai citu būtisku, personību ietekmējošu faktoru, kas var kavēt pilnvērtīgi un droši pildīt pienākumus;
- deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības psihofizioloģiskās pārbaudes veikšanai, kā arī noteikt prasības un kārtību atzīta psihologa statusa iegūšanai un tā anulēšanai.
Ar šo likumprojektu nav paredzēts mainīt prasības un kārtību, ko šobrīd nosaka MK noteikumi.
- ka persona savu fizisko un psihisko piemērotību mašīnista darbam apliecinās, izejot psihofizioloģisko pārbaudi, ko veic Inspekcijas atzīts psihologs;
- ka psihofizioloģiskās pārbaudes mērķis ir noteikt vai personai nav atklātu trūkumu, īpaši attiecībā uz rīcībspēju, vai citu būtisku, personību ietekmējošu faktoru, kas var kavēt pilnvērtīgi un droši pildīt pienākumus;
- deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības psihofizioloģiskās pārbaudes veikšanai, kā arī noteikt prasības un kārtību atzīta psihologa statusa iegūšanai un tā anulēšanai.
Ar šo likumprojektu nav paredzēts mainīt prasības un kārtību, ko šobrīd nosaka MK noteikumi.
Problēmas apraksts
Inspekcijai nav noteikta funkcija veikt psihologu, kuri veic mašīnistu psihofizioloģiskās pārbaudes, atzīšanu.
Risinājuma apraksts
Papildināt Dzelzceļa likuma 33. pantu ar daļu, kurā paredzēt kā Inspekcijas funkciju noteikt psihologu, kuri veic mašīnistu psihofizioloģiskās pārbaudes, atzīšanu.
Problēmas apraksts
Dzelzceļa likuma 18.1 pants un pārejas noteikumu 65. punkts tika ietverts likumā, lai Rail Baltica dzelzceļa trases koridoram noteiktu aizsargjoslas un nodrošinātu atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību apgrūtināto nekustamo objektu īpašniekiem vai valdītājiem, kura būtu veicama pēc dzelzceļa infrastruktūras objekta nodošanas ekspluatācijā. Lai gan likuma 18.1 pantā ietvertais regulējums ir vispārējs, vienīgā dzelzceļa infrastruktūra, kurai šobrīd noteikts nacionālo interešu objekta statuss, ir Rail Baltica projekts.
Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica nacionālā objekta statuss tika noteikts ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica".
2024. gadā ir pieņemta jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regula (ES) 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013) (turpmāk - TEN-T regula), kas paredz to, ka Rail Baltica projekts atrodas divos koridoros, proti, daļā no Ziemeļjūras – Baltijas jūras un Baltijas jūras – Melnās jūras – Egejas jūras koridoriem.
Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus, piemēram, Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu, radītos būtiskus traucējumus Rail Baltica projekta īstenošanā, pārskatītajā TEN-T regulā tiek pārskatīts projekta īstenošanas grafiks. Saskaņā ar TEN-T regulas 6. panta 1. punktu Eiropas transporta tīklu pakāpeniski attīsta trīs posmos:
1. posms - pamattīklu pabeidz līdz 2030. gada 31. decembrim;
2. posms - paplašināto pamattīklu pabeidz līdz 2040. gada 31. decembrim;
3. posms - visaptverošo tīklu pabeidz līdz 2050. gada 31. decembrim.
Uz šo pienākumu attiecas minētās regulas 8. panta 5. punktā formulētie nosacījumi, kuros uzsvērts, ka kopīgu interešu projektu īstenošana ir atkarīga no tādiem faktoriem kā to gatavības pakāpe un finanšu resursu pieejamība, neskarot dalībvalsts vai Eiropas Savienības finanšu saistības.
Atbilstoši TEN-T regulas prasībām un termiņiem Eiropas Komisija 2025. gada 9. jūlijā pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/1332 par pārrobežu projekta Rail Baltica īstenošanu Ziemeļjūras–Baltijas jūras Eiropas transporta koridorā un Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras Eiropas transporta koridorā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1679, un Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1723 atcelšanu (turpmāk - Īstenošanas lēmums).
Īstenošanas lēmums paredz, ka pirmajā posmā Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija par prioritāti izvirzīja posmu Tallina-Pērnava-Salaspils-Misa-Panevēža-Kauņa-Varšava būvniecību un darbu pie šo posmu pabeigšanas līdz 2030. gada beigām.
Pirmajā posmā piekļuve Rail Baltica līnijai no un uz Rīgu un Viļņu tiks nodrošināta, izmantojot esošo dzelzceļa tīklu (Īstenošanas lēmuma 2. panta 1. punkts). Pirmajā posmā Igaunija, Latvija un Lietuva var izbūvēt Rail Baltica kā vienu sliežu ceļu uz divceļu uzbēruma no Tallinas līdz Kauņai, kā arī enerģētikas, vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas ieviešanu tikai Lietuvai uz esošā Eiropas dzelzceļa sliežu ceļa posmā no Polijas līdz Kauņai.
Īstenošanas lēmuma 3. pants paredz, ka Rail Baltica tiks uzskatīta par pabeigtu tikai tad, kad Tallina, Rīga, Viļņa un Varšava būs savienotas ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa divsliežu sliežu ceļu visā maršrutā.
Attiecībā uz Latvijas posmu Īstenošanas lēmums paredz šādu ieviešanas grafiku un pasākumus (4. panta 1. punkta c) d) un i) apakšpunkti):
- posmā Igaunijas robeža–Salaspils:
1) līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēmas projektēšanu;
2) līdz 2027. gada 30. jūnijam pabeigt zemes atsavināšanu;
3) līdz 2026. gada 31. decembrim nodrošināt dzelzceļa apakšbūves būvniecību;
4) līdz 2029. gada 31. decembrim dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēmas (dzelzceļa virsbūves) būvniecību.
- posmā Salaspils–Lietuvas robeža:
1) līdz 2025. gada 31. decembrim pabeigt dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēmas projektēšanu;
2) līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt zemes atsavināšanu;
3) līdz 2025. gada 31. decembrim nodrošināt dzelzceļa apakšbūves būvniecību;
4) līdz 2029. gada vidum nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēmas (dzelzceļa virsbūves) būvniecību.
- visos posmos Tallina-Pērnava-Salaspils-Misa-Panevēža-Kauņa-Varšava:
1) līdz 2027. gada beigām pabeigt elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanu;
2) līdz 2028. gada vidum pabeigt vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas projektēšanu;
3) elektrifikācijas apakšsistēmas ierīkošanas darbus uzsākt 2027. gada pirmajā ceturksnī;
4) vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas ierīkošanas darbus uzsākt 2028. gada pirmajā ceturksnī;
5) līdz 2030. gada 31. decembrim dzelzceļa infrastruktūru pabeigt kā viena un divu sliežu ceļa dzelzceļa līniju kombināciju dubultā uzbērumā jauktai satiksmei, kas piemērota vismaz 740 m gariem elektrificētiem kravas vilcieniem Eiropas standarta platumā;
6) līdz 2030. gada 31. decembrim ir jāievieš Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS), lai panāktu pilnīgu savietojamību atbilstoši ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvai (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā;
7) no 2030. gada uzsākt dinamisko testēšanu.
Ņemot vēra minētos Rail Baltica projekta īstenošanas termiņus, dzelzceļa infrastruktūras objektu nodošana ekspluatācijā ir paredzama ne ātrāk kā līdz 2030. gada beigām.
Norādāms, ka aizsargjoslas gar dzelzceļu ir atkarīgas no dzelzceļa infrastruktūras novietojuma, plānotajiem dzelzceļa pārvadājumu veidiem, to apjoma, kā arī apkārtējās vides faktoriem, kas būs zināmi līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un citu ar to saistīto būvju būvniecības (būvprojektēšanas un būvdarbu) laikā noteikt, kur būs dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica aizsargjoslas robežas, nav iespējams. Rail Baltica dzelzceļa aizsargjoslas tiks noteiktas pēc dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanas ekspluatācijā. Nosakot drošības aizsargjoslu pēc dzelzceļa izbūves un ekspluatācijas uzsākšanas, ņems vērā esošo un plānoto apbūves blīvumu, apkārtnes reljefu, aizsardzības ietaises un stādījumus.
Atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros noteiktajam - projektēšanas un būvniecības laikā ekspluatācijas aizsargjosla sakrīt ar dzelzceļa nodalījuma joslu.
Ņemot vērā aktuālos Rail Baltica projekta ieviešanas termiņus, un to, ka aizsargjoslu nevar noteikt neesošam objektam, kā arī to, ka objektu nodošana ekspluatācijā notiks tikai pēc dzelzceļa trases un infrastruktūras uzbūves, nepieciešams pagarināt likumā noteikto Ministru kabineta noteikumu izstrādes un izdošanas termiņu.
Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica nacionālā objekta statuss tika noteikts ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica".
2024. gadā ir pieņemta jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regula (ES) 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013) (turpmāk - TEN-T regula), kas paredz to, ka Rail Baltica projekts atrodas divos koridoros, proti, daļā no Ziemeļjūras – Baltijas jūras un Baltijas jūras – Melnās jūras – Egejas jūras koridoriem.
Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus, piemēram, Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu, radītos būtiskus traucējumus Rail Baltica projekta īstenošanā, pārskatītajā TEN-T regulā tiek pārskatīts projekta īstenošanas grafiks. Saskaņā ar TEN-T regulas 6. panta 1. punktu Eiropas transporta tīklu pakāpeniski attīsta trīs posmos:
1. posms - pamattīklu pabeidz līdz 2030. gada 31. decembrim;
2. posms - paplašināto pamattīklu pabeidz līdz 2040. gada 31. decembrim;
3. posms - visaptverošo tīklu pabeidz līdz 2050. gada 31. decembrim.
Uz šo pienākumu attiecas minētās regulas 8. panta 5. punktā formulētie nosacījumi, kuros uzsvērts, ka kopīgu interešu projektu īstenošana ir atkarīga no tādiem faktoriem kā to gatavības pakāpe un finanšu resursu pieejamība, neskarot dalībvalsts vai Eiropas Savienības finanšu saistības.
Atbilstoši TEN-T regulas prasībām un termiņiem Eiropas Komisija 2025. gada 9. jūlijā pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/1332 par pārrobežu projekta Rail Baltica īstenošanu Ziemeļjūras–Baltijas jūras Eiropas transporta koridorā un Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras Eiropas transporta koridorā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1679, un Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1723 atcelšanu (turpmāk - Īstenošanas lēmums).
Īstenošanas lēmums paredz, ka pirmajā posmā Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija par prioritāti izvirzīja posmu Tallina-Pērnava-Salaspils-Misa-Panevēža-Kauņa-Varšava būvniecību un darbu pie šo posmu pabeigšanas līdz 2030. gada beigām.
Pirmajā posmā piekļuve Rail Baltica līnijai no un uz Rīgu un Viļņu tiks nodrošināta, izmantojot esošo dzelzceļa tīklu (Īstenošanas lēmuma 2. panta 1. punkts). Pirmajā posmā Igaunija, Latvija un Lietuva var izbūvēt Rail Baltica kā vienu sliežu ceļu uz divceļu uzbēruma no Tallinas līdz Kauņai, kā arī enerģētikas, vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas ieviešanu tikai Lietuvai uz esošā Eiropas dzelzceļa sliežu ceļa posmā no Polijas līdz Kauņai.
Īstenošanas lēmuma 3. pants paredz, ka Rail Baltica tiks uzskatīta par pabeigtu tikai tad, kad Tallina, Rīga, Viļņa un Varšava būs savienotas ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa divsliežu sliežu ceļu visā maršrutā.
Attiecībā uz Latvijas posmu Īstenošanas lēmums paredz šādu ieviešanas grafiku un pasākumus (4. panta 1. punkta c) d) un i) apakšpunkti):
- posmā Igaunijas robeža–Salaspils:
1) līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēmas projektēšanu;
2) līdz 2027. gada 30. jūnijam pabeigt zemes atsavināšanu;
3) līdz 2026. gada 31. decembrim nodrošināt dzelzceļa apakšbūves būvniecību;
4) līdz 2029. gada 31. decembrim dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēmas (dzelzceļa virsbūves) būvniecību.
- posmā Salaspils–Lietuvas robeža:
1) līdz 2025. gada 31. decembrim pabeigt dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēmas projektēšanu;
2) līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt zemes atsavināšanu;
3) līdz 2025. gada 31. decembrim nodrošināt dzelzceļa apakšbūves būvniecību;
4) līdz 2029. gada vidum nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēmas (dzelzceļa virsbūves) būvniecību.
- visos posmos Tallina-Pērnava-Salaspils-Misa-Panevēža-Kauņa-Varšava:
1) līdz 2027. gada beigām pabeigt elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanu;
2) līdz 2028. gada vidum pabeigt vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas projektēšanu;
3) elektrifikācijas apakšsistēmas ierīkošanas darbus uzsākt 2027. gada pirmajā ceturksnī;
4) vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas ierīkošanas darbus uzsākt 2028. gada pirmajā ceturksnī;
5) līdz 2030. gada 31. decembrim dzelzceļa infrastruktūru pabeigt kā viena un divu sliežu ceļa dzelzceļa līniju kombināciju dubultā uzbērumā jauktai satiksmei, kas piemērota vismaz 740 m gariem elektrificētiem kravas vilcieniem Eiropas standarta platumā;
6) līdz 2030. gada 31. decembrim ir jāievieš Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS), lai panāktu pilnīgu savietojamību atbilstoši ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvai (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā;
7) no 2030. gada uzsākt dinamisko testēšanu.
Ņemot vēra minētos Rail Baltica projekta īstenošanas termiņus, dzelzceļa infrastruktūras objektu nodošana ekspluatācijā ir paredzama ne ātrāk kā līdz 2030. gada beigām.
Norādāms, ka aizsargjoslas gar dzelzceļu ir atkarīgas no dzelzceļa infrastruktūras novietojuma, plānotajiem dzelzceļa pārvadājumu veidiem, to apjoma, kā arī apkārtējās vides faktoriem, kas būs zināmi līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un citu ar to saistīto būvju būvniecības (būvprojektēšanas un būvdarbu) laikā noteikt, kur būs dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica aizsargjoslas robežas, nav iespējams. Rail Baltica dzelzceļa aizsargjoslas tiks noteiktas pēc dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanas ekspluatācijā. Nosakot drošības aizsargjoslu pēc dzelzceļa izbūves un ekspluatācijas uzsākšanas, ņems vērā esošo un plānoto apbūves blīvumu, apkārtnes reljefu, aizsardzības ietaises un stādījumus.
Atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros noteiktajam - projektēšanas un būvniecības laikā ekspluatācijas aizsargjosla sakrīt ar dzelzceļa nodalījuma joslu.
Ņemot vērā aktuālos Rail Baltica projekta ieviešanas termiņus, un to, ka aizsargjoslu nevar noteikt neesošam objektam, kā arī to, ka objektu nodošana ekspluatācijā notiks tikai pēc dzelzceļa trases un infrastruktūras uzbūves, nepieciešams pagarināt likumā noteikto Ministru kabineta noteikumu izstrādes un izdošanas termiņu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz pagarināt noteikumu izstrādes termiņu līdz 2030. gada 31. decembrim, kas ir saskaņots ar TEN-T regulā un Ieviešanas lēmumā noteiktajiem Rail Baltica projekta īstenošanas termiņiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- psihologi, topošie, esošie vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti), vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) darba devēji
Ietekmes apraksts
Mašīnistiem jārēķinās ar to, ka nepieciešamas veikt attiecīgās psihofizioloģiskās pārbaudes pirms darba attiecību uzsākšanas. Rodas pieprasījums pēc attiecīgiem speciālistiem (psihologiem). Ietekme nemainās salīdzinot ar šī brīža situāciju.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Mašīnistu darba devējiem jārēķinās ar to, ka nepieciešams veikt attiecīgās psihofizioloģiskās pārbaudes pirms darba attiecību uzsākšanas. Ietekme nemainās salīdzinot ar šī brīža situāciju.
Nozare
Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
Mašīnistu darba devējiem jārēķinās ar to, ka nepieciešams veikt attiecīgās psihofizioloģiskās pārbaudes pirms darba attiecību uzsākšanas. Ietekme nemainās salīdzinot ar šī brīža situāciju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumi Nr. 873 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu".
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši likumprojekta paredzētajam deleģējumam netiek plānots izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, bet šos MK noteikumus plānots papildināt ar papildus deleģējumu no šā likumprojekta.
MK noteikumos paredzēts:
- noteikt prasības psihofizioloģiskās pārbaudes veikšanai;
- noteikt prasības un kārtību atzīta psihologa statusa iegūšanai un tā anulēšanai;
- salāgot tekstu ar likumprojektu, precizējot vai svītrojot dublējošas normas (piemēram, MK noteikumu 8. punkts dublē likumprojektu).
MK noteikumos paredzēts:
- noteikt prasības psihofizioloģiskās pārbaudes veikšanai;
- noteikt prasības un kārtību atzīta psihologa statusa iegūšanai un tā anulēšanai;
- salāgot tekstu ar likumprojektu, precizējot vai svītrojot dublējošas normas (piemēram, MK noteikumu 8. punkts dublē likumprojektu).
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32007L0059
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā.
Apraksts
Direktīvas prasību pārņemšanas precizēšana.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
11.panta 3.punkts
Likumprojekta 1.pants
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiek pārņemts ar MK noteikumiem Nr.873.
Neparedz stingrākas prasības
20.panta 2.punkts
Likumprojekta 1.un 2.pants
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiek pārņemts ar MK noteikumiem Nr.873.
Neparedz stingrākas prasības
II pielikuma 2.2. iedaļa
Likumprojekta 2.pants
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiek pārņemts ar MK noteikumiem Nr.873.
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ir izmantota direktīvas 2007/59/EK 11.panta trešā punktā dotā dalībvalsts izvēles iespēja psihofizioloģiskas piemērotības darbam novērtēšanai izmantot atzītu psihologu, jo personu kompetences novērtēšanai nav iespējams piemērot nevienu no akreditācijas jomā izmantojamiem standartiem.
Ir izmantota direktīvas 2007/59/EK 20.panta 2.punktā paredzētā rīcības brīvība kā alternatīvu akreditācijai izmantot dalībvalsts iespēju uzdot psihologu atzīšanu kompetentai iestādei - direktīvā minētajai valsts drošības iestādei, kas Latvijas gadījumā ir Inspekcija, kuras neatkarības, kompetences un objektivitātes kritēriji ir noteikti Dzelzceļa likuma 33.pantā. Šobrīd Latvijā nav citas līdzvērtīgas iestādes, kura varētu pildīt šādus pienākumus un atbilstu direktīvā minētajiem kritērijiem.
Ir izmantota direktīvas 2007/59/EK 20.panta 2.punktā paredzētā rīcības brīvība kā alternatīvu akreditācijai izmantot dalībvalsts iespēju uzdot psihologu atzīšanu kompetentai iestādei - direktīvā minētajai valsts drošības iestādei, kas Latvijas gadījumā ir Inspekcija, kuras neatkarības, kompetences un objektivitātes kritēriji ir noteikti Dzelzceļa likuma 33.pantā. Šobrīd Latvijā nav citas līdzvērtīgas iestādes, kura varētu pildīt šādus pienākumus un atbilstu direktīvā minētajiem kritērijiem.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Direktīvas 2007/59/EK 20.panta trešā punkta teksts latviešu valodā bija nekorekti tulkots, izlaižot vārdus "vai atzītas".
2025. gada 19. augustā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts dokuments 2025/90660 "Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā".
2025. gada 19. augustā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts dokuments 2025/90660 "Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā".
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Dzelzceļnieku biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/6b1529ac-f8ec-4459-9191-9ad9d248f113/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Pēc sabiedrības līdzdalības Likumprojekts papildināts ar grozījumu pārejas noteikumos saistībā ar Rail Baltica projektu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašinātas Inspekcijas funkcijas, iekļaujot tajā psihologu, kuri veic mašīnistu psihofizioloģiskās pārbaudes, atzīšanu. Jaunas darba vietas netiek radītas, funkcija tiks īstenota esošā finansējuma un darba spēka ietvaros.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi