Anotācija (ex-ante)

Dienests Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs (turpmāk- iekšlietu iestādes) ir saistīts ar profesionālā riska situācijām, lielu garīgo slodzi un personāla profesionālās izdegšanas riskiem.  Par likumpārkāpumu aizturētās un policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietotās personas, kuras atrodas liela stresa vai depresijas stāvoklī mēdz piemeklēt suicidālas tieksmes. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kompetence ir saistīta ar situācijām, kad cilvēkiem ir jāpaziņo par bojā gājušiem tuviniekiem, ja nāve iestājusies ceļu satiksmes negadījuma vai citā nelaimes gadījumā, persona gājusi bojā noziedzīga nodarījuma vai pašnāvības rezultātā.
 Veicot ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus, kā arī  glābšanas darbus sagruvumos, ceļu satiksmes negadījumos, katastrofu izraisīto seku likvidēšanu u.c. , ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas vadītājs nosaka bīstamo zonu, kur var pastāvēt bīstamie faktori. Šajā bīstamajā zonā var atrasties tikai speciāli apmācītas amatpersonas, bet izņēmuma gadījumā arī cilvēki, kas ir instruēti un nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, Neatliekamās medīcīniskās palīdzības dienesta mediķi).  Nereti bīstamajā zonā smagos apstākļos var ilgstoši atrasties cietušie, kuru glābšanai nepieciešams laiks. Arī pašiem glābējiem, kuri nevar atstāt notikuma vietu,  saskaroties ar cilvēku bojā eju, it īpaši bērnu nāvi, redzot cilvēku ciešanas var būt nepieciešama tūlītēja emocionāla un psiholoģiska palīdzība, lai varētu turpināt darbus.
Praksē minētā uzdevuma izpilde ir apgrūtinoša, jo prasa īpašas kompetences. Paaugstināta stresa situācijās nereti pašiem nodarbinātajiem ir nepieciešams psihoemocionāls un garīgs atbalsts, tāpēc kapelāna iesaiste šādās situācijās varētu būtiski atvieglot iekšlietu darbinieku ikdienu.
Nodarbināto nepietiekamība, virsstundas, palielinātā darba slodze, nepietiekamā atalgojuma radītās negācijas var radīt saspīlējumu gan katrā nodarbinātā atsevišķi, gan arī personu savstarpējā komunikācijā, un nepieciešamība pēc garīgās aprūpes, mierinājuma, garīgā palīdzība un cilvēciska saruna, ko varētu sniegt kapelāns, ir ļoti aktuāla un lietderīga.
Kapelānu dienesta darbība ir valsts un reliģisko organizāciju sadarbības joma, kuras ietvaros puses sadarbojas vienotā mērķa sasniegšanai, saglabājot neitralitāti un konfidencionalitāti. Valsts nodrošina, lai katrai personai būtu tiesības saņemt garīgo aprūpi, bet veidu un kārtību valsts ir tiesīga izvēlēties pati, t.i., nenosakot kapelānu dienesta darbību, bet katrai organizācijai ļaujot pašai organizēt garīgo aprūpi, vai organizējot konkrēta no valsts budžeta apmaksāta dienesta darbību, kas nodrošina visu reliģisko organizāciju pieaicināšanu un darbības īstenošanu konkrētajās iestādēs.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Valsts policija, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze) darba specifika un nodarbināto veicamie pienākumi, kā arī iepriekš minētie argumenti, uzskatāmi pierāda valsts budžeta apmaksātas garīgās aprūpes pakalpojumu pieejamības nepieciešamību šajās iestādēs. 
 Iekšlietu iestādēs nepieciešams ieviest kapelāna amatu, kura funkcijas (uzdevumi) būtu:
1) nepieciešamības gadījumā ierasties notikuma vietā, lai bīstamajā zonā sniegtu garīgu un psihoemocionālu atbalstu amatpersonām, cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem smagu psihoemocionālu pārdzīvojumu, krīzes, nelaimes gadījumu, atkarību, suicidālu draudu, smagas depresijas u.c. gadījumos;
2) veikt garīgo darbu un nodrošināt iestāžu nodarbinātajiem reliģisko aprūpi un reliģisko tradīciju uzturēšanu, kā arī nodarbināto un viņu ģimenes locekļu garīgo aprūpi;
3) veicināt iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem  reliģisko, ētisko, sociālo vērtību un standartu ievērošanu un īstenošanu dzīvē;
4) sniegt iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem morālu atbalstu, nepieciešamās konsultācijas un padomus reliģiskajos, ētiskajos un garīgajos jautājumos;
5) sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām jautājumos, kas saistīti ar iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļu reliģisko, garīgo, morālo un ētisko izaugsmi;
6) vadīt izglītojošus seminārus par ģimeni un laulībām, par dzīvību un tās vērtību, par pašnāvību un ar to saistītiem jautājumiem, par dažādu atkarību problemātiku, kā arī sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām, kas risina minētos jautājumus;
7) sadarboties ar Nacionālo bruņoto spēku un citu iestāžu kapelānu dienestu.

Ņemot vērā iekšlietu iestāžu darba specifiku un nodarbināto veicamos pienākumus, izdarīt grozījumu Reliģisko organizāciju likumā, kas ļautu ieviest iekšlietu iestādēs kapelāna amatu, lai šo iestāžu nodarbinātajiem, viņu tuviniekiem un iestāžu klientiem būtu nodrošināta garīgi - reliģiskās aprūpes,  garīgās konsultēšanas un atbalsta saņemšana. 
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Reliģisko organizāciju likumā:
1) izteikt 1.panta 8.punktu jaunā redakcijā: 8) kapelāni - garīgais personāls, kas veic amata pienākumus soda izciešanas vietās, Nacionālo bruņoto spēku formējumos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe;
2) 14.pantā papildināt piektajā daļā aiz vārdiem "soda izciešanas vietās" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs", paredzot to, ka reliģisko darbību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs var veikt, ja to vēlas tajās esošās personas.