23-TA-2205: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi "Šķīrējtiesu likumā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedums lietā Nr. 2022-03-01 "Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2022-03-01).
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi paredz pilnveidot šā brīža šķīrējtiesu regulējumu atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem un praksei.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi, kā arī nodrošinātu šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei.
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2024.
Pamatojums
Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2022-03-01 ir atzinusi, ka Civilprocesa likuma 534., 534.1 535., 536. un 537. panti, ciktāl tie neparedz šķīrējtiesas procesa uzraudzību gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, par spēkā neesošiem no 2024. gada 1. marta.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Civilprocesa likuma 66. nodaļa regulē šķīrējtiesu nolēmumu izpildes kārtību, tai skaitā nosaka kārtību, kādā iesniedzams izpildu raksts pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kā arī uzskaita tos šķīrējtiesas procesa pārkāpumus, kas uzskatāmi par tik būtiskiem, ka valsts neatzīst šķīrējtiesas procesa rezultātu. Satversmes 92. panta pirmais teikums noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Pusēm, ievērojot dispozitivitātes principu, ir tiesības savstarpēji vienoties par alternatīviem civiltiesisko strīdu risināšanas veidiem, tai skaitā strīda izšķiršanu šķīrējtiesā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka šķīrējtiesas procesa jēgas un būtības dēļ, atsevišķu Satversmes 92. pantā ietverto tiesību normu piemērošana var būt ierobežota. Personas brīvi paustā griba, noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, ir labprātīga šīs personas tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojuma pieļaujamības kritērijs. Tomēr personas brīvība atteikties no Satversmē ietvertajām pamattiesībām sniedzas vienīgi tiktāl, ciktāl tā neapraud demokrātiskas tiesiskas valsts tiesību sistēmas funkcionēšanu (Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 9.1.p.). Valstij ir pienākums radīt tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošina vismaz minimālu tiesisko aizsardzību, tai skaitā pienākumu nodrošināt pusēm iespēju novērst šķīrējtiesas procesā notikušus būtiskus procesuālos pārkāpumus, un neatzīt šāda šķīrējtiesas procesa rezultātu. Latvija ir vienīgā Eiropas Padomes dalībvalsts, kas savā nacionālajā šķīrējtiesu regulējumā nav paredzējusi šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas mehānismu.
Izstrādājot Šķīrējtiesu likumu, ņemot vērā šķīrējtiesu kopējo skaitu (vairāk nekā 200 pastāvīgo šķīrējtiesu) un iespējamo ietekmi uz tiesu noslodzi, netika paredzētas Parauglikumā noteiktās vispārējās jurisdikcijas tiesu atbalsta funkcijas šķīrējtiesas procesā. Regulējuma trūkums par vispārējo jurisdikcijas tiesu iesaisti noteiktos šķīrējtiesu procesa jautājumos neatbilst Parauglikumā noteiktajiem standartiem. Parauglikumā ir paredzēta valsts tiesu iesaiste šķīrējtiesas procesā strikti noteiktos gadījumos kā ātras reaģēšanas mehānisms, proti, Parauglikuma 11. panta trešajā un ceturtajā punktā, kas paredz tiesas iesaisti šķīrējtiesnešu iecelšanā, 13. panta trešajā punktā attiecībā uz šķīrējtiesneša noraidījumu, 14. pantā par šķīrējtiesneša atcelšanu, un 16. panta trešajā punktā par šķīrējtiesas jurisdikciju.
Šķīrējtiesu likumā valsts ir noteikusi stingras prasības un kritērijus personām, kuras var iecelt par šķīrējtiesnesi, tādējādi pārmērīgi ierobežojot pušu tiesības brīvi izvēlēties šķīrējtiesnesi, tai skaitā, kā obligātu prasību šķīrējtiesnesim nosakot juridisko izglītību un jurista kvalifikāciju, kā arī prasību pēc trīs gadu profesionālās pieredzes juridiskā specialitātē. Šķīrējtiesu likums noteic, ka, ja puses vienojušās par strīda izskatīšanu pastāvīgajā šķīrējtiesā, šķīrējtiesnešus ieceļ no pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.
Normatīvie akti paredz iespēju piemērot prasības nodrošinājumu strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā, tikai pirms prasības celšanas šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas procesā šķīrējtiesas sastāvam vai pusēm nav tiesību izprasīt pierādījumus no trešajām personām. Šķīrējtiesas sastāva pieņemtie lēmumi ir saistoši tikai šķīrējtiesas procesā iesaistītajām pusēm. Normatīvie akti neparedz šķīrējtiesas vai pušu tiesības lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesas palīdzību pierādījumu iegūšanā. Savukārt, Parauglikuma 27. pants noteic, ka šķīrējtiesa vai puse, pirms tam saņemot šķīrējtiesas piekrišanu, drīkst vērsties tiesā un lūgt palīdzību pierādījumu iegūšanā, ko tiesa var izpildīt savas kompetences ietvaros. Šķīrējtiesu likums kā pierādīšanas līdzekli neparedz liecinieku liecības. Šobrīd puses šķīrējtiesas procesa ietvaros var iesniegt citu personu rakstiskas notariāli apliecinātas liecības, un šķīrējtiesas sastāvs, lemjot par pierādījumu attiecināmību un pieļaujamību, var tās vērtēt kā rakstveida pierādījumu. Izstrādājot likumprojektu, ir ņemti vērā Parauglikumā noteiktie standarti šķīrējtiesas procesam, lai uzlabotu šķīrējtiesas procesa kvalitāti Latvijā un nodrošinātu tā atbilstību starptautiskiem standartiem.
Izstrādājot Šķīrējtiesu likumu, ņemot vērā šķīrējtiesu kopējo skaitu (vairāk nekā 200 pastāvīgo šķīrējtiesu) un iespējamo ietekmi uz tiesu noslodzi, netika paredzētas Parauglikumā noteiktās vispārējās jurisdikcijas tiesu atbalsta funkcijas šķīrējtiesas procesā. Regulējuma trūkums par vispārējo jurisdikcijas tiesu iesaisti noteiktos šķīrējtiesu procesa jautājumos neatbilst Parauglikumā noteiktajiem standartiem. Parauglikumā ir paredzēta valsts tiesu iesaiste šķīrējtiesas procesā strikti noteiktos gadījumos kā ātras reaģēšanas mehānisms, proti, Parauglikuma 11. panta trešajā un ceturtajā punktā, kas paredz tiesas iesaisti šķīrējtiesnešu iecelšanā, 13. panta trešajā punktā attiecībā uz šķīrējtiesneša noraidījumu, 14. pantā par šķīrējtiesneša atcelšanu, un 16. panta trešajā punktā par šķīrējtiesas jurisdikciju.
Šķīrējtiesu likumā valsts ir noteikusi stingras prasības un kritērijus personām, kuras var iecelt par šķīrējtiesnesi, tādējādi pārmērīgi ierobežojot pušu tiesības brīvi izvēlēties šķīrējtiesnesi, tai skaitā, kā obligātu prasību šķīrējtiesnesim nosakot juridisko izglītību un jurista kvalifikāciju, kā arī prasību pēc trīs gadu profesionālās pieredzes juridiskā specialitātē. Šķīrējtiesu likums noteic, ka, ja puses vienojušās par strīda izskatīšanu pastāvīgajā šķīrējtiesā, šķīrējtiesnešus ieceļ no pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.
Normatīvie akti paredz iespēju piemērot prasības nodrošinājumu strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā, tikai pirms prasības celšanas šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas procesā šķīrējtiesas sastāvam vai pusēm nav tiesību izprasīt pierādījumus no trešajām personām. Šķīrējtiesas sastāva pieņemtie lēmumi ir saistoši tikai šķīrējtiesas procesā iesaistītajām pusēm. Normatīvie akti neparedz šķīrējtiesas vai pušu tiesības lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesas palīdzību pierādījumu iegūšanā. Savukārt, Parauglikuma 27. pants noteic, ka šķīrējtiesa vai puse, pirms tam saņemot šķīrējtiesas piekrišanu, drīkst vērsties tiesā un lūgt palīdzību pierādījumu iegūšanā, ko tiesa var izpildīt savas kompetences ietvaros. Šķīrējtiesu likums kā pierādīšanas līdzekli neparedz liecinieku liecības. Šobrīd puses šķīrējtiesas procesa ietvaros var iesniegt citu personu rakstiskas notariāli apliecinātas liecības, un šķīrējtiesas sastāvs, lemjot par pierādījumu attiecināmību un pieļaujamību, var tās vērtēt kā rakstveida pierādījumu. Izstrādājot likumprojektu, ir ņemti vērā Parauglikumā noteiktie standarti šķīrējtiesas procesam, lai uzlabotu šķīrējtiesas procesa kvalitāti Latvijā un nodrošinātu tā atbilstību starptautiskiem standartiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2022-03-01 konstatēja, ka, lai gan pastāv atsevišķi valsts kontroles elementi šķīrējtiesas procesa uzraudzībai, tie nenodrošina minimālo tiesisko aizsardzību, ko pieprasa Satversmes 92. pants. Šobrīd Latvijā šķīrējtiesas procesa uzraudzība primāri tiek veikta izpildu raksta par šķīrējtiesas sprieduma izsniegšanas stadijā un skatot prasību par šķīrējtiesas līguma spēka esamību. Tika konstatēts, ka nepastāv valsts uzraudzības mehānisms, kas ļautu personai, pret kuru taisīts šķīrējtiesas spriedums iebilst pret šķīrējtiesas procesa norisi un tajā iespējams pieļautiem būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem. Personai ir jābūt tiesībām tieši un nepastarpināti, neatkarīgi no citu personu gribas vai rīcības, vērsties tiesā savu aizskarto tiesību aizsardzībai. Šā brīža regulējums paredz tikai kreditora tiesības lūgt tiesai izvērtēt šķīrējtiesas sprieduma tiesiskumu izpildu raksta izsniegšanas stadijā. Šāds regulējums liedz parādniekam iespēju lūgt valsts uzraudzību pār būtiskiem šķīrējtiesas procesa pārkāpumiem, tai skaitā no uzraudzības tiesā ir izslēgti gadījumi, kad šķīrējtiesas sprieduma izpilde nav nepieciešams saņemt izpildu rakstu, kā arī gadījumi, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstī. Šķīrējtiesas procesā būtiski procesuāli pārkāpumi var notikt arī tad, ja šķīrējtiesas līguma spēkā esamības apstrīdēšanai nav pamata. Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības komerciālās šķīrējtiesas parauglikuma (UNCITRAL Model Law on International Commercial Arbitration) (turpmāk – Parauglikums) ir izveidots ar mērķi radīt skaidrus un visaptverošus noteikumus, kas ietver taisnīgus un mūsdienīgu starptautiskās šķīrējtiesas standartus, kuri kā vispārējie tiesību principi būtu piemērojami dažādām pasaulē pastāvošām tiesību un ekonomiskajām sistēmām. Tajā ir ietverti pamatelementi, kas nepieciešami, lai tiktu nodrošināts efektīvs un taisnīgs šķīrējtiesas process. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Parauglikums ir visā pasaulē izmantojams šķīrējtiesu normatīvā regulējuma standarts (Satversmes tiesas 28.11.2014. sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 15.4. p.). Latvijas tiesību sistēmā nav ieviests Parauglikumam atbilstošs mehānisms šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanai un atcelšanai, kas ļauj ikvienai šķīrējtiesas procesa pusei vērsties tiesā savu aizskarto tiesību aizsardzībai. Šāda regulējuma trūkums rada tiesisku nenoteiktību. Nepastāvot efektīvam šķīrējtiesas uzraudzības mehānismam, tiek mazināta sabiedrības uzticēšanās gan šķīrējtiesām, gan valstij un tiesībām. Satversmes tiesa secināja, ka Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panti, ciktāl tie neparedz šķīrējtiesas procesa uzraudzību gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
Risinājuma apraksts
Latvijas šķīrējtiesu regulējumā ir nepieciešams pārņemt Parauglikumā ietverto regulējumu, nodrošinot starptautiskajiem standartiem un praksei atbilstošu regulējumu. Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānisma mērķis ir nodrošināt šķīrējtiesas procesa pusēm iespēju vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, pamatojoties uz šķīrējtiesas procesā pieļautiem būtiskiem pušu tiesību pārkāpumiem. Apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu ir tiesības abām šķīrējtiesas procesā iesaistītajām pusēm, ja tās uzskata, ka ir pārkāptas to tiesības. Likumprojekts paredz iespēju apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu Civilprocesa likuma 66. nodaļā noteiktajā kārtībā. Ar pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu šķīrējtiesas spriedums netiek pārsūdzēts pēc būtības, izskatot pieteikumu tiek vērtēts vai pastāv likumā noteiktie apstākļi, kas liedz valstij atzīt par tiesisku šādu šķīrējtiesas procesa rezultātu. Apstrīdēšanas mehānisms ir attiecināms tikai uz Latvijā taisītiem šķīrējtiesu spriedumiem.
Problēmas apraksts
Normatīvie akti neparedz Parauglikumam un starptautiskajiem standartiem un praksei atbilstošu regulējumu par tiesas atbalsta funkcijām šķīrējtiesas procesā. Līdz ar to netiek nodrošināta pietiekama valsts kontrole šķīrējtiesas procesā, kas liedz savlaicīgi novērst iespējamos personas tiesību pārkāpumus. Šķīrējtiesas procesam Latvijas tiesību sistēmā ir liela nozīme un šīs jomas tiesiskajam regulējuma, cita starp, jābalstās gan uz Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, gan arī uz citiem saistošiem tiesību avotiem – starptautisko tiesību principiem (Satversmes tiesas 28.11.2014. sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 15.1.p.). Nepastāvot efektīviem tiesību aizsardzības mehānismiem, kas pusēm ir pieejami jau šķīrējtiesas procesa laikā, savlaicīgi netiek novērsti trūkumi šķīrējtiesas procesā, kas var vēlāk radīt papildu noslodzi vispārējās jurisdikcijas tiesai, skatot pieteikumus par šķīrējtiesas spriedumu apstrīdēšanu un izpildi. Šķīrējtiesu likuma 17. pants paredz tiesības noraidīt šķīrējtiesnesi, taču tas neparedz tiesības pusei vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā gadījumā, ja noraidījums netiek pieņemts, kā to paredz Parauglikuma 13. panta trešā daļa. Ja savlaicīgi netiek novērsti trūkumi attiecībā uz šķīrējtiesneša neitralitāti un objektivitāti, tas var kalpot par pamatu šķīrējtiesas sprieduma atcelšanai vai izpildes atteikšanai. Parauglikuma 14. pants noteic, ja šķīrējtiesnesis de jure vai de facto nespēj veikt savus pienākumus vai ja citu iemeslu dēļ nerīkojas savlaicīgi, viņš atkāpjas no šķīrējtiesneša amata. Ja par šo turpina pastāvēt strīds, Parauglikums noteic pusei tiesības lūgt tiesai izlemt jautājumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu. Šāda regulējuma trūkums liedz pusēm tiesības uz ātru un efektīvu šķīrējtiesas procesu, jo nepastāv mehānisms kā strīdus gadījumā risināt jautājumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, ja viņš neveic savus pienākumus vai citu iemeslu dēļ nerīkojas savlaicīgi.
Parauglikuma 16. pants paredz tiesības pusei lūgt tiesu pārvērtēt jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai, pēc tam, kad šķīrējtiesas sastāvs ir lēmis par šo jautājumu. Civilprocess paredz tiesības iesniegt prasības pieteikumu par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību, kas daļēji risina arī jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai. Taču šis prasības pieteikums aprobežojas tikai ar gadījumiem, kad strīds nav pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā līguma spēkā neesamības dēļ, izslēdzot citus gadījumus, kad strīds iespējams nav pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā. Nepieciešams nodrošināt pusei tiesības lūgt, lai vispārējās jurisdikcijas tiesa pārvērtē strīda pakļautību šķīrējtiesai arī tādos gadījumos kā, piemēram, kad nav skaidrs vai šķīrējtiesā celtā prasībā ir par noteiktu tiesisku attiecību, par konkrētā prasījuma ietilpšanu šķīrējtiesas līguma tvērumā, par šķīrējtiesas līguma saistošo spēku attiecībā uz kādu no pusēm, vai ir izvēlēta pareizā šķīrējtiesas institūcija u.tml. gadījumos.
Parauglikuma 16. pants paredz tiesības pusei lūgt tiesu pārvērtēt jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai, pēc tam, kad šķīrējtiesas sastāvs ir lēmis par šo jautājumu. Civilprocess paredz tiesības iesniegt prasības pieteikumu par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību, kas daļēji risina arī jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai. Taču šis prasības pieteikums aprobežojas tikai ar gadījumiem, kad strīds nav pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā līguma spēkā neesamības dēļ, izslēdzot citus gadījumus, kad strīds iespējams nav pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā. Nepieciešams nodrošināt pusei tiesības lūgt, lai vispārējās jurisdikcijas tiesa pārvērtē strīda pakļautību šķīrējtiesai arī tādos gadījumos kā, piemēram, kad nav skaidrs vai šķīrējtiesā celtā prasībā ir par noteiktu tiesisku attiecību, par konkrētā prasījuma ietilpšanu šķīrējtiesas līguma tvērumā, par šķīrējtiesas līguma saistošo spēku attiecībā uz kādu no pusēm, vai ir izvēlēta pareizā šķīrējtiesas institūcija u.tml. gadījumos.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz ieviest vispārējās jurisdikcijas tiesu atbalstu šķīrējtiesas procesā, nosakot vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesības lemt par pieteikumiem par iecelšanu, šķīrējtiesneša noraidīšanu, šķīrējtiesneša atcelšanu un strīda pakļautību šķīrējtiesai. Gadījumi, kuros vispārējās jurisdikcijas tiesu iesaiste ir pieļaujama, ir ierobežoti un noteikti likumprojektā, tie neskar strīda izskatīšanu pēc būtības. Tiesu atbalsta pasākumu ieviešana nodrošinās efektīvāku, tiesiskāku un taisnīgāku šķīrējtiesas procesu. Tiesas atbalsta funkciju mehānisma ieviešanas mērķis ir savlaicīgi novērst iespējamos trūkumus un procesuālos pārkāpumus šķīrējtiesas procesā, tādējādi īstenojot savlaicīgu valsts uzraudzību pār šķīrējtiesas procesu. Nodrošinot korektu šķīrējtiesas procesu, kurā ievērotas pušu tiesības un nav pieļauti procesuāli pārkāpumi, tiks samazināti gadījumi, kad būs nepieciešams atcelt šķīrējtiesas spriedumu vai atteikt tā izpildi.
Likumprojekts paredz noteikt pusei tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar lūgumu lemt par šķīrējtiesneša noraidīšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja pieteikums par šķīrējtiesneša noraidīšanu netiek pieņemts. Šāda pieteikuma iesniegšana vispārējās jurisdikcijas tiesā automātiski neaptur šķīrējtiesas procesu. Šķīrējtiesas sastāvam tiek saglabātas tiesības lemt par nepieciešamību apturēt vai atlikt lietas izskatīšanu. Ar šāda regulējuma ieviešanu tiek aizsargātas pušu tiesības uz objektīvu, neitrālu, un tiesisku šķīrējtiesas procesu, paredzot vispārējās jurisdikcijas tiesas kontroli, tai skaitā par iespējamiem interešu konflikta gadījumiem. Iespēja savlaicīgi ātrā un efektīvā procesā vispārējās jurisdikcijās tiesā, pārliecināties par šķīrējtiesneša atbilstību tam izvirzītajām prasībām un interešu konflikta pastāvēšanu, samazina riskus, ka šķīrējtiesas procesa rezultāts būs prettiesisks. Tāpat tiek ieviests jauns pušu tiesību aizsardzības mehānisms, nodrošinot tiesības lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesu lemt par šķīrējtiesneša atcelšanu, ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību un šķīrējtiesnesis nespēj veikt savus pienākumus vai citu iemeslu dēļ nerīkojas savlaicīgi, tādā veidā liedzot pusēm tiesības uz ātru un efektīvu šķīrējtiesas procesu. Atbilstoši papildināti gadījumi, kuros šķīrējtiesneša pilnvaras uzskatāmas par izbeigtām, proti, ja rajona (pilsētas) tiesa ir pieņēmusi lēmumu par šķīrējtiesneša noraidīšanu vai atcelšanu.
Ar likumprojektu tiek ieviests mehānisms, kas ļauj pusēm ātri un efektīvi izšķirt strīdu par strīda pakļautību šķīrējtiesai gadījumos, kad tas nav saistīts ar šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Tiek paredzēta iespēja šķīrējtiesas sastāvam jautājumu par civiltiesiskā strīda pakļautību izlemt, pieņemot atsevišķu lēmumu vai taisot šķīrējtiesas spriedumu, ar kuru strīds tiek skatīts pēc būtības, paredzot pusei tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja šķīrējtiesas sastāvs ir pieņēmis atsevišķu lēmumu par strīda pakļautību. Puse iebildumus par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.
Likumprojekts paredz noteikt pusei tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā un lūgt lemt par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai, ja šķīrējtiesai par strīda pakļautību šķīrējtiesai pieņēmusi lēmumu. Pieteikuma par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai iesniegšana vispārējās jurisdikcijas tiesā nav šķērslis šķīrējtiesas procesa turpināšanai. Ja šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai ir izlēmis, taisot spriedumu par strīdu pēc būtības, pusei nav tiesību izmantot šo mehānismu, bet savu tiesību aizsardzību var īstenot, iesniedzot pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu.
Likumprojekts paredz noteikt pusei tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar lūgumu lemt par šķīrējtiesneša noraidīšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja pieteikums par šķīrējtiesneša noraidīšanu netiek pieņemts. Šāda pieteikuma iesniegšana vispārējās jurisdikcijas tiesā automātiski neaptur šķīrējtiesas procesu. Šķīrējtiesas sastāvam tiek saglabātas tiesības lemt par nepieciešamību apturēt vai atlikt lietas izskatīšanu. Ar šāda regulējuma ieviešanu tiek aizsargātas pušu tiesības uz objektīvu, neitrālu, un tiesisku šķīrējtiesas procesu, paredzot vispārējās jurisdikcijas tiesas kontroli, tai skaitā par iespējamiem interešu konflikta gadījumiem. Iespēja savlaicīgi ātrā un efektīvā procesā vispārējās jurisdikcijās tiesā, pārliecināties par šķīrējtiesneša atbilstību tam izvirzītajām prasībām un interešu konflikta pastāvēšanu, samazina riskus, ka šķīrējtiesas procesa rezultāts būs prettiesisks. Tāpat tiek ieviests jauns pušu tiesību aizsardzības mehānisms, nodrošinot tiesības lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesu lemt par šķīrējtiesneša atcelšanu, ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību un šķīrējtiesnesis nespēj veikt savus pienākumus vai citu iemeslu dēļ nerīkojas savlaicīgi, tādā veidā liedzot pusēm tiesības uz ātru un efektīvu šķīrējtiesas procesu. Atbilstoši papildināti gadījumi, kuros šķīrējtiesneša pilnvaras uzskatāmas par izbeigtām, proti, ja rajona (pilsētas) tiesa ir pieņēmusi lēmumu par šķīrējtiesneša noraidīšanu vai atcelšanu.
Ar likumprojektu tiek ieviests mehānisms, kas ļauj pusēm ātri un efektīvi izšķirt strīdu par strīda pakļautību šķīrējtiesai gadījumos, kad tas nav saistīts ar šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Tiek paredzēta iespēja šķīrējtiesas sastāvam jautājumu par civiltiesiskā strīda pakļautību izlemt, pieņemot atsevišķu lēmumu vai taisot šķīrējtiesas spriedumu, ar kuru strīds tiek skatīts pēc būtības, paredzot pusei tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja šķīrējtiesas sastāvs ir pieņēmis atsevišķu lēmumu par strīda pakļautību. Puse iebildumus par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.
Likumprojekts paredz noteikt pusei tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā un lūgt lemt par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai, ja šķīrējtiesai par strīda pakļautību šķīrējtiesai pieņēmusi lēmumu. Pieteikuma par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai iesniegšana vispārējās jurisdikcijas tiesā nav šķērslis šķīrējtiesas procesa turpināšanai. Ja šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai ir izlēmis, taisot spriedumu par strīdu pēc būtības, pusei nav tiesību izmantot šo mehānismu, bet savu tiesību aizsardzību var īstenot, iesniedzot pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu.
Problēmas apraksts
Šķīrējtiesa ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām, kas ļauj pusēm pielāgot strīda izšķiršanas kārtību savām vēlmēm un vajadzībām. Tiesības izvēlēties šķīrējtiesnesi ir vienas no svarīgākajām puses tiesībām šķīrējtiesas procesā. Puses uzticēšanās šķīrējtiesnesim rada arī uzticēšanos šķīrējtiesas procesam kopumā. Profesionāli un kvalificēti šķīrējtiesneši ir viens no priekšnoteikumiem objektīvam un tiesiskam šķīrējtiesas procesam. Šobrīd valsts detalizēti regulē šķīrējtiesneša izvēli un viņa piemērotības kritēriju, pašām pusēm atstājot minimālu izvēles brīvību. Parauglikums nenoteic tādus ierobežojumus personām būt par šķīrējtiesnesi kādi ir noteikti Šķīrējtiesu likumā. Šķīrējtiesu likums šobrīd ierobežo pušu tiesības izvēlēties savam strīdam piemērotākos un kvalificētākos šķīrējtiesnešus, uzliekot pienākumu izvēlēties šķīrējtiesnesi ar jurista kvalifikāciju, kā arī izvēlēties šķīrējtiesnesi no tiem, kas ir iekļauti pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā. Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu, kura neatbilst Šķīrējtiesu likuma 14. panta prasībām, kā arī kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto, vai pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, vai kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, vai kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process. Šķīrējtiesas procesa pamatā ir pušu uzticēšanās personai, kurai tās uzticējušas savu strīdu, un pusēm ir jābūt tiesībām izvēlēties šķīrējtiesnesi, kura kvalifikācija un profesionālā pieredze ir visatbilstošākā konkrētā strīda objektam.
Šķīrējtiesneša pienākums, izšķirot civiltiesisko strīdu, ir būt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam, kā arī novērst pat šķietama interešu konflikta esību. Šobrīd Šķīrējtiesu likums paredz šķīrējtiesneša pienākumu ziņot par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību. Starptautiskā Advokātu asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas par interešu konfliktiem starptautiskajā šķīrējtiesas procesā (International Bar Association Guidelines on Conflicts of Interest in International Arbitration), kas ir uzskatāmas par starptautiski atzītu standartu kopumu interešu konflikta novēršanai šķīrējtiesas procesā. Tās paredz šķīrējtiesneša pienākumu atklāt faktus vai apstākļus, kas varētu radīt šaubas par viņa objektivitāti vai neitralitāti pirms šķīrējtiesneša iecelšana. Šķīrējtiesu likuma šī brīža regulējums paredz šķīrējtiesneša pienākumu ziņot par faktiem vai apstākļiem, kas var izraisīt interešu konfliktu tikai pēc tā iecelšanas.
Šķīrējtiesneša pienākums, izšķirot civiltiesisko strīdu, ir būt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam, kā arī novērst pat šķietama interešu konflikta esību. Šobrīd Šķīrējtiesu likums paredz šķīrējtiesneša pienākumu ziņot par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību. Starptautiskā Advokātu asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas par interešu konfliktiem starptautiskajā šķīrējtiesas procesā (International Bar Association Guidelines on Conflicts of Interest in International Arbitration), kas ir uzskatāmas par starptautiski atzītu standartu kopumu interešu konflikta novēršanai šķīrējtiesas procesā. Tās paredz šķīrējtiesneša pienākumu atklāt faktus vai apstākļus, kas varētu radīt šaubas par viņa objektivitāti vai neitralitāti pirms šķīrējtiesneša iecelšana. Šķīrējtiesu likuma šī brīža regulējums paredz šķīrējtiesneša pienākumu ziņot par faktiem vai apstākļiem, kas var izraisīt interešu konfliktu tikai pēc tā iecelšanas.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu tiek pārskatīts šķīrējtiesnesim izvirzāmo prasību apjoms, saglabājot prasību par iegūtu augstāko izglītību, bet atsakoties no ierobežojuma, ka tai ir jābūt juridiskajai izglītībai, un atsakoties no prasības par vismaz trīs gadu pieredzi juridiskās specialitātes amatā.
Tāpat tiek svītrota prasība, ka šķīrējtiesnesi var izraudzīties tikai no pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta. Pastāvīgajām šķīrējtiesām tiek saglabāts pienākums veidot šķīrējtiesnešu sarakstu ar ne mazāk kā desmit tiesnešiem, taču saraksts nav izslēdzošs attiecībā uz pušu tiesībām izvēlēties un iecelt par šķīrējtiesnesi citu personu, kuras kvalifikācijai un pieredzei tās uzticas. Ar šāda regulējuma ieviešanu tiek nodrošinātas pušu tiesības brīvi izvēlēties šķīrējtiesnesi, veicinot pušu uzticību šķīrējtiesas procesam kopumā. Patstāvīgās šķīrējtiesas kā šķīrējtiesas institūcijas mērķis ir organizēt un administrēt šķīrējtiesas procesu, atbilstoši tās reglamenta noteikumiem. Puses vienojoties par strīda izskatīšanu noteiktā pastāvīgajā šķīrējtiesā, izvēlas strīda izskatīšanai piemērot tās šķīrējtiesas reglamentā nostiprinātos noteikumus. Arī pušu pieaicinātam šķīrējtiesnesim ir jārīkojas atbilstoši pastāvīgās šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem. Pastāvīgajām šķīrējtiesām ir tiesības noteikt kārtību un ieviest mehānismu kādā tā pārliecinās, vai pieņemtais šķīrējtiesas spriedums atbilst pastāvīgās šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem un kvalitātes standartiem, tādā veidā nodrošinot vienotu praksi.
Likumprojekts paredz noteikt, ka Šķīrējtiesu likuma 15. pantā noteiktie ierobežojumi ir attiecināmi tikai uz pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā iekļautām personām, kā arī uz šķīrējtiesnešiem, kurus ieceļ vispārējās jurisdikcijas tiesa. Ar šāda regulējuma ieviešanu tiek mazināts valsts regulatīvais slogs un atbildība par šķīrējtiesneša izvēli, mazinot valsts iejaukšanos šķīrējtiesas procesā un uzticoties pušu spējai izvēlēties to strīdam atbilstošu šķīrējtiesnesi. Personas tiesības piekrist šķīrējtiesas līguma noslēgšanai, tai skaitā izvēlēties šķīrējtiesnesi, izriet no dispozitivitātes principa. Likumdevēja uzdevums nav aizstāt personas brīvi pausto gribu ar savu vērtējumu par tās rīcībās saprātīgumu (Satversmes tiesas 28.11.2014. sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 14.1.p.). Pusēm tiek nodrošināta iespēja brīvi vienoties un iecelt tādu šķīrējtiesnesi, kam tās uzticas, neprasot tām iegūt pierādījumus, ka šī persona, piemēram, nav sodīta u.tml. Minētā prasība ne tik daudz pēc būtības kā administratīvi ievērojami apgrūtina, piemēram, ārvalstu šķīrējtiesnešu piesaisti strīda izskatīšanai Latvijā. Ar likumprojektu pusēm tiek nodrošinātas tiesības vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu vai atcelšanu, kas līdzsvaro ierobežojumu neattiecināšanu uz pušu ieceltajiem šķīrējtiesnešiem, nodrošinot iespēju pusēm konfliktu gadījumā lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesas atbalstu tā risināšanā.
Lai novērstu iespējama interešu konflikta rašanos, pirms tikt ieceltam par šķīrējtiesnesi, personai ir rakstiski jāatklāj pusēm, pastāvīgajai šķīrējtiesai vai citiem šķīrējtiesnešiem, ja tādi lietā ir, vai rajona (pilsētas) tiesai jebkādi fakti un apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
Tāpat tiek svītrota prasība, ka šķīrējtiesnesi var izraudzīties tikai no pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta. Pastāvīgajām šķīrējtiesām tiek saglabāts pienākums veidot šķīrējtiesnešu sarakstu ar ne mazāk kā desmit tiesnešiem, taču saraksts nav izslēdzošs attiecībā uz pušu tiesībām izvēlēties un iecelt par šķīrējtiesnesi citu personu, kuras kvalifikācijai un pieredzei tās uzticas. Ar šāda regulējuma ieviešanu tiek nodrošinātas pušu tiesības brīvi izvēlēties šķīrējtiesnesi, veicinot pušu uzticību šķīrējtiesas procesam kopumā. Patstāvīgās šķīrējtiesas kā šķīrējtiesas institūcijas mērķis ir organizēt un administrēt šķīrējtiesas procesu, atbilstoši tās reglamenta noteikumiem. Puses vienojoties par strīda izskatīšanu noteiktā pastāvīgajā šķīrējtiesā, izvēlas strīda izskatīšanai piemērot tās šķīrējtiesas reglamentā nostiprinātos noteikumus. Arī pušu pieaicinātam šķīrējtiesnesim ir jārīkojas atbilstoši pastāvīgās šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem. Pastāvīgajām šķīrējtiesām ir tiesības noteikt kārtību un ieviest mehānismu kādā tā pārliecinās, vai pieņemtais šķīrējtiesas spriedums atbilst pastāvīgās šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem un kvalitātes standartiem, tādā veidā nodrošinot vienotu praksi.
Likumprojekts paredz noteikt, ka Šķīrējtiesu likuma 15. pantā noteiktie ierobežojumi ir attiecināmi tikai uz pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā iekļautām personām, kā arī uz šķīrējtiesnešiem, kurus ieceļ vispārējās jurisdikcijas tiesa. Ar šāda regulējuma ieviešanu tiek mazināts valsts regulatīvais slogs un atbildība par šķīrējtiesneša izvēli, mazinot valsts iejaukšanos šķīrējtiesas procesā un uzticoties pušu spējai izvēlēties to strīdam atbilstošu šķīrējtiesnesi. Personas tiesības piekrist šķīrējtiesas līguma noslēgšanai, tai skaitā izvēlēties šķīrējtiesnesi, izriet no dispozitivitātes principa. Likumdevēja uzdevums nav aizstāt personas brīvi pausto gribu ar savu vērtējumu par tās rīcībās saprātīgumu (Satversmes tiesas 28.11.2014. sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 14.1.p.). Pusēm tiek nodrošināta iespēja brīvi vienoties un iecelt tādu šķīrējtiesnesi, kam tās uzticas, neprasot tām iegūt pierādījumus, ka šī persona, piemēram, nav sodīta u.tml. Minētā prasība ne tik daudz pēc būtības kā administratīvi ievērojami apgrūtina, piemēram, ārvalstu šķīrējtiesnešu piesaisti strīda izskatīšanai Latvijā. Ar likumprojektu pusēm tiek nodrošinātas tiesības vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu vai atcelšanu, kas līdzsvaro ierobežojumu neattiecināšanu uz pušu ieceltajiem šķīrējtiesnešiem, nodrošinot iespēju pusēm konfliktu gadījumā lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesas atbalstu tā risināšanā.
Lai novērstu iespējama interešu konflikta rašanos, pirms tikt ieceltam par šķīrējtiesnesi, personai ir rakstiski jāatklāj pusēm, pastāvīgajai šķīrējtiesai vai citiem šķīrējtiesnešiem, ja tādi lietā ir, vai rajona (pilsētas) tiesai jebkādi fakti un apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
Problēmas apraksts
Tiesības izvēlēties šķīrējtiesnesi ir vienas no svarīgākajām puses tiesībām šķīrējtiesas procesā. Puses uzticēšanās šķīrējtiesnesim rada arī uzticēšanos šķīrējtiesas procesam kopumā. Tāpat Šķīrējtiesas procesā iesaistītajām pusēm nav nodrošinātas tiesības lūgt vispārējas jurisdikcijas tiesai iecelt šķīrējtiesnesi gadījumā, ja tās nav bijušas spējīgas savstarpēji vienoties par to, vai netiek ievērot tā šķīrējtiesneša iecelšanas kārtība par ko puses ir vienojušās vai kas noteikta pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā, kā to paredz Parauglikuma 16. panta trešā daļa.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu tiek atcelta prasība pusēm, kas vienojušās par strīda izskatīšanu pastāvīgajā šķīrējtiesā, obligāti iecelt šķīrējtiesnesi no pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta. Pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstiem tiek noteikts rekomendējošs raksturs. Pusēm paliek saistoša prasība iecelt šķīrējtiesnešus saskaņā ar to kārtību, par ko viņas ir vienojušās, tai skaitā, kārtību, kas noteikta pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā. Ja puses ir vienojušās par strīda izskatīšanu pastāvīgajā šķīrējtiesā, uzskatāms, ka tās ir piekritušas un vienojušās par to šķīrējtiesneša iecelšanas kārtību, kādu paredz pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments. Pieteikumu par šķīrējtiesnešu iecelšanu vispārējā jurisdikcijas tiesā var iesniegt tikai gadījumā, ja puses vienošanās ceļā nav varējušas iecelt šķīrējtiesnešus. Pusēm, kuras ir vienojušās par strīda izskatīšanu pastāvīgajā šķīrējtiesā, piekrītot reglamentā noteiktajai šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtībai, ir tiesības vērsties ar pieteikumu par šķīrējtiesneša iecelšanu vispārējas jurisdikcijas tiesā gadījumā, ja otra puse, pušu ieceltie šķīrējtiesneši, šķīrējtiesas institūcija vai cita persona nerīkojas saskaņā ar kārtību, par kuru puses ir vienojušās. Tiesa, ieceļot šķīrējtiesnesi, pēc iespējas ņem vērā pušu izvirzītās prasības šķīrējtiesnesim, un ieceļ šķīrējtiesnesi no pušu pieteiktajiem kandidātiem, no pastāvīgās šķīrējtiesas saraksta, ja strīds izskatāms pastāvīgajā šķīrējtiesā, vai arī no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izveidota šķīrējtiesnešu saraksta. Ar likumprojektu tiek noteikts Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pienākums izveidot un uzturēt sarakstu ar zvērinātiem advokātiem, kas var tikt iecelti par šķīrējtiesnešiem. Zvērinātu advokātu sarakstā iekļauj, saņemot viņa rakstisku piekrišanu.
Problēmas apraksts
Liedzot iespēju piemērot prasības nodrošinājumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļus pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, nepamatoti tiek ierobežotas pušu tiesības šķīrējtiesas procesā. Aizliegums lūgt nodrošināt prasījumu šķīrējtiesas procesa laikā var būtiski kaitēt kreditora interesēm, ierobežojot tā iespējas nodrošināt šķīrējtiesas sprieduma izpildi. Parauglikuma 17J. pants, kas paredz tiesības lūgt valsts tiesas atbalstu pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanā, neparedz ierobežojumus tos lūgt arī šķīrējtiesas procesa laikā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz tiesības pusēm vērsties ar pieteikumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, ja prasība izskatāma šķīrējtiesā, jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, tādējādi novēršot konstatētos trūkumus un neatbilstību starptautiskajai praksei.
Problēmas apraksts
Šā brīža tiesiskais regulējums neparedz tiesības šķīrējtiesas procesā lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesas atbalstu pierādījumu iegūšanā, kas praksē var liegt pusēm pilnvērtīgi īstenot sacīkstes principu šķīrējtiesas procesā un iesniegt nepieciešamos pierādījumus prasības pierādīšanai. Tāpat nav paredzēta iespēja šķīrējtiesai uzklausīt lieciniekus.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz kā pierādīšanas līdzekli šķīrējtiesā noteikt arī liecinieku liecības. Vienlaikus atzīmējams, ka liecību došana šķīrējtiesas procesā nav saistāma ar Krimināllikumā noteikto atbildību par nepatiesas liecības došanu. Tāpat šķīrējtiesai nav tiesību lemt par liecinieka piespiedu nogādāšanu uz lietas izskatīšanu. Papildus šķīrējtiesas sastāvam ar likumprojektu ir paredzētas tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu, ja tas pats tos nevar iegūt, bet tie ir nepieciešami objektīvai un taisnīgai lietas izskatīšanai. Likumprojekts nostiprina vispārējās jurisdikcijas tiesas pilnvaras veikt nepieciešamās procesuālās darbības pierādījumu nodrošināšanai, pamatojoties uz šķīrējtiesas sastāva motivētu lūgumu. Lai nodrošinātu efektīvu procesu un izvairītos no atkārtotu lūgumu iesniegšanas, likumprojekts paredz, ka šķīrējtiesa pieteikumā īsi izklāsta izskatāmās lietas būtību un norāda apstākļus, kuri jānoskaidro, kā arī norādāmi konkrēti pierādījumi, kas jāsavāc tiesai, kura izpilda lūgumu. Ja lūgts nopratināt liecinieku, norāda lieciniekam uzdodamos jautājumus. Vispārējās jurisdikcijas tiesas iesaiste liecinieku nopratināšanā ir saistīta ar tiesībām brīdināt liecinieku par kriminālatbildību par nepatiesu liecību sniegšanu un pienākumu ierasties tiesā pēc tiesas izsaukuma. Pusēm ir tiesības piedalīties tiesas procesā, kurā tiek nopratināti liecinieki, tai skaitā nepieciešamības gadījumā uzdot precizējošus jautājumus par liecinieku sniegtajām atbildēm uz šķīrējtiesas sastāva uzdotajiem jautājumiem, nepaplašinot šķīrējtiesas sastāva pieteikto jautājumu saturu pēc būtības.
Problēmas apraksts
Šķīrējtiesu likuma 12. pants precīzi neatbilst starptautiskajiem standartiem un praksei, īpaši Parauglikumā 7. pantā noteiktajam. Proti, tas notiec, ka šķīrējtiesas līgums ir noslēgts rakstveidā, pusēm apmainoties ar prasības pieteikumu un paskaidrojumiem par prasību, kuros viena puse apgalvo šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu un otra puse to nenoliedz. Tāpat prasība pušu gribu fiksēt ar drošu elektronisku parakstu ir apgrūtinoša gadījumos, ja šķīrējtiesas līguma puse ir ārvalsts fiziskā vai juridiskā persona. Arī Parauglikums neizvirza prasību apstiprināt elektronisko saraksti, kas uzskatāma par starp pusēm rakstveidā noslēgtu šķīrējtiesas līgumu, ar pašrocīgu vai elektronisko parakstu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Šķīrējtiesu likuma 12. panta atbilstību Parauglikumam un starptautiski atzītai praksei, likumprojekts paredz noteikt, ka pusēm apmainoties ar prasības pieteikumu un paskaidrojumiem par prasību, kuros viena puse apgalvo šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu un otra puse to nenoliedz, ir uzskatāms par rakstveidā noslēgtu šķīrējtiesas līgumu. Personas tiesības piekrist šķīrējtiesas līguma noslēgšanai izriet no dispozitivitātes principa. Pusēm apmainoties ar prasības pieteikumu un paskaidrojumiem par prasību, tajos neizsakot iebildumus par strīda pakļautību šķīrējtiesai, tiek īstenota pušu brīvi pausta griba strīda izšķiršanai šķīrējtiesā. Uzsverams, ka regulējums prasa no abām pusēm aktīvu rīcību, lai varētu prezumēt to vienošanos par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā. Puses bezdarbība, piemēram, paskaidrojuma nesniegšana nebūtu uzskatāma par piekrišanu strīda izskatīšanai šķīrējtiesā šā panta izpratnē. Likumprojekts papildus paredz svītrot prasību fiksēt pušu elektroniskajā sarakstē pausto gribu ar drošu elektronisko parakstu. Pušu autonomija ļauj pusēm vienoties par šķīrējtiesas klauzulas formu. Starptautiskās Komerciālās arbitrāžas padomes (International Council for Commercial Arbitration) vadlīnijās par 1985. gada Ņujorkas Konvencijas par ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, ir norādīts, ka, ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesu, bet tās ir noslēgušas šķīrējtiesas līgumu tādā veidā, kas neatbilst formas prasībām, jebkurai pusei var būt pamats iebilst pret šķīrējtiesas jurisdikciju. Ārvalstu praksē pieeja šķīrējtiesu līgumu noslēgšanai elektroniskajā sarakstē ir divējāda, proti, elektroniskajā sarakstē iekļauts šķīrējtiesas līgums ir noslēgts, ja otra puse ir apstiprinājusi, ka tam piekrīt, vai arī elektroniskajā sarakstē iekļauts šķīrējtiesas līgumus ir noslēgts, ja otra puse to nenoraida. Jebkurā gadījumā pusēm, rodoties strīdam, ir tiesības lūgt šķīrējtiesai vai vispārējās jurisdikcijas tiesai vērtēt jautājumu par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Atsakoties no prasības fiksēt pušu elektroniskajā sarakstē pausto gribu ar drošu elektronisko parakstu, tiek veicinātas iespējas vienoties arī ar ārvalstu partneriem par strīdu izskatīšanu Latvijas šķīrējtiesās.
Problēmas apraksts
Ierobežojums būt par puses pārstāvi personām, kas ir iekļautas vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi iekļauta attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, tika ieviests, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus. Līdz ar regulējumu, kas noteic pastāvīgo šķīrējtiesu sarakstiem rekomendējošu raksturu, ir pārskatāma arī minētā prasība.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu tiek samazināts laika periods, kas liedz personai, kas ir bijusi pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, būt par puses pilnvaroto pārstāvi un sniegt juridisko palīdzību šīs pastāvīgās šķīrējtiesas procesos, no pieciem uz diviem gadiem. Šādas izmaiņas tiek veiktas, ņemot vērā arī to, ka ar likumprojektu tiek ieviesti papildus mehānismi pušu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2022-03-01.
Apraksts
-
Nosaukums
Parauglikums ar grozījumiem, kas izdarīti 2006. gadā.
Apraksts
Parauglikuma izveides mērķis ir radīt skaidrus un visaptverošus noteikumus, kas ietver taisnīgus un mūsdienīgus starptautiskās šķīrējtiesas standartus, kuri kā vispārējie tiesību principi būtu piemērojami dažādām pasaulē pastāvošām tiesību un ekonomiskajām sistēmām.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ikviena fiziska persona, kas savu civiltiesisko strīdu izvēlēsies risināt šķīrējtiesā, šķīrējtiesneši.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pilnveido regulējumu atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2022-03-01 nospriestajam, paredzot pusēm tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai likumā noteiktos gadījumos varētu apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu, un aizsargātu savas tiesiskās intereses. Tāpat likumprojekts pilnveido regulējumu, novēršot praksē konstatētus trūkumus attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas atbalstu šķīrējtiesas procesā tādos jautājumos kā prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība, pierādījumu iegūšana, šķīrējtiesnešu iecelšana, noraidīšana, atcelšana, kā arī par strīda pakļautības noteikšanu.
Juridiskās personas
- Ikviena juridiska persona, kas civiltiesisko strīdu izvēlēsies risināt šķīrējtiesām šķīrējtiesu institūcijas, šķīrējtiesu institūcijas, vispārējās jurisdikcijas tiesas, Latvijas Zvērinātu advokātu padome.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pilnveido regulējumu atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2022-03-01 nospriestajam, paredzot pusēm tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai likumā noteiktos gadījumos varētu apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu, un aizsargātu savas tiesiskās intereses. Tāpat likumprojekts pilnveido regulējumu, novēršot praksē konstatētus trūkumus attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas atbalstu šķīrējtiesas procesā tādos jautājumos kā prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība, pierādījumu iegūšana, šķīrējtiesnešu iecelšana, noraidīšana, atcelšana, kā arī par strīda pakļautības noteikšanu. Likumprojekts paredz, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome izveido un uztur sarakstu ar zvērinātiem advokātiem, kas var tikt iecelti par šķīrējtiesnešiem Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Likumprojekts šo jomu neskar.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu atspoguļota likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (23-TA-1953).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Civilprocesa likums
Pamatojums un apraksts
Papildināt likumu ar regulējumu atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2022-03-01, kā arī nodrošināt procesuālā regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Finanšu nozares asociācija, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Ārvalsts investoru padome, tiesu pārstāvji.6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Ar tieslietu ministres 2023. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 1-1/77 "Par darba grupas izveidi Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildei" izveidota darba grupa. Darba grupas uzdevums bija izstrādāt nepieciešamos grozījumus Civilprocesa likumā, un, ja nepieciešams, arī citos normatīvajos aktos. Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši darba grupā nolemtajam un saskaņots ar darba grupas dalībniekiem. Likumprojekts ir apspriests un konceptuāli atbalstīts arī Civilprocesa likuma grozījumu darba grupā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Vispārējās jurisdikcijas tiesas
- Šķīrējtiesas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašinātas vispārējās jurisdikcijas tiesu funkciju apjoms attiecībā uz atbalsta sniegšanu civiltiesisko strīdu izskatīšanas šķīrējtiesā izskatīšanas procesā, kā arī uzraudzības apjoms.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2022-03-01 šāda regulējuma ieviešana nodrošina Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās personas tiesības uz taisnīgu tiesu, paredzot iespēju apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu, ja šķīrējtiesas procesā notikuši būtiski procesuāli pārkāpumi. Valstij no Satversmes 92. panta izriet pienākums veikt konkrētus pasākumus tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai, tai skaitā nodrošināt šķīrējtiesas procesa uzraudzību. Tika konstatēts, ka apstrīdētas normas, ciktāl tās neparedz šķīrējtiesas procesa uzraudzību gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Likumprojekts paredz novērst konstatētos trūkumus.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi