Anotācija (ex-ante)

Grozījumi Būvniecības likuma (Nr.1159/Lp14) 19.¹ panta trešajā daļā nosaka gadījumus, kad būvniecības ierosinātājs var būt būvētājs un veikt būvdarbus pašu spēkiem, nepiesaistot būvkomersantu, proti:
1) fiziskā persona būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku  vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļa dzīvojamo ēku vai palīgēku ar kopējo platību līdz 400 m², kā arī ārtelpas labiekārtojuma elementu, pirmās grupas inženierbūvi un šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās un ceļu pievienojumus;
2) fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko vai zivsaimniecisko darbību, vai kooperatīvā sabiedrība būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc lauksaimniecības nedzīvojamās pirmās vai otrās grupas ēkas vai palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 800 m², kā arī ārtelpas labiekārtojuma elementus, pirmās grupas inženierbūvi un šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās un ceļu pievienojumus. Šajā punktā noteiktais apbūves laukuma ierobežojums neattiecas uz lauksaimniecības nedzīvojamās otrās grupas rūpnieciski ražotas ēkas būvdarbiem;

Savukārt līdzīgas tiesību normas ir noteiktas Ēku būvnoteikumu 107.punktā, kur redakcijā no 2026.gada 1.janvāra:
1. būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m², vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstāks par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums – par 2000 m³;
2. būvētājs savām vajadzībām veic vienkāršotu atjaunošanu vai vienkāršotu pārbūvi, izņemot minētos būvdarbus publiskā ēkā vai publiskās ēkas daļā (telpu grupā);
3. būvētājs savai pirmās grupas ēkai vai tās daļai vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļa dzīvojamai ēkai vai tās daļai un palīgēkām, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai veic atjaunošanu.
Tāpat grozījumi Būvniecības likumā papildina 19.¹pantu ar piekto daļu, ietverot tajā deleģējumu - Ministru kabinets speciālajos būvnoteikumus var noteikt citus gadījumus, kuros būvētājs var veikt būvdarbus.
Lai novērstu normatīvo aktu kolīziju un salāgotu tiesību normas, nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumu 107.punktu.

Tā kā grozījumi Būvniecības likumā stājās spēkā 2026.gada 7.janvārī, tad būvniecības iecerēm, kuras būvvalde izskata pēc minētā termiņa, piemērojamas Ēku būvnoteikumu normas tiktāl, cik tās nav pretrunā Būvniecības likuma 17. panta 1.¹ daļai, 19.¹ panta trešajai un piektajai daļai. Tādējādi, piemēram, fiziskai personai, ja tā savām vajadzībām būvē otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku vai palīgēku ar kopējo platību līdz 400 m² (nevis 200 m²), nav nepieciešams būvdarbiem piesaistīt būvkomersantu, kā arī tai nav nepieciešams norādīt būvdarbiem plānoto finansējuma izcelsmi. Gadījumā, ja laika posmā no 2026.gada 1.janvāra līdz 6.janvārim būvvalde izdevusi būvatļauju vai akceptējusi paskaidrojuma rakstu, personai ir tiesības lūgt pārvērtēt izvirzītās prasības par būvdarbu veicēju.

Projekts paredz salāgot tiesību normas ar Būvniecības likuma 19.¹ panta trešajā daļā noteiktajiem gadījumiem. Lai nepalielinātu administratīvo slogu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku dzīvokļu īpašniekiem, kuri veic sava dzīvokļa pārplānošanu, saglabāts Ēku būvnoteikumu 107.2.apakšpunktā noteiktais gadījums, kas būvētājam ļauj veikt vienkāršotu atjaunošanu vai vienkāršotu pārbūvi, izņemot minētos būvdarbus publiskā ēkā vai publiskās ēkas daļā (telpu grupā).

Grozījumi Būvniecības likumā (Nr.1159/Lp14) papildina 17. pantu  ar 1.¹ daļu, kas nosaka, ka būvētājam – fiziskai personai - nav jānorāda nepieciešamā finansējuma avots. Savukārt Ēku būvnoteikumu 93.² punkts nosaka pienākumu, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, būvniecības informācijas sistēmā norādīt informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Lai novērstu normatīvo aktu pretrunas, nepieciešams svītrot Ēku būvnoteikumu 93.² punktu.

Projekts paredz svītrot prasību būvētājam – fiziskai personai norādīt būvdarbiem plānoto finansējuma izcelsmi.

Ēku būvnoteikumu 12.punkts paredz, ka būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus otrās grupas palīgēkai vai lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai, kuras parametri (stāvu skaits, apbūves laukums, būvtilpums) nepārsniedz šo noteikumu 107.1. apakšpunktā minētos parametrus. Ņemot vērā veiktas izmaiņas Ēku būvnoteikumu 107.punktā, nepieciešams precizēt atsauci par otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamas ēkas parametriem.

Projekts paredz saglabāt tiesības būvniecības ierosinātājs pašam izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus līdz šim noteiktajos parametros (stāvu skaits - 2, apbūves laukums - 400 m², būvtilpums - 2000 m³) otrās grupas palīgēkai vai lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai.