23-TA-211: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (Valsts kases) iniciatīvas, lai pilnveidotu ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtības normatīvo regulējumu, apvienotu normatīvos aktus, samazinātu administratīvo slogu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes, ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības ceturkšņa finanšu pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības apkopo un iesniedz to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju, kurās valsts un pašvaldības ir kapitāla daļu turētājas.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Noteikumu projekta spēkā stāšanās termiņu nepieciešams saskaņot ar pārskata gada sākumu, lai nodrošinātu datu savākšanu par visiem viena gada ceturkšņiem pēc vienotiem noteikumiem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd ceturkšņa finanšu pārskatu iesniegšanu paredz divi Ministru kabineta noteikumi:
1. budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm, ministrijām, citām centrālām valsts iestādēm un pašvaldībām (turpmāk – budžeta iestādēm), Ministru kabineta 2019. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 51 “Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 51) nosaka kārtību, kādā budžeta iestādes sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus (turpmāk – pārskati). Noteikumos Nr. 51 noteikts, ka pārskatus sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu par naudas līdzekļu atlikumu izmaiņām, par iegādātajiem parāda vērtspapīriem, par aizdevumiem, par ieguldījumiem akcijās un citā pašu kapitālā un par citiem aktīviem un saistībām. Budžeta iestādes sagatavo pārskatus Valsts kases e-pakalpojumā ePārskati (turpmāk – ePārskati). Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības pieņem šos pārskatus un sagatavo konsolidētos pārskatus. Valsts kase pārbauda un pieņem ePārskatos sagatavotos konsolidētos pārskatus.
Valsts kase pārskatu datus izmanto, lai sagatavotu informāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 756 "Kārtība, kādā sagatavo vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju" 7.5. punktu. Noteikumu Nr. 51 regulējums pilnībā nodrošina Valsts kasei noteikto pienākumu sagatavot informāciju vispārējās valdības sektora finanšu konta aprēķinu sagatavošanai, ko Centrālā Statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) izmanto kopā ar Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, nodrošinot datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija Regulas (EK) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk – Regula 549) prasībām. Pārskatu dati plašākai sabiedrībai nav pieejami, bet tie ir par pamatu CSP publicētajiem datiem par valdības finanšu statistiku.
Valsts kases sagatavoto informāciju par budžeta iestāžu finanšu datiem izmanto CSP, lai sagatavotu vispārējās valdības sektora finanšu kontus atbilstoši Regulai Nr. 549, un Latvijas Banka, lai sagatavotu ceturkšņa finanšu kontu statistiku atbilstoši 2013. gada 25. jūlija Pamatnostādnei ECB/2013/24 par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (pārstrādāta versija) (2014/3/ES). Noteikumi Nr. 51 nodrošina, ka ieinteresētās puses saņem informāciju par iestādes, ministrijas vai atbilstošā institucionālā sektora (valsts vai pašvaldības) finanšu stāvokli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem grāmatvedības uzskaites principiem.
2. ministrijām, centrālām valsts iestādēm un pašvaldībām par kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder 50 % un vairāk kapitāla daļu un kurās valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder mazāk par 50 % kapitāla daļu, bet valsts vai pašvaldība nosaka un kontrolē kapitālsabiedrības finanšu un pamatdarbības politiku, – MK 2012. gada 25. septembra noteikumi Nr. 643 "Kārtība, kādā ministrijas un centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju" (turpmāk –Noteikumi Nr. 643).
Ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 8. novembrī pieņemto direktīvu Nr.2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām, kurā iekļauta prasība dalībvalstīm sniegt informāciju par iespējamām saistībām, kas izriet no valsts uzņēmumu darbības, norādot šādu iespējamo saistību apjomu, un fiskālās uzraudzības mērķus, lai nodrošinātu caurskatāmu un efektīvu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, tika izdoti Noteikumi Nr. 643, kas nosaka kārtību un apjomu, kādā ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības apkopo un iesniedz kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju (turpmāk – kapitālsabiedrību pārskati) Valsts kasē. Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības organizē un nodrošina kapitālsabiedrību pārskatu apkopošanu un iesniegšanu ePārskatos par kapitālsabiedrību:
- avansa maksājumiem, prasībām, nākamo periodu izdevumiem, saistībām un aizņēmumiem, kurus iesniedz Valsts kasē vienu reizi ceturksnī;
- anketu par katras kapitālsabiedrības darbības turpināšanas principa piemērošanu pārskata gadā (turpmāk – Anketa), kuru iesniedz Valsts kasē vienlaicīgi ar attiecīgās kapitālsabiedrības pārskata gada finanšu pārskatiem – līdz nākamā pārskata gada 1. martam;
- kopsavilkuma ziņojumu par kapitālsabiedrību finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžetu, kuru iesniedz Valsts kasē vienlaicīgi ar ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības pārskata gada finanšu pārskatu – līdz nākamā pārskata gada 1. maijam;
- finanšu pārskatu, kas ietver neauditēto konsolidēto informāciju par laikposmu no pārskata gada (n) 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Noteikumi Nr. 643 nosaka, ka apkopotā informācija plašākai sabiedrībai nav pieejama, Valsts kase attiecībā uz kapitālsabiedrību pārskatiem ievēro Informācijas atklātības likumā, Komerclikumā un Statistikas likumā noteiktos informācijas izplatīšanas ierobežojumus.
Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 643 iesniegto informāciju izmanto kapitāldaļu turētājs kapitālsabiedrības darbības, finansiālās ietekmes un fiskālās uzraudzības mērķiem, lai nodrošinātu caurskatāmu un efektīvu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, Finanšu ministrija (Valsts kase), Latvijas banka un CSP. Anketu izmanto fiskālās uzraudzības procesā, lai noteiktu iespējamās netiešās saistības no valsts kapitālsabiedrībām un to potenciālo finanšu risku ietekmi uz valsts budžetu Fiskālo risku vadības ziņojuma un Stabilitātes programmas budžeta prognozes sagatavošanai.
Vienlaikus informācijas sniegšanu par kapitālsabiedrību pārvaldību paredz arī citi normatīvie akti:
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (turpmāk – Likums), kura mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu. Likuma 58. pants nosaka šādas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības informācijas publiskošanu:
- kapitālsabiedrības finanšu mērķus, veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā, informāciju par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu,
- kapitālsabiedrības izstrādātos pārskatus – zvērināta revidenta nepārbaudītu starpperiodu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem, kā arī zvērināta revidenta nepārbaudītu gada pārskatu divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. Zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu - piecu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.
2016. gada 9. februārī saskaņā ar Likumu izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 95 "Kārtība, kādā tiek vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme";
2021. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 652) noteikts, ka budžeta iestādes gada pārskatā sniedz izvērtējuma aprakstu par kapitālsabiedrības finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžeta izdevumiem nākotnē un informāciju V8. piezīmē "Informācija par iestādes aktīvu (kapitālsabiedrību) pārvaldību" par kapitālsabiedrību pārvaldību – apstiprinātais finansējums nākamajiem trim gadiem katrai kapitālsabiedrībai, kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder 50 % un vairāk kapitāla daļu un kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder mazāk par 50 % kapitāla daļu, bet valsts vai pašvaldība nosaka un kontrolē kapitālsabiedrības finanšu un pamatdarbības politiku;
Valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības CSP iesniedz ceturkšņa pārskatus par finanšu aktīviem un pasīviem atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 812 "Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi". Šo informāciju var izmantot tikai apkopotā veidā, jo saskaņā ar Statistikas likumu CSP jānodrošina datu statistiskā konfidencialitāte;
Finanšu ministrija divas reizes gadā, izstrādājot Stabilitātes programmu un informatīvo ziņojumu par “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm”, aptaujā visas centrālās valdības kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības un izlases veidā pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, nosūtot attiecīgajām ministrijām un pašvaldībām vēstuli ar pieprasījumu sniegt informāciju par to pārraudzībā esošo komersantu fiskālo ietekmi.
1. budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm, ministrijām, citām centrālām valsts iestādēm un pašvaldībām (turpmāk – budžeta iestādēm), Ministru kabineta 2019. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 51 “Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 51) nosaka kārtību, kādā budžeta iestādes sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus (turpmāk – pārskati). Noteikumos Nr. 51 noteikts, ka pārskatus sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu par naudas līdzekļu atlikumu izmaiņām, par iegādātajiem parāda vērtspapīriem, par aizdevumiem, par ieguldījumiem akcijās un citā pašu kapitālā un par citiem aktīviem un saistībām. Budžeta iestādes sagatavo pārskatus Valsts kases e-pakalpojumā ePārskati (turpmāk – ePārskati). Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības pieņem šos pārskatus un sagatavo konsolidētos pārskatus. Valsts kase pārbauda un pieņem ePārskatos sagatavotos konsolidētos pārskatus.
Valsts kase pārskatu datus izmanto, lai sagatavotu informāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 756 "Kārtība, kādā sagatavo vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju" 7.5. punktu. Noteikumu Nr. 51 regulējums pilnībā nodrošina Valsts kasei noteikto pienākumu sagatavot informāciju vispārējās valdības sektora finanšu konta aprēķinu sagatavošanai, ko Centrālā Statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) izmanto kopā ar Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, nodrošinot datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija Regulas (EK) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk – Regula 549) prasībām. Pārskatu dati plašākai sabiedrībai nav pieejami, bet tie ir par pamatu CSP publicētajiem datiem par valdības finanšu statistiku.
Valsts kases sagatavoto informāciju par budžeta iestāžu finanšu datiem izmanto CSP, lai sagatavotu vispārējās valdības sektora finanšu kontus atbilstoši Regulai Nr. 549, un Latvijas Banka, lai sagatavotu ceturkšņa finanšu kontu statistiku atbilstoši 2013. gada 25. jūlija Pamatnostādnei ECB/2013/24 par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (pārstrādāta versija) (2014/3/ES). Noteikumi Nr. 51 nodrošina, ka ieinteresētās puses saņem informāciju par iestādes, ministrijas vai atbilstošā institucionālā sektora (valsts vai pašvaldības) finanšu stāvokli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem grāmatvedības uzskaites principiem.
2. ministrijām, centrālām valsts iestādēm un pašvaldībām par kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder 50 % un vairāk kapitāla daļu un kurās valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder mazāk par 50 % kapitāla daļu, bet valsts vai pašvaldība nosaka un kontrolē kapitālsabiedrības finanšu un pamatdarbības politiku, – MK 2012. gada 25. septembra noteikumi Nr. 643 "Kārtība, kādā ministrijas un centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju" (turpmāk –Noteikumi Nr. 643).
Ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 8. novembrī pieņemto direktīvu Nr.2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām, kurā iekļauta prasība dalībvalstīm sniegt informāciju par iespējamām saistībām, kas izriet no valsts uzņēmumu darbības, norādot šādu iespējamo saistību apjomu, un fiskālās uzraudzības mērķus, lai nodrošinātu caurskatāmu un efektīvu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, tika izdoti Noteikumi Nr. 643, kas nosaka kārtību un apjomu, kādā ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības apkopo un iesniedz kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju (turpmāk – kapitālsabiedrību pārskati) Valsts kasē. Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības organizē un nodrošina kapitālsabiedrību pārskatu apkopošanu un iesniegšanu ePārskatos par kapitālsabiedrību:
- avansa maksājumiem, prasībām, nākamo periodu izdevumiem, saistībām un aizņēmumiem, kurus iesniedz Valsts kasē vienu reizi ceturksnī;
- anketu par katras kapitālsabiedrības darbības turpināšanas principa piemērošanu pārskata gadā (turpmāk – Anketa), kuru iesniedz Valsts kasē vienlaicīgi ar attiecīgās kapitālsabiedrības pārskata gada finanšu pārskatiem – līdz nākamā pārskata gada 1. martam;
- kopsavilkuma ziņojumu par kapitālsabiedrību finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžetu, kuru iesniedz Valsts kasē vienlaicīgi ar ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības pārskata gada finanšu pārskatu – līdz nākamā pārskata gada 1. maijam;
- finanšu pārskatu, kas ietver neauditēto konsolidēto informāciju par laikposmu no pārskata gada (n) 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Noteikumi Nr. 643 nosaka, ka apkopotā informācija plašākai sabiedrībai nav pieejama, Valsts kase attiecībā uz kapitālsabiedrību pārskatiem ievēro Informācijas atklātības likumā, Komerclikumā un Statistikas likumā noteiktos informācijas izplatīšanas ierobežojumus.
Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 643 iesniegto informāciju izmanto kapitāldaļu turētājs kapitālsabiedrības darbības, finansiālās ietekmes un fiskālās uzraudzības mērķiem, lai nodrošinātu caurskatāmu un efektīvu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, Finanšu ministrija (Valsts kase), Latvijas banka un CSP. Anketu izmanto fiskālās uzraudzības procesā, lai noteiktu iespējamās netiešās saistības no valsts kapitālsabiedrībām un to potenciālo finanšu risku ietekmi uz valsts budžetu Fiskālo risku vadības ziņojuma un Stabilitātes programmas budžeta prognozes sagatavošanai.
Vienlaikus informācijas sniegšanu par kapitālsabiedrību pārvaldību paredz arī citi normatīvie akti:
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (turpmāk – Likums), kura mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu. Likuma 58. pants nosaka šādas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības informācijas publiskošanu:
- kapitālsabiedrības finanšu mērķus, veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā, informāciju par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu,
- kapitālsabiedrības izstrādātos pārskatus – zvērināta revidenta nepārbaudītu starpperiodu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem, kā arī zvērināta revidenta nepārbaudītu gada pārskatu divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. Zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu - piecu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.
2016. gada 9. februārī saskaņā ar Likumu izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 95 "Kārtība, kādā tiek vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme";
2021. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 652) noteikts, ka budžeta iestādes gada pārskatā sniedz izvērtējuma aprakstu par kapitālsabiedrības finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžeta izdevumiem nākotnē un informāciju V8. piezīmē "Informācija par iestādes aktīvu (kapitālsabiedrību) pārvaldību" par kapitālsabiedrību pārvaldību – apstiprinātais finansējums nākamajiem trim gadiem katrai kapitālsabiedrībai, kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder 50 % un vairāk kapitāla daļu un kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder mazāk par 50 % kapitāla daļu, bet valsts vai pašvaldība nosaka un kontrolē kapitālsabiedrības finanšu un pamatdarbības politiku;
Valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības CSP iesniedz ceturkšņa pārskatus par finanšu aktīviem un pasīviem atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 812 "Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi". Šo informāciju var izmantot tikai apkopotā veidā, jo saskaņā ar Statistikas likumu CSP jānodrošina datu statistiskā konfidencialitāte;
Finanšu ministrija divas reizes gadā, izstrādājot Stabilitātes programmu un informatīvo ziņojumu par “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm”, aptaujā visas centrālās valdības kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības un izlases veidā pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, nosūtot attiecīgajām ministrijām un pašvaldībām vēstuli ar pieprasījumu sniegt informāciju par to pārraudzībā esošo komersantu fiskālo ietekmi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministrijām, citām centrālām valsts iestādēm un pašvaldībām informācijas sniegšana par pārskata periodu – ceturksnis ir noteikta divos tiesību aktos – Noteikumos Nr. 51 un Noteikumos Nr. 643.
Nepieciešams apvienot MK noteikumus vienā normatīvā aktā, lai samazinātu tiesiskā regulējuma sadrumstalotību un mazinātu slogu tiesību aktu piemērošanā un interpretācijā.
Noteikumos Nr. 643 iekļautā Anketa paredzēta, lai veicinātu kopējo finanšu prognozējamību, stabilitāti un ilgtspēju, izvērtējot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības rezultātus un plānoto attīstību. Papildus tam Finanšu ministrija Anketu izmanto Fiskālo risku vadības ziņojuma un Stabilitātes programmas budžeta prognozes sagatavošanai, lai identificētu riskantās valsts kapitālsabiedrības. Tomēr Noteikumos Nr. 643 paredzētā Anketa ir viens no pasākumiem, kuru kapitāldaļu turētājs varētu noteikt kapitālsabiedrības darbības un finansiālās ietekmes uzraudzībai, tāpēc tā nebūtu nosakāma par obligātu visiem kapitāldaļu turētājiem.
Nepieciešams apvienot MK noteikumus vienā normatīvā aktā, lai samazinātu tiesiskā regulējuma sadrumstalotību un mazinātu slogu tiesību aktu piemērošanā un interpretācijā.
Noteikumos Nr. 643 iekļautā Anketa paredzēta, lai veicinātu kopējo finanšu prognozējamību, stabilitāti un ilgtspēju, izvērtējot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības rezultātus un plānoto attīstību. Papildus tam Finanšu ministrija Anketu izmanto Fiskālo risku vadības ziņojuma un Stabilitātes programmas budžeta prognozes sagatavošanai, lai identificētu riskantās valsts kapitālsabiedrības. Tomēr Noteikumos Nr. 643 paredzētā Anketa ir viens no pasākumiem, kuru kapitāldaļu turētājs varētu noteikt kapitālsabiedrības darbības un finansiālās ietekmes uzraudzībai, tāpēc tā nebūtu nosakāma par obligātu visiem kapitāldaļu turētājiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā apvienoti Noteikumi Nr. 51 un Noteikumi Nr. 643. Attiecīgi ar šo noteikumu projektu spēku zaudēs MK noteikumi Nr.51 un Nr. 643. Noteikumu apvienošana nodrošinās, ka tiesiskais regulējums par savstarpēji saistītiem jautājumiem netiek sadrumstalots. Noteikumu projektā nemainās regulējums, izņemot tālāk minētās izmaiņas:
[1] salīdzinot ar Noteikumiem Nr. 51:
- izslēgti pielikumi tabulu veidā un noteikts atklājamās informācijas saturs, kas papildināts, t.sk. ar informāciju par saistībām pret starptautiskajām institūcijām;
- paplašināts subjektu loks, kas sagatavo pārskatu, nosakot, ka turpmāk Valsts kase sagatavos ceturkšņa pārskatu arī par valsts budžeta finanšu uzskaiti;
- samazināts pašvaldību sniedzamās informācijas apjoms, pārskatā neiekļaujot informāciju par to administrētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prasībām un saistībām;
- papildināts, ka iestāde, kas sagatavo konsolidēto pārskatu, nosaka ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtību. Nozare nosaka vienotu pārskata sagatavošanas kārtību par iestāžu ceturkšņa pārskatu sagatavošanu un konsolidētā ceturkšņa pārskata sagatavošanu. Šo kārtību var apvienot ar gada pārskata sagatavošanas kārtību vai iekļaut iestādes izstrādātajā dokumentā.
[2] salīdzinot ar Noteikumiem Nr. 643:
- izslēgti pielikumi, nosakot atklājamās informācijas saturu;
- ministrija, cita centrālā valsts iestāde un pašvaldība kapitālsabiedrības gada finanšu pārskatu (bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un paskaidrojošos pielikumus) apkopo un iesniedz kopā ar ministrijas, citas centrālā valsts iestādes un pašvaldības gada pārskatu, izmantojot ePārskatus;
- izslēgts kopsavilkuma ziņojums par kapitālsabiedrību finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžetu, jo šādu informācijas atklāšanu nodrošina pamatojoties uz Noteikumos Nr. 652 noteikto;
- samazināts subjektu loks, kas nodrošina Anketas sagatavošanu un apkopošanu. Turpmāk Anketas apkopošanu nodrošina ministrijas un citas centrālās valsts iestādes. Citi kapitāldaļu turētāji (piemēram, pašvaldības) Anketu var izmantot kapitālsabiedrību darbības uzraudzības pasākumu veikšanai un finanšu ieguldījumu kapitālsabiedrībās vērtības samazinājuma izvērtēšanai.
[1] salīdzinot ar Noteikumiem Nr. 51:
- izslēgti pielikumi tabulu veidā un noteikts atklājamās informācijas saturs, kas papildināts, t.sk. ar informāciju par saistībām pret starptautiskajām institūcijām;
- paplašināts subjektu loks, kas sagatavo pārskatu, nosakot, ka turpmāk Valsts kase sagatavos ceturkšņa pārskatu arī par valsts budžeta finanšu uzskaiti;
- samazināts pašvaldību sniedzamās informācijas apjoms, pārskatā neiekļaujot informāciju par to administrētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prasībām un saistībām;
- papildināts, ka iestāde, kas sagatavo konsolidēto pārskatu, nosaka ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtību. Nozare nosaka vienotu pārskata sagatavošanas kārtību par iestāžu ceturkšņa pārskatu sagatavošanu un konsolidētā ceturkšņa pārskata sagatavošanu. Šo kārtību var apvienot ar gada pārskata sagatavošanas kārtību vai iekļaut iestādes izstrādātajā dokumentā.
[2] salīdzinot ar Noteikumiem Nr. 643:
- izslēgti pielikumi, nosakot atklājamās informācijas saturu;
- ministrija, cita centrālā valsts iestāde un pašvaldība kapitālsabiedrības gada finanšu pārskatu (bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un paskaidrojošos pielikumus) apkopo un iesniedz kopā ar ministrijas, citas centrālā valsts iestādes un pašvaldības gada pārskatu, izmantojot ePārskatus;
- izslēgts kopsavilkuma ziņojums par kapitālsabiedrību finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžetu, jo šādu informācijas atklāšanu nodrošina pamatojoties uz Noteikumos Nr. 652 noteikto;
- samazināts subjektu loks, kas nodrošina Anketas sagatavošanu un apkopošanu. Turpmāk Anketas apkopošanu nodrošina ministrijas un citas centrālās valsts iestādes. Citi kapitāldaļu turētāji (piemēram, pašvaldības) Anketu var izmantot kapitālsabiedrību darbības uzraudzības pasākumu veikšanai un finanšu ieguldījumu kapitālsabiedrībās vērtības samazinājuma izvērtēšanai.
Problēmas apraksts
Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – LBFV) 29.pants nosaka, ka Valsts kase kārto valsts budžeta finanšu uzskaiti. 2017. gada 23. novembra grozījumi LBFV nosaka, ka no 2021. gada Valsts kase sagatavo ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti, savukārt šobrīd spēkā esošie Noteikumi Nr. 51 neattiecas uz Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaiti, tāpēc apkopotie ceturkšņa finanšu dati par centrālo valdību nav salīdzināmi ar gada pārskata datiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz arī Valsts kasei par valsts budžeta finanšu uzskaites datiem sagatavot un iesniegt ceturkšņa finanšu pārskatus.
Problēmas apraksts
Regula Nr. 549 paredz ieņēmumu un prasību uzskaiti brīdī, kad notiek pamatā esošais darījums. Apzinoties to, ka ne visas valstis ir ieviesušas nodokļu uzskaiti pēc uzkrāšanas principa, Regula Nr. 549 pieļauj iespēju statistikas vajadzībām nodokļus aprēķināt izmantojot naudas plūsmu, kas tiek koriģēta ar laika nobīdes metodi. Līdz šim arī Latvija, veicot valdības finanšu statistikas aprēķinus (vispārējās valdības budžeta deficīts un ceturkšņu konti), izmanto šādu pieeju. Lai nodrošinātu Regulas Nr. 549 prasību izpildi, Finanšu ministrija, balstoties uz naudas plūsmas nodokļu ieņēmumiem, statistikas vajadzībām katru ceturksni sagatavo nodokļu laika nobīdes korekcijas.
Veicot priekšizpēti un apzinot gala lietotāju vajadzības, Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas darba grupas sanāksmē pieņemts lēmums šobrīd nemainīt nodokļu uzskaites metodoloģiju atbilstoši Eiropas Kontu sistēmai (turpmāk – EKS) un nepalielināt administratīvo slogu VID un pašvaldībām. VID iesniegtās ikgadējā pārskata informācijas par tā administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu prasībām un saistībām izvērtēšana aizņems ilgu laika periodu. Līdz ar to izpētes laikā nav lietderīgi sagatavot ceturkšņa finanšu pārskatus par VID administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu prasībām un saistībām. Nodokļu ieņēmumu uzskaites metodes maiņa tikai nekustamā īpašuma nodoklim nav lietderīga, tāpēc nav nepieciešama pašvaldību administrētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prasību un saistību uzrādīšana ceturkšņa finanšu pārskatos.
Atbilstoši Valdības budžeta deficīta un parāda rokasgrāmatā norādītajām metodēm informāciju par nodokļiem un sociālajām iemaksām iegūst no diviem avotiem: summām, ko apliecina nodokļu aprēķini un deklarācijas (uzkrājuma princips), vai gūtie naudas ieņēmumi (naudas plūsmas princips). Latvija statistiskajiem mērķiem ir izvēlējusies naudas plūsmas principu. CSP valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas darba grupa līdz 2029.gadam vērtēs esošo informāciju, lai pārskatītu nodokļu informācijas avotu maiņu. Ja pieņems lēmumu par izmantoto datu avotu maiņu, tad šādas izmaiņas ir jāsaskaņo ar Eurostatu.
Pašvaldības līdz šim sniedza informāciju par to administrētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prasībām un saistībām sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Sākot ar 2024.gadu pašvaldības to administrētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu uzskaitē ieviesīs uzkrāšanas principu saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumiem Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" un atklās informāciju gada pārskatā saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 652, bet prasības par pašvaldību administrēto nodokļu ieņēmumiem nenorādīs sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem.
Veicot priekšizpēti un apzinot gala lietotāju vajadzības, Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas darba grupas sanāksmē pieņemts lēmums šobrīd nemainīt nodokļu uzskaites metodoloģiju atbilstoši Eiropas Kontu sistēmai (turpmāk – EKS) un nepalielināt administratīvo slogu VID un pašvaldībām. VID iesniegtās ikgadējā pārskata informācijas par tā administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu prasībām un saistībām izvērtēšana aizņems ilgu laika periodu. Līdz ar to izpētes laikā nav lietderīgi sagatavot ceturkšņa finanšu pārskatus par VID administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu prasībām un saistībām. Nodokļu ieņēmumu uzskaites metodes maiņa tikai nekustamā īpašuma nodoklim nav lietderīga, tāpēc nav nepieciešama pašvaldību administrētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prasību un saistību uzrādīšana ceturkšņa finanšu pārskatos.
Atbilstoši Valdības budžeta deficīta un parāda rokasgrāmatā norādītajām metodēm informāciju par nodokļiem un sociālajām iemaksām iegūst no diviem avotiem: summām, ko apliecina nodokļu aprēķini un deklarācijas (uzkrājuma princips), vai gūtie naudas ieņēmumi (naudas plūsmas princips). Latvija statistiskajiem mērķiem ir izvēlējusies naudas plūsmas principu. CSP valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas darba grupa līdz 2029.gadam vērtēs esošo informāciju, lai pārskatītu nodokļu informācijas avotu maiņu. Ja pieņems lēmumu par izmantoto datu avotu maiņu, tad šādas izmaiņas ir jāsaskaņo ar Eurostatu.
Pašvaldības līdz šim sniedza informāciju par to administrētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prasībām un saistībām sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Sākot ar 2024.gadu pašvaldības to administrētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu uzskaitē ieviesīs uzkrāšanas principu saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumiem Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" un atklās informāciju gada pārskatā saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 652, bet prasības par pašvaldību administrēto nodokļu ieņēmumiem nenorādīs sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts neparedz pašvaldībām iesniegt ceturkšņa finanšu datus par to administrētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prasībām un saistībām.
Informācija datu respondentiem tiks savlaicīgi nodrošināta, lai VID un pašvaldības savlaicīgi plānotu IS pilnveidi un sagatavotos nepieciešamo datu apkopošanai, bet Valsts kase izmaiņas ietvertu pārskata sagatavošanas vadlīnijās. Neatkarīgi no tā, ka pārskata periodā (ceturksnis) nav jāsniedz informācija par nekustamā īpašuma nodokļa administrācijas prasībām un saistībām par nekustamā īpašuma nodokli un par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaiti, gada pārskatā šāda informācija ir jāatklāj (grāmatvedības konta atlikums sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem).
Informācija datu respondentiem tiks savlaicīgi nodrošināta, lai VID un pašvaldības savlaicīgi plānotu IS pilnveidi un sagatavotos nepieciešamo datu apkopošanai, bet Valsts kase izmaiņas ietvertu pārskata sagatavošanas vadlīnijās. Neatkarīgi no tā, ka pārskata periodā (ceturksnis) nav jāsniedz informācija par nekustamā īpašuma nodokļa administrācijas prasībām un saistībām par nekustamā īpašuma nodokli un par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaiti, gada pārskatā šāda informācija ir jāatklāj (grāmatvedības konta atlikums sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem).
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 51 nosaka, ka Valsts kase var pieprasīt papildus skaidrojumu par pārskatā sniegto informāciju. Noteikumu projektā nepieciešams noteikt arī tiesības Finanšu ministrijai pieprasīt informāciju, lai nodrošinātu aktualizētās prognozes par vispārējās valdības sektorā iekļautās kapitālsabiedrības ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci aprēķinu.
Pašreizējā informācijas apmaiņas kārtība starp Finanšu ministriju un kapitālsabiedrībām, izmantojot e-pastu, nav mūsdienīga un informācijas pieejamība ir ierobežota lietotājiem. Uzlabot informācijas apmaiņas kārtību ieteica arī Valsts kases klientu aptaujas respondenti.
Pašreizējā informācijas apmaiņas kārtība starp Finanšu ministriju un kapitālsabiedrībām, izmantojot e-pastu, nav mūsdienīga un informācijas pieejamība ir ierobežota lietotājiem. Uzlabot informācijas apmaiņas kārtību ieteica arī Valsts kases klientu aptaujas respondenti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā iekļauts, ka Valsts kase un FM var pieprasīt papildu skaidrojumu ePārskatos par iesniegto informāciju un prognozes aprēķinu par vispārējās valdības sektorā iekļautās kapitālsabiedrības ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Problēmas apraksts
Valsts kases klientu aptaujā saņemti priekšlikumi pēc iespējas vienādot iesniedzamo informāciju. Valsts kase sadarbojoties ar CSP veica izvērtējumu par informāciju, ko kapitālsabiedrības iesniedz publiskajam sektoram.
CSP kapitālsabiedrības iesniedz ceturkšņa un gada informāciju par aktīviem un pasīviem ar mērķi iegūt informāciju par komersantu finanšu rādītājiem, finanšu instrumentu un institucionālo sektoru dalījumā gada un ceturkšņa finanšu kontu un vispārējās valdības parāda aprēķiniem. CSP saskaņā ar Statistikas likumu garantē sniegtās informācijas konfidencialitāti un neizpauž citām personām. Valsts kasē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 643 ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedza finanšu informāciju par kapitālsabiedrības avansa maksājumiem, nākamo periodu izdevumiem, prasībām un saistībām, kura nepieciešama kapitāldaļu turētājam finanšu uzraudzībai, kā arī atsevišķu kapitālsabiedrību darbības izvērtēšanai parāda vadības nolūkiem.
CSP kapitālsabiedrības iesniedz ceturkšņa un gada informāciju par aktīviem un pasīviem ar mērķi iegūt informāciju par komersantu finanšu rādītājiem, finanšu instrumentu un institucionālo sektoru dalījumā gada un ceturkšņa finanšu kontu un vispārējās valdības parāda aprēķiniem. CSP saskaņā ar Statistikas likumu garantē sniegtās informācijas konfidencialitāti un neizpauž citām personām. Valsts kasē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 643 ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedza finanšu informāciju par kapitālsabiedrības avansa maksājumiem, nākamo periodu izdevumiem, prasībām un saistībām, kura nepieciešama kapitāldaļu turētājam finanšu uzraudzībai, kā arī atsevišķu kapitālsabiedrību darbības izvērtēšanai parāda vadības nolūkiem.
Risinājuma apraksts
Datu struktūra pārskatam par kapitālsabiedrību aktīviem un pasīviem noteikta atbilstoši CSP Finanšu aktīvu (neto) un pasīvu (FAP) veidlapai, saskaņā ar MK noteikumiem par oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanu, veidlapu aizpildīšanu un iesniegšanu, izņemot informācijas sadalījumu institucionālo sektoru dalījumā, papildus iesniedzot informāciju par kapitālsabiedrības aizņēmumiem pārskata periodā un to nākotnes naudas plūsmu, samazinot administratīvo slogu informācijas sagatavošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
[1] Pārskatu sagatavošanai, pārbaudei un iesniegšanai izmanto ePārskatus, kuru izstrādā un uztur Valsts kase. Lai strādātu ePārskatos, lietotājiem jāiepazīstas ar Lietotāja ceļvedi. Lietotāja ceļvedī aprakstīti sistēmas lietošanas noteikumi, dokumentu datņu augšupielādes nosacījumi. Ceturkšņa pārskatu datu pārbaudei ePārskatos ir definētas dažādas matemātiskās un loģiskās kontroles.
[2] Viennozīmīgai izpratnei par pārskatu sagatavošanu Valsts kase izstrādā Vadlīnijas par ceturkšņa pārskata sagatavošanu. Atklājamās informācijas dizains un forma kā ilustratīvs materiāls ietverta Valsts kases sagatavotajā metodiskajā materiālā (Vadlīnijās), kas publicēts Valsts kases tīmekļvietnē sadaļā: Metodika → Pārskatu sagatavošana.
[3] Lai mazinātu manuālo datu ievadi ePārskatos un nodrošinātu datu importu no grāmatvedības uzskaites sistēmām, Valsts kase definē pārskatu elektronisko datu apmaiņas faila formātu. Lai izmantotu datu eksportu/ importu, grāmatvedības programmatūras izstrādātajam jāizstrādā datu eksporta fails xml formātā. Pārskatu elektronisko datu apmaiņas faila formātu Valsts kase publicē savā tīmekļvietnē.
[4] Informāciju, kas ir tikai Valsts kases valsts finanšu uzskaitē, piemēram par emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem, t.sk. par bezprocentu obligācijām, kas emitētas īpašam mērķim – tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, krājobligācijām, naudas līdzekļu atlikumiem Valsts kases kontos un Speciālo aizņēmuma tiesību piešķīrumu, netiks iekļauta noteikumu projekta objektu lokā. Šī informācija ir uzkrāta Vienotājā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā, tāpēc resursu taupības nolūkos nav paredzēts dublēt datus ePārskatu sistēmā, bet nodot CSP un Latvijas Banka izmantojot Atvērto datu portālu.
[5] Informācijas gala lietotājiem, piemēram, CSP un Latvijas Bankai, paredzēts datus nodod mašīnlasāmā formātā izmantojot Atvērto datu portālu ePārskatos uzkrātajā detalizācijas līmenī – par katru subjektu, t.sk. arī pārskata konsolidācijas dimensijām, jo ePārskatu sistēma ir paredzēta datu apkopošanai.
[6] Ja naudas līdzekļi, prasības vai saistības, kuras izpildot sagaidāma naudas līdzekļu saņemšana vai izdošana, uzskaitītas ārvalstu valūtā:
pārrēķinu euro pārskata perioda beigās (izņemot pārrēķinu pārskata gada beigās) veic pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, kurš ir spēkā pārskata perioda pēdējās dienas sākumā;
IV ceturkšņa pārskatā pārrēķinu euro veic pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, kurš ir spēkā pārskata perioda pēdējās dienas beigās;
[7] Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības var pilnvarot kapitālsabiedrību sagatavot un iesniegt ePārskatos kapitālsabiedrības finanšu informāciju par kapitālsabiedrības aktīviem un pasīviem, anketu par kapitālsabiedrības darbības turpināšanas principa piemērošanu un kapitālsabiedrības finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu.
[8] Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības apkopo un iesniedz kapitālsabiedrības finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu, saskaņā ar kuru aprēķina budžeta iestādes līdzdalības uzskaites vērtību gada beigās, pievieno savam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam kā dokumentu, kurš ietver neauditēto konsolidēto informāciju par laikposmu no pārskata gada (n) 1.janvāra līdz 31.decembrim, un to struktūra un konsolidācijas noteikumi atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos Latvijā reģistrēto komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību un kredītiestāžu grāmatvedības uzskaites un pārskatu sagatavošanas jomā.
Ja ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības IV ceturkšņa pārskata sagatavošanas laikā ir pieejams kapitālsabiedrības finanšu pārskats vai konsolidētais finanšu pārskats par pārskata gadu, tad IV ceturkšņa pārskatā finanšu ieguldījumu atlikumi pārskata perioda beigās atbilst kapitālsabiedrības sniegtajai informācijai.
[9] Ja šajos noteikumos noteiktā termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darbdiena
[2] Viennozīmīgai izpratnei par pārskatu sagatavošanu Valsts kase izstrādā Vadlīnijas par ceturkšņa pārskata sagatavošanu. Atklājamās informācijas dizains un forma kā ilustratīvs materiāls ietverta Valsts kases sagatavotajā metodiskajā materiālā (Vadlīnijās), kas publicēts Valsts kases tīmekļvietnē sadaļā: Metodika → Pārskatu sagatavošana.
[3] Lai mazinātu manuālo datu ievadi ePārskatos un nodrošinātu datu importu no grāmatvedības uzskaites sistēmām, Valsts kase definē pārskatu elektronisko datu apmaiņas faila formātu. Lai izmantotu datu eksportu/ importu, grāmatvedības programmatūras izstrādātajam jāizstrādā datu eksporta fails xml formātā. Pārskatu elektronisko datu apmaiņas faila formātu Valsts kase publicē savā tīmekļvietnē.
[4] Informāciju, kas ir tikai Valsts kases valsts finanšu uzskaitē, piemēram par emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem, t.sk. par bezprocentu obligācijām, kas emitētas īpašam mērķim – tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, krājobligācijām, naudas līdzekļu atlikumiem Valsts kases kontos un Speciālo aizņēmuma tiesību piešķīrumu, netiks iekļauta noteikumu projekta objektu lokā. Šī informācija ir uzkrāta Vienotājā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā, tāpēc resursu taupības nolūkos nav paredzēts dublēt datus ePārskatu sistēmā, bet nodot CSP un Latvijas Banka izmantojot Atvērto datu portālu.
[5] Informācijas gala lietotājiem, piemēram, CSP un Latvijas Bankai, paredzēts datus nodod mašīnlasāmā formātā izmantojot Atvērto datu portālu ePārskatos uzkrātajā detalizācijas līmenī – par katru subjektu, t.sk. arī pārskata konsolidācijas dimensijām, jo ePārskatu sistēma ir paredzēta datu apkopošanai.
[6] Ja naudas līdzekļi, prasības vai saistības, kuras izpildot sagaidāma naudas līdzekļu saņemšana vai izdošana, uzskaitītas ārvalstu valūtā:
pārrēķinu euro pārskata perioda beigās (izņemot pārrēķinu pārskata gada beigās) veic pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, kurš ir spēkā pārskata perioda pēdējās dienas sākumā;
IV ceturkšņa pārskatā pārrēķinu euro veic pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, kurš ir spēkā pārskata perioda pēdējās dienas beigās;
[7] Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības var pilnvarot kapitālsabiedrību sagatavot un iesniegt ePārskatos kapitālsabiedrības finanšu informāciju par kapitālsabiedrības aktīviem un pasīviem, anketu par kapitālsabiedrības darbības turpināšanas principa piemērošanu un kapitālsabiedrības finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu.
[8] Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības apkopo un iesniedz kapitālsabiedrības finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu, saskaņā ar kuru aprēķina budžeta iestādes līdzdalības uzskaites vērtību gada beigās, pievieno savam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam kā dokumentu, kurš ietver neauditēto konsolidēto informāciju par laikposmu no pārskata gada (n) 1.janvāra līdz 31.decembrim, un to struktūra un konsolidācijas noteikumi atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos Latvijā reģistrēto komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību un kredītiestāžu grāmatvedības uzskaites un pārskatu sagatavošanas jomā.
Ja ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības IV ceturkšņa pārskata sagatavošanas laikā ir pieejams kapitālsabiedrības finanšu pārskats vai konsolidētais finanšu pārskats par pārskata gadu, tad IV ceturkšņa pārskatā finanšu ieguldījumu atlikumi pārskata perioda beigās atbilst kapitālsabiedrības sniegtajai informācijai.
[9] Ja šajos noteikumos noteiktā termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darbdiena
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes.
Ietekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus sabiedrības mērķgrupām. Noteikumu projekts paredz precizēt kārtību un apjomu, kādā ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, pašvaldības un to kontrolētās kapitālsabiedrības iesniegs ceturkšņa pārskatus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
02.03.2023 notika Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas darba grupas sēde, kurā tika apspriesti jautājumi par noteikumu projekta izstrādi. Noteikumu projekts sagatavots sadarbībā ar CSP, LB un FM pārstāvjiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kase
- Finanšu ministrija
- Budžeta iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi