Anotācija (ex-ante)

2024. gada 30. aprīlī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (turpmāk - Regula).

Atbilstoši Regulai dalībvalstīm vienu reizi četros vai piecos gados aprīlī jāsagatavo vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns, kurā jānosaka fiskālā trajektorija. 

Regula nosaka, ka valstij specifiskai fiskālajai trajektorijai – valsts finansētiem neto primāriem izdevumiem[1] strukturālās primārās bilances izteiksmē – jāatbilst prasībām, ka korekcijas periodā (2025. – 2028. gadā) un 10 gadus pēc tā vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai tiek saglabāts piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60% no IKP, un valdības budžeta deficīts tiek samazināts un saglabāts zem 3% no IKP.

Fiskālā trajektorija būs jāievēro likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanā. 

Regula ļauj dalībvalstīm noteikt savus valstu budžeta mērķus dažādu rādītāju izteiksmē, piemēram, kā strukturālā bilance, ja tas paredzēts to valstu tiesību aktos.
Latvijas Stabilitātes programmas 2024. – 2028. gadam[2] (turpmāk - Stabilitātes programma) ietvaros Finanšu ministrija veica analīzi par nacionālajiem un ES fiskālajiem nosacījumiem, lai noteiktu vidēja termiņa vispārējās valdības budžeta mērķus. 
Analīze liecina, ka Fiskālās disciplīnas likuma 10. pantā noteiktais fiskālais nosacījums, kas nepieļauj vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances noteikšanu apmērā, kas ir mazāks par -0,5% no IKP, uzliek ievērojami stingrākas prasības nekā jaunais ES fiskālais ietvars. 

Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta trešās daļas 3. punkts un 13. pants satur atsauces uz spēku zaudējušu Padomes 1997. gada 7. jūlija regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu. 

[1] Izdevumi, no kuriem izslēgtas vairākas pozīcijas – procentu izdevumi, diskrecionārie ieņēmumi pasākumi (valdības apstiprinātās izmaiņas nodokļos, nenodokļos, maksas pakalpojumos un citos pašu ieņēmumos), izdevumi par ES fondu programmām un valsts līdzfinansējums ES fondu programmām, kā arī bezdarbnieku pabalstu izdevumu cikliskie elementi.
[2] Latvijas Stabilitātes programma 2024.-2028. gadam (mk.gov.lv)


 

Stabilitātes programmas aprēķinos pieļaujamā vispārējās valdības strukturālā bilance, balstoties uz ES strukturālās primārās bilances nosacījumu, bija tuvu 1% no IKP.

Š.g. jūnijā Finanšu ministrija aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes un augustā arī fiskālās prognozes, attiecīgi aktualizēti aprēķini par maksimāli pieļaujamo strukturālo bilanci (skat. MK informatīvā ziņojuma “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā” 7. sadaļu (plānots izskatīt MK š.g. 13. augusta sēdē). 2025. - 2028. gadā tiek prognozēts augstāks vispārējās valdības budžeta deficīts un nedaudz palielināta arī vienreizējo pasākumu fiskālā ietekme salīdzinājumā ar tām prognozēm, uz ko balstījās Stabilitātes programmas aprēķini. Tas tika ņemts vērā maksimāli pieļaujamās strukturālās bilances aprēķinos.
Atjaunotie aprēķini liecina, ka, lai izpildītu jaunā ES fiskālā regulējuma prasības 2025. – 2028. gadā un turpmākajos 10 gados (vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai tiek saglabāts piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60% no IKP, un valdības budžeta deficīts tiek samazināts un saglabāts zem 3% no IKP), maksimāli pieļaujamā vispārējās valdības strukturālā bilance, balstoties uz ES strukturālās primārās bilances nosacījumu (maksimāli pieļaujamo valsts finansēto neto primāro izdevumu pieaugumu strukturālās primārās bilances izteiksmē ir aprēķinājusi EK [1]), 2025. gadā ir  zemāka par 1% no IKP (-0,970% no IKP). Turpmākajos gados saskaņā ar šo nosacījumu pieļaujamais strukturālās bilances deficīts ir nedaudz virs -1,0% no IKP (1,044% - 1,445% no IKP). Savukārt, ES izdevumu pieauguma nosacījums nepieļauj strukturālo deficītu augstāku par 1,081 - 1,189% no IKP tuvāko gadu laikā. 

Stabilitātes programmā veiktā analīze liecina, ka, ja par pamatu izvirzītu valdības deklarācijā[2] noteikto vidējo parāda līmeni ilgtermiņā, kas ir 40% no IKP, tad uz ES metodoloģiju balstītajā aprēķinā var konstatēt, ka minētais nosacījums nodrošināms, ja valsts ievēro vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci -1.0% no IKP.
 
Ņemot vērā minēto, nosakot Fiskālās disciplīnas likumā maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu 1,0 % no IKP apmērā, tas nodrošinātu pareizu kalibrāciju, gan attiecībā uz jaunajiem ES fiskālajiem nosacījumiem, gan vispārējās valdības parāda stabilizēšanu 40% līmenī. 

Ņemot vērā to, ka Padomes 1997. gada 7. jūlija regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu zaudējusi spēku stājoties spēkā Regulai, attiecīgi atsauce uz to Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta trešās daļas 3. punktā jāaizstāj ar atsauci uz Regulu. 

Fiskālās disciplīnas likuma 13. pants jāizsaka jaunajā redakcijā, jo Regulā nav identisks pants, ar ko varētu aizstāt atsaucē minēto. 

[1] https://www.fm.gov.lv/lv/fiskali-strukturalais-plans
[2] Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2023. gada 15. septembrī. 40. punkts, pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/16704/download?attachment