Anotācija

Noteikumu projekta mērķis ir, mazinot administratīvo birokrātiju un uzlabojot risku pārvaldību projektu ieviešanā, izvērtēt iespējamo pašdeklarācijas principa ieviešanu, kas nodrošinātu efektīvāku procesu un vienlaikus saglabātu drošu finanšu vadību.

Vispārējā kārtība

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" (turpmāk – 9.3.2. specifiskais atbalsts) projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu un 13.1.5. specifisko atbalsta mērķi "Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē" 9.3.2. SAM 1. un 2. kārtas ietvaros tika īstenoti trīspadsmit projekti.


Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 870 "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu un 13.1.5. specifisko atbalsta mērķi "Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē""(turpmāk – MK noteikumi Nr. 870) nosaka, ka finansējuma saņēmējiem jāiesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – Sadarbības iestāde) infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus, iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu.
Valdības rīcības plāna[1] deklarācijas uzdevumā "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs" ir iekļauts pasākums Nr. 35.4. "Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā".
Sadarbības iestāde, izvērtējot Veselības ministrijas pārraudzībā esošos Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda specifiskos atbalsta mērķus, lai izpildītu Valdības rīcības plānā norādīto uzdevumu, ar 2025. gada 22. maija vēstuli Nr. 39-2-8/2597 "Par pašdeklarācijas principa iniciatīvu" ir ierosinājusi cita starpā ieviest pašdeklarācijas principu 9.3.2. SAM īstenoto projektu pēcuzraudzībā, tas ir finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodā ik gadu uzkrāj infrastruktūras izmantošanas proporcijas datus un nodrošina datu un pamatojošo dokumentu pieejamību uzraudzībai, bet iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu, tos neiesniedz Sadarbības iestādei pārbaudei. Minētās izmaiņas ne tikai samazinātu birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību, bet arī demonstrētu uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm. Ieviešot padeklarēšanas principu, tas nerada ietekmi uz projekta attiecināmību. Vienlaikus tas nenoņem atbildību finansējuma saņēmējam – atbilstoši normatīvajam regulējumam, tā ir tieša finansējuma saņēmēja atbildība uzkrāt, uzturēt un pēc pieprasījuma nodrošināt Sadarbības iestādei piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un pamatojošajiem dokumentiem.


[1] https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai
 

Nē

Nē

Ietekmē ES fondu finansējuma saņēmējus veselības nozarē, jo tiem tiek mazināts administratīvais slogs pēcuzraudzības periodā – infrastruktūras izmantošanas proporcijas dati un pamatojošie dokumenti būs jāuzkrāj un jānodrošina pieejamība uzraudzībai, bet vairs nebūs jāiesniedz Sadarbības iestādei, tādējādi stiprinot pašdeklarācijas principu un uzticēšanos finansējuma saņēmēju darbībām.

Nē

Jā

Nē

Nē

-