Anotācija

2021. gadā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regula (ES) Nr. 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (turpmāk - regula 2021/821), kas aizstāj Padomes 2009. gada 5. maija regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (turpmāk - regula 428/2009). 

Likumprojekta 1. pants paredz visā likumā aizstāt skaitļus "428/2009" ar skaitļiem "2021/821". 
Likumprojekta 2. pantā ir veiktas izmaiņas likuma 1. panta 1. punktā, aizstājot regulas 428/2009 nosaukumu ar regulas 2021/821 nosaukumu.

Likuma 1. panta 1. punkts definē stratēģiskas nozīmes preces. Likums paredz, ka stratēģiskas nozīmes preces ir, tai skaitā tās, kas iekļautas Padomes 2014. gada 31. jūlija regulas (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk — regula 833/2014), 2. pielikumā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā regulā 833/2014 ir nomainījušies pielikumi un šobrīd licence ir nepieciešama 7. pielikumā minētajām precēm, uz ko attiecināms 2.a pants. Regulas 833/2014 2.a panta 6. punkts paredz, ka visas šajā pantā prasītās atļaujas kompetentās iestādes piešķir saskaņā ar regulā 2021/821 noteiktajiem noteikumiem un procedūrām. 
Papildus licencēšanas prasības ir ieviestas Padomes 2006. gada 18. maija regulas (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (turpmāk — regula 765/2006), 5a. pielikumā minētajām precēm, uz ko attiecināms 1.f pants. Regulas 765/2006 1.f panta 6. punkts paredz, ka visas šajā pantā prasītās atļaujas kompetentās iestādes piešķir saskaņā ar Regulā (ES) 2021/821 noteiktajiem noteikumiem un procedūrām.
Ņemot vērā, ka regulas 833/2014 2.a pantā un regulas 765/2006 1.f pantā ir atsauce uz regulu 2021/821, attiecīgo regulu 7. un 5a. pielikumos minētās preces nav jāatzīst par stratēģiskas nozīmes precēm. 
Ņemot vērā, ka likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi jau paredz licencēšanas kārtību atbilstoši regulai 2021/821, likumā netiek norādītas papildus prasības atbilstoši regulas 833/2014 2.a pantam un regulas 765/2006 1.f pantam.

Likumprojekta 2. pants paredz izslēgt no likuma 1. panta 1. punkta regulas 833/2014 2. pielikumu.

Regulas 2021/821 2. panta 9. punkts paredz jaunu definīciju terminam "tehniskā palīdzība". Savukārt regulas 2021/821 8. panta 1. punkts nosaka prasību saņemt licenci tehniskās palīdzības sniegšanas gadījumā.
Regulas 2021/821 25. panta 1. punkts paredz, ka katra dalībvalsts īpaši nosaka sankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas vai tās īstenošanai pieņemto noteikumu pārkāpumiem. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Nepieciešams paredzēt administratīvo sodu par tehniskās palīdzības sniegšanu bez attiecīgās stratēģiskas nozīmes preču licences. Pamatojums:
1. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts ir, piemēram, devies uz ārvalstīm un sniedzis palīdzību stratēģiskas nozīmes preču remonta darbos, pēc kā atgriezies Latvijā. Šādas palīdzības sniegšana bez attiecīgās licences pēc fakta vairs nav novēršama un palīdzība jau ir sniegta (paveiktie remonta darbi nav atgriežami). Stratēģiskas nozīmes preces ir tieši vai netieši saistītas ar militāro ražošanu, kas apliecina šā pārkāpuma augstas bīstamības pakāpi.
2. Par stratēģiskas nozīmes preču aprites pārkāpumiem ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Ņemot vērā, ka stratēģiskas nozīmes preču klāsts ir ar dažādu variāciju, piemēram, šaujamieroči un raķetes ir tiešā veidā izmantojamas karadarbības veikšanai, bet viena mikroshēma ir tikai izmantojama šo raķešu sarežģītajā izgatavošanas procesā. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams paredzēt gan kriminālatbildību, gan administratīvo atbildību atkarībā no preču un palīdzības veida un bīstamības pakāpes - nepieciešama dažāda sodāmības variācija. Administratīvais sods nepieciešams, lai stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekti nesniegtu palīdzību militāro preču ražošanā, piemēram, valstīs, kurās norisinās karadarbība vai valstīs, kurās tiek veikti cilvēktiesību pārkāpumi. Administratīvā soda mērķis ir atturēt stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektus no šādu darbību veikšanas bez atbilstošas licences. Saskaņā ar likuma 15. pantu, stratēģiskas nozīmes preču apriti kontrolē komiteja, kuras sastāvā ir gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Valsts drošības dienests, kas ikdienā veic stratēģiskas nozīmes preču aptites pārkāpumu izmeklēšanu, tai skaitā aktīvi sadarbojoties ar ārvalstu partneriem.
3. Stratēģiskas nozīmes preču aprite nav saistīta ar publiski tiesiskām attiecībām un pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja tehniskā palīdzība tiek sniegta militārā jomā valstij, kurā norisinās reģionāli nemieri un palīdzības sniegšana sekmē nemieru kādā reģionā.
4. Ja tehnisko palīdzību, piemēram, sniedz valstij, kas apgādā Krieviju ar militārām precēm, tas viennozīmīgi var aizskart sabiedriskās intereses drošības jomā.
5. Administratīvais sods ir paredzēts tikai gadījumos, ja tehniskā palīdzība jau ir sniegta bez attiecīgas licences.

Likumprojekts paredz šādas izmaiņas saistībā ar termina "tehniskā palīdzība" jaunās definīcijas ieviešanu:
2. pants paredz izmaiņas likuma 1. panta 2., 3. un 4. punktā, kā arī 1. pants tiek papildināts ar 14. punktu, definējot terminu "tehniskā palīdzība". Likuma 1. panta 2. punktā minētā "tehniskā apkalpošana" tiek aizvietota ar likumprojektā jauno definīciju "tehniskā palīdzība", kas sevī iekļauj, tai skaitā arī "apkalpošanu".
3. pants paredz papildināt likuma II nodaļas nosaukumu.
4. pants paredz papildināt likuma 3. panta otro daļu.
11. pants paredz papildināt likuma 9. panta pirmo daļu un trešās daļas otro teikumu.
17. pants paredz papildināt likuma 20. panta otro daļu.

Likumā nepieciešams precizēt termina "starpniecības pakalpojums" saturu atbilstoši regulas 2021/821 definīcijai. 

Saskaņā ar regulas 2021/821 2. panta 7. punktā noteikto, starpniecības pakalpojuma definīcija neietver tādus papildpakalpojumus kā transports.
Likumprojekta 2. pants paredz izteikt likuma 1. panta 9. punktu atbilstoši regulas 2021/821 2. panta 7. punktam. 
Likumprojekta 5. pants paredz izslēgt likuma 4. panta panta otro daļu.

Likuma 11. panta ceturtā daļa paredz, ka ekspertīzi par preču atbilstību stratēģiskas nozīmes precēm, kuru veic eksperts, var pieprasīt komiteja vai stratēģiskas nozīmes preču kontroles iestādes. Savukārt likuma 1. panta 13. punkts paredz, ka eksperts ir persona, kuru nozīmē tikai pēc komitejas pieprasījuma. Likumā ir izveidojušies divi pretrunīgi punkti par to, kas var pieprasīt ekspertīzi un eksperta nozīmējumu.

Likumprojekta 2. pants paredz papildināt likuma 1. panta 13. punktu ar vārdiem "vai stratēģiskas nozīmes preču kontroles iestāžu".

Likumā tiek izmantots tāds definējums, kā eksporta, importa, tranzīta vai pārvietošanas licence. Šādu normu iekļaušana likumā ierobežo komitejas iespējas ieviest dažādus licenču veidus atkarībā no ražotāju tendencēm, piemēram, licence remontam, licence demonstrācijai, licence NATO dalībvalstīm, utml. Šādas licences ir nepieciešamas, lai atvieglotu dažādus stratēģiskas nozīmes preču sūtījumus, kuri, piemēram, nav saistīti ar preču pārdošanu, bet gan aizvešanu un attiecīgu atpakaļ sūtīšanu remonta/demonstrācijas gadījumā. 
Ministru kabineta 2010. gada 20. jūlija noteikumu Nr. 657 "Kārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus" 2. punkts nosaka, kāda veida licences ir saistītas ar stratēģiskas nozīmes preču apriti.
Papildus likuma 3. panta otrā daļa jau paredz, kādos gadījumos stratēģiskas nozīmes preču licence ir nepieciešama (importam, eksportam, utt.).
Ņemot vērā minēto, nepieciešams aizstāt visā likumā terminus "eksporta, importa, tranzīta vai pārvietošanas licence" ar terminu "stratēģiskas nozīmes preču licence", lai dažādus licenču veidus komiteja varētu ieviest, grozot tikai Ministru kabineta noteikumus.
Visā likumā vārdiem "eksporta, importa, tranzīta vai pārvietošanas licence" tiek lietota dažāda secība, piemēram, "pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licence". Rezultātā nav iespējas veikt definējuma maiņu visā likumā un tā vietā ir jāuzskaita izmaiņas katrā pantā atsevišķi.

Likumprojekts paredz aizstāt visā likumā definējumu "eksporta, importa, tranzīta vai pārvietošanas licence" un "pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licence":
5. pants paredz izmaiņas likuma 4. panta nosaukumā, pirmajā, piektajā, 6.¹, 6.² un septītajā daļā.
6. pants paredz izmaiņas likuma 5. panta pirmajā, otrajā, septītajā, devītajā, desmitajā un divpadsmitajā daļā.
7. pants paredz izmaiņas likuma 5.¹ panta otrajā, piektajā un astotajā daļā.
8. pants paredz izmaiņas III nodaļas nosaukumā.
9. pants paredz izmaiņas likuma 7. panta nosaukumā un ceturtajā daļā.
10. pants paredz izmaiņas likuma 8. panta otrajā daļā.
11. pants paredz izmaiņas likuma 9. panta piektajā daļā.
12. pants paredz izmaiņas likuma 11. panta trešajā daļā.
13. pants paredz izmaiņas likuma 12. panta astotajā un desmitajā daļā.

Likuma 5.panta otrā daļa paredz, ka saņemot Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto militāro preču pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai būtu iespēja kontrolēt un uzraudzīt tos komersantus, kas nodarbojas ar militāro preču ražošanu un tirdzniecību.
Latvijas akadēmiskais sektors varētu piedalīties dažādos Eiropas Aizsardzības fonda vai NATO projektos, kuros tiktu pētītas vai izstrādātas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās militārās preces. Pēc esošā regulējuma akadēmiskais sektors nevar saņemt Aizsardzības ministrijas speciālo atļauju (licenci), jo nenodarbojas ar komercdarbību, kā arī neiesaistās preču ražošanā un tirdzniecībā, bet gan tikai to izstrādes procesā. Nepieciešams piemērot izņēmumu akadēmiskajam sektoram par Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas (licences) nepieciešamību pie nosacījuma, ka tas piedalās valsts atbalstītajos projektos, kas attiecīgi nodrošina akadēmiskā sektora uzraudzību. Preču ievešanas vai izvešanas prasība tiktu joprojām piemērota likumā noteiktajā kārtība.
2022. gada 23. novembrī komiteja lēma par atbalstu izņēmuma piemērošanā - komitejas sēdes protokola Nr. 108, 6. punkts.
Akadēmiskais sektors nenodarbojas ar komercdarbību, bet gan tikai pētniecību - preces netiek ne pirktas, ne pārdotas, kā arī nenotiek masveida preču ražošana. Šobrīd komiteja ir piefiksējusi ierobežojumus tieši akadēmiskajam sektoram attiecībā uz militāro preču pētniecību, līdz ar to tieši šim sektoram ir nepieciešams piemērot atvieglojumus. Gadījumā, ja komiteja saskarsies arī ar citiem sektoriem, kas piedalās pētniecībā un kam nepieciešams piemērot kādus atvieglojumus, komiteja attiecīgi vērtēs par nepieciešamību papildināt attiecīgo likuma panta punktu arī ar citiem tirgus dalībniekiem.

Likumprojekta 5. pants paredz papildināt likuma 4. pantu ar 1.² daļu nosakot, ka speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm nav nepieciešama Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētām augstskolām, kas piedalās Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču pētniecībā vai izstrādē Latvijas valsts atbalstītu projektu ietvaros.

Likuma 4.panta trešā un ceturtā daļa paredz, ka tranzīta licence nav nepieciešama, ja stratēģiskas nozīmes preču tranzītu veic ārvalstī reģistrēts pārvadātājs un kravai pievienota eksportētājvalsts iestāžu izsniegta eksporta licence vai izvešanas atļauja, vai tām pielīdzināms dokuments un importētājvalsts importa licence vai starptautiskais importa sertifikāts, vai galīgā izlietojuma apliecinājums. Šajā gadījumā muita aiztur kravu, pārbauda to un nosūta minētos dokumentus pa faksu vai e-pastu komitejai. Komiteja vienas darbdienas laikā veic preču identifikāciju un paziņo muitai par lēmumu atļaut kravas tranzītu, aizturēt kravu papildu ekspertīzei vai nosūtīt atpakaļ eksportētājvalstij.
Minētajā regulējumā ir saskatāma nevienlīdzību starp ārvalstīs un Latvijā reģistrētajiem pārvadātājiem, jo Latvijas pārvadātājiem šādos gadījumos ir uzlikts papildu administratīvais slogs un ir nepieciešama licence. Nepieciešams attiecināt attiecīgo pantu par licences izņēmumu uz visiem pārvadātājiem vienādi.
2022. gada 23. novembrī komiteja lēma par atbalstu izņēmuma piemērošanā - komitejas sēdes protokola Nr. 108, 6. punkts.

Likumprojekta 5. pants paredz izmaiņas likuma 4. panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī likuma 4. pants tiek papildināts ar 4.¹ un 4.² daļām, kas piemēro izņēmumus gan ārvalstu, gan Latvijas pārvadātājiem. Lai nodrošinātos, ka pārvadātāji nepiegādā stratēģiskas nozīmes preces, piemēram, sankciju valstīm vai valstīm, kurās norisinās karadarbība/nemieri, likuma 4. panta ceturtā un 4.² daļa ievieš mehānismu, kas dod tiesības komitejai liegt pārvadātājiem pārvadāt stratēģiskas nozīmes preces, pamatojoties uz Padomes 2008. gada 8. decembra kopējā nostājā Nr. 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, minētajiem kritērijiem, sniedzot atbildi vienas darbadienas laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža. Likuma 7. panta ceturtā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču dokumentus. Attiecīgi Ministru kabineta 2010. gada 20. jūlija noteikumu Nr. 657 "Kārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus" VIII. nodaļā jau ir pārņemti Padomes 2008. gada 8. decembra kopējā nostājā Nr. 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, minētajie kritēriji. Valsts ieņēmumu dienests veic kravu pārbaudes un aptur kravas atbilstoši riska kritērijiem. Ja pārbaudāmo preču kombinētās nomenklatūras kods sniedz brīdinājumu, ka preces varētu būt stratēģiskas nozīmes, preču pavaddokumenti tiek nosūtīti stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālistam atbilstoši likuma 11. pantam.

Saskaņā ar likuma 3. panta otro daļu regulas 428/2009 1. pielikumā minētajām precēm nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču licence to ievešanai.
Ņemot vērā, ka regulas 428/2009 1. pielikumā minētās preces starptautiskajos eksporta kontroles režīmos tiek kontrolētas tikai eksporta gadījumā un šobrīd Latvijā importa licences tiek izsniegtas pārsvarā tikai Latvijas ražotājiem, kas saņem atpakaļ savus ražojumus remonta veikšanai vai tādām precēm, kas nepieciešamas sava produkta izstrādei, nav nepieciešams turpināt regulas 428/2009 1. pielikuma preču importa kontroli. Jau šobrīd šīs preces netiek kontrolētas Eiropas Savienības ietvaros, kā arī importam no ASV, Kanādas, Šveices, Norvēģijas, Jaunzēlandes, Austrālijas un Japānas. Nepieciešams veikt grozījumus likumā ar attiecīgu norādi, ka šo preču importam, licence nav nepieciešama.
2022. gada 23. novembrī komiteja lēma par atbalstu izņēmuma piemērošanā - komitejas sēdes protokola Nr. 108, 6. punkts.

Likumprojekta 4. pants paredz izmaiņas likuma 3. panta otrajā daļā, norādot, ka komitejas licence ir nepieciešama regulas 2021/821 1. pielikumā minēto preču eksporta vai tranzīta sūtījumam, kā arī starpniecības pakalpojuma un tehniskās palīdzības darījumam".
Likumprojekta 5. pants paredz izslēgt likuma 4. panta sesto daļu.

Likuma 3. panta otrā daļa paredz, ka komitejas izsniegta licence ir nepieciešama, pārvietojot starp Eiropas Savienības dalībvalstīm tādas preces, kas iekļautas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, kurā ir iekļauti arī civilie šaujamieroči, munīcija un civilās sprāgstvielas. Papildus  Valsts policija izsniedz iepriekšējās piekrišanas dokumentu civilo šaujamieroču, munīcijas un civilo sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumiem Nr. 495 "Noteikumi par prasībām, kas jāievēro, izsniedzot, apturot un anulējot iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm". 
Ņemot vērā minēto, šobrīd Latvijā tiek izsniegtas divas atļaujas vienam un tam pašam darījumam Eiropas Savienības iekšienē saistībā ar civilo šaujamieroču, munīcijas un civilo sprāgstvielu pārvietošanu.
Nepieciešams piemērot izņēmumu stratēģiskas nozīmes preču licences nepieciešamībai, lai komiteja neizsniegtu licences darījumiem, kam atļauju jau izsniedz Valsts policija.
2021. gada 9. jūlijā komiteja lēma par atbalstu izņēmuma piemērošanā - komitejas sēdes protokola Nr. 106, 4. punkts.

Likumprojekta 5. pants paredz papildināt likuma 4. pantu ar astoto daļu nosakot, ka stratēģiskas nozīmes preču licence nav nepieciešama, ja Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā vai Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētās civilām vajadzībām paredzētās sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvieto no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts uz Latvijas Republiku un stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam ir Valsts policijas izsniegts iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumu Nr. 495 "Noteikumi par prasībām, kas jāievēro, izsniedzot, apturot un anulējot iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm" 14., 15. un 16. punkts paredz kārtību, kādos gadījumos Valsts policija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt iepriekšējās piekrišanas dokumentu, kā arī kārtību par dokumenta anulēšanu un apturēšanu. Papildus minētie noteikumi ir izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu Nr. 2014/28/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību. Ņemot vērā minēto, Valsts policijas lēmumi par iepriekšējās piekrišanas dokumenta izsniegšanu atbilst vienotiem Eiropas Savienības kritērijiem un, papildinot likuma 4. pantu ar astoto daļu, papildus grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumos Nr. 495 "Noteikumi par prasībām, kas jāievēro, izsniedzot, apturot un anulējot iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm" nav nepieciešami.

Saskaņā ar likuma 5. panta astoņpadsmito daļu, komersanti, kuri ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, katru gadu, līdz 31. janvārim iesniedz Aizsardzības ministrijai iepriekšējā gada pārskatu par komercdarbības veidiem, eksporta, importa un ražošanas apjomu, mārketinga pasākumiem, veiktajiem un plānotajiem darījumiem.
Licencēto komersantu 2021. gada pārskatu apkopojums liecina, ka vairāk par 20% licencēto komersantu neveic komercdarbību ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.
Šobrīd ir izsniegtas 83 speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, uz nenoteiktu laiku. Aptuveni 20% komersantu, kuri ir saņēmuši speciālās atļaujas (licences) pirms divdesmit gadiem, vairs neveic komercdarbību ar stratēģiskas nozīmes precēm, bet saskaņā ar likuma prasībām ministrija pārreģistrē speciālās atļaujas (licences), kā arī veic nepārtrauktu komersantu kontroli un veic likumā paredzētās pārbaudes, tādējādi, nelietderīgi izmanto valsts administratīvo resursu, t.sk. nepamatoti izmanto drošības dienesta resursu, kas nav pieņemams esošā ģeopolitiskā situācijā.
Tostarp, līdzīga pakalpojuma saņemšanai, Ieroču aprites likumā noteikts, ka licenci komercdarbībai ar A kategorijas šaujamieročiem un to sastāvdaļām, A kategorijas munīciju un tās sastāvdaļām izsniedz uz pieciem gadiem. Pēc analoģijas, Aizsardzības ministrija ierosina noteikt speciālas atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, izsniegšanas termiņu, kas sastāda deviņus gadus.
Ir iecerēts, ka ar grozījumiem likumā tiks optimizēts speciālo atļauju (licenču) saņēmušo komersantu skaits un pārreģistrācijas laika periods.
Likums noteic, ka ministrija ir tiesīga apturēt speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz diviem mēnešiem.
Saskaņā ar likuma 5. panta ceturtās daļas 2. punktu, komercdarbībā ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, komersants ir tiesīgs iesaistīt Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņus vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņus, ja ir saņemta Aizsardzības ministrijas atļauja.  
Atsevišķos gadījumos speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšana un tās darbības atjaunošana ir saistīta ar ārvalstu pilsoņu pārbaudi.
Pilnvērtīgi izvērtēt ārvalstu pilsoni atbilstoši likuma prasībām (t.sk. ka personas darbība nav vērsta pret valsts drošību, nav saistīta ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, kā arī nav ziņu, kas apliecinātu personas piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām vai reliģiskām organizācijām, kuru darbība ir vērsta pret valsts drošību) speciālās atļaujas (licences) darbības atjaunošanai divu mēnešu laikā – nav iespējams. 
Ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrijas licencēto komersantu pārbaude ir saistīta ar valsts drošību un iepriekšējā prakse norāda uz laika trūkumu speciālās atļaujas (licences) darbības atjaunošanai, grozījumi likumā paredz pagarināt speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas laiku līdz sešiem mēnešiem.
Nodevas apmēru un kārtību nosaka Ministru kabineta 2012.gada 8.maija noteikumi Nr. 331 “Kārtība, kādā izsniedz speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm”. Minēto noteikumu 9. punktā ir noteikts, ka "Pēc iesnieguma izskatīšanas licencēšanas komisija pieņem lēmumu uz nenoteiktu termiņu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai atteikt speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, ja komersants neatbilst Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktajām prasībām vai iestājies kāds no 5.panta sestajā daļā minētajiem nosacījumiem.”

Likumprojekta 6. pants paredz attiecīgas izmaiņas likuma 5. panta piektajā un sestajā daļā, nosakot Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm izsniegšanu uz deviņiem gadiem ar pārreģistrācijas prasību reizi trijos un sešos gados, kā arī tiesības apturēt tās darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Likumprojekta 18. pants paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 14. punktu, kas paredz, ka līdz likuma 5. panta piektās daļas jaunas redakcijas spēkā stāšanās dienai, izsniegto speciālo atļauju (licenču) derīguma termiņš ir 2032. gada 1. janvāris.
Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 8.maija noteikumos Nr. 331 “Kārtība, kādā izsniedz speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm” tiek veikti vienlaicīgi ar grozījumiem likumā.
Likumprojekts noteic Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas (licences) darbības termiņu, kas atšķiras no Valsts policijas licences komercdarbībai ar šaujamieročiem darbības termiņa, jo militārās preces nav mazumtirdzniecības apritē, tādējādi komersantiem nav tik plašas preču realizācijas iespējas.
Atkārtota (pēc deviņiem gadiem) speciālās atļaujas (licences) saņemšanas iesnieguma izskatīšana uzlabo komersantu kontroli - atjauno iepriekš iesniegtos dokumentus un ziņas, atkārtoti tiek veikta komersanta padziļināta pārbaude, kas ir nozīmīgi nozares attīstībai, kā arī ir saistīts ar valsts drošību, t.sk. sabiedrības interesēm. Tādējādi arī jau izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm) tiek noteikt darbības periods, t.i. līdz 2032. gada 1. janvārim.
Ņemot vērā, ka likumprojekta 6. pantā ietvertais regulējums par speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm pārreģistrāciju varētu būt pretrunā ar Ministru kabineta 2012. gada 8. maija noteikumu Nr. 331 "Kārtība, kādā izsniedz speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm" III nodaļā "III. Speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācija, anulēšana vai tās darbības apturēšana" ietverto regulējumu par pārreģistrācijas biežumu, nepieciešams veikt grozījumus minētajos Ministru kabineta noteikumos.

Likuma 5. panta desmitā daļa ietver atsauci uz Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu, kas ir zaudējis spēku ar Ieroču aprites likuma spēkā stāšanos 10.04.2019., un nepieciešams aktualizēt atsauci uz attiecīgo likumu. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā un Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā nav iekļautas uguņošanas ierīces un skatuves pirotehniskie izstrādājumi, kā arī Valsts policija klasificē ieročus kolekcijas lietojumam un izsniedz ieroču kolekcijas atļaujas, atbilstoši ir precizējama likuma norma.

Likumprojekta 6. pants paredz nepieciešamās izmaiņas likuma 5. panta desmitajā daļā, aktualizējot atsauci uz Ieroču aprites likumu, kā arī precizējot tajā ietverto priekšmetu uzskaitījumu un izslēdzot atsauci uz Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu.

Visā likuma 5.¹ pantā tiek izmantots termins "atļauja (licence)". Savukārt attiecīgā panta sestajā daļā ir izmantots kļūdains termins "licence (atļauja)". Nepieciešams izlabot attiecīgo terminu.

Likumprojekta 7. pants paredz aizstāt likuma 5.¹ panta sestās daļas otrajā teikumā vārdus "licenci (atļauju)" ar vārdiem "atļauju (licenci)".

Likuma 11. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka gadījumos, ja stratēģiskas nozīmes preču subjektam vai ar stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli saistītai valsts iestādei jānoskaidro, vai attiecīgās preces ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces, preču pavaddokumentus pa elektroniskajiem sakaru līdzekļiem nosūta komitejas stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālistam. Speciālists, pamatojoties uz dokumentiem un citu pieejamo informāciju, kā arī savām speciālajām zināšanām, pieņem lēmumu un izdara uz dokumentiem vienu no šādām atzīmēm: precēm nepieciešama licence, precēm licence nav nepieciešama, u.c. Savukārt komiteja ir tiesīga pieprasīt preces tehniskos rādītājus, laboratorijas pārbaužu vai izmēģinājumu rezultātus, iekārtu pases, ķīmiskās formulas un citu informāciju vai preču paraugus, kas ļauj noteikt, vai attiecīgā prece ir vai nav stratēģiskas nozīmes prece.
Ņemot vērā, ka stratēģiskas nozīmes preču identifikācija notiek elektroniski un uz dokumentiem atzīmes netiek vairs liktas, nepieciešams grozīt attiecīgo panta daļu, atbilstoši praksē ieviestajiem principiem, izmantojot tikai elektroniskos sakaru līdzekļus (e-pasts). 
Papildus identifikācijas speciālists veic preču pārbaudi un attiecīgi identifikācijas speciālistam jāparedz tiesības pieprasīt preču tehniskos rādītājus.

Likumprojekta 12. pants paredz sekojošus papildinājumus likuma 11. panta pirmajā un otrajā daļā:
1. Aizstāj vārdus “un izdara uz dokumentiem vienu no šādām atzīmēm” ar vārdiem “triju darbdienu laikā un nosūta identifikācijas pieprasītājam pa elektroniskajiem sakaru līdzekļiem vienu no šādām atbildēm".
2. Vārdi "preces ir saistītas ar masveida iznīcināšanas ieročiem — nepieciešama licence" tiek aizstāti ar vārdiem "preces iekļautas regulas 2021/821 4. pantā – nepieciešama licence".
3. Vārdi “Komiteja ir tiesīga” tiek aizstāti ar vārdiem “Stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālists ir tiesīgs”.

Likuma 12. panta devītā daļa paredz, ka komiteja ir tiesīga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atteikt stratēģiskas nozīmes preču licences izsniegšanu. 
Ņemot vērā, ka jau izsniegtās stratēģiskas nozīmes preču licences var arī apturēt vai anulēt, nepieciešami tiesiskā regulējuma precizējumi.

Likumprojekta 13. pants paredz precizēt likuma 12. panta devīto daļu, kas nosaka komitejai tiesības apturēt un anulēt jau izsniegtās stratēģiskas nozīmes preču licences, kā arī atteikt galīgā izlietojuma apliecinājuma vai importa sertifikāta izsniegšanu.

Likuma 15. pantā tiek izmantots kļūdains termins "dubultā pielietojuma". Nepieciešams to aizstāt ar terminu "divējāda lietojuma".

Likumprojekta 14. pants paredz izmaiņas likuma 15. pantā, aizstājot terminu "dubultā pielietojuma" ar "divējāda lietojuma".

Likuma 19. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka komitejas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Komitejas lēmuma par stratēģiskas nozīmes preču licences, galīgā izlietojuma apliecinājuma vai importa sertifikāta darbības apturēšanu vai anulēšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā.
Ņemot vērā, ka komiteja var atteikt gan stratēģiskas nozīmes preču licences, gan galīgā izlietojuma apliecinājumu un importa sertifikātu, kā arī anulēt un apturēt jau izsniegtās stratēģiskas nozīmes preču licences, nepieciešams precizēt konkrētos komitejas lēmumus.
Papildus galīgā izlietojuma apliecinājums un importa sertifikāts nedod tiesības stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam ievest vai izvest stratēģiskas nozīmes preces. Līdz ar to, šo dokumentu apturēšana vai anulācija nav nepieciešama.

Likumprojekta 16. pants paredz izteikt likuma 19. panta pirmo daļu jaunā redakcijā "Komitejas lēmumu par stratēģiskas nozīmes preču licences atteikumu, apturēšanu vai anulēšanu, kā arī par galīgā izlietojuma apliecinājuma vai importa sertifikāta atteikumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā". Attiecīgā panta otrajā daļā tiek izslēgti vārdi “galīgā izlietojuma apliecinājuma vai importa sertifikāta”.

Ieroču aprites likuma 74. pantā noteikti ierobežojumi licences komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, ar šaujamieroču un munīcijas sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri), saņemšanai. Izvērtējot Ieroču aprites likumā noteiktos ierobežojumus līdzīga pakalpojuma saņemšanai, nepieciešams iekļaut attiecīgus ierobežojumus arī likumā, papildinot likuma 5. panta ceturto daļu.

Personas, kas ir saistītas ar kriminālsodāmām darbībām, nav tiesīgas iesaistīties darbā ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, kas pēc būtības ietver arī personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, statusu kriminālprocesā. Praksē konstatēts, ka lietderīgi noteikt konkrētus gadījumus, lai novērstu atšķirīgu regulējuma interpretāciju. Nepieciešams iekļaut regulējumu, kas identificē visbiežāk sastopamos gadījumus, t.i. personas, kurām ir piemērots aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai personas, kas ir sauktas pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nav tiesīgas iesaistīties darbā ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.
Likumprojekta 6. pants paredz papildināt likuma 5. panta ceturtās daļas 5. punktu šādā redakcijā "nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, kā arī nav administratīvi sodīti par ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpumiem — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes" un 5. panta ceturto daļu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā: 11) nav piemērots aizdomās turētā statuss kriminālprocesā; 12) nav saukti pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Likuma 17. panta pirmā daļa dublē regulas 2021/821 4. panta 1. punktu. 
Likumā šobrīd nav paredzēti stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektu pienākumi attiecībā uz gala lietotāju un gala lietojumu pārbaudēm. Papildus tam, gadījumos, kad Latvijā tiek ievesti, piemēram, ieroču tēmekļi vai trokšņu slāpētāji, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts tos tirgo veikalā medniekiem un neveic uzskaiti par šo preču gala lietotājiem. Tā rezultātā komitejai nav iespējas noskaidrot patiesos preču gala lietotājus un izsekot to gala lietojumam - it īpaši tas ir svarīgi, ja preces tiek uzietas, piemēram, sankcijām pakļautās valstīs.

Likumprojekta 15. pants paredz izteikt likuma 17. panta pirmo daļu šādā redakcijā "Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts veic visus nepieciešamos pasākumu kopumus, lai pārliecinātos par iespējamiem riskiem attiecībā uz stratēģiskas nozīmes preču gala lietotāju un gala lietojumu. Gadījumos, ja stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam nav zināmi stratēģiskas nozīmes preču gala lietotāji, jo stratēģiskas nozīmes preces tiek importētas vai pārvietotas no Eiropas Savienības dalībvalstīm un izliktas tirdzniecībai vēl nezināmiem gala lietotājiem, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts veic iekšējo uzskaiti par katru klientu, kam attiecīgā stratēģiskas nozīmes prece tiek nodota, par ko informē komiteju pēc pieprasījuma".

Likuma 3. panta otrā daļa paredz, ka komitejas izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence ir nepieciešama katram Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto preču eksporta, importa vai tranzīta sūtījumam.
Savukārt Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksta sadaļas 10A905 "Sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumenti, komponentes un programmatūra" piezīme paredz, ka kontrolei tiek pakļauts 10A905 sadaļā minēto iekārtu, ierīču, instrumentu, komponenšu un programmatūras imports, pārvietošana no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ražošana, lietošana un glabāšana.

Likumprojekta 4. pants paredz papildināt likuma 3. panta otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā "Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu un programmatūru pārvietošanai no Eiropas Savienības dalībvalstīm, importa sūtījumam, kā arī starpniecības pakalpojumam un tehniskās palīdzības darījumam".

Padomes 2014. gada 31. jūlija Regulas (ES) Nr. 833/2014, par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā 2.a panta 6. punkts un Padomes 2006. gada 18. maija Regulas (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu 1.f panta 6. punkts paredz, ka visas atļaujas attiecībā uz šiem pantiem izsniedz saskaņā ar regulas 2021/821 prasībām. Ņemot vērā, ka ir atsauce uz regulu 2021/821, tas netieši norāda, ka Ārlietu ministrija ir kompetentā iestāde attiecīgo pantu ieviešanā.

Likumprojekta 4. pants paredz papildināt likuma 3. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ārlietu ministrija ir kompetentā iestāde saskaņā ar Padomes 2014. gada 31. jūlija Regulas (ES) Nr. 833/2014, par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 2.a pantu un Padomes 2006. gada 18. maija Regulas (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu 1.f pantu.".