24-TA-2740: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" pielikuma "Valdības rīcības plāns" 2.8. pasākuma, kas paredz izveidot Krīzes vadības centru (turpmāk – KVC) krīžu pārvaldībai, lai nodrošinātu analītisku un pārnozaru krīžu pārvaldību, tostarp lai mazinātu zaudējumus pašvaldībām un iedzīvotājiem krīzes situācijās. Minētajam pasākumam ir noteikti šādi darbības rezultāti:
1) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu", lai piedāvātu sistēmu, kurā valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt gan savlaicīgus, gan analītiski pamatotus kompetentus lēmumus un kur pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;[1]
2) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla un materiāltehnisko nodrošinājumu" (IP), lai noteiktu KVC darbībai nepieciešamos resursus;[2]
3) iesniegti Ministru kabinetā nepieciešamie tiesību aktu projekti KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
[1] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[2] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e2784ea1-9aff-4eae-9caa-4ce4a7795709
1) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu", lai piedāvātu sistēmu, kurā valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt gan savlaicīgus, gan analītiski pamatotus kompetentus lēmumus un kur pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;[1]
2) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla un materiāltehnisko nodrošinājumu" (IP), lai noteiktu KVC darbībai nepieciešamos resursus;[2]
3) iesniegti Ministru kabinetā nepieciešamie tiesību aktu projekti KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
[1] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[2] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e2784ea1-9aff-4eae-9caa-4ce4a7795709
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra sēdes protokola Nr. 8 51. § 3. punkts paredz sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu projektus KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai.
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Atbilstoši Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojumā "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība"[1] (turpmāk – revīzijas ziņojums) paustajiem secinājumiem krīzes vadības institucionālais modelis vērtēts kā nepilnīgs un pilnveidojams. Valsts civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, visos sistēmas segmentos ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, mazinot katastrofu negatīvo ietekmi. Kā vienu no risinājumiem Valsts kontrole piedāvā izveidot augsta līmeņa institūciju dekoncentrētās un decentralizētās katastrofu pārvaldīšanas sistēmas koordinācijai, attīstības plānošanai un uzraudzībai.
[1] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[1] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
Izstrādes pamatojums
Veikts pētījums / aptauja starptautiski (piemēram, OECD, Eiropas Komisijas vai citu starptautisku organizāciju) veiktie pētījumi
Apraksts
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir bijis liels izaicinājums visu valstu valdībām, un dažās OECD dalībvalstīs tā ir bijusi lielākā krīze kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija ir izgaismojusi to, cik svarīga ir sabiedrības uzticēšanās valdībām, lai varētu pieņemt sāpīgus, tomēr nepieciešamus lēmumus. OECD uzsver trīs valsts pārvaldes attīstības virzienus, kas ir īpaši svarīgi demokrātijas nostiprināšanai:
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.[1]
OECD veiktajā dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē, piemēram:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.[2]
OECD ir veikusi izpēti arī par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā un sniegusi virkni labās prakses rekomendāciju.[3]
[1] OECD (2021). Government at a Glance 2021. Pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/governance/government-at-a-glance-2021_1c258f55-en
[2] OECD (2022), First lessons from government evaluations of COVID-19 responses: A synthesis. Pieejams:
file:///C:/Users/ei1301/Downloads/483507d6-en%20(1).pdf
[3] National Risk Assessments – A CROSS COUNTRY PERSPECTIVE. Pieejams: https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2018/03/national-risk-assessments_g1g87210/9789264287532-en.pdf
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.[1]
OECD veiktajā dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē, piemēram:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.[2]
OECD ir veikusi izpēti arī par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā un sniegusi virkni labās prakses rekomendāciju.[3]
[1] OECD (2021). Government at a Glance 2021. Pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/governance/government-at-a-glance-2021_1c258f55-en
[2] OECD (2022), First lessons from government evaluations of COVID-19 responses: A synthesis. Pieejams:
file:///C:/Users/ei1301/Downloads/483507d6-en%20(1).pdf
[3] National Risk Assessments – A CROSS COUNTRY PERSPECTIVE. Pieejams: https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2018/03/national-risk-assessments_g1g87210/9789264287532-en.pdf
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pieņemt tiesību aktu projektus KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2025.
Pamatojums
Ministru kabinets atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra sēdes protokola Nr. 8 51. § 1. punktam un Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija sēdes protokola Nr. 30 67. § 4. punktam ir lēmis, ka KVC savu darbību uzsāk 2025. gada 1. janvārī. Līdz ar to ir nepieciešami tiesību aktu grozījumi, kas saistīti ar krīzes vadības sistēmas reorganizāciju un KVC izveidi.
Likumprojektam jāstājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā, grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un grozījumiem Valsts civildienesta likumā.
Likumprojektam jāstājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā, grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un grozījumiem Valsts civildienesta likumā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā nacionālās drošības sistēmu un tās uzdevumus nosaka Nacionālās drošības likums, kurā noteikts, ka nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums deleģē pienākumus un tiesības atbilstoši nacionālās drošības jomā noteiktajai kompetencei. Nacionālās drošības sistēmas uzdevums ir laikus prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un demokrātisku attīstību, kā arī izstrādāt vienotu, sistēmisku valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju nacionālās drošības politiku un saskaņoti un mērķtiecīgi visos valsts pārvaldes līmeņos veikt tās noteiktos tiesiskos, ekonomiskos, sociālos, militāros, drošības un citus pasākumus. Nacionālās drošības sistēmai jāspēj nodrošināt efektīvu vadību valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanai. Nacionālās drošības sistēmas darbības pamatā ir civilmilitārā sadarbība. Nacionālās drošības likums noteic, ka civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva savstarpējās sadarbības koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem. Minētajā likumā ir iekļauti skaidri mērķi un uzdevumi, kā arī saprotami nacionālās drošības sistēmas pamatprincipi.
No 1999. gada 1. novembra līdz 2005. gada 9. martam Valsts kancelejas sastāvā darbojās Krīzes kontroles centrs (turpmāk – KKC). KKC bija noteiktas plašas funkcijas krīžu pārvaldīšanā, tam bija jānodrošina saskaņota valsts institūciju rīcība un sadarbība valsts apdraudējuma gadījumā, un tā izveide bija viena no prasībām, lai Latviju uzņemtu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO). KKC bija pakļauts Ministru prezidentam, un tā galvenie uzdevumi[1] bija apzināt, analizēt un prognozēt potenciālos krīzes draudus, koordinēt un uzraudzīt atbilstošu valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas plānu izstrādi, organizēt atbilstošas krīzes kontroles mācības, informēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu par krīzes situācijas veidošanos, iesaistīt ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un speciālistus valsts apdraudējuma un krīzes situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumos u. c.
Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā, un KKC līdz 2005. gada 28. februārim tika reorganizēts.[2] Tā funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma analīzi, tika nodotas Ministru prezidenta pārraudzībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei – Informācijas analīzes dienestam (likvidēts ar 2009. gada 15. augustu un funkcija nodota Satversmes aizsardzības birojam), bet funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma pārvarēšanas vadību krīzes situācijā, – Iekšlietu ministrijai.
Pēc KKC likvidācijas 2005. gadā tika izveidota Krīzes vadības padome (turpmāk – Padome) un tās sekretariāts. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Padomes un tās sekretariāta darbu, – Nacionālās drošības likumam un Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Krīzes vadības padomes nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 42) – Padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus, savukārt Padomes sekretariāta uzdevums ir nodrošināt Padomes darbu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 17. aprīļa protokola Nr. 24 43. § 2. punktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrija ar ministra rīkojumu izveidoja starpinstitūciju darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus krīzes vadības sistēmas attīstībai un izstrādātu starptautiskiem standartiem atbilstošu Latvijas krīzes vadības sistēmas koncepcijas projektu. Tas tika izdarīts, taču Padome vairākas reizes atlika dokumenta izskatīšanu un Ministru kabinets 2011. gadā nolēma, ka jautājums ir zaudējis aktualitāti.[3]
Vēlreiz uz nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu Latvijā un uz ilgstoši neatrisinātām problēmām bija norādīts Padomes sekretariāta 2011. gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti".[4] Taču Padome nolēma neatbalstīt informatīvajā ziņojumā minētos priekšlikumus turpmākajai rīcībai un uzdeva Iekšlietu ministrijai izvērtēt esošās sistēmas trūkumus un, ja nepieciešams, sagatavot priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai.
Vairāku gadu garumā netika pieņemts lēmums par nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu un uzlabot koordināciju starp visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām. Vēlāk ar Ministru prezidenta 2023. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-27 tika izveidota Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskā komiteja, kuru vada iekšlietu ministrs. Minētās komitejas uzdevumi ir izvērtēt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitāti un piedāvāt uzlabojumus, pārskatīt valsts un pašvaldību institūciju savstarpējo sadarbību un rīcību krīzes situācijās un piedāvāt pilnveidojumus (tai skaitā ņemot vērā revīzijas ziņojumā ietvertos ieteikumus), izskatīt un pilnveidot apmācības sistēmu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā, piedāvājot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra sēdē tika skatīts Iekšlietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums "Par Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas darba gaitu" (IP), kurā iekļauti minētajā komitejā skatītie risinājumi par KVC izveidošanu un krīzes vadības sistēmas stiprināšanu.[5]
Ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas 2023. gada 13. marta lēmumu tika izveidota darba grupa. Šī darba grupa izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu".
Revīzijas ziņojumā[6] un iepriekš minētajos informatīvajos ziņojumos, [7] analizējot situāciju krīzes vadības sistēmas stiprināšanai, ir norādīts uz būtiskām problēmām, kas saistītas ar sistēmas attīstības jautājumiem. Tas liecina, ka ir nepieciešams reorganizēt krīzes vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu un kompetencēs balstītu pārnozaru civilās krīzes vadību (pilnu krīzes pārvaldības ciklu) stratēģiskajā līmenī atbilstoši starptautiski atzītai praksei un standartam ISO-22361 "Drošība un noturība. Krīzes vadība". Minētais liecina arī par nepieciešamību pārskatīt krīzes pārvaldības institucionālo modeli. Detalizēts apraksts ir sniegts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
Ministru kabinets ir atbalstījis KVC izveidi ar 2025. gada 1. janvāri.[8] Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) paredz:
1) reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;
2) pilnveidot krīzes vadības institucionālo modeli, izveidojot KVC krīžu vadībai.
Līdz ar to ir nepieciešami saistītie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, lai salāgotu abus likumus.
[1] Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumu Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" 25. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005. gada 8. martam). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/75201-valsts-kancelejas-nolikums
[2] Ministru kabineta 2004. gada 3. novembra rīkojuma Nr. 838 "Par Informācijas analīzes dienesta izveidošanu un Krīzes kontroles centra reorganizāciju" 3. punkts. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/96089-par-informacijas-analizes-dienesta-izveidosanu-un-krizes-kontroles-centra-reorganizaciju
[3] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[4] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[5] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c80ec7e4-584e-484e-8802-43b70129067d
[6] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[7] Krīzes vadības padomes sekretariāta informatīvais ziņojums par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti (skatīts Krīzes vadības padomes 2011. gada 17. novembra sēdē). Pieejams: https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba. Informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu". Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[8] 2024. gada 20. februāra Ministru kabineta sēde. Sk. https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/37eb6d01-8583-4479-9720-60cc2d26b9fe#meeting-protocol-preview-8
No 1999. gada 1. novembra līdz 2005. gada 9. martam Valsts kancelejas sastāvā darbojās Krīzes kontroles centrs (turpmāk – KKC). KKC bija noteiktas plašas funkcijas krīžu pārvaldīšanā, tam bija jānodrošina saskaņota valsts institūciju rīcība un sadarbība valsts apdraudējuma gadījumā, un tā izveide bija viena no prasībām, lai Latviju uzņemtu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO). KKC bija pakļauts Ministru prezidentam, un tā galvenie uzdevumi[1] bija apzināt, analizēt un prognozēt potenciālos krīzes draudus, koordinēt un uzraudzīt atbilstošu valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas plānu izstrādi, organizēt atbilstošas krīzes kontroles mācības, informēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu par krīzes situācijas veidošanos, iesaistīt ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un speciālistus valsts apdraudējuma un krīzes situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumos u. c.
Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā, un KKC līdz 2005. gada 28. februārim tika reorganizēts.[2] Tā funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma analīzi, tika nodotas Ministru prezidenta pārraudzībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei – Informācijas analīzes dienestam (likvidēts ar 2009. gada 15. augustu un funkcija nodota Satversmes aizsardzības birojam), bet funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma pārvarēšanas vadību krīzes situācijā, – Iekšlietu ministrijai.
Pēc KKC likvidācijas 2005. gadā tika izveidota Krīzes vadības padome (turpmāk – Padome) un tās sekretariāts. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Padomes un tās sekretariāta darbu, – Nacionālās drošības likumam un Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Krīzes vadības padomes nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 42) – Padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus, savukārt Padomes sekretariāta uzdevums ir nodrošināt Padomes darbu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 17. aprīļa protokola Nr. 24 43. § 2. punktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrija ar ministra rīkojumu izveidoja starpinstitūciju darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus krīzes vadības sistēmas attīstībai un izstrādātu starptautiskiem standartiem atbilstošu Latvijas krīzes vadības sistēmas koncepcijas projektu. Tas tika izdarīts, taču Padome vairākas reizes atlika dokumenta izskatīšanu un Ministru kabinets 2011. gadā nolēma, ka jautājums ir zaudējis aktualitāti.[3]
Vēlreiz uz nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu Latvijā un uz ilgstoši neatrisinātām problēmām bija norādīts Padomes sekretariāta 2011. gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti".[4] Taču Padome nolēma neatbalstīt informatīvajā ziņojumā minētos priekšlikumus turpmākajai rīcībai un uzdeva Iekšlietu ministrijai izvērtēt esošās sistēmas trūkumus un, ja nepieciešams, sagatavot priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai.
Vairāku gadu garumā netika pieņemts lēmums par nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu un uzlabot koordināciju starp visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām. Vēlāk ar Ministru prezidenta 2023. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-27 tika izveidota Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskā komiteja, kuru vada iekšlietu ministrs. Minētās komitejas uzdevumi ir izvērtēt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitāti un piedāvāt uzlabojumus, pārskatīt valsts un pašvaldību institūciju savstarpējo sadarbību un rīcību krīzes situācijās un piedāvāt pilnveidojumus (tai skaitā ņemot vērā revīzijas ziņojumā ietvertos ieteikumus), izskatīt un pilnveidot apmācības sistēmu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā, piedāvājot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra sēdē tika skatīts Iekšlietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums "Par Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas darba gaitu" (IP), kurā iekļauti minētajā komitejā skatītie risinājumi par KVC izveidošanu un krīzes vadības sistēmas stiprināšanu.[5]
Ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas 2023. gada 13. marta lēmumu tika izveidota darba grupa. Šī darba grupa izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu".
Revīzijas ziņojumā[6] un iepriekš minētajos informatīvajos ziņojumos, [7] analizējot situāciju krīzes vadības sistēmas stiprināšanai, ir norādīts uz būtiskām problēmām, kas saistītas ar sistēmas attīstības jautājumiem. Tas liecina, ka ir nepieciešams reorganizēt krīzes vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu un kompetencēs balstītu pārnozaru civilās krīzes vadību (pilnu krīzes pārvaldības ciklu) stratēģiskajā līmenī atbilstoši starptautiski atzītai praksei un standartam ISO-22361 "Drošība un noturība. Krīzes vadība". Minētais liecina arī par nepieciešamību pārskatīt krīzes pārvaldības institucionālo modeli. Detalizēts apraksts ir sniegts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
Ministru kabinets ir atbalstījis KVC izveidi ar 2025. gada 1. janvāri.[8] Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) paredz:
1) reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;
2) pilnveidot krīzes vadības institucionālo modeli, izveidojot KVC krīžu vadībai.
Līdz ar to ir nepieciešami saistītie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, lai salāgotu abus likumus.
[1] Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumu Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" 25. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005. gada 8. martam). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/75201-valsts-kancelejas-nolikums
[2] Ministru kabineta 2004. gada 3. novembra rīkojuma Nr. 838 "Par Informācijas analīzes dienesta izveidošanu un Krīzes kontroles centra reorganizāciju" 3. punkts. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/96089-par-informacijas-analizes-dienesta-izveidosanu-un-krizes-kontroles-centra-reorganizaciju
[3] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[4] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[5] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c80ec7e4-584e-484e-8802-43b70129067d
[6] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[7] Krīzes vadības padomes sekretariāta informatīvais ziņojums par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti (skatīts Krīzes vadības padomes 2011. gada 17. novembra sēdē). Pieejams: https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba. Informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu". Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[8] 2024. gada 20. februāra Ministru kabineta sēde. Sk. https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/37eb6d01-8583-4479-9720-60cc2d26b9fe#meeting-protocol-preview-8
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nacionālās drošības likuma 23. pantā ir noteikta Ministru kabineta atbildība un ministriju pienākumi. Ministru kabinets atbild par valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā seku likvidēšanu. Ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu.
Nacionālās drošības likuma 23.1 un 23.3 pants nosaka, ka valsts apdraudējuma gadījumā Padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai. Padome:
1) koordinē valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību;
2) koordinē valsts pārvaldes institūciju valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādi;
3) valsts apdraudējuma gadījumā koordinē politisko lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi valsts pārvaldes institūcijās.
Lai Padome varētu koordinēt valsts un pašvaldību institūciju un civilmilitāro sadarbību, tai ir noteikti vairāki būtiski uzdevumi:[1]
1) izskatīt valsts un pašvaldību institūciju sagatavoto informāciju par valsts apdraudējumu un sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par nepieciešamajiem valsts apdraudējuma preventīvajiem un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumiem;
2) izskatīt ministriju kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un izvērtēt nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu projektus;
3) sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par ārkārtējās situācijas un mobilizācijas izsludināšanu;
4) izskatīt priekšlikumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai;
5) izskatīt normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus, kas saistīti ar valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja to saskaņošanas laikā nav panākta vienošanās;
6) sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par iespējām sniegt palīdzību krīzes situācijā nonākušai ārvalstij, kā arī par Latvijai krīzes situācijā nepieciešamo palīdzību no ārvalstīm;
7) sagatavot priekšlikumus par nepieciešamo valsts un pašvaldību institūciju rīcībā esošo resursu piesaistīšanu un koordināciju valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai;
8) sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par nepieciešamo papildu finansējumu valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai, kā arī tā radīto seku likvidēšanai;
9) koordinēt valsts krīzes vadības pilnveidošanu;
10) izskatīt ministriju sagatavotos secinājumus par krīzes vadības mācībām.
Padomes izveide Nacionālās drošības likumā tika paredzēta, lai nodrošinātu politiskā līmeņa krīzes vadību valsts apdraudējuma gadījumos.[2] Padomi vada Ministru prezidents. Padomes sastāvā nav pārstāvēti visi valdības ministri (tajā nav izglītības un zinātnes ministra, kultūras ministra, labklājības ministra, zemkopības ministra un klimata un enerģētikas ministra). Ministrijas un pašvaldības vada apdraudējumus savā nozarē, kā arī pastāvīgi risina savas nozares iekšējās drošības jautājumus (piemēram, Klimata un enerģētikas ministrijas vadībā darbojas Valsts enerģētiskās krīzes centrs, Veselības ministrijas pārraudzībā ir izveidota Valsts operatīvā medicīniskā komisija). Taču var būt valsts apdraudējuma vai krīzes situācijas, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama arī aktīva Padomes sastāvā neiekļautu ministru iesaiste un koordinēta rīcība. Par to liecina Covid-19 pandēmija, piemēram, attiecībā uz Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanu un ierobežošanu sociālās aprūpes centros un izglītības iestādēs.
Saskaņā ar Padomes nolikumu tās sekretariāta darbību līdz šim nodrošināja Iekšlietu ministrija,[3] kas šo funkciju kopš 2011. gada ir pārdeleģējusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk – VUGD), kurā ir izveidota Krīzes vadības nodaļa Padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai. VUGD Krīzes vadības nodaļā ir viena amata vieta, kas ir nesamērīgi mazs resurss Padomes sekretariātam noteiktās kompetences īstenošanai. Revīzijas ziņojumā tika uzsvērts, ka ir vērtējams jautājums par to, vai Padomes sekretariātam noteiktās kompetences efektīvai īstenošanai nebūtu piemērotāka augstāka līmeņa institūcija valsts pārvaldes institucionālajā hierarhijā, nevis ministrijas padotības iestādes struktūrvienība. Vērtējams arī Padomes sekretariāta lielums un iespēja krīzes laikā to operatīvi nodrošināt ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem un kompetencēm (t. sk. starpnozaru).[4]
Valsts kontroles vērtējumā esošais normatīvais regulējums attiecībā uz katastrofu pārvaldīšanu nepietiekami skaidri nosaka iesaistīto institūciju atbildību un uzdevumus krīžu pārvaldīšanā. Latvijā izveidotā dekoncentrētā un decentralizētā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma paredz daudzu institūciju pienākumu piedalīties katastrofu pārvaldīšanā un koordinēt katastrofu pārvaldīšanu, taču paredzētie sadarbības mehānismi un institūciju atbildību sadalījums ir neskaidrs. Par katras katastrofas pārvaldīšanas koordināciju ir atbildīga kompetentā nozares ministrija vai pašvaldība, un tai jānodrošina citu institūciju iesaiste katastrofas pārvaldīšanā un institūciju koordinēta un saskaņota rīcība, taču normatīvajā regulējumā un civilās aizsardzības plānos nav paredzēti un praksē nav izveidoti mehānismi, kā katastrofas pārvaldīšanas subjekti varētu īstenot tiem paredzēto atbildību katastrofu pārvaldīšanas koordinācijā, piemēram, kā panākt to, ka institūcijas, kas neatrodas nekāda veida padotības attiecībās ar katastrofas pārvaldīšanas subjektu, veic paredzētos un nepieciešamos katastrofas pārvaldīšanas pasākumus, kā nodrošināt un ietekmēt to, lai institūciju rīcība būtu savstarpēji saskaņota, savlaicīga un piemērota katastrofas pārvaldīšanas vajadzībām.
Lai arī Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums definē katastrofu mērogus atkarībā no radīto postījumu apjoma, tas neparedz regulējumu visaptverošu, daudzas nozares un jomas skarošu katastrofu pārvaldīšanai, izņemot to, ka Ministru prezidents pēc pašvaldības ierosinājuma var pārņemt vietēja mēroga katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu. Tādas katastrofas pārvaldīšanai, kura rada vai var radīt valsts apdraudējumu, Nacionālās drošības likumā ir paredzēta koordinējoša institūcija – Padome. Taču Nacionālās drošības likumā un noteikumos Nr. 42 noteiktā Padomes kompetence valsts apdraudējuma un katastrofas pārvaldīšanas koordinācijā pārklājas ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā katastrofu pārvaldīšanas subjektiem noteikto kompetenci un institūciju kompetenču sadalījums valsts apdraudējumu radošu katastrofu pārvaldībā ir neskaidrs.
Covid-19 pandēmijas pārvaldība spilgti parāda Latvijas katastrofu pārvaldīšanas sistēmas vājās vietas un nepieciešamos pilnveidojumus. Lai arī Veselības ministrija ir Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paredzētais katastrofas pārvaldīšanas subjekts, kuram jānodrošina pandēmijas katastrofas pārvaldīšanas koordinācija, Veselības ministrijai nav pilnvaru, kā nodrošināt citu nozaru ministriju iesaisti un kā panākt savstarpēji saskaņotu rīcību pandēmijas izplatības ierobežošanai. Normatīvais regulējums neparedz risinājumus visaptverošu un daudzas jomas skarošu katastrofu pārvaldīšanai, tostarp tādu katastrofu pārvaldīšanai, kāda bija Covid-19 pandēmija. Covid-19 pandēmijas laikā normatīvajos aktos paredzētais katastrofu pārvaldības modelis tika izmantots fragmentāri, un visā pandēmijas laikā turpinājās piemērotākā krīzes pārvaldības institucionālā modeļa meklējumi – gan risinot esošos katastrofu pārvaldības sistēmas deficītus (piemēram, nepietiekama Padomes sekretariāta kapacitāte, neesošs institucionālais un tiesiskais ietvars visaptverošu un daudzas jomas skarošu katastrofu pārvaldīšanai), gan reaģējot uz aktuālajiem izaicinājumiem krīzes pārvaldībā dažādos tās attīstības posmos (piemēram, vajadzība pēc dažādu līmeņu koordinējošām grupām, vajadzība pēc lielākas ekspertu iesaistes informētu lēmumu pieņemšanai). Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, tika veidotas dažādas ad hoc institūcijas un formāti Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas jautājumu savstarpējai koordinēšanai un risināšanai. Tomēr šīs institūcijas ne vienmēr bija piemērotas krīzes jautājumu risināšanai, ne vienmēr bija skaidrs atbildības sadalījums un tas, kura institūcija vada krīzi, iesaistīto institūciju savstarpējā sadarbība nebija pietiekami koordinēta. Raksturīgi, ka visas pandēmijas laikā izveidotās ad hoc institūcijas, to vadītāji un dalībnieki lielākoties nebija iepriekš apmācīti un gatavoti katastrofu pārvaldīšanai krīzes situācijās, līdz ar to krīzes vadīšanai nepieciešamo domāšanas veidu un darba metodes bija nepieciešams apgūt strauji un krīzes laikā, nereti trūkstot nepieciešamajiem resursiem un kapacitātei.
Kā vienu no risinājumiem Valsts kontrole piedāvā izveidot augsta līmeņa institūciju dekoncentrētās un decentralizētās katastrofu pārvaldīšanas sistēmas koordinācijai, attīstības plānošanai un uzraudzībai.[5]
Jāuzsver, ka ideja izveidot augsta līmeņa krīzes vadības institūciju, kas koordinē katastrofu pārvaldīšanu Latvijā, valdības līmenī ir vērtēta vairākkārt. Ir bijuši mēģinājumi to ieviest dzīvē, izveidojot KKC. Arī vēlākajos gados bija mēģinājumi meklēt risinājumus, lai pilnveidotu krīzes vadības sistēmu Latvijā, jo Padomes sekretariāts bija atzinis,[6] ka nav institucionālā ietvara, kā risināt tos jautājumus, kur pārklājas dažādu ministriju un dienestu kompetence, netiek veikta kvalitatīva analīze par apdraudējuma novēršanas un seku likvidēšanas laikā gūtajām mācībām un nepieciešamajiem sistēmas uzlabojumiem, trūkst koordinācijas starp dažādu dienestu rīcībā esošajiem resursiem, nav ieviesta starptautiskajiem standartiem atbilstoša apmācības sistēma krīzes vadības speciālistiem visās nozarēs u. c. Tomēr jaunā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma spēkā stāšanās 2016. gadā neieviesa būtiskas izmaiņas iepriekš kritizētajā krīzes vadības sistēmā. Līdz ar to minētie trūkumi joprojām lielā mērā nav atrisināti. Analizējot citu valstu un Latvijas katastrofu pārvaldīšanas sistēmu, jāsecina, ka dekoncentrētas un decentralizētas katastrofu pārvaldīšanas sistēmas gadījumā, kad par katru katastrofas veidu ir atbildīga attiecīgā nozares ministrija, sistēmas efektīvai funkcionēšanai ir nepieciešama spēcīga šādu katastrofu pārvaldīšanas sistēmu koordinējoša un kontrolējoša institūcija, kura katastrofu pārvaldīšanas subjektiem sniedz palīdzību un padomu plānu izstrādāšanā, uzrauga plānu izstrādāšanas progresu, seko tam, vai nav nepieciešama starpnozaru pieeja risku vērtēšanā un preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu noteikšanā, organizē mācības, nodrošina zinātnieku un tehnisko ekspertu viedokļus katastrofu pārvaldīšanā, atbilstoši nepieciešamībai vada un koordinē daudzas nozares un visu valsti skarošu katastrofu pārvaldīšanu u. tml.[7]
Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai" galaziņojumā (turpmāk – galaziņojums)[8] attiecībā uz krīzes vadības tiesiskā regulējuma un pieņemto lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējumu ir minēts, ka krīzes vadības lēmumu sagatavošanas procesā ilgstošas krīzes gadījumā ir aktualizējies jautājums par Padomes lomu kopējā krīzes vadības mehānismā. Minētās komisijas ieskatā krīzes vadības pasākumu koordinācija ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām cilvēkresursu trūkuma dēļ ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva un pašlaik esošais resurss civilo krīžu pārvaldībai nav pietiekams.
Lai būtiski paaugstinātu krīžu vadības efektivitāti, ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, pārskatot krīzes vadības institucionālo modeli, nostiprinot krīzes vadības sistēmu un uzlabojot koordināciju starp visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām. Šā brīža ģeopolitiskā situācija prasa krīzes vadības efektivitāti, un šajā aspektā svarīga ir arī pašvaldību loma un spēja būt daļai no efektīvas krīzes vadības sistēmas.[9]
[1] Noteikumu Nr. 42 3. punkts.
[2] 2005. gada 21. aprīļa likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Pieejama: https://www.saeima.lv/Lapas/8Sae_Lprj/lasa-dd=LP1082_0.htm
[3] Noteikumu Nr. 42 22. punkts.
[4] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[5] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[6] Padomes sekretariāta informatīvais ziņojums par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti (skatīts Krīzes vadības padomes 2021. gada 17. novembra sēdē). Pieejams: https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[7] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdff
[8] Sk. https://likumi.lv/ta/id/330373-parlamentaras-izmeklesanas-komisijas-lai-izmekletu-latvijas-valdibas-kludaino-ricibu-covid-19-pandemijas-parvaresanas-procesa-ka-ari-nosauktu-to-politisko-amatpersonu-vardus-kuras-izraisijusas-neatgriezeniski-negativas-sekas-latvijai-galazinojums
[9] Pašvaldību vadītāji: Valstī nepieciešama vienota krīzes vadības sistēma, Jurista Vārds, 23.02.2023. Pieejams: https://juristavards.lv/zinas/282837-pasvaldibu-vaditaji-valsti-nepieciesama-vienota-krizes-vadibas-sistema/
Nacionālās drošības likuma 23.1 un 23.3 pants nosaka, ka valsts apdraudējuma gadījumā Padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai. Padome:
1) koordinē valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību;
2) koordinē valsts pārvaldes institūciju valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādi;
3) valsts apdraudējuma gadījumā koordinē politisko lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi valsts pārvaldes institūcijās.
Lai Padome varētu koordinēt valsts un pašvaldību institūciju un civilmilitāro sadarbību, tai ir noteikti vairāki būtiski uzdevumi:[1]
1) izskatīt valsts un pašvaldību institūciju sagatavoto informāciju par valsts apdraudējumu un sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par nepieciešamajiem valsts apdraudējuma preventīvajiem un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumiem;
2) izskatīt ministriju kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un izvērtēt nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu projektus;
3) sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par ārkārtējās situācijas un mobilizācijas izsludināšanu;
4) izskatīt priekšlikumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai;
5) izskatīt normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus, kas saistīti ar valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja to saskaņošanas laikā nav panākta vienošanās;
6) sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par iespējām sniegt palīdzību krīzes situācijā nonākušai ārvalstij, kā arī par Latvijai krīzes situācijā nepieciešamo palīdzību no ārvalstīm;
7) sagatavot priekšlikumus par nepieciešamo valsts un pašvaldību institūciju rīcībā esošo resursu piesaistīšanu un koordināciju valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai;
8) sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par nepieciešamo papildu finansējumu valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai, kā arī tā radīto seku likvidēšanai;
9) koordinēt valsts krīzes vadības pilnveidošanu;
10) izskatīt ministriju sagatavotos secinājumus par krīzes vadības mācībām.
Padomes izveide Nacionālās drošības likumā tika paredzēta, lai nodrošinātu politiskā līmeņa krīzes vadību valsts apdraudējuma gadījumos.[2] Padomi vada Ministru prezidents. Padomes sastāvā nav pārstāvēti visi valdības ministri (tajā nav izglītības un zinātnes ministra, kultūras ministra, labklājības ministra, zemkopības ministra un klimata un enerģētikas ministra). Ministrijas un pašvaldības vada apdraudējumus savā nozarē, kā arī pastāvīgi risina savas nozares iekšējās drošības jautājumus (piemēram, Klimata un enerģētikas ministrijas vadībā darbojas Valsts enerģētiskās krīzes centrs, Veselības ministrijas pārraudzībā ir izveidota Valsts operatīvā medicīniskā komisija). Taču var būt valsts apdraudējuma vai krīzes situācijas, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama arī aktīva Padomes sastāvā neiekļautu ministru iesaiste un koordinēta rīcība. Par to liecina Covid-19 pandēmija, piemēram, attiecībā uz Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanu un ierobežošanu sociālās aprūpes centros un izglītības iestādēs.
Saskaņā ar Padomes nolikumu tās sekretariāta darbību līdz šim nodrošināja Iekšlietu ministrija,[3] kas šo funkciju kopš 2011. gada ir pārdeleģējusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk – VUGD), kurā ir izveidota Krīzes vadības nodaļa Padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai. VUGD Krīzes vadības nodaļā ir viena amata vieta, kas ir nesamērīgi mazs resurss Padomes sekretariātam noteiktās kompetences īstenošanai. Revīzijas ziņojumā tika uzsvērts, ka ir vērtējams jautājums par to, vai Padomes sekretariātam noteiktās kompetences efektīvai īstenošanai nebūtu piemērotāka augstāka līmeņa institūcija valsts pārvaldes institucionālajā hierarhijā, nevis ministrijas padotības iestādes struktūrvienība. Vērtējams arī Padomes sekretariāta lielums un iespēja krīzes laikā to operatīvi nodrošināt ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem un kompetencēm (t. sk. starpnozaru).[4]
Valsts kontroles vērtējumā esošais normatīvais regulējums attiecībā uz katastrofu pārvaldīšanu nepietiekami skaidri nosaka iesaistīto institūciju atbildību un uzdevumus krīžu pārvaldīšanā. Latvijā izveidotā dekoncentrētā un decentralizētā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma paredz daudzu institūciju pienākumu piedalīties katastrofu pārvaldīšanā un koordinēt katastrofu pārvaldīšanu, taču paredzētie sadarbības mehānismi un institūciju atbildību sadalījums ir neskaidrs. Par katras katastrofas pārvaldīšanas koordināciju ir atbildīga kompetentā nozares ministrija vai pašvaldība, un tai jānodrošina citu institūciju iesaiste katastrofas pārvaldīšanā un institūciju koordinēta un saskaņota rīcība, taču normatīvajā regulējumā un civilās aizsardzības plānos nav paredzēti un praksē nav izveidoti mehānismi, kā katastrofas pārvaldīšanas subjekti varētu īstenot tiem paredzēto atbildību katastrofu pārvaldīšanas koordinācijā, piemēram, kā panākt to, ka institūcijas, kas neatrodas nekāda veida padotības attiecībās ar katastrofas pārvaldīšanas subjektu, veic paredzētos un nepieciešamos katastrofas pārvaldīšanas pasākumus, kā nodrošināt un ietekmēt to, lai institūciju rīcība būtu savstarpēji saskaņota, savlaicīga un piemērota katastrofas pārvaldīšanas vajadzībām.
Lai arī Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums definē katastrofu mērogus atkarībā no radīto postījumu apjoma, tas neparedz regulējumu visaptverošu, daudzas nozares un jomas skarošu katastrofu pārvaldīšanai, izņemot to, ka Ministru prezidents pēc pašvaldības ierosinājuma var pārņemt vietēja mēroga katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu. Tādas katastrofas pārvaldīšanai, kura rada vai var radīt valsts apdraudējumu, Nacionālās drošības likumā ir paredzēta koordinējoša institūcija – Padome. Taču Nacionālās drošības likumā un noteikumos Nr. 42 noteiktā Padomes kompetence valsts apdraudējuma un katastrofas pārvaldīšanas koordinācijā pārklājas ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā katastrofu pārvaldīšanas subjektiem noteikto kompetenci un institūciju kompetenču sadalījums valsts apdraudējumu radošu katastrofu pārvaldībā ir neskaidrs.
Covid-19 pandēmijas pārvaldība spilgti parāda Latvijas katastrofu pārvaldīšanas sistēmas vājās vietas un nepieciešamos pilnveidojumus. Lai arī Veselības ministrija ir Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paredzētais katastrofas pārvaldīšanas subjekts, kuram jānodrošina pandēmijas katastrofas pārvaldīšanas koordinācija, Veselības ministrijai nav pilnvaru, kā nodrošināt citu nozaru ministriju iesaisti un kā panākt savstarpēji saskaņotu rīcību pandēmijas izplatības ierobežošanai. Normatīvais regulējums neparedz risinājumus visaptverošu un daudzas jomas skarošu katastrofu pārvaldīšanai, tostarp tādu katastrofu pārvaldīšanai, kāda bija Covid-19 pandēmija. Covid-19 pandēmijas laikā normatīvajos aktos paredzētais katastrofu pārvaldības modelis tika izmantots fragmentāri, un visā pandēmijas laikā turpinājās piemērotākā krīzes pārvaldības institucionālā modeļa meklējumi – gan risinot esošos katastrofu pārvaldības sistēmas deficītus (piemēram, nepietiekama Padomes sekretariāta kapacitāte, neesošs institucionālais un tiesiskais ietvars visaptverošu un daudzas jomas skarošu katastrofu pārvaldīšanai), gan reaģējot uz aktuālajiem izaicinājumiem krīzes pārvaldībā dažādos tās attīstības posmos (piemēram, vajadzība pēc dažādu līmeņu koordinējošām grupām, vajadzība pēc lielākas ekspertu iesaistes informētu lēmumu pieņemšanai). Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, tika veidotas dažādas ad hoc institūcijas un formāti Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas jautājumu savstarpējai koordinēšanai un risināšanai. Tomēr šīs institūcijas ne vienmēr bija piemērotas krīzes jautājumu risināšanai, ne vienmēr bija skaidrs atbildības sadalījums un tas, kura institūcija vada krīzi, iesaistīto institūciju savstarpējā sadarbība nebija pietiekami koordinēta. Raksturīgi, ka visas pandēmijas laikā izveidotās ad hoc institūcijas, to vadītāji un dalībnieki lielākoties nebija iepriekš apmācīti un gatavoti katastrofu pārvaldīšanai krīzes situācijās, līdz ar to krīzes vadīšanai nepieciešamo domāšanas veidu un darba metodes bija nepieciešams apgūt strauji un krīzes laikā, nereti trūkstot nepieciešamajiem resursiem un kapacitātei.
Kā vienu no risinājumiem Valsts kontrole piedāvā izveidot augsta līmeņa institūciju dekoncentrētās un decentralizētās katastrofu pārvaldīšanas sistēmas koordinācijai, attīstības plānošanai un uzraudzībai.[5]
Jāuzsver, ka ideja izveidot augsta līmeņa krīzes vadības institūciju, kas koordinē katastrofu pārvaldīšanu Latvijā, valdības līmenī ir vērtēta vairākkārt. Ir bijuši mēģinājumi to ieviest dzīvē, izveidojot KKC. Arī vēlākajos gados bija mēģinājumi meklēt risinājumus, lai pilnveidotu krīzes vadības sistēmu Latvijā, jo Padomes sekretariāts bija atzinis,[6] ka nav institucionālā ietvara, kā risināt tos jautājumus, kur pārklājas dažādu ministriju un dienestu kompetence, netiek veikta kvalitatīva analīze par apdraudējuma novēršanas un seku likvidēšanas laikā gūtajām mācībām un nepieciešamajiem sistēmas uzlabojumiem, trūkst koordinācijas starp dažādu dienestu rīcībā esošajiem resursiem, nav ieviesta starptautiskajiem standartiem atbilstoša apmācības sistēma krīzes vadības speciālistiem visās nozarēs u. c. Tomēr jaunā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma spēkā stāšanās 2016. gadā neieviesa būtiskas izmaiņas iepriekš kritizētajā krīzes vadības sistēmā. Līdz ar to minētie trūkumi joprojām lielā mērā nav atrisināti. Analizējot citu valstu un Latvijas katastrofu pārvaldīšanas sistēmu, jāsecina, ka dekoncentrētas un decentralizētas katastrofu pārvaldīšanas sistēmas gadījumā, kad par katru katastrofas veidu ir atbildīga attiecīgā nozares ministrija, sistēmas efektīvai funkcionēšanai ir nepieciešama spēcīga šādu katastrofu pārvaldīšanas sistēmu koordinējoša un kontrolējoša institūcija, kura katastrofu pārvaldīšanas subjektiem sniedz palīdzību un padomu plānu izstrādāšanā, uzrauga plānu izstrādāšanas progresu, seko tam, vai nav nepieciešama starpnozaru pieeja risku vērtēšanā un preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu noteikšanā, organizē mācības, nodrošina zinātnieku un tehnisko ekspertu viedokļus katastrofu pārvaldīšanā, atbilstoši nepieciešamībai vada un koordinē daudzas nozares un visu valsti skarošu katastrofu pārvaldīšanu u. tml.[7]
Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai" galaziņojumā (turpmāk – galaziņojums)[8] attiecībā uz krīzes vadības tiesiskā regulējuma un pieņemto lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējumu ir minēts, ka krīzes vadības lēmumu sagatavošanas procesā ilgstošas krīzes gadījumā ir aktualizējies jautājums par Padomes lomu kopējā krīzes vadības mehānismā. Minētās komisijas ieskatā krīzes vadības pasākumu koordinācija ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām cilvēkresursu trūkuma dēļ ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva un pašlaik esošais resurss civilo krīžu pārvaldībai nav pietiekams.
Lai būtiski paaugstinātu krīžu vadības efektivitāti, ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, pārskatot krīzes vadības institucionālo modeli, nostiprinot krīzes vadības sistēmu un uzlabojot koordināciju starp visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām. Šā brīža ģeopolitiskā situācija prasa krīzes vadības efektivitāti, un šajā aspektā svarīga ir arī pašvaldību loma un spēja būt daļai no efektīvas krīzes vadības sistēmas.[9]
[1] Noteikumu Nr. 42 3. punkts.
[2] 2005. gada 21. aprīļa likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Pieejama: https://www.saeima.lv/Lapas/8Sae_Lprj/lasa-dd=LP1082_0.htm
[3] Noteikumu Nr. 42 22. punkts.
[4] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[5] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[6] Padomes sekretariāta informatīvais ziņojums par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti (skatīts Krīzes vadības padomes 2021. gada 17. novembra sēdē). Pieejams: https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[7] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdff
[8] Sk. https://likumi.lv/ta/id/330373-parlamentaras-izmeklesanas-komisijas-lai-izmekletu-latvijas-valdibas-kludaino-ricibu-covid-19-pandemijas-parvaresanas-procesa-ka-ari-nosauktu-to-politisko-amatpersonu-vardus-kuras-izraisijusas-neatgriezeniski-negativas-sekas-latvijai-galazinojums
[9] Pašvaldību vadītāji: Valstī nepieciešama vienota krīzes vadības sistēma, Jurista Vārds, 23.02.2023. Pieejams: https://juristavards.lv/zinas/282837-pasvaldibu-vaditaji-valsti-nepieciesama-vienota-krizes-vadibas-sistema/
Risinājuma apraksts
Atbildības un kompetenču sadalījums ir svarīgs priekšnosacījums krīzes vadības sistēmas funkcionalitātei, un tas ļauj gan iesaistītajām pusēm, gan sabiedrībai kopumā skaidri saprast katras iesaistītās institūcijas nozīmi un kompetenci. Tādēļ tika pārskatīts esošais krīzes vadības institucionālais modelis. Tika izvērtēta Padomes un tās sekretariāta kompetence, darba organizācija un sastāvs. Tika nolemts atteikties no Padomes institucionālā modeļa, Padomi likvidējot un tās uzdevumus integrējot Ministru kabinetā. Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) paredz ieviest Ministru kabineta krīzes vadības sēdes. Ministru kabinets būs atbildīgs par krīzes vadību un valsts apdraudējuma pārvarēšanu un seku likvidēšanu. Līdz ar to ir nepieciešams šāda veida Ministru kabineta sēžu formātu nostiprināt Ministru kabineta iekārtas likumā, kas ir vadošais likums, kas regulē Ministru kabineta darbības jautājumus.
Nacionālās drošības likuma 10. un 23. pantā ir pārskatīta Ministru kabineta kompetence. Likuma 10. pantā tiek saglabāti vispārīgi uzdevumi, kuri nav saistīti ar krīzes vadību un valsts apdraudējuma pārvarēšanu. Likuma 23. pantā ir noteikta Ministru kabineta atbildība krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā, nostiprinot to, ka likumā noteiktie jautājumi krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas gadījumos tiks lemti Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs.
Līdz ar to Ministru kabineta iekārtas likumā nepieciešami šādi grozījumi:
1) papildināt 28. pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka Ministru kabinets krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus izskata krīzes vadības sēdē. Ministru kabineta krīzes vadības sēdi sasauc Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas vai pēc Ministru kabineta locekļa ierosinājuma. Ministru prezidents, saņemot Ministru kabineta locekļa ierosinājumu sasaukt Ministru kabineta krīzes vadības sēdi, nekavējoties to sasauc un jautājumu obligāti izskata pēc būtības. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 28. panta pirmā daļa noteic, ka Ministru kabineta ārkārtas sēdi jebkurā laikā un vietā var sasaukt un tās darba kārtību noteikt Valsts prezidents, tad minētā iespēja jāattiecina arī uz Ministru kabineta krīzes vadības sēdēm. Ministru kabineta krīzes vadības sēdi jebkurā laikā un vietā varēs sasaukt un tās darba kārtību noteikt Valsts prezidents;
2) precizēt 29. panta otro daļu, nosakot, ka Ministru kabineta krīzes vadības sēdes ir slēgtas, ņemot vērā, ka minētajās sēdēs tiks skatīti un izlemti jautājumi, kas skar nacionālo drošību. Slēgtu sēžu formāts tiek pārņemts no Padomes, lai Ministru kabineta locekļi varētu brīvi apspriest nacionālās drošības jautājumus. Sabiedrība tiks informēta par pieņemtajiem lēmumiem, ņemot vērā normatīvos aktus, kas regulē informācijas pieejamību un valsts noslēpuma aizsardzību.
Papildus ir nepieciešams precizēt deleģējošo normu, nosakot, ka pieteikšanās kārtību, ierobežojumus un dalības norises kārtību Ministru kabineta sēdēs un Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs nosaka Ministru kabineta kārtības rullis;
3) precizēt 30. pantā lēmumu pieņemšanas kārtību. Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs piedalīsies pilnais Ministru kabineta sastāvs (Ministru kabineta iekārtas likuma 30. panta pirmā daļa), tādējādi nodrošinot, ka krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā iesaistās visi ministri;
4) tā kā var būt krīzes situācijas, kad nevar nodrošināt kvorumu objektīvu, neparedzētu ārkārtas apstākļu dēļ un ir nepieciešams pieņemt neatliekamus lēmumus, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai, tad minētā likuma 30. pants jāpapildina ar 1.2 daļu, kas paredzēs, ka Ministru kabineta krīzes vadības sēde varēs notikt un lēmumu tajā varēs pieņemt, piedaloties tikai Ministru prezidentam un vismaz trim citiem Ministru kabineta locekļiem. Minētā norma piemērojama tikai tad, ja objektīvu iemeslu dēļ sēdē nevar piedalīties vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem (Ministru kabineta iekārtas likuma 30. panta pirmā daļa) un konkrētais jautājums jāizskata un lēmums jāpieņem nekavējoties, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai;
5) ņemot vērā Ministru kabineta krīzes vadības sēžu nozīmīgumu un nepieciešamību risināt arī neatliekamus lēmumus, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai, nepieciešams precizēt 30. panta trešo daļu, nosakot, ka Ministru kabineta krīzes vadības sēdē par klātesošiem balsošanā uzskatāmi Ministru kabineta locekļi, kuri balso "par" vai "pret". Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs netiks izmantots balsojums "atturas" – tas sekmēs Ministru kabineta locekļu atbildīgumu, risinot krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus. Tāpat Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs tiks saglabāta esošā kārtība, ka Ministru kabineta loceklis normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ, kā arī ētisku vai citu apsvērumu dēļ var atteikties piedalīties lēmuma pieņemšanā (Ministru kabineta iekārtas likuma 30. panta trešā daļa).
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā pārsvarā ir paredzēti, lai nostiprinātu speciālu regulējumu, kas attiecas tikai uz Ministru kabineta krīzes vadības sēdēm. Pārējie (vispārējie) nosacījumi, kas šobrīd ir attiecināmi uz Ministru kabineta sēdēm, ir attiecināmi arī uz krīzes vadības sēdēm (piemēram, sēžu protokolēšana; kas var piedalīties Ministru kabineta sēdē ar padomdevēja tiesībām; Ministru kabineta locekļa tiesības izteikties par jebkuru sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu).
Ministru kabinets krīzes vadības sēdēs atbilstoši Nacionālās drošības likumam:
1) pieņems lēmumus krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā;
2) likumā noteiktajos gadījumos izsludinās pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju;
3) lems par NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā;
4) pieņems lēmumu par Latvijas Republikas nostāju, ja cita NATO dalībvalsts pieprasa izskatīt jautājumu par NATO kolektīvās aizsardzības atbalstu (1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta ietvaros);
5) koordinēs nozaru darbības nepārtrauktības un noturības plānu izstrādi, kā arī krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā koordinēs lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi;
6) izskatīs vai apstiprinās likumā noteiktās ar nacionālo drošību, tajā skaitā krīzes vadību saistītās koncepcijas un plānus;
7) koordinēs ar visaptverošu valsts aizsardzību saistītu noturības jautājumu plānošanu un īstenošanu;
8) lems par starptautiskās palīdzības lūgšanu vai sniegšanu.
Nacionālās drošības likuma 10. un 23. pantā ir pārskatīta Ministru kabineta kompetence. Likuma 10. pantā tiek saglabāti vispārīgi uzdevumi, kuri nav saistīti ar krīzes vadību un valsts apdraudējuma pārvarēšanu. Likuma 23. pantā ir noteikta Ministru kabineta atbildība krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā, nostiprinot to, ka likumā noteiktie jautājumi krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas gadījumos tiks lemti Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs.
Līdz ar to Ministru kabineta iekārtas likumā nepieciešami šādi grozījumi:
1) papildināt 28. pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka Ministru kabinets krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus izskata krīzes vadības sēdē. Ministru kabineta krīzes vadības sēdi sasauc Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas vai pēc Ministru kabineta locekļa ierosinājuma. Ministru prezidents, saņemot Ministru kabineta locekļa ierosinājumu sasaukt Ministru kabineta krīzes vadības sēdi, nekavējoties to sasauc un jautājumu obligāti izskata pēc būtības. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 28. panta pirmā daļa noteic, ka Ministru kabineta ārkārtas sēdi jebkurā laikā un vietā var sasaukt un tās darba kārtību noteikt Valsts prezidents, tad minētā iespēja jāattiecina arī uz Ministru kabineta krīzes vadības sēdēm. Ministru kabineta krīzes vadības sēdi jebkurā laikā un vietā varēs sasaukt un tās darba kārtību noteikt Valsts prezidents;
2) precizēt 29. panta otro daļu, nosakot, ka Ministru kabineta krīzes vadības sēdes ir slēgtas, ņemot vērā, ka minētajās sēdēs tiks skatīti un izlemti jautājumi, kas skar nacionālo drošību. Slēgtu sēžu formāts tiek pārņemts no Padomes, lai Ministru kabineta locekļi varētu brīvi apspriest nacionālās drošības jautājumus. Sabiedrība tiks informēta par pieņemtajiem lēmumiem, ņemot vērā normatīvos aktus, kas regulē informācijas pieejamību un valsts noslēpuma aizsardzību.
Papildus ir nepieciešams precizēt deleģējošo normu, nosakot, ka pieteikšanās kārtību, ierobežojumus un dalības norises kārtību Ministru kabineta sēdēs un Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs nosaka Ministru kabineta kārtības rullis;
3) precizēt 30. pantā lēmumu pieņemšanas kārtību. Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs piedalīsies pilnais Ministru kabineta sastāvs (Ministru kabineta iekārtas likuma 30. panta pirmā daļa), tādējādi nodrošinot, ka krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā iesaistās visi ministri;
4) tā kā var būt krīzes situācijas, kad nevar nodrošināt kvorumu objektīvu, neparedzētu ārkārtas apstākļu dēļ un ir nepieciešams pieņemt neatliekamus lēmumus, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai, tad minētā likuma 30. pants jāpapildina ar 1.2 daļu, kas paredzēs, ka Ministru kabineta krīzes vadības sēde varēs notikt un lēmumu tajā varēs pieņemt, piedaloties tikai Ministru prezidentam un vismaz trim citiem Ministru kabineta locekļiem. Minētā norma piemērojama tikai tad, ja objektīvu iemeslu dēļ sēdē nevar piedalīties vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem (Ministru kabineta iekārtas likuma 30. panta pirmā daļa) un konkrētais jautājums jāizskata un lēmums jāpieņem nekavējoties, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai;
5) ņemot vērā Ministru kabineta krīzes vadības sēžu nozīmīgumu un nepieciešamību risināt arī neatliekamus lēmumus, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai, nepieciešams precizēt 30. panta trešo daļu, nosakot, ka Ministru kabineta krīzes vadības sēdē par klātesošiem balsošanā uzskatāmi Ministru kabineta locekļi, kuri balso "par" vai "pret". Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs netiks izmantots balsojums "atturas" – tas sekmēs Ministru kabineta locekļu atbildīgumu, risinot krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus. Tāpat Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs tiks saglabāta esošā kārtība, ka Ministru kabineta loceklis normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ, kā arī ētisku vai citu apsvērumu dēļ var atteikties piedalīties lēmuma pieņemšanā (Ministru kabineta iekārtas likuma 30. panta trešā daļa).
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā pārsvarā ir paredzēti, lai nostiprinātu speciālu regulējumu, kas attiecas tikai uz Ministru kabineta krīzes vadības sēdēm. Pārējie (vispārējie) nosacījumi, kas šobrīd ir attiecināmi uz Ministru kabineta sēdēm, ir attiecināmi arī uz krīzes vadības sēdēm (piemēram, sēžu protokolēšana; kas var piedalīties Ministru kabineta sēdē ar padomdevēja tiesībām; Ministru kabineta locekļa tiesības izteikties par jebkuru sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu).
Ministru kabinets krīzes vadības sēdēs atbilstoši Nacionālās drošības likumam:
1) pieņems lēmumus krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā;
2) likumā noteiktajos gadījumos izsludinās pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju;
3) lems par NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā;
4) pieņems lēmumu par Latvijas Republikas nostāju, ja cita NATO dalībvalsts pieprasa izskatīt jautājumu par NATO kolektīvās aizsardzības atbalstu (1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta ietvaros);
5) koordinēs nozaru darbības nepārtrauktības un noturības plānu izstrādi, kā arī krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā koordinēs lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi;
6) izskatīs vai apstiprinās likumā noteiktās ar nacionālo drošību, tajā skaitā krīzes vadību saistītās koncepcijas un plānus;
7) koordinēs ar visaptverošu valsts aizsardzību saistītu noturības jautājumu plānošanu un īstenošanu;
8) lems par starptautiskās palīdzības lūgšanu vai sniegšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles revīzijas ziņojums
Apraksts
Revīzijas ziņojumā ir pausti secinājumi, ka krīzes vadības institucionālais modelis ir nepilnīgs un pilnveidojams. Valsts civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, visos sistēmas segmentos ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, mazinot katastrofu negatīvo ietekmi.
Nosaukums
Saeimas galaziņojums
Apraksts
Galaziņojumā attiecībā uz krīzes vadības tiesiskā regulējuma un pieņemto lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējumu ir minēts, ka krīzes vadības lēmumu sagatavošanas procesā ilgstošas krīzes gadījumā ir aktualizējies jautājums par Padomes lomu kopējā krīzes vadības mehānismā. Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai" ieskatā krīzes vadības pasākumu koordinācija ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām cilvēkresursu trūkuma dēļ ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva un pašlaik esošais resurss civilo krīžu pārvaldībai nav pietiekams.
Nosaukums
1. OECD izvērtējums "Īsumā par valdību, 2021"
2. OECD dalībvalstu izvērtējums par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi
3. OECD izvērtējums par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā
2. OECD dalībvalstu izvērtējums par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi
3. OECD izvērtējums par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā
Apraksts
OECD izvērtējumā "Īsumā par valdību, 2021" uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir bijis liels izaicinājums visu valstu valdībām un ka dažās OECD dalībvalstīs tā ir bijusi lielākā krīze kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija ir izgaismojusi to, cik svarīga ir sabiedrības uzticēšanās valdībai, lai tā varētu pieņemt sāpīgus, tomēr nepieciešamus lēmumus. OECD uzsver trīs valsts pārvaldes attīstības virzienus, kas ir īpaši svarīgi demokrātijas nostiprināšanai:
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.
OECD dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāvērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.
OECD izvērtējumā par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā ir sniegta virkne labās prakses rekomendāciju, ņemot par pamatu riska novērtējuma procesus 20 valstīs.
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.
OECD dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāvērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.
OECD izvērtējumā par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā ir sniegta virkne labās prakses rekomendāciju, ņemot par pamatu riska novērtējuma procesus 20 valstīs.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums ir paredzēts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs sabiedrību kopumā.
Tiek reorganizēta krīzes vadības sistēma un pilnveidots krīzes vadības institucionālais modelis, kam būs pozitīva ietekme uz visām sabiedrības mērķgrupām. Fiziskās personas tiesības, pienākumi un veicamās darbības netiek mainītas, izrietoši netiek mainīts arī administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas).
Tiek reorganizēta krīzes vadības sistēma un pilnveidots krīzes vadības institucionālais modelis, kam būs pozitīva ietekme uz visām sabiedrības mērķgrupām. Fiziskās personas tiesības, pienākumi un veicamās darbības netiek mainītas, izrietoši netiek mainīts arī administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas).
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs sabiedrību kopumā.
Tiek reorganizēta krīzes vadības sistēma un pilnveidots krīzes vadības institucionālais modelis, kam būs pozitīva ietekme uz visām sabiedrības mērķgrupām. Juridiskās personas tiesības, pienākumi un veicamās darbības netiek mainītas, izrietoši netiek mainīts arī administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas).
Tiks veicināta starpnozaru sadarbība un iesaistīšanās krīzes vadības procesos un valsts apdraudējuma novēršanā un pārvarēšanā.
Tiek reorganizēta krīzes vadības sistēma un pilnveidots krīzes vadības institucionālais modelis, kam būs pozitīva ietekme uz visām sabiedrības mērķgrupām. Juridiskās personas tiesības, pienākumi un veicamās darbības netiek mainītas, izrietoši netiek mainīts arī administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas).
Tiks veicināta starpnozaru sadarbība un iesaistīšanās krīzes vadības procesos un valsts apdraudējuma novēršanā un pārvarēšanā.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Tiek reorganizēta krīzes vadības sistēma un pilnveidots krīzes vadības institucionālais modelis, kam būs pozitīva ietekme visās nozarēs. Tiks veicināta starpnozaru sadarbība un iesaistīšanās krīzes vadības procesos un valsts apdraudējuma novēršanā un pārvarēšanā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (TA-2678)
Pamatojums un apraksts
Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīžu vadības sistēma. Vienlaikus paredzēts pilnveidot krīzes vadības institucionālo modeli, izveidojot KVC krīžu vadībai, kā arī nosakot, ka krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumi tiek skatīti Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (TA-2678) virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (TA-2678) virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.1.2. Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741)
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams salāgot Nacionālās drošības likuma normas ar likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", precizējot minētā likuma 4. panta otro daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un nosakot, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts arī ar krīzi vai katastrofu, un ka to var pieprasīt arī KVC. Ar grozījumiem plānots papildināt likumu ar jaunu 9. panta piekto daļu, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka termiņu, kādā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai tai noteiktā termiņa beigām veicams visaptverošs ārkārtējās situācijas izvērtējums, un minētā izvērtējuma veicēju. Šādas tiesības būtu attiecināmas uz situācijām, kad Ministru kabinets pieņemt lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vai par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu. Ar grozījumiem plānots arī izslēgt 22. pantu un izteikt 23. pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma procesu par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem veic Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei.
Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka tiks ieviestas Ministru kabineta krīzes vadības sēdes, jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis", nostiprinot Ministru kabineta krīzes vadības sēžu sagatavošanas un norises kārtību un citus iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
Ja nepieciešams, attiecīgie grozījumi izstrādājami divu mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" spēkā stāšanās dienas (paredzēts Ministru kabineta sēdes protokollēmumā).
Ja nepieciešams, attiecīgie grozījumi izstrādājami divu mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" spēkā stāšanās dienas (paredzēts Ministru kabineta sēdes protokollēmumā).
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.1.4. Grozījumi Valsts civildienesta likumā (TA-2832)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka nav iespējams prognozēt krīžu daudzumu, krīzes veidu, kā arī katras konkrētās krīzes vadības procesus un resursus (tai skaitā cilvēkresursus) ir nepieciešams paredzēt, ka KVC uz noteiktu laiku valsts interesēs var piesaistīt cilvēkresursus no citām iestādēm krīzes novēršanai, reaģēšanai un atjaunošanai, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai. Nepieciešami attiecīgi grozījumi, lai valsts interesēs varētu pārcelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi.
Grozījumi Valsts civildienesta likumā virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Grozījumi Valsts civildienesta likumā virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.2. Cita informācija
Informācija par citiem normatīvajiem aktiem, kuri būtu pārskatāmi saistībā ar izmaiņām Nacionālās drošības likumā, ir minēti likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Valsts kanceleja, visas ministrijasNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Izveidota neformāla starpinstitūciju ekspertu grupa, kurā pārstāvētas visas nozaru ministrijas, pašvaldības un nevalstiskais sektors un kura Valsts kancelejas KVC izveides grupas vadībā pilda uzdevumus mērķa sasniegšanai.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iepriekš minētās institūcijas konceptuāli atbalsta krīzes vadības sistēmas reorganizāciju un institucionālā modeļa pilnveidošanu.
Notikusi:
1) Latvijas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas un KVC izveides koncepta apspriešana ar biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība" (24.07.2024.);
2) Latvijas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas un KVC izveides koncepta apspriešana ar biedrību "Latvijas Darba devēju konfederācija" un biedrību "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" (08.08.2024.);
3) Valsts kancelejas dalība un prezentācija "Jaunās krīzes vadības sistēmas aprises" seminārā "Drošības un aizsardzības spēju stiprināšana Latvijas pašvaldībās" Brankās (17.10.2024.);[1]
4) Valsts kancelejas dalība seminārā pašvaldībām "Darbības nepārtrauktība un noturība pašvaldībās krīzes gadījumā" un piedalīšanās paneļdiskusijā (01.11.2024.).
Iesaistītās institūcijas 2024.gada 9.decembrī tika informētas e-pastā par likumprojekta virzību starpinstitūciju saskaņošanai.
[1] Sk. https://www.zemgale.lv/lv/media/3324/download?attachment
Notikusi:
1) Latvijas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas un KVC izveides koncepta apspriešana ar biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība" (24.07.2024.);
2) Latvijas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas un KVC izveides koncepta apspriešana ar biedrību "Latvijas Darba devēju konfederācija" un biedrību "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" (08.08.2024.);
3) Valsts kancelejas dalība un prezentācija "Jaunās krīzes vadības sistēmas aprises" seminārā "Drošības un aizsardzības spēju stiprināšana Latvijas pašvaldībās" Brankās (17.10.2024.);[1]
4) Valsts kancelejas dalība seminārā pašvaldībām "Darbības nepārtrauktība un noturība pašvaldībās krīzes gadījumā" un piedalīšanās paneļdiskusijā (01.11.2024.).
Iesaistītās institūcijas 2024.gada 9.decembrī tika informētas e-pastā par likumprojekta virzību starpinstitūciju saskaņošanai.
[1] Sk. https://www.zemgale.lv/lv/media/3324/download?attachment
6.4. Cita informācija
Sabiedrība tika informēta par krīzes vadības sistēmas pilnveidi, KVC izveidi, resursu nepieciešamību un veicamajiem uzdevumiem, piemēram:
1) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/toposais-krizes-vadibas-centrs-nepartraukti-uzraudzis-situaciju-un-uzlabos-latvijas-spejas-civilo-krizu-vadiba
2) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/ar-krizes-vadibas-centra-palidzibu-planots-uzlabot-krizu-parvaldibu-un-iestazu-sadarbibu
3) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-turpina-darbu-pie-krizes-vadibas-centra-izveides-un-krizes-vadibas-sistemas-pilnveides
4) https://lvportals.lv/viedokli/369049-vai-krizes-vadibas-centrs-jau-gatavs-2024
1) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/toposais-krizes-vadibas-centrs-nepartraukti-uzraudzis-situaciju-un-uzlabos-latvijas-spejas-civilo-krizu-vadiba
2) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/ar-krizes-vadibas-centra-palidzibu-planots-uzlabot-krizu-parvaldibu-un-iestazu-sadarbibu
3) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-turpina-darbu-pie-krizes-vadibas-centra-izveides-un-krizes-vadibas-sistemas-pilnveides
4) https://lvportals.lv/viedokli/369049-vai-krizes-vadibas-centrs-jau-gatavs-2024
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts prezidents
- Ministru prezidents
- Ministru kabinets (Ministru kabineta locekļi)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Jā
Pārskatot krīzes vadības institucionālo modeli, tiek likvidēta Nacionālās drošības likuma 23.1 un 23.4 pantā nostiprinātā Padome un tās sekretariāts. Padomes un tās sekretariāta uzdevumi tiks integrēti Ministru kabinetā un KVC. Detalizēts skaidrojums sniegts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijas I sadaļā
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Pārskatot krīzes vadības institucionālo modeli, ir pārskatīta Nacionālās drošības likumā regulētā Ministru kabineta kompetence. Detalizēts apraksts sniegts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijas I sadaļā
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Precīzu administratīvo slogu nav iespējams prognozēt, jo tas būs atkarīgs no krīžu daudzuma, krīzes veida, kā arī katras konkrētās krīzes vadības procesiem.
Tiks paātrināta lēmumu pieņemšana, jo steidzami lēmumi nebūs jāskata divās institūcijās (Padomē un Ministru kabinetā). Tā vietā lēmumu pieņems uzreiz Ministru kabinets krīzes vadības sēdē
Tiks paātrināta lēmumu pieņemšana, jo steidzami lēmumi nebūs jāskata divās institūcijās (Padomē un Ministru kabinetā). Tā vietā lēmumu pieņems uzreiz Ministru kabinets krīzes vadības sēdē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi