Anotācija (ex-ante)

Iespēja veikt lidojumus uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lidostām ir nozīmīgs faktors Latvijas Republikas aviācijas nozares attīstībai. Latvijā reģistrētas aviosabiedrības AS “Air Baltic Corporation”, SIA “Smartlynx Airlines” un AS “Union Aviation” ir ieinteresētas attīstīt sadarbību ar ASV aviosabiedrībām, tai skaitā, uzsākt lidojumu kodu koplietošanu un arī patstāvīgi organizēt pasažieru un kravu aviopārvadājumus starp ASV un Eiropas Savienības lidostām. Latvijas Republikā reģistrētu aviosabiedrību kapacitātes stiprināšana, noņemot administratīvus šķēršļus veikt lidojumus uz ASV, ir būtiska arī Rīgas lidostas kā tranzīta aviopārvadājumu centra attīstībai.
Lai nodrošinātu Latvijas aviosabiedrībām piekļuvi ASV gaisa pārvadājumu tirgum, ir nepieciešams saņemt ASV Federālās Aviācijas administrācijas (turpmāk - FAA) 1.kategorijas atzinumu. Šai sakarā 2022.gada oktobrī un 2023.gada martā valsts aģentūrā “Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra) tika veikts FAA audits, kura laikā tika pārbaudīta Latvijas Republikas civilās aviācijas uzraudzības sistēmas atbilstība  Konvencijas 1., 6. un 8. pielikuma prasībām.
Audita laikā tika konstatēts, ka administratīvo sodu, kas noteikti likuma “Par aviāciju” 119., 123. un 124.pantā, kas ir viens no  gaisa kuģu lidojuma drošuma prasību izpildes nodrošināšanas elementiem, apmēri, tajā skaitā, Administratīvās atbildības likuma 16.panta ceturtajā daļā noteiktie limiti, ir nepietiekami, lai nodrošinātu un izpildītu starptautiskajos tiesību aktos noteikto prasību, ka sankcijām ir jābūt preventīvām un efektīvām.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, nevar uzskatīt, ka regulējums aviācijas nozares administratīvo sodu jomā ir atbilstošs iespējamajām sekām, ko pārkāpumi par gaisa kuģu ekspluatācijas un aeronavigācijas noteikumu neievērošanu var radīt gaisa kuģu lidojumu drošumam un civilās aviācijas drošībai.
Naudas soda maksimālie apmēri, kas noteikti Administratīvās atbildības likumā, ir noteikti atbilstoši tiesiskajai un ekonomiskajai situācijai Latvijas Republikā. Ņemot vērā to, ka administratīvās atbildības subjekti ir gan Latvijas Republikā reģistrēti gaisa kuģu ekspluatanti un tos apkalpojošās tehniskās organizācijas, gan arī citu valstu gaisa pārvadātāji aviosabiedrības (piemēram, Lufthansa, Ryanair, Turkish Airlines, un citas), pašlaik spēkā esošais regulējums nevar nodrošināt to, ka administratīvie sodi nevar nodrošināt atbilstošo prasību ievērošanu, jo, gaisa pārvadātājam atsevišķos gadījumos var būt finansiāli izdevīgāk samaksāt administratīvo sodu, nevis ievērot noteiktas prasības civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma jomā. Situācijas, kad gaisa pārvadātāji ir motivēti izdarīt administratīvo pārkāpumu, parasti ir saistītas ar pasažieru savlaicīgu nogādāšanu galamērķī. Izmaksas gadījumos, kad gaisa kuģa pasažieri (aptuveni 150 pasažieri) netiek savlaicīgi nogādāti galamērķī, vai tiek nogādāti citā galamērķī, veido kompensāciju izmaksa pasažieriem par atceltu vai aizkavējušos lidojumu un naktsmītņu nodrošināšana pasažieriem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulai Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr.295/91, naktsmītņu nodrošināšana gaisa kuģa apkalpei, negūtā peļņa un citi izdevumi. Saskaņā ar gaisa pārvadātāju sniegto informāciju, vidēji viena atcelta reisa izmaksas ir 25000 euro (par vairāk kā divas stundas garu lidojumu), 40000 euro (par aptuveni četras stundas garu lidojumu) vai 60000 euro (par aptuveni sešas stundas ilgu lidojumu). Viesnīcas izdevumi pasažieru un apkalpes izmitināšanai ir līdz 10000 euro. Izdevumi, kas rodas negūtās peļņas rezultātā, nav precīzi aprēķināmi un ir atkarīgi no katra individuāla gaisa pārvadātāja.
Likuma “Par aviāciju” 119.panta trešā daļa paredz, ka par gaisa kuģa nodošanu lidojumu veikšanai personai, kurai nav atbilstošas kvalifikācijas, juridiskajām personām piemēro naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām (1750 euro). Praksē var būt situācija, kad reisā jādodas pilotam, kura gaisa kuģa lidojuma apkalpes locekļa apliecībā ierakstītajai kvalifikācijas atzīmei beidzies derīguma termiņš. Cits pilots konkrētajā gadījumā nav pieejams, tādēļ gaisa pārvadātājs pieņem lēmumu reisu veikt, nevis atcelt.
Likuma “Par aviāciju” 119.panta septītā daļa paredz, ka par gaisa kuģa tehniskās apkopes vai lidotspējas uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu juridiskajām personām piemēro naudas sodu līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām (8000 euro). Šāds pārkāpums varētu būt periodiskās apkopes derīguma termiņa neievērošana. Periodiskajām apkopēm ir derīguma termiņš, un gadījumos, kad gaisa kuģis lidostā, kas nav gaisa kuģa bāzes lidosta, aizkavējas neparedzētu iemeslu dēļ, un nav pieejams darbinieks tehniskās apkopes veikšanai, var rasties situācija, kad gaisa pārvadātājs var pieņemt lēmumu veikt lidojumu.
Likuma “Par aviāciju” 123.panta pirmā daļa paredz, ka par gaisa satiksmes pārvaldību regulējošu normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, maksimālais soda apmērs, kuru var piemērot juridiskai personai, ir trīssimt piecdesmit naudas soda vienības (1750 euro). Praksē varētu gadīties, ka pilots saņem paziņojumu par to, ka laikapstākļu dēļ pēc stundas tiks slēgta Starptautiskā lidosta “Rīga”, tādēļ izvēlas neatļauti ielidot trokšņa jūtīgā zonā, lai saīsinātu maršrutu un paspētu nosēsties. Pretējā gadījumā nosēšanās tiktu novirzīta uz Tallinu, kur pasažieriem būtu jānodrošina naktsmājas un transports uz Rīgu.
Ņemot vērā aviācijas nozares izmaksas kopumā, var secināt, ka šobrīd Administratīvās atbildības likumā noteiktais maksimālais naudas soda apmērs aviācijas jomā nesasniedz tā mērķi.

Lai novērstu FAA audita laikā konstatēto, un to, ka administratīvajiem sodiem aviācijas nozarē ir jābūt būtiski lielākiem, lai tie pildītu prevencijas un samērīguma funkciju, ir nepieciešams veikt grozījumu Administratīvās atbildības likumā, nosakot, ka aviācijas nozares administratīvo sodu apmērs ir nosakāms līdzīgi kā finanšu nozarē – nepārsniedzot 10 procentus no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma vai apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā. Vienlaikus ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā veicami grozījumi likuma “Par aviāciju” 119., 123. un 124.pantā.
Veicot grozījumus likumā “Par aviāciju” un aprēķinot maksimālo likumā “Par aviāciju” 119., 123. un 124.pantā iekļaujamo naudas soda apmēru par pārkāpumiem gaisa kuģu ekspluatācijas jomā, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā, plānots ņemt vērā 2022.gada datus par aviācijas uzņēmumu finanšu rādītājiem. Šāds risinājums atbilst jau šobrīd Eiropas Savienībā iedibinātajai praksei. Tā, piemēram, Vācijā gaisa pārvadātājiem un citiem ceļojumu nozarē strādājošiem uzņēmumiem piemēro naudas sodu, kura apmērs tiek noteikts procentuāli no šo uzņēmumu finanšu rādītājiem.
Veicot grozījumus likumā “Par aviāciju”, administratīvo sodu maksimālie apmēri tiks noteikti tādi, lai tie būtu efektīvi, samērīgi un atturoši, un neveicinātu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu.