Anotācija (ex-ante)

Pašlaik ir aktualizējusies nepieciešamība stiprināt pašvaldības, kam ir noteikta pierobeža saskaņā ar 2022. gada 24. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 310). Arī Eiropas Komisija aicina īstenot atbalsta pasākumus Austrumu pierobežas teritoriju sociāli ekonomiskajai attīstībai un drošības stiprināšanai. MK noteikumu Nr. 310 4. punkts nosaka, ka pierobeža ir noteikta Alūksnes novada pašvaldības, Augšdaugavas novada pašvaldības, Balvu novada pašvaldības, Krāslavas novada pašvaldības, Ludzas novada pašvaldības, Preiļu novada pašvaldības, Rēzeknes novada pašvaldības atsevišķiem pagastiem, kā arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai. Ņemot vērā, ka 4.2.1.5. pasākuma īstenošanai ir pieejams kopējais elastības finansējums 15 315 851 euro apmērā, tajā skaitā ERAF 13 018 473 euro un pašvaldību līdzfinansējums 2 297 378 euro apmērā, ar daļu no tā Izglītības un zinātnes ministrija kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde ierosina nodrošināt atbalstu vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabojumiem pierobežas pašvaldībām. Elastības finansējuma atlikums, kuru plānots izmantot 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai, ir 5 314 400 euro, tajā skaitā ERAF finansējums ir 4 517 240 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums ir ne mazāks kā 797 160 euro. Ministru kabineta 2025. gada 29. maija protokollēmuma Nr. 21 42. § “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam”” 12. punkts paredz, ka elastības finansējums kļūst pieejams pēc Eiropas Komisijas lēmuma par programmas grozījumiem, tomēr izņēmuma gadījumā, to objektīvi pamatojot, ministrija, virzot attiecīgos Ministra kabineta noteikumus par pasākuma īstenošanu vai to grozījumos, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā var rosināt ātrāku elastības finansējuma izmantošanu, izvērstu pamatojumu sniedzot sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā. Attiecīgi skaidrojam, ka elastības finansējums ir nepieciešams, lai rastu risinājumu pierobežas pašvaldībām, tādējādi veicinot 2025. gada 4. jūlija sanāksmē ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem pārrunātā par Latgales reģionam mērķētām izglītības jomas investīcijām izpildi, ņemot vērā, ka noteikumu projektā minētās pašvaldības ir iekļautas rīcības plānā „Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 32). Lielākā daļa pierobežas pašvaldību nevarēja pretendēt uz 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas atbalstu, jo noteiktajā termiņā netika pieņemti pašvaldību lēmumi par pilnīgu vispārējas izglītības iestāžu tīkla atbilstību attiecīgajiem nosacījumiem MK noteikumos Nr. 72. Grūtības sakārtot vispārējās izglītības iestāžu tīklu ir saistītas ar pašvaldību un izglītības iestāžu atrašanās vietu. Tāpēc, lai veicinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu pieejamību, pašvaldībām jāparedz atšķirīgi nosacījumi.
Atbalsta ieviešana pirms Eiropas Komisijas lēmuma nerada būtisku neattiecināmības risku, jo plānotais atbalsta virziens nav jauns un pašvaldībām ir pieredze tā ieviešanā. Ņemot vērā, ka ir sagaidāmi vidējas gatavības projekti un izmaksas ir attiecināmas no Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, kas veicina n+3 finanšu mērķu sasniegšanu, uzskatāms, ka investīcijas risinās pašvaldību aktuālākās vajadzības, tajā skaitā vajadzības, ņemot vērā pašvaldības atrašanās tuvumu pierobežai. Ministrija pastāvīgi veic Eiroaps Savienības fondu pasākumu ieviešanas, tajā skaitā projektu īstenošanas uzraudzību, lai preventīvi risinātu nepietiekamas finanšu dinamikas problēmas, paredzot attiecīgus risinājumus.
Pamatojums nepieciešamībai izmantot elastības finansējumu ātrāk atbilst arī Eiropas Padomes 2025. gada 4. jūnija rekomendācijām Latvijai, kurās tiek aicināts paātrināt Kohēzijas politikas programmu īstenošanu, kā arī rekomendācijas, kas iesaka novērst darbaspēka trūkumu un prasmju deficītu, īpaši zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā, ieviešanu, ņemot vērā, ka projekta ietvaros pašvaldības var paredzēt investīcijas STEM un IKT, tādējādi paaugstinot attiecīgo mācību priekšmetu mācību satura kvalitāti un pieejamību, kā arī veicinot izglītojamo interesi par STEM jomām.
Noteikumu projektam ir pievienots protokollēmuma projekts, kas atļauj Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai organizēt projektu iesniegumu atlasi, kā arī slēgt vienošanās par projektu īstenošanu. Protokollēmuma projekts nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu informatīvo ziņojumu ar fiskāli neitrāliem priekšlikumiem situācijas risinājumam, lai turpinātu 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstīto projektu īstenošanu, ja elastības finansējums nekļūst pieejams pēc attiecīgajiem Eiropas Komisijas lēmuma par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam grozījumiem, kas skar 4.2.1.5. pasākuma elastības finansējuma izmantošanu vai tā apmērs nav pietiekams. Ņemot vērā, ka projektu iesniegumu atlase tiks izsludināta indikatīvi divu mēnešu laikā pēc noteikumu projekta apstiprināšanas, līdz ar ko projektu iesniegumi tiks apstiprināti iespējams pirms Eiropas Komisijas lēmuma, tad negatīvā lēmuma gadījumā tiks meklēts tā brīža situācijai atbilstošais risinājums.
Pašlaik nav iespējams objektīvi novērtēt scenārija, ka elastības finansējums nekļūs pieejams, iestāšanas varbūtību, ņemot vērā, ka gala lēmumu par elastības finansējuma piešķiršanu pieņem Eiropas Komisija. Vērtējot indikācijas, pozitīvi vērtējams tas, ka Eiropas Komisija uzskata, ka nepieciešams stiprināt Latgales reģiona pašvaldības, kā arī ministrijas prioritāte ir nodrošināt kvalitatīvās izglītības pieejamību ilgtspējīgās vispārējās izglītības iestādēs, tajā skaitā pierobežas pašvaldībās.
Ja atbalsts pašvaldībām nekļūs pieejams vai tā apmērs tiks ierobežots negatīvā Eiropas Komisijas lēmuma gadījumā, tad pilnā mērā netiks ieviests „Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam”. Atbalsta pieejamība arī motivē pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu vai veicina vajadzību, kas ir radušās, nodrošinot izglītības iestāžu atbilstību skolu tīklu sakārošanas nosacījumiem, apmierināšanu. Tādējādi, atbalsta nepieejamība b) rada nevienlīdzīgu attieksmi pret pierobežas pašvaldībām, jo savas teritoriālās atrašanas dēļ šīs pašvaldības sastopas ar lielākiem izaicinājumiem sakārtot skolu tīklu un līdz ar to potenciāli nevar savlaicīgi nodrošināt nosacījumu izpildi, lai pretendētu uz 4.2.1.5. pasākuma 2. kārtas atbalstu. Secinot, tiks saglabāta kvalitatīvās izglītības pieejamības plaisa starp dažādu reģionu pašvaldībām.

Ir jāizstrādā normatīvais regulējums par 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ieviešanu, nosakot kārtību, kādā īsteno atbalstu, prasības projekta iesniedzējam, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās projekta darbības un attiecināmās izmaksas, un citus projekta īstenošanas nosacījumus.
 
4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķis ir sniegt atbalstu pierobežas pašvaldībām, lai tās uzlabotu vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, efektīvi koncentrētu un izmantotu resursus un stiprinātu vispārējās izglītības iestādes ar mūsdienīgas un kvalitatīvas pamata un vidējās izglītības īstenošanai nepieciešamo nodrošinājumu, tādējādi uzlabojot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības jomā. 

Plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 314 400 euro, tajā skaitā ERAF finansējums ir 4 517 240 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums ir ne mazāks kā 797 160 euro. 

Mērķa grupa ir pierobežas pašvaldības un to dibinātās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādes, to pedagogi un izglītojamie.

Projekta iesniedzēji ir Alūksnes novada pašvaldība, Augšdaugavas novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība un Rēzeknes novada pašvaldība.
Pašvaldības ir noteiktas, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 310 4. punktu, ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno ERAF atbalstu saskaņā ar nozares reformām. MK noteikumi Nr.310 ir saistoši, lai reformas ietvaros noteiktu pierobežas skolas, kurām piemēro izņēmuma nosacījumus. Trešās projektu iesniegumu atlases kārtas atbalsta sniegšana ir saistīta ar pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas reformu, ņemot vērā, ka ERAF atbalstu var novirzīt vispārējās izglītības iestādei, kas ir izpildījusi attiecīgos nosacījumus (piemēram, ir nodrošināts minimāli nepieciešamais izglītojamo skaits). Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”, vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas koncepta ietvaros, nosakot minimālo izglītojamo skaitu izglītības iestādē, pašvaldības un to pagasti tika grupēti, izmantojot degurbas pieeju, tajā skaitā paredzot, ka pierobežas pašvaldību teritoriju grupā iekļauj tikai tās teritorijas, kuras ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.310 4.punktā, izņemot Daugavpils valstspilsētu. Ierobežoto finanšu resursu apstākļos ERAF investīciju ieguldījumu vieta ir ierobežota ar attiecīgo administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību (pagastu vai pilsētu atbilstoši MK noteikumiem Nr.310, izņemot administratīvās teritorijas administratīvos centrus), tādējādi paredzot to, ka pašvaldības risinās savas vajadzības, kas tiešām ir saistītas ar izglītības iestādes atrašanās vietu.
Turklāt, MK noteikumi Nr.310 nosaka pierobežas pašvaldības, savukārt, rīcības plāna „Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam” darbības laiks ir līdz 2027. gada beigām, kas potenciāli var nozīmēt, ka tuvākajā laikā būs jaunas diskusijas par atbalstāmajām teritorijām vai atbalsta virzieniem.

Tādēļ, lai nodrošinātu tiesisko paļāvību, vienlīdzīgu pieeju un stabilitāti pašvaldībām, ERAF investīciju kritēriji tika balstīti uz MK noteikumiem Nr.310, nevis uz Rīcības plānu. Šāda pieeja ļauj:
*garantēt, ka investīcijas tiek plānotas atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, nevis mainīgām politiskajām iniciatīvām;
*nodrošināt vienlīdzīgus un caurspīdīgus kritērijus visām pašvaldībām, kas iekļautas noteikumu projekta tvērumā;
*izvairīties no riskiem, kas saistīti ar īstermiņa dokumentu iespējamu pārskatīšanu, diskusijām par jauniem atbalsta virzieniem vai teritoriju noteikšanu;
*sasaistīt investīcijas ar izglītības nozares reformas mērķiem, kurus noteikumu projekts tieši atspoguļo, tādējādi nodrošinot konsekvenci starp normatīvo regulējumu un Eiropas Savienības fondu izmantošanu.

MK noteikumu Nr. 310 4. punktā ir iekļauta arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, tomēr projektu iesniedzēju sarakstā tā nav iekļauta, jo saskaņā ar atbalsta nosacījumiem, ieguldījumus neveic izglītības iestādē, kas atrodas administratīvās teritorijas administratīvajā centrā. Pieejā tiek ņemts vērā, ka Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā tika īstenots specifiskā atbalsta mērķis (8.1.2.), kas paredzēja kompleksas investīcijas vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai. Pašvaldības, tostarp Austrumu pierobežas pašvaldības, investīcijas paredzēja izglītības iestādēs, kas atrodas tikai to administratīvajos centros. Savukārt, 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas koncepts nodrošinās arī reģionos dzīvojošajiem mūsdienīgu mācību vidi un tādējādi mazinās reģionālās atšķirības piekļuvei kvalitatīvai izglītībai, kā arī risinās izaicinājumus, kas ir saistīti ar pašvaldības vai izglītības iestādes atrašanas vietu.

Noteikumu projektā noteiktajiem projekta iesniedzējiem ir noteikts pieejamais ERAF finansējums, kas ir aprēķināts proporcionāli attiecīgās pašvaldības dibināto izglītības iestāžu, kas īsteno vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas, izglītojamo skaitam 1.–12. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamiem datiem uz 2025. gada 1. septembri.

Projekta iesniegumu atlases kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projektu iesniegumu, atbalstam izvirzot vienu vai vairākās atbilstošas vispārējās izglītības iestādes. Noteikumu projektā iekļauti atbalstam izvirzāmās vispārējās izglītības iestādes atbilstības nosacījumi paredz, ka:
1) atbalstam izvirzāmās vispārējās izglītības iestādes vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas īstenošanas vietā ir teritoriālā iedalījuma vienība gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu, kam noteikta pierobeža, izņemot administratīvās teritorijas administratīvos centrus. Tādējādi, investīcijas var paredzēt MK noteikumos Nr. 310 noteiktajās pašvaldību teritoriālajās vienībās – novadu pagastos, izņemot attiecīgo pašvaldību administratīvos centrus (Balvu pilsēta, Krāslavas pilsēta, Ludzas pilsēta, Alūksnes pilsēta). Administratīvie centri ir izslēgti, lai veicinātu investīcijas pagastos esošo vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabojumus;
2) atbalstam izvirzāmās vispārējās izglītības iestādes izglītojamo skaits saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2025. gada 1. septembri pašvaldību dibinātā vispārējās izglītības iestādē ir vismaz šāds:
a) 1.–3. klašu grupā – 15 izglītojamie;
b) 4.–6. klašu grupā – 15 izglītojamie;
c) 7.–9. klašu grupā – 15 izglītojamie;
d) 10.–12. klašu grupā – 45 izglītojamie, izņemot Aglonas vidusskolu, Dagdas vidusskolu, Kārsavas vidusskolu, Kaunatas vidusskolu, Viļakas vidusskolu un Zilupes vidusskolu, kas nodrošina vismaz 30 izglītojamos. Izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku tika noteiktas, izmantojot starptautiski validētu metodoloģiju, un aprēķini tika veikti ar OECD atbalstu. Metodoloģija balstās pieejamības definīcijā, nosakot ceļā pavadīto laiku līdz nākamajai izglītības iestādei, kas nodrošina to pašu izglītības pakāpi. Aprēķinu veikšanā ņemti vērā reāli pārvietošanās maršruti un satiksmes apstākļi. Par iestādēm ar augstu pieejamības risku tiek uzskatītas tās, kuras skolēni var sasniegt ilgāk nekā 30 minūtēs. Noteikumu projekta saraksts fiksē aktuālāko situāciju.
Vienlaikus noteikumu projektā ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad nosacījums par minimālo izglītojamo skaitu nav attiecināms:
1) nav iespējams izpildīt Ministru kabineta noteikumos par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, noteiktās higiēnas prasības attiecībā uz minimālo platību viena izglītojamā vietai;
2) ir uzsākta izglītības iestādes reorganizācija ar pakāpenisku izglītības pakāpes maiņu;
3) īstenojot speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs vai iekļaujot vispārizglītojošās klasēs izglītojamos ar speciālās izglītības programmām vismaz 50% apmērā no maksimāli pieļaujamā attiecīgo izglītojamo skaita. Iekļauto izglītojamo skaita vērtēšanā ir saistošs Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 18. punkts; 
4) pašvaldības pieņemtajā domes lēmumā par vispārēju izglītības iestāžu tīkla optimizēšanu konkrētai izglītības iestādei noteikts pārejas periods, paredzot risinājumu, kā vispārējās izglītības iestādes atbilstība tiks nodrošināta līdz 2027. gada 31. augustam;
5) pašvaldība ir saņēmusi VSIA “Latvijas Valsts ceļi” atzinumu par izglītības iestādes piekļuves ceļu pieejamību, stāvokli, plānotajiem uzlabošanas darbiem vai citiem apstākļiem, ar ko pamato nosacījuma par minimālo izglītojamo skaitu izpildes neiespējamību līdz 2027. gada 31. augustam, vienlaikus informējot par risinājumu kā izglītības iestādes atbilstība izvirzītajām prasībām tiks nodrošināta pēc 2027. gada 31. augusta.
Minētajos gadījumos projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno attiecīgu pierādījumos balstītu apliecinājumu, kas pamato izņēmuma attiecināmību.

Projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu, kura ietvaros plānotās darbības atbilst projekta iesniedzēja pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam un ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā, kā arī projekta iesniegumam ir nodrošināta vidējās gatavības pakāpe saskaņā ar noteikumu projektā minēto. 

Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. septembrim, un sasniedzot šādu nacionālo rādītāju: izglītības iestādes, kurās modernizēta mācību vide, - ne mazāk kā 7. Nacionālā rādītāja izpildi analizē projekta beigās, un tā izpildē tiks ņemts vērā akts par projekta ietvaros modernizētās izglītības iestādes (būves) pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī informāciju par veiktajām iekārtu iegādes iepirkumu procedūrām. Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu un ziņošanu par nacionālā rādītāja sasniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu, un nacionālā rādītāja skaitliskās vērtības sasniegšanas uzraudzību veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Projekta īstenošanas termiņš, kas ir tuvu maksimāli iespējamam termiņam, līdz kuram īsteno projektu Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, ir pamatots ar to, ka projekta iesniedzējs iesniedz vidējās gatavības projektus, kā arī izmaksas ir attiecināmas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, ļaujot projekta iesniedzējam savlaicīgi uzsākt iepriekš pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un pašvaldības attīstības programmā paredzēto ieceru realizēšanu.

Projekta atbalstāmās darbības: 
1. vispārējās izglītības iestādes ēkas atjaunošana, tās piebūves būvniecība vai pilna apjoma pārbūve; 
2. vispārējās izglītības iestādes dienesta viesnīcas būvniecība, pārbūve vai atjaunošana; 
3. vispārējās izglītības iestādes sporta infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana; 
4. dabaszinātņu (dabaszinības (1. -6. klasei), ķīmija, bioloģijas, fizika, dizains un tehnoloģijas, inženierzinības, ģeogrāfija) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) pārbūve, atjaunošana, izveide vai pilnveide; 
5. mācību vides uzlabošana un mācību procesa nodrošināšanai paredzēta aprīkojuma iegāde; 
6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde; 
7. teritorijas labiekārtošana, tostarp izglītojamo drošības nodrošināšanai paredzēti risinājumi; 
8. komunikācijas un vizuālās identitātes nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu. 

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi:
intervences veidu dimensija - 122 Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra (ERAF finansējums – 4 517 240 euro);
kods, kas attiecas uz atbalsta dimensijas veidu – 01, dotācija (ERAF finansējums – 4 517 240 euro);
kods, kas attiecas uz teritoriālās īstenošanas mehānisma un teritoriālā aspekta dimensiju – 33, bez teritoriālā mērķa (ERAF finansējums – 4 517 240 euro);
kods, kas attiecas uz ESF+ sekundārajiem tematiem – 09, nepiemēro (ERAF finansējums – 4 517 240 euro);
kods, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības dimensiju – 03, dzimumu neitralitāte (ERAF finansējums 4 517 240 euro).

Noteikumu projektā noteiktie izmaksu ierobežojumi attiecas uz projektu kopumā, tas nozīmē, ja viena projekta iesniegumā atbalstam tiek izvirzītas vairākas izglītības iestādes vai vienai izglītības iestādei ir vairākas īstenošanas vietas, tad vienas izglītības iestādes izmaksu ierobežojuma neizpildi var kompensēt citā izglītības iestādē vai īstenošanas vietā.

Vispārējās izglītības iestādes ēkas pilna apjoma pārbūvei un telpu pārbūvei un atjaunošanai plānotās izmaksas nodrošina mūsdienīgu mācību vidi, kas veicina izglītības kvalitāti. Jo īpaši svarīgi, ka mācību vide izglītības iestādē ir arī veselīga un droša, ievērojot, ka izglītojamie izglītības iestādē pavada proporcionāli lielāko dienas daļu. Piemēram, iekšējo inženiertīklu izbūve vai pārbūve tiks samērota ar klašu telpu izmēriem (tilpumu) un paredzamo izglītojamo skaitu, tādējādi nodrošinot pietiekama svaiga gaisa pieplūdi mācību telpām, nepārsniedzot CO2 koncentrāciju iekštelpās 1000 ppm, ja tiek veikta ēkas pilna apjoma pārbūve vai telpu pārbūve un atjaunošana. Īstenojot darbību ievēro Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 693 „Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs” noteiktās prasības par vides piekļūstamības nodrošināšanu.

Plānojot bezvadu interneta un interneta pieslēguma izveides izmaksas, projekta iesniedzējs ņem vērā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.2.reformas "Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai" 2.3.2.3.i. investīcijas "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs" projekta ietvaros veiktās priekšizpētes rezultātus. Vienlaikus datortehnikas iegāde pedagogiem un atbalsta personālam nav attiecināma, jo šai mērķa grupai atbalsts tika nodrošināts 4.2.1.5. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros (Projekts nr. 4.2.1.5/1/24/I/001 "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai", finansējuma saņēmējs ir Izglītības un zinātnes ministrija).
 
Finansējuma saņēmējs ieguldījumus veic savā īpašumā vai valdījumā esošā valsts īpašumā, uz kuru tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Ja ieguldījumu veic valdījumā esošajā valsts īpašumā, un valdījuma tiesības ir noteiktas vismaz uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. 

Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. 
 
Ievērojot, ka 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma vispārējās izglītības iestāžu vai saistītās infrastruktūras (dienesta viesnīca, sporta laukums) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, noteikumu projektā kā projekta izdevumu pozīcija ir iekļauti neparedzētie izdevumi, kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šāds izdevumu apmērs noteikts, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi līdzīga veida izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju programmās, kas kopumā ir bijis pietiekams iepriekš neparedzamu ar projektu īstenošanu saistītu gadījumu risināšanā. Līdzīgi kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, neparedzēto izmaksu faktiska izmantošana būs iespējama pēc to rašanās un izmantošanas pamatojuma izvērtēšanas sadarbības iestādē. 

Ņemot vērā, ka atbalsta ietvaros ir paredzēti tādi projekti, kuru kopējās izmaksas var būt zem 5 milj. euro, pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs cita starpā nodrošina noteikumu projekta 33.5. apakšpunktā minēto prasību izpildi, tajā skaitā pirms projekta īstenošanas, kā arī trīs gadus pēc projekta īstenošanas informē sadarbības iestādi par būves ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas).
 
Projekta īstenošanas izmaksas ir attiecināmas no noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas, izņemot izmaksas, kas ir saistītas ar būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, paskaidrojuma raksta izstrādi vai aktualizāciju, neatkarīgu būvekspertīžu veikšanu un tehnisko apsekošanu (tajā skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes veikšanas izmaksas), kā arī energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes (piemēram, ģeodēziskās un ģeotehniskās izpētes) izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā. Minētas izmaksas ir attiecināmas, ja tās veiktas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Finansējuma saņēmējs šādas izmaksas sākotnēji sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, un pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi izdevumus pamatojošos dokumentus iesniedz ar starpposma maksājuma pieprasījumu. Izmaksas par darbībām, kuras tiek pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē, nav attiecināmas.

Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem. Nosacījums paredz arī to, ka, ja noteikumu projektā minētie izmaksu ierobežojumi ir pārsniegti, tad par attiecīgo izmaksu apmēru tiek palielināta pašvaldības līdzfinansējuma daļa.

Projekta izmaksas, kas saskaņā ar šo noteikumu projektu nav attiecināmas, ir finansējamas ārpus projekta, tostarp ar pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Projekta ietvaros personāla izmaksas netiek plānotas. Tās finansējuma saņēmējs sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tas pamatots ar līdzīgu gadījumu pieredzi citās Izglītības un zinātnes ministrijas administrētās investīciju programmās, kurās finansējuma saņēmēji ir pašvaldības.

Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas pieredzi līdzīgu investīciju programmu ieviešanā, var pieņemt, ka 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenotajos projektos darbības un to apmēri katram finansējuma saņēmējam būs atšķirīgi - gan infrastruktūras, gan aprīkojuma ziņā. Līdz ar to, 4.2.1.5 pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ieviešanā netiek paredzēta vienkāršoto izmaksu piemērošana. Vienlaikus, ja projekta īstenošanas laikā stājas spēkā vienkāršoto izmaksu horizontālā metodika, kas ir obligāti piemērojama visiem Eiropas Savienības fondu 2021. –2027. gada plānošanas perioda projektiem vai atbildīgās iestādes izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota vienkāršoto izmaksu metodika, kas piemērojama 4.2.1.5. pasākuma trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā, tā tiek piemērota 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta īstenošanā.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Ilgtspēja ir noteikta attiecībā uz visu 4.2.1.5. pasākuma trešo projektu iesniegumu atlases kārtu kopumā, tomēr attiecībā uz datortehniku tiek ņemts vērā tās ekspluatācijas laiks saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” 2.pielikumā “Pamatlīdzekļu kategorijas, grupas un apakšgrupas nolietojuma normu noteikšanai” noteikto (katras atsevišķas datortehnikas vienības lietderīgās lietošanas laiks ir pieci gadi), t.i. nosakot ilgtspējas nodrošināšanas termiņu, tiek ņemts vērā datortehnikas lietošanas uzsākšanas laiks, pieņemot, ka tā tiek uzsākta īpašumtiesību iegūšanas dienā. Vienlaikus regulas Nr. 2021/1060 65.pants atrunā izmaiņu gadījumus.

Piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas pašvaldība nodrošina atbalstu saņēmušas vispārējās izglītības iestādes atbilstību noteikumu projekta 16.4. apakšpunkta un 17. punkta nosacījumiem, tajā skaitā pašvaldība var pieņemt jaunus domes lēmumus vai veikt grozījumus iepriekš pieņemtajos domes lēmumos attiecībā uz atbalstam izvirzīto izglītības iestādi. Proti, pašvaldība nevar pieņemt tādus domes lēmumus, kuru rezultātā atbalstam izvirzīta vispārējās izglītības iestādes vairāk neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā varēja būt izvirzīta atbalstam.

Racionālai un efektīvai izglītībai atvēlēto finanšu un materiālu resursu izmantošanai izglītības iestāžu optimizācijas ietvaros 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projektos modernizēto infrastruktūru līdztekus var izmantot arī tās īstenotām profesionālās ievirzes izglītības programmām (mākslā, kultūrā vai sportā). 

Vispārējā izglītība tiek finansēta no publiskiem finanšu līdzekļiem – valsts un pašvaldību budžeta, un tiek īstenota pirmsskolas un pamatizglītības (pamatizglītības ieguve saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu ir obligāta), kā arī vidējās izglītības pakāpē, tādējādi 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros veiktās darbības kopumā ir uzskatāmas kā ar saimniecisko darbību nesaistītas, ievērojot Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 28. punktā noteikto.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Lai nodrošinātu minētā izpildi finansējuma saņēmējam ir jānodrošina ar apliecinošiem dokumentiem pierādāma uzskaite par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu, kas iesniedzama sadarbības iestādei, tai skaitā jānodrošina projekta iesnieguma un ar projekta īstenošanu un darbībām projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) saistīto dokumentu oriģinālu vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātu to kopiju uzglabāšana visā projekta dzīves cikla laikā. Sadarbības iestāde papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību minētajos periodos projekta ietvaros uzlabotajā infrastruktūrā veic atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātam uzraudzības mehānismam (metodikai), kurš tiks izstrādāts līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Lai mazinātu administratīvo slogu papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībā, tiek ieviests papildinošās saimnieciskās darbības pašdeklarēšanās princips, t.i. paredzot, ka finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā sagatavo ikgadējus pārskatus par papildinošās saimnieciskās darbības apjomu un papildpakalpojumiem un nodrošina pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts 20 procentu apjoms no infrastruktūras kopējās gada jaudas un/vai ka minētā infrastruktūra tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādei ziņojumu par konstatēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt iesniegt papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu pārskatus projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentām iestādēm vai no trešajām personām. Gadījumā, ja projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā ir veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz iepriekš minēto apmēru vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem. Projekta dzīves cikls ir ieguldījumu amortizācijas periods. Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciska darbība, kas tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā finansējuma saņēmēja pamatdarbības jomā, tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, aprīkojums un darbaspēks) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai, tai skaitā, projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras iznomāšana citai, ar vispārējās izglītības pakalpojumu sniegšanu, nesaistītai pusei, piemēram: a) mācību telpas iznomāšana interešu izglītības iestādēm; b) sporta zāles un tās aprīkojuma iznomāšana ārpus mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā laika – brīvā laika pavadīšanai, amatieru sportam; c) aktu zāles iznomāšana pašdarbības pulciņiem, lekciju un semināru rīkošanai.
Vienlaikus 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros modernizētajā infrastruktūrā var tikt nodrošināta papildpakalpojumu sniegšana. Papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādu pakalpojumu pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras darbību – piemēram, iestādes darbinieki, skolēni, utml. Attiecīgi par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbību izglītības iestādes ēkās, ēdienu un dzērienu automāti, utml. Papildpakalpojumiem nav jāpiemēro iedalītās kapacitātes ierobežojumi, jo papildpakalpojumiem netiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai finansējuma saņēmēja pamatdarbībai. 
 
Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3.punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā. Projekta investīcijas paredzētas izglītības infrastruktūrā, un to nākotnes ieguvumu novērtēšana, tostarp naudas izteiksmē, ir ierobežota. Arī finanšu ilgtspēja ir jāaplūko no valstij noteiktās funkcijas par pamatizglītības nodrošināšanas obligātumu. Attiecīgi iepriekš minētie apstākļi un grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, kas jau pastarpināti ir ņemts vērā, izstrādājot izglītības iestāžu tīkla optimizācijas konceptu un kritērijus. Turklāt jāņem vērā, ka viens no izmaksu un ieguvumu analīzes elementiem – risku analīze, tiks veikta projektu iesniegumu atlases ietvaros ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju (vienoto kritēriju) par projekta risku identificēšanu, novērtēšanu un risku mazinošo pasākumu noteikšanu. 
 
Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam var izmaksāt avansu, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Avansu sadarbības iestāde izsniedz, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa un starpposma maksājumu kopsummas apmērs – 90 procenti, noteikts kā optimāls variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas Eiropas Savienības fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (n+3) principa izpildi, ievērojot, ka kopumā būtiski kavējas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana. 
 
Pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta izpratnē, tas ir, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. 

4.2.1.5. pasākums tiek īstenots sinerģijā ar: a) Atveseļošanas fonda 3.1.1.5.i investīciju “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”; b) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.2.2. pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija” pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija”; c) Atveseļošanas fonda 2.3.2.3. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs”; un d) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 4.2.1.5. pasākuma pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu; e) pašvaldību aizņēmumiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņemšanās nosacījumiem. Attiecīgi pasākuma projektos, tostarp projektu iesniegumu atlasē, var tikt piemēroti ierobežojumi attiecībā uz portatīvās datortehnikas iegādi, vienlaikus akceptējot citu mācību procesam nepieciešama aprīkojuma iegādi. Savukārt būvdarbu ietvaros ir jāizveido vai jāuzlabo informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumi, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēguma un bezvadu interneta tīkla izveidi vai uzlabošanu, nodrošinot nepārklāšanos ar iepriekšminēto 2.3.2.3. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs”. 

Īstenojot 4.2.1.5. pasākuma trešo projektu iesniegumu atlases kārtu nav paredzēts izslēgt pašvaldības (vai izglītības iestādes) no atbalstu saņēmēju loka, ja tā ir saņēmusi atbalstu citas investīcijas ietvaros, ņemot vērā, ka trešās projektu iesniegumu atlases kārtas atbalsts specifiski tiek noteikts pierobežas pašvaldībām. Demarkācija ar minēto pasākumu investīciju projektiem, un citiem investīciju projektiem, tostarp tādiem, kas tiek īstenoti ar valsts budžeta aizņēmumu, tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā un ministrijas valsts budžeta aizņēmuma programmas ietvaros iesniegtos projektus, un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas nav vai netiek plānota to finansēšana dubultā (tajā skaitā attiecībā uz PVN līdzekļu attiecināšanu vai atgūšanu projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. euro (ieskaitot PVN)). Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas uzskatāmu nodalīšanu (tai skaitā PVN izmaksu uzskaiti) no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.

Tādējādi, 4.2.1.5. pasākuma ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija secīgi nodrošina atbalstu dažādos virzienos, sadalot pasākumu dažādās kārtās:
* Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros - Izglītības un zinātnes ministrija centralizēti iegādājusies un pašvaldībām nodrošinājusi datortehniku pedagogiem, atbalsta personālam un izglītojamajiem;
* Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros – tiek nodrošināts atbalsts pašvaldībām, kas ir sakārtojušas vispārējās izglītības iestāžu tīklu, atsaucoties uz to vajadzībām, kas ir radušās, ieviešot reformu. Atbalstāmās darbības tika definētas, tostarp balstoties uz VARAM veikto apkopojumu par pašvaldībām 2025. gadā nepieciešamajām investīcijām ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektiem, nodrošinot Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra sēdes protokollēmuma (Prot. Nr. 53, 52. §) 8. punktā dotā uzdevuma izpildi, no kura aizriet, ka joprojām pastāv vajadzība veikt investīcijas izglītības iestāžu infrastruktūrā, vienlaikus paredzot tajās dažādus drošības risinājumus, piemēram, lai padarītu drošāku skolu vidi izglītojamiem, pašvaldību izglītības iestādēs nepieciešamas investīcijas ugunsdrošības, balss apziņošanas, video novērošanas un apsardzes sistēmu modernizācijai. Vienlaikus iepriekš minētais investīciju vajadzību saraksts var tikt aktualizēts atbilstoši pieejamā finansējuma apjomam un avotiem, kā piemēram, attiecībā uz otrās projektu iesniegumu atlases kārtu tika ņemta vērā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas 30.08.2024. vēstule par priekšlikumiem Eiropas Savienības fondu pārdalēm, kā arī 2025. gada 9. janvāra izglītības un zinātnes ministres tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības, Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, kuras ietvaros pārstāvji pauda viedokli, ka 4.2.1.5. pasākuma atbalstam jābūt pietiekami plašam, lai aptvertu pašvaldību dažādas vajadzības;
*Trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros - reaģējot uz aktuālo ģeopolitisko situāciju un EK aktualizēto vajadzību atbalstīt Austrumu reģiona pašvaldības, tiek ieplānots atbalsts pierobežas pašvaldībām. Šīs kārtas atbalstāmo darbību saraksts arī balstās uz iepriekšminēto informāciju, t.sk. ņemot vērā, ka kā prioritāti vairumā gadījumu pašvaldības izvirzījušas esošās izglītības infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, materiāltehniskās bāzes papildināšanu un skolēnu drošību, ko pierobežas pašvaldības tikšanās laikā ar VARAM pārstāvjiem vairākkārt īpaši uzsvērušas, ņemot vērā notikumus Latvijas pierobežā ar Krieviju un Baltkrieviju (informācijas avots 25-TA-357).

Otrā un trešā projektu iesniegumu atlases kārtas nav salīdzināmas savā starpā, ņemot vērā, ka:
1) mērķa grupas ir atšķirīgas (2. kārtas – stiprināt pašvaldības, kas ir sakārtojušas vispārējās izglītības iestāžu tīklu, bet 3. kārtas - ir stiprināt pašvaldības, kam ir noteikta pierobeža).
2) ir atšķirīgi projekta iesniedzēja noteikšanas kritēriji (2. kārtā – sakārtots pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu tīkls, 3. kārtā – pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu tīkls var būt vēl nesakārtots, bet pašvaldībai jābūt iekļauta MK noteikumos Nr.310 4. punktā (pierobežas pašvaldība). Papildu šim, 2. kārtas MK noteikumos Nr. 72 pašvaldības nav noteiktas, līdz ar to, kopējais atbalstāmo pašvaldību skaits nav zināms. Būtiski ir tas, ka reaģējot uz 2. kārtas MK noteikumu Nr. 72 grozījumiem saistībā ar otro projektu iesniedzēju priekšatlasi, pašvaldības iebilda par pašvaldību saraksta iekļaušanu MK noteikumos, jo šādā gadījumā pašvaldībām nav dota iespēja veikt nepieciešamās darbības, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem, un pretendētu uz atbalstu. Savukārt, par pašvaldību saraksta iekļaušanu 3. kārtas MK noteikumu projektā pašvaldību pārstāvošās organizācijas konceptuāli neiebilst.
3) atšķirīgi nosacījumi izglītības iestādei, kuru izvirza atbalstam (2. kārtā – atrašanās vieta nav svarīga, 3. kārta – atrašanās vieta ir MK noteikumos Nr. 310 4. punktā noteiktais pagasts vai pilsēta, izņemot administratīvo centru).
4) atšķirīgi izmaksu ierobežojumi (2. kārtā – vismaz 20% no ERAF jāinvestē STEM, sporta infrastruktūras uzlabojumiem ne vairāk kā 20% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un izmaksu attiecināmība ir saistīta ar citu izmaksu plānošanu, dienesta viesnīcas infrastruktūras uzlabojumiem ne vairāk kā 30% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, 3. kārtā – nav STEM izmaksu nosacījuma, sporta infrastruktūras un dienesta viesnīcas infrastruktūras uzlabojumiem kopā ne vairāk kā 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām), kā arī atbalstāmās darbības (3. kārtas ietvaros nav atbalstāma vispārējās izglītības iestādes jaunās ēkas būvniecība).

Ņemot vērā, ka pasākuma 4.2.1.5. trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām, kurām ir noteikta pierobeža saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību, lai tās uzlabotu vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, efektīvi koncentrētu un izmantotu resursus un stiprinātu vispārējās izglītības iestādes ar mūsdienīgas un kvalitatīvas pamata un vidējās izglītības īstenošanai nepieciešamo nodrošinājumu, tādējādi uzlabojot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības jomā, kur attiecīgi kā projekta iesniedzēji tiek noteiktas septiņas Latvijas Austrumu pierobežas pašvaldības, šī atbalsta pasākuma ieviešana ir vērsta uz Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdes protokollēmuma Nr. 58, 66. § 7. punktā noteiktā uzdevuma pildīšanu, kur uzdots VARAM līdz 2024. gada 31. martam sadarbībā ar Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt konceptu atsevišķai finanšu programmai, lai atbalstītu pie Eiropas Savienības ārējās robežas esošās pašvaldības, kurās politiski drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē izglītojamo skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai, kā arī pievēršot pastiprinātu uzmanību izglītības iestādē esošo izglītojamo un personāla drošības nodrošināšanai, ņemot vērā potenciālo apdraudējumu.