Anotācija (ex-ante)

Pasākuma pirmās kārtas mērķis – attīstīt bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru, veidojot konkurētspējīgu dzelzceļa pasažieru transportu kopējā sabiedriskā transporta sistēmā. Pasākuma pirmās kārtas mērķa sasniegšanai tiks veikta vismaz 15 elektrovilcienu iegāde. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir sasniedzams šāds iznākuma rādītājs – videi draudzīgā ritošā sastāva pasažieru ietilpība, ko izmanto kolektīvajā sabiedriskajā transportā, ir vismaz 7938 pasažieri.

Vispārējā kārtība

Pašreiz akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” (turpmāk – PV) pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai izmanto morāli un tehniski nolietotu ritošo sastāvu – elektrovilcienus, kas ir iegādāti laika posmā no 1961. līdz 1989.gadam. 2006. – 2008.gadā tika veikta daļēja elektrovilcienu parka atjaunošana, kā rezultātā 68 elektrovilcienu vagoniem (42% no esošā elektrovilcienu vagonu skaita) tika pagarināts kalpošanas laiks par 15 gadiem.
Neveicot pilnvērtīgu dzelzceļa ritošā sastāva atjaunošanu, ekspluatācijā pieejamo vilcienu skaits pakāpeniski samazināsies, un, lai nodrošinātu pasažieru ievešanu Rīgā un izvešanu no Rīgas maksimumstundās, būtiski pieaugs autotransporta plūsma, kas radīs apjomīgus sastrēgumus, kā arī būtiski palielināsies apkārtējās vides piesārņojums. Papildu transporta plūsma būtiski palielinātu autoceļu noslodzi, kā rezultātā palielināsies autoceļu uzturēšanai nepieciešamais finansējums.
Ievērojot esošā ritošā sastāva vecumu, nepieciešamos kapitālieguldījumus un ierobežoto rezerves daļu tirgu, nākotnē pieaugs ritošā sastāva uzturēšanas izmaksas, kā rezultātā būtiski palielināsies nepieciešamā zaudējumu kompensācija sabiedriskajam transportam, kas jāsedz no valsts budžeta.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu dzelzceļa sabiedriskā transporta funkcionēšanu un samazinātu zaudējumu kompensāciju sabiedriskajam transportam, kas jāsedz no valsts budžeta, ir vitāli nepieciešams atjaunot elektrovilcienu ritošo sastāvu.
2018.gada 7.novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 594 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu iegādei un depo izbūvei”[1] PV tika piešķirts valsts budžeta finansējums 259 000 000 euro apmērā, kas paredzēts 32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādei, kā arī vilcienu depo izbūvei.
2019.gada 30.jūlijā PV un ŠKODA VAGONKA a.s. noslēdza līgumu Nr.226-19 “Par piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību” (turpmāk – Līgums) par 32 elektrovilcienu piegādi.
Atbilstoši Finanšu ministrijas informatīvajam ziņojumam “Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam” un MK ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr.41, 1.§) 3.1.apakšpunktam, lai atbrīvotu valsts budžeta fiskālo telpu un samazinātu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, 23 no 32 Līgumā paredzēto elektrovilcienu iegādei tika piesaistīts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējums.
2022. gada 27. maijā PV un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) noslēdza līgumu Nr. 4.5.1.1/21/I/001 par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru” 4.5.1.1. pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru – elektrovilcieni” projekta “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde” (turpmāk – PV projekts) īstenošanu. PV projekts tiek īstenots sadarbībā ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – ATD). PV projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 161 209 300 euro, t.sk. ES fondu finansējums 114 211 073 euro un valsts budžeta finansējums 46 998 227 euro. PV projektā paredzēts iegādāties 23 jaunu pasažieru elektrovilcienu sastāvus, lai atjaunotu PV rīcībā esošo novecojušo elektrovilcienu parku.
Līguma izpildes ietvaros radās apstākļi, kurus nevarēja paredzēt pirms Līguma noslēgšanas, tostarp COVID-19 pandēmija 2020. un 2021. gadā un Krievijas Federācijas 2022. gada 24. februārī uzsāktā karadarbība Ukrainā.
Saistībā ar elektrovilcienu ekspluatācijā nodošanas termiņu kavēšanos un vairākkārtējiem grozījumiem Līgumā, PV projekta ietvaros līdz 2023.gada beigām PV ar ES fondu finansējumu iegādājās 17 no 23 elektrovilcieniem.
Lai turpinātu nodrošināt ES fondu piesaisti elektrovilcienu iegādei pēc 2023.gada 31.decembra, kas ir ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda attiecināmības beigu termiņš, ir nepieciešams finansējuma piesaistes risinājums ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros.
Izpildot MK 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47, 43.§) 4.punkta uzdevumu par ES fondu piešķīruma pārdaļu priekšlikumu virzīšanu Programmas 2021.-2027.gadam ietvaros, Satiksmes ministrija 2024.gada janvārī iesniedza[2] Finanšu ministrijai priekšlikumus grozījumiem Programmā 2021.–2027.gadam, tostarp paredzot pārdalīt Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) finansējumu 66 600 273 euro apmērā elektrovilcienu iegādei, t.sk.:
12 544 923 euro PV projekta otrā posma īstenošanai, lai veiktu 6 elektrovilcienu iegādi un nodrošinātu PV projekta pabeigšanu,
54 055 350 euro deviņu elektrovilcienu iegādei un saistīto izmaksu segšanai, tādejādi samazinot plānoto darbību ietekmi uz valsts budžetu.

Projekta Nr. 4.5.1.1/21/I/001 “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde” otrais posms
Saskaņā ar MK 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47, 23.§) 3.punktā minēto lēmumu PV projekta Nr. 4.5.1.1/21/I/001 “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde” (turpmāk – PV projekts) darbības tiks pakāpeniski īstenotas divos ES fondu plānošanas periodos. Atbilstoši Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) regulējumā[3] paredzētajam PV projekta posmošana jeb pakāpeniska Projekta īstenošana divos ES fondu plānošanas periodos nozīmē, ka PV projekta izdevumi, kas radušies pēc 2023.gada beigām, tiek finansēti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros. PV projekta otrā posma īstenošanai nepieciešamo ES fondu finansējumu ir plānots nodrošināt Programmas 2021.-2027. gadam ietvaros, pārstrukturējot transporta nozares investīcijas.
PV projekta posmošana tiek veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060[4] 118.a pantam. PV projekts atbilst posmošanas priekšnosacījumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 118.a pantā:
1) Līgums Nr. 4.5.1.1/21/I/001 par PV projekta īstenošanu ir noslēgts 2022.gada 27.maijā, tas ir, pirms 2022. gada 29. jūnija.
2) Abu PV projekta posmu kopējās attiecināmās izmaksas ir 161 209 300 euro, līdz ar to pārsniedz 1 milj. euro.
3) PV projekta finanšu plūsmas ir skaidri nodalītas divos posmos, un PV projekta otrā posma izdevumi nav iekļauti ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda maksājumu pieprasījumos. Ņemot vērā PV projekta faktisko īstenošanas progresu līdz 2023.gada beigām, 2024.gada 22.janvārī PV iesniedza Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā PV projekta noslēguma maksājumu, līdz ar to ir iespējams identificēt PV projekta pirmā posma izmaksas un pārliecināties par to, ka ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda maksājumu pieprasījumos nav iesniegtas PV projekta otrā posma izmaksas. 2024.gada 22.februārī PV iesniedza[5] Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā PV projekta līguma grozījumu precizējumus, paredzot, ka PV projekta pirmā posma attiecināmās izmaksas ir 143 502 100 euro, un PV projekta pirmā posma ietvaros ir pabeigta 23 jaunu elektrovilcienu ražošana un veiktas elektrovilcienu rūpnīcas pārbaudes, pabeigta elektrovilcienu tipa sertifikācija, kā arī piegādāti un nodoti ekspluatācijā 17 jauni elektrovilcieni. Savukārt PV projekta otrā posma attiecināmās izmaksas ir 17 707 200 euro, un PV projekta otrā posma ietvaros paredzēts nodot ekspluatācijā sešus jaunus elektrovilcienus.
4) PV projekta otrā posma plānotās darbības, kā arī darbības deviņu elektrovilcienu iegādei un saistītajām izmaksām atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058[6] 2.politikas mērķa “Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs” 8.konkrētajam mērķim “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētvidē kā daļu no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē” (turpmāk – RSO 2.8). Saskaņā ar 2022.gada 25.novembrī Eiropas Komisijas apstiprināto Programmu 2021.-2027.gadam RSO 2.8 ietvaros ir paredzētas investīcijas bezemisiju vilcienu iegādei. Pilsētu mobilitātei paredzētais Programmas 2021.-2027.gadam konkrētais mērķis RSO 2.8 nacionāli ir izdalīts divos atsevišķos specifiskajos atbalsta mērķos – 2.3.1. specifiskais atbalsta mērķis “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” (ERAF), un 2.4.1. specifiskais atbalsta mērķis “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, attīstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru” (KF). Ņemot vērā, ka PV projekta otrā posma īstenošanai, kā arī deviņu elektrovilcienu iegādei un saistītajām izmaksām tiek novirzīts KF finansējums, šīs darbības ir paredzēts īstenot Programmas 2021.-2027.gadam 2.4.prioritātes “AER izmantošanas transportā veicināšana” 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, attīstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru” 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde” pirmās atlases kārtas ietvaros, un tās atbilst intervences laukumam 107 “Mobilie nulles emisijas/ar elektrību darbināmie dzelzceļa aktīvi”.
5) Atbilstoši PV projekta līguma grozījumiem PV projekta otrajā posmā ir paredzēta pilnīga PV projekta darbību pabeigšana, funkcionalitāte un nodošana ekspluatācijā un noteikto mērķu un rādītāju sasniegšana līdz ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda izdevumu attiecināmības perioda beigām, tas ir, 2029.gada 31.decembrim.
Līdz ar to PV projekta otrais posms atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 118.a pantam, un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai nav jāveic atkārtota projektu iesniegumu atlase par PV projektu. Ņemot vērā minēto, noteikumu projektam ir pievienots protokollēmuma punkts, lai atļautu Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai:
- veikt grozījumus līgumā par PV projekta īstenošanu, nodalot PV projekta pirmā un otrā posma finansējumu, darbības un rādītājus, lai nodrošinātu PV projekta otrā posma īstenošanu Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā,
- neveikt projektu iesniegumu atlasi PV projekta otrajam posmam.
Vienlaikus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013[7] 101. un 102.pantam grozījumu veikšanai līgumā par PV projekta īstenošanu, kas ietver PV projekta otro posmu, ir jāveic nepieciešamās darbības un jāievēro atbilstošās procedūras, tostarp ir nepieciešams aktualizēts Jaspers[8] konsultantu ziņojums par Projektu (Action Completion Note), Jaspers ekspertu neatkarīgais kvalitātes izvērtējums (Independent Quality Review Report), kā arī EK apstiprinājums par PV projektu.
PV atbilstība ES fondu izslēgšanas kritēriju un sankciju nosacījumu neesamībai ir pārbaudīta PV projekta iesnieguma vērtēšanas procesā, kā arī to uzraudzība tiek nodrošināta PV projekta īstenošanas laikā:
- Atbilstoši noslēgtā līguma par PV projekta īstenošanu nosacījumiem un pievienotajai informācijai PV ir apliecinājis, ka neatbilst nevienam no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 23.pantā pirmajā daļā minētajiem izslēgšanas noteikumiem.
- Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.² pantā noteiktajai kārtībai atbildīgā institūcija pirms maksājuma veikšanas PV projektā veic pārbaudi un neveic maksājumu, ja minētās pārbaudes rezultātā konstatē, ka attiecībā uz Eiropas Savienības fondu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma saņēmēju, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt minēto finansējuma saņēmēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas.
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas par PV projekta otrā posma īstenošanu KPVIS tiks pievienoti līguma par PV projekta īstenošanu grozījumi, kas paredz PV projekta pakāpenisku īstenošanu posmos un PV projekta otrā posma īstenošanas nosacījumus.

Par deviņu elektrovilcienu iegādi un saistītajām izmaksām
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.763[9] “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai” deviņu vilcienu iegādei un arī citām Līgumā iekļautajām izmaksām ir paredzēts valsts budžeta finansējums.
2023.gada 19.septembra MK sēdē tika apstiprināti Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi MK rīkojumā Nr.763[10], kas, ņemot vērā konstatētos kavējumus Līguma izpildē un to, ka atlikušie deviņi elektrovilcieni tiks piegādāti 2024.gadā, paredz daļu no 2022. gadā un 2023. gadā plānotā valsts budžeta finansējuma pārvirzīt uz 2024. gadu.
Atbilstoši Finanšu ministrijas informatīvajam ziņojumam “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam” un MK 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47, 43.§) 4.2.apakšpunktam Satiksmes ministrijai tika uzdots izvērtēt izdevumu attiecināmību un līdz 2024. gada 15. janvārim virzīt nepieciešamos priekšlikumus pārcelt visu vai daļu valsts budžeta finansētu deviņu elektrovilcienu iegādes, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, elektrovilcienu ražošanas uzraudzības, kā arī vilcienu remontu centra izbūves izmaksas finansēšanai ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda programmas ietvaros.
Izpildot MK 2023.gada 26.septembra sēdes prot.Nr.47, 43.§ 4.2.apakšpunktā noteikto uzdevumu, Satiksmes ministrija 2024.gada janvārī sagatavoja priekšlikumu, lai attiecināšanai no ES fondu finansējuma iekļautu arī deviņu elektrovilcienu iegādi un saistītās izmaksas – rezerves daļu fondu pieciem gadiem, elektrovilcienu dokumentāciju, darbinieku apmācību, velosipēdu vietu izveidi elektrovilcienos un elektrovilcienu ražošanas uzraudzību (turpmāk – deviņu elektrovilcienu iegādes projekts).
Ņemot vērā PV sniegto informāciju par nepieciešamo finansējumu deviņu elektrovilcienu iegādei un saistītajām izmaksām, deviņu elektrovilcienu iegādes projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 63 594 529 euro, t.sk. KF finansējums nepārsniedz 54 055 350 euro un valsts budžeta finansējums nav mazāks kā 9 539 179 euro.

Pasākuma pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi
Pasākuma pirmās kārtas mērķa grupa ir transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta lietotāji, kas izmantos jaunos elektrovilcienus. Elektrovilcienus plānots izmantot visos šobrīd elektrificētajos maršrutos (Rīga-Jelgava, Rīga-Tukums II, Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle).
Pasākuma pirmās kārtas plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 81 301 730 euro, tai skaitā KF finansējums nepārsniedz 66 600 273 euro un nacionālais finansējums nav mazāks par 14 701 457 euro. Maksimālais attiecināmais KF finansējuma apmērs ir 85% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Ņemot vērā, ka pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotās darbības indikatīvi tiks pabeigtas līdz 2026.gadam, Satiksmes ministrija kā Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda atbildīgā iestāde ierosina pasākuma pirmās kārtas elastības finansējumu pārcelt no 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, attīstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru" 2.4.1.2. pasākuma "Bezemisiju vilcienu iegāde" pirmo atlases kārtu uz 2.4.1.1. pasākumu “Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas uzlādes punkti”.
Pasākuma pirmajā kārtā finansējuma saņēmējs ir PV, kas veic elektrovilcienu iegādi atbilstoši noslēgtajam Līgumam. Pasākuma pirmajā kārtā sadarbības partneris ir ATD.
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, sagatavo deviņu elektrovilcienu iegādes projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām, un projekta iesniegumu iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, pievienojot projektam veikto izmaksu un ieguvumu analīzi.
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzams šāds iznākuma rādītājs – sabiedriskajā transportā izmantojamā videi draudzīgā ritošā sastāva pasažieru ietilpība ir vismaz 7 938 pasažieri. Rādītājs ir noteikts atbilstoši PV 2024.gada janvārī Satiksmes ministrijā iesniegtajai[11] informācijai par plānoto pasažieru ietilpību elektrovilcienos. Rādītājs tiek uzskatīts par sasniegtu, kad atbilstoši Līguma nosacījumiem elektrovilcieni ir nodoti ekspluatācijā.
Pasākuma pirmās kārtas atbalstāmās darbības ir vērstas uz bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras attīstību, tas ir, paredzot vismaz 15 elektrovilcienu ritošā sastāva iegādi un atbalstot ar elektrovilcienu ritošā sastāva iegādi saistītās izmaksas. Elektrovilcienu rezerves daļu fonds piecu gadu periodam, elektrovilcienu dokumentācija un darbinieku apmācība ir izmaksu pozīcijas, kas iekļautas pasākuma pirmajā kārtā, jo ir būtiskas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ar elektrovilcieniem un ir Līguma priekšmeta sastāvdaļa. Velosipēdu vietu izveide elektrovilcienos ir iekļauta pasākuma pirmās kārtas attiecināmajās izmaksās, lai nodrošinātu optimālu risinājumu visu pasažieru, tostarp velobraucēju ērtībām, kā arī, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2021/782[12] nosacījumus par noteiktu skaitu velosipēdu vietu katrā elektrovilcienu sastāvā. Atzīmējams, ka velosipēdu vietu izveidi elektrovilcienos ir paredzēts veikt atbilstoši PV un ŠKODA VAGONKA a.s. saskaņotajam tehniskajam risinājumam. Elektrovilcienu ražošanas uzraudzības izmaksas ir iekļautas pasākuma pirmajā kārtā, jo attiecas uz elektrovilcienu ražošanas tehniskās uzraudzības pakalpojumiem, kas tiek veikti saskaņā ar 2021.gada 4.novembrī PV un Ricardo Nederland B.V. noslēgto līgumu Nr.PV243-21. Ar elektrovilcienu ritošā sastāva iegādi saistītās izmaksas ir paredzēts attiecināt uz visiem 32 elektrovilcieniem.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2021.gada 1.janvāra, ņemot vērā, ka Programmas 2021.-2027.gadam konkrētā mērķa RSO 2.8 ietvaros ir paredzētas investīcijas bezemisiju vilcienu iegādei, un Programmā 2021.-2027.gadam ir iekļauts atbilstošais intervences laukums 107 “Mobilie nulles emisijas/ar elektrību darbināmie dzelzceļa aktīvi”.
Pasākuma pirmās kārtas projektus īsteno saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.
Pasākuma pirmās kārtas īstenošanas rezultātā iedzīvotājiem un sabiedriskā transporta izmantotājiem būs iespēja izmantot videi draudzīgu sabiedrisko transportu (elektrovilcienus). Tāpat tiks nodrošināta dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, nodrošinot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un iespējām pakalpojuma saņemšanā, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās piederības (Eiropas sociālo tiesību pīlāra 3. princips). Piemēram, projekta ietvaros tiek paredzētas specifiskas darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību, piemēram, personai ar vecuma izraisītām veselības problēmām, kuru dēļ personai ir grūti pārvietoties pa kāpnēm, pārvietošanās ir iespējama, izvairoties no nepieciešamības izmantot kāpnes. Iegādātie elektrovilcieni veicinās vienmērīgu mobilitāti un pieejamību attiecībā uz visiem lietotājiem.
Ņemot vērā, ka pasākuma pirmās kārtas īstenošanai pieejamais KF finansējums ir ierobežots, kā arī pasākuma pirmajā kārtā iekļauto izmaksu specifikas dēļ pasākuma pirmās kārtas ietvaros nav paredzēts izmantot vienkāršotās izmaksas, un pasākuma pirmās kārtas projektos ir jāveic izmaksu uzskaite atbilstoši faktisko izmaksu uzskaites metodei. Pasākuma pirmajā kārtā ir skaidri definētas attiecināmo izmaksu pozīcijas un to izmaksas, un ir noslēgti līgumi par pasākuma pirmajā kārtā paredzēto darbību izpildi, izņemot līgumu par velosipēdu vietu izveidi jaunajos elektrovilcienos, kur ir nepieciešams PV un ŠKODA VAGONKA a.s. saskaņots tehniskais risinājums. Pasākuma pirmajā kārtā nav paredzēts iekļaut citas izmaksu pozīcijas, kurām varētu piemērot vienkāršotās izmaksas.
Izvērtējot pasākuma pirmās kārtas atbilstību principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK), secināms, ka pasākuma pirmās kārtas darbības atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (107 – mobilie nulles emisijas / ar elektrību darbināmie dzelzceļa aktīvi) un tādējādi pasākuma pirmā kārta tiek uzskatīta par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi. Plānotās investīcijas veicinās pasažieru plūsmu virzību no privātajiem transportlīdzekļiem uz sabiedrisko transportu. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa pasažieru ritošā sastāva attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto.
Pasākuma pirmajā kārtā plānotās investīcijas veicinās vairāku tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu un rādītāju sasniegšanu:
- Līdz 2027. gadam nodrošināt dzelzceļa pasažieru īpatsvaru pasažieru pārvadājumos 12% apmērā. Rādītāja sasniegšana paredzēta saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam Transporta politikas rezultātu 1.politikas rezultāta “Uzlabotas mobilitātes iespējas” noteikto 1. rezultatīvo rādītāju un Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam Rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” mērķa indikatoru Nr.303.;
- Līdz 2027. gadam nodrošināt pasažieru apgrozību sabiedriskajā transportā reģionālās nozīmes vilcienu maršrutos 887.9 milj. pas/km. Rādītāja sasniegšana paredzēta saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam Transporta politikas rezultātu 1.politikas rezultāta “Uzlabotas mobilitātes iespējas” noteikto 2.2. rezultatīvo rādītāju;
- Līdz 2027. gadam sekmēt iedzīvotāju īpatsvara, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita konkrētajā gadā, pieaugumu līdz 10%. Rādītāja sasniegšana paredzēta saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam Transporta politikas rezultātu 1.politikas rezultāta “Uzlabotas mobilitātes iespējas” noteikto 7. rezultatīvo rādītāju.
Investīcijas priekšlikums atbilst Valdības rīcības plāna[13] pasākumam Nr.28.1., par kura izpildi atbildīga Satiksmes ministrija: "Ilgtspējīgas transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, virzoties uz klimata mērķu sasniegšanu un nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu." Šim rīcības plāna pasākumam, citu starpā, ir noteikts darbības rezultāts: "Īstenojot pasākumus, kas vērsti uz integrēta sabiedriskā transporta tīkla izveidi, attīstot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu un uzsākot jauno elektrovilcienu ekspluatāciju, dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos sasniegs 12% (valstī kopumā salīdzinot ar regulāras satiksmes autobusiem, trolejbusiem, tramvajiem). Pārvadāto pasažieru skaits dzelzceļa satiksmē sasniegs 22 miljonus pasažieru."
2008.gada 19.decembrī PV un ATD noslēdza līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutos pa dzelzceļu Nr.ATD/ST-2008/04/PV262-08 (turpmāk – Pasūtījuma līgums), ar kuru valsts ir piešķīrusi PV tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutos pa dzelzceļu. Pasūtījuma līgums ir spēkā līdz 2024.gada beigām. Pasākuma pirmajā kārtā ietvertās izmaksas ietilpst Pasūtījuma līguma tvērumā.
Ievērojot MK 2023.gada 19.decembrī atbalstīto risinājumu[14], ATD ir tiesības piešķirt PV tiešo piešķīrumu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim, ar iespēju to pagarināt līdz 2034.gada 31.decembrim, balstoties uz Regulas Nr. 1370/2007 5.panta 4.a punktu.
PV projekts, tostarp PV projekta otrais posms, tiek īstenots atbilstoši ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros apstiprinātajiem un piemērojamajiem komercdarbības atbalsta nosacījumiem. PV projektā netiks iekļautas jaunas darbības vai paredzētas jaunas izmaksas un netiks piešķirts papildu publiskais finansējums. PV projekta otrā posma īstenošana paredz tikai finansējuma avota maiņu, ņemot vērā, ka PV projekta īstenošanu pēc 2023.gada beigām nav iespējams turpināt ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros, līdz ar to piemērojamie komercdarbības atbalsta nosacījumi nav atkārtoti pārvērtējami.
Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi pasākumā plānotajos projektos:
- deviņu elektrovilcienu iegādes projektā komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
- PV projektā komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad sadarbības iestāde 2022.gadā pieņēma lēmumu par PV projekta iesnieguma apstiprināšanu.


[1] https://www.vestnesis.lv/op/2018/221.26

[2] Satiksmes ministrijas 2024.gada 17.janvāra vēstule Nr. 12-03/169 “Par priekšlikumiem grozījumiem ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam”.

[3] EK Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (2014.–2020. gada periodā) (2021/C 417/01).

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.

[5] Akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” 2024.gada 22.februāra vēstule Nr. L.2/346 “Par līguma Nr.4.5.1.1/21/I/001 grozījumu precizējumiem”.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu.

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.

[8] EK un Eiropas Investīciju Bankas finansēti eksperti (Joint Assistance to Support Projects in European Regions).

[9] https://www.vestnesis.lv/op/2022/210.18

[10] Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojumā Nr. 763 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai" (23-TA-1956), MK 2023.gada 19.septembra sēdes prot. Nr.46, 11.§.

[11] Akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” 2024.gada 12.janvāra vēstule Nr. L.2/51 “Par plānotajām darbībām projektos”.

[12] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem.

[13] https://www.vestnesis.lv/op/2024/16.1

[14] MK 2023.gada 19.decembra sēdes protokols Nr. 62, 100. §.
 

Nē

Projekta īstenošanas rezultātā jaunos vilcienus varēs izmantot sabiedriskā transporta lietotāji.

Projekta iesniedzējs pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens”. Projekta sadarbības partneris ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”.
Satiksmes ministrija pildīs Eiropas Savienības fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes funkcijas.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pildīs Eiropas Savienības fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda sadarbības iestādes funkcijas.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-