Anotācija

1) 4.3.3.5. pasākuma ietvaros Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA) sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Institūtu īsteno projektu Nr. 4.3.3.5/1/24/I/001 "Atbalsts labākam un ilgākam darba mūžam" (turpmāk – Projekts). Veicot regulāru Projekta uzraudzību, konstatēts, ka projekta darbības Nr. 1 "Atbalsts drošai darba videi un darba vietām, izstrādājot un aktualizējot darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku padziļinātas novērtēšanas metodiku, kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu katalogu nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem un veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumu katalogu nodarbinātajiem" (turpmāk – projekta darbība Nr. 1) īstenošana prasīja vairāk laika nekā sākotnēji plānots (iemesli – speciālistu aizņemtība, metodikai un katalogiem nepieciešamās informācijas atrašana, pielāgošana un apkopošana, organizatoriskas problēmas). Tas savukārt secīgi ietekmēja arī pārējo saistīto Projekta darbību īstenošanu, tai skaitā – praktisko atbalstu darba devējiem un nodarbinātajiem (piemēram, darba procesu uzlabošanu, veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumu īstenošanu nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem, mācību par metodikas un katalogu piemērošanu, ergonomikas klases iekārtošanu). Tāpēc 2026. gada jūnijā tika veikta 4.3.3.5. pasākuma projektam piešķirtā finansējuma atkārtota izvērtēšana, un atsevišķās pozīcijās tika samazināts plānotais finansējums atbalstāmajām darbībām, kā rezultātā projektā veidojas finansējuma ietaupījums 1 milj. euro apmērā. 2026. gada 3. jūlijā  Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS) ir apstiprināti grozījumi vienošanās par Projekta īstenošanu, kas paredz samazināt Projekta finansējumu.
Savukārt citā atbildīgās iestādes Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pārziņas esošā 4.3.3.3. pasākumā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (turpmāk – 4.3.3.3. pasākums), kurā LM ir finansējuma saņēmējs un īsteno projektu Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (turpmāk – SU projekts), tika identificēta papildu finansējuma nepieciešamība jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai – atbalsts senioru skolām (finanšu atbalsta piešķiršanai biedrībām un nodibinājumiem senioru iesaistei neformālās un ikdienējās mācībās). Sabiedrības integrācijas fonda līdz 2026. gada 10. maijam izsludinātajā atlasē tika pieteikti 77 biedrību un nodibinājumu projektu pieteikumi par kopējo summu 3 135 978,80 euro. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienmērīgu reģionālo pārklājumu, katrā plānošanas reģionā plānots atbalstīt indikatīvi 7 projektu pieteikumi. Taču šobrīd senioru skolu projektu pieteikumu īstenošanai SU projektā paredzētais finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu finansējumu papildu 10 projektu pieteikumiem.
Ņemot vērā  to, ka ir svarīgi turpināt veicināt senioru digitālo, veselības, finanšu un sociālo prasmju attīstību, lai sekmētu viņu aktīvu, drošu un pilnvērtīgu līdzdalību mūsdienu sabiedrībā un darba tirgū, un faktu, ka iepriekš piešķirtais finansējums senioru skolu atbalstam nav pietiekams, lai atbalstītu konkurētspējīgus un kvalitatīvus biedrību un nodibinājumu projektus dažādos Latvijas reģionos, ir nepieciešams samazināt 4.3.3.5. pasākuma kopējo attiecināmo finansējumu par 1 milj. euro un novirzīt to 4.3.3.3. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai.
2) Uzraugot Projekta īstenošanas procesu un organizējot operatīvās sanāksmes ar finansējuma saņēmēju, konstatēta problēma nodrošināt Projekta vadības un īstenošanas personāla pilnu sastāvu, proti, piesaistīt Projekta vecāko ekspertu darba aizsardzības jomā (turpmāk – vecākais eksperts). Šīs amata vietas aizpildīšana ir būtiska Projekta atbalstāmo darbību kvalitatīvai īstenošanai, jo vecākais eksperts piedalās darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku padziļinātas novērtēšanas metodiku, kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu kataloga un veselības uzlabošanas pasākumu kataloga izstrādē, darba devēju atlases kārtības izstrādē un pieteikumu izvērtēšanā, kā arī sniedz metodisko atbalstu un konsultācijas darba devējiem par izstrādāto metodiku un katalogu piemērošanu. Neskatoties uz to, ka finansējuma saņēmējs ir vairākkārt veicis nepieciešamos pasākumus vecākā eksperta piesaistei, amata vietu nav izdevies aizpildīt un vairākas personāla atlases kārtas beidzās bez rezultāta. Sadarbībā ar LM ir izvērtēti iespējamie risinājumi, tostarp ārpakalpojuma piesaiste, tomēr šāds risinājums ir laikietilpīgs un saistīts ar riskiem attiecībā uz augstu šī pakalpojuma cenu. Ņemot vērā minēto, pastāv risks arī turpmāk kavēt MK noteikumu Nr. 431 16.1.2., 16.1.3., 16.1.4. un 16.1.5. apakšpunktā minēto Projekta atbalstāmo darbību savlaicīgu un kvalitatīvu īstenošanu. Lai to mazinātu, rasts risinājums paplašināt Institūta, pienākumus Projekta īstenošanā, izmantojot Institūta rīcībā esošo un jau Projektu darbību īstenošanā iesaistīto cilvēkresursus, pieredzi un zināšanas. Taču šobrīd MK noteikumi Nr. 431 to nepieļauj.
3) Darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku padziļinātas novērtēšanas metodikas izstrādes procesā, organizējot operatīvās sanāksmes ar LM, NVA un Institūta pārstāvjiem, kā arī izskatot sākotnējos metodikas nodevumus, tika secināts, ka sākotnēji plānotais metodikas izstrādes koncepts nav pietiekami praktisks dažādu nozaru specifisko darba vides risku aptveršanai. Tādēļ radās nepieciešamība pārskatīt metodikas izstrādes pieeju, paredzot izstrādāt trīs prioritāro nozaru (t.i. metālapstrādes
mazumtirdzniecības, veselības un sociālā aprūpe) metodikas, kas ietvertu konkrētajām nozarēm raksturīgo ergonomisko un psihoemocionālo risku padziļinātu novērtēšanu, kā arī vienu universālu metodiku, ko varēs izmantot pārējo nozaru darba devēji darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku padziļinātai novērtēšanai. Metodikas izstrādes pieejas pārskatīšana un tās īstenošana, izstrādājot trīs prioritāro nozaru metodikas un vienu universālu metodiku, neietekmē sākotnēji noteikto šim mērķim paredzēto finansējuma apjomu. Vienlaikus, lai novērstu MK noteikumu Nr. 431 16.1.1. apakšpunkta interpretācijas riskus, ir nepieciešams precizēt minēto apakšpunktu un skaidrāk atrunāt katalogā iekļaujamo kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu tvērumu. Tāpat ir redakcionāli precizējamas MK noteikumu Nr. 431 16.1.3., 16.1.4. un 16.1.5. apakšpunkta redakcijas, precīzi nosakot uz katru mērķa grupu attiecināmās metodikas un katalogus un tādējādi skaidri nosakot tām pieejamo atbalstu.
4) Ņemot vērā arodslimību attīstības tendences, ekonomisko situāciju, kā arī situāciju darba vidē uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs, un valsts atbalsta plānošanas vajadzības, konstatēts, ka atsevišķās tautsaimniecības nozarēs ir augsta arodslimību izplatība. Vienlaikus valsts un pašvaldības iestādēs ir ierobežoti finanšu resursi tieši preventīvo un atbalsta pasākumu īstenošanai. Lai darba devējiem pieejamais atbalsts netiktu sadalīts neefektīvi, nesasniedzot to nozaru vajadzības, kurās arodslimību risks ir visaugstākais, nepieciešams pirms atbalsta pasākumu īstenošanas noteikt vismaz vienu prioritāro tautsaimniecības nozari, kurā ir liels nodarbināto skaits, nodarbinātie galvenokārt pakļauti ergonomiskajiem un psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, pastāv augsts arodslimību attīstības risks un noteikt šai nozarei atbilstošu un samērīgu atbalsta apmēru. Tā, piemēram, veselības un sociālās aprūpes nozarē pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits uz 100 000 nodarbināto pēdējo desmit gadu laikā ir bijis augstāks nekā valstī vidēji. Tāpat MK noteikumu Nr. 431 sākotnējā tiesību aktu anotācijā ir minēts, ka pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā 2019.–2021" norādīts, ka, ņemot vērā pēdējo gadu paaugstināto darba slodzi veselības un sociālās aprūpes nozarē, tuvākajā nākotnē ir sagaidāms turpmāks pirmreizējo arodslimnieku skaita pieaugums šajā nozarē.
Papildus esošajā MK noteikumu Nr. 431 redakcijā (24. punktā) nav atrunāti gadījumi, kā jārīkojas situācijās, kad no noteiktās nozares vai darba devēju grupas (lieli, vidējie, mazie darba devēji pēc nodarbināto skaita) pieteiksies mazāks darba devēju skaits un paliks pāri finansējumus citu nozaru vai darba devēju grupu atbalstam.
Tāpat, izvērtējot spēkā esošo regulējumu, konstatēts, ka MK noteikumu Nr. 431 24.1.3. apakšpunktā, nav ietverts pilnīgs mērķa grupas – darba devēju tvērums, kā tas ir minēts 3.2. apakšpunktā un atbilstoši MK noteikumu Nr. 431 sākotnējai anotācijai, kurā skaidri tika definēta mērķa grupa atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnējā anotācijā minēts, ka Projekta mērķa grupa ir darba devēji, īpaši komersanti un valsts vai pašvaldības institūcijas, kuriem ārpus visām projektā paredzētajām aktivitātēm ir plānots pielāgot darba vietas un uzlabot darba procesus. Līdz ar to ir nepieciešams salāgot 3.2. un 24.1.3. apakšpunktu redakcijas, lai izslēgtu mērķa grupas tvēruma nepareizas interpretācijas riskus.
Kā minēts iepriekš, MK noteikumu Nr. 431 24.3. apakšpunktā ir noteikti demarkācijas nosacījumi darba vietas pielāgošanai ar citiem ES fondu pasākumiem. Taču tie neaptver visus ES fondu pasākumus un Atveseļošanas fonda investīcijas, ar kuriem 4.3.3.5. pasākumā var veidoties demarkācijas darba vietu pielāgošanas kontekstā. Iztrūkst atsauce uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.1. pasākumu "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana" (turpmāk – 4.3.3.1. pasākums), jo tā īstenošanas nosacījumos ir noteikta demarkācija ar 4.3.3.5. pasākumu, tāpat arī darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1. specifisko atbalsta mērķi "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam", 14.1.2. specifisko atbalsta mērķi "Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā" (turpmāk – 7.1.1. pasākums) (pasākumu, kura ietvaros tika īstenots līdzīgs projekts kā 4.3.3.1. pasākumā) un Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.5.i. investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" (investīciju, kuras ietvaros tika īstenots līdzīgs projekts kā 4.3.3.1. pasākumā). Vienlaikus 4.3.3.5. pasākuma ietvaros atbalsta sniegšana darba vietu pielāgošanai vēl nav uzsākta, tādēļ demarkācijas nosacījumu papildināšana neietekmē potenciālos atbalsta saņēmējus – darba devējus.
5) Ņemot vērā, ka līdzšinējā Ministru kabineta noteikumu Nr. 431 redakcijā nav ietvertas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī nav paredzēta atsauce, kas precizētu nosacījumus valsts un pašvaldību iestāžu atbilstības noteikšanai de minimis atbalsta regulējuma piemērošanas kontekstā. Atbilstoši sākotnējā Ministru kabineta noteikumu tiesību akta anotācijā ietvertajam pamatojumam projekta pasākumos paredzēts iesaistīt dažāda lieluma un nozaru privātos un publiskos darba devējus, tostarp valsts un pašvaldību iestādes. Tādējādi tiek paplašināts projekta dalībnieku loks un vienlaikus noteikti skaidri nosacījumi valsts un pašvaldību iestāžu atbilstības izvērtēšanai de minimis atbalsta saņemšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projekts paredz šādus grozījumus MK noteikumu Nr. 431:
1) samazināt 4.3.3.5. pasākuma kopējo attiecināmo finansējumu par 1 000 000 euro (tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu par 850 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu par 150 000 euro), nosakot, ka 4.3.3.5. pasākuma pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 852 385 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 524 527 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 327 858 euro. 4.3.3.5. pasākuma ESF Plus finansējumam 7 524 527 euro apmērā piemērots 144. intervences kods "Tādi pasākumi veselīgai un labi pielāgotai darba videi, kas mazina veselības riskus, tostarp fizisko aktivitāšu veicināšana". Finansējuma veids: 01 Dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 09 nepiemēro. Dzimumu līdztiesība: 02 Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana. MK noteikumu Nr. 431 grozījumi nemaina sākotnēji noteiktos intervences kodus. LM ierosinātā iekšējā finanšu pārdale no 4.3.3.5. pasākuma uz 4.3.3.3. pasākumu nemaina 4.3. prioritātes "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" kopējo pieejamo maksimālo finansējumu, taču maina finansējuma sadalījumu pa intervences kategorijām piemērojamiem kodiem "Intervences laukums" un "ESF+ sekundārās tēmas. LM ir sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijā kā Eiropas  Savienības fondu vadošajā iestādē attiecīgus priekšlikumus grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam.
Ņemot vēra, ka 2025. gada 15. decembrī tika saņemts Eiropas Komisijas lēmums par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem Nr. 3, ar kuriem apstiprināti vidusposma grozījumi un piešķirts elastības finansējums. Tādējādi noteikumos ietvertā atsauce uz plānoto finansējumu vairs neatbilst aktuālajai situācijai, jo pasākuma finansējuma apmērs ir apstiprināts Programmas grozījumu Nr. 3 ietvaros, veikt tehniskus precizējumus 1.3. apakšpunktā;
2) precizēt 13.3. apakšpunktā Institūta kā sadarbības partnera pienākumus Projekta īstenošanā, paredzot iesaisti arī MK noteikumu Nr. 431 16.1.1., 16.1.2., 16.1.4. un 16.1.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā un sagatavojot 24.2. apakšpunktā minēto izvērtējumu darba devēju atlases ietvaros. Sadarbības partneris ir piekritis nodrošināt atbilstošas kvalifikācijas ekspertus, kuri veiktu darba devēja pieteikuma dokumentu izvērtēšanu atbilstoši darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku padziļināta izvērtējuma metodikām un katalogiem, tādējādi nodrošinot vienu no būtiskākajiem Projekta atbalstāmo darbību elementiem. Šāds risinājums ļaus finansējuma saņēmējam pieņemt pamatotus lēmumus par atbalsta piešķiršanu darba devējiem, vienlaikus nodrošinot Projekta mērķa sasniegšanu un izvairoties no laikietilpīgām un administratīvi sarežģītām procedūrām, kas saistītas ar ārpakalpojuma iepirkšanu. Vienlaikus šāds risinājums ļaus saglabāt Projekta īstenošanas tempu un kvalitāti. Tāpēc MK noteikumos Nr. 431 paredzēts jauns apakšpunkts (kā 24.2.), kas paredz, ka finansējuma saņēmējs, organizējot darba devēju atlasi, ievēro finansējuma saņēmēja izstrādāto un ar Labklājības ministrijas saskaņoto darba devēju atlases kārtību, apkopo darba devēju iesniegtos padziļinātos darba vides risku novērtējumu dokumentus un iesaista Institūtu iesniegto dokumentu izvērtēšanā.
3) precizēt 16.1.1. apakšpunktu, nosakot, ka kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu katalogs ietver ierīces, iekārtas, sistēmas, aprīkojumu un citus tehniskos risinājumus darba vides risku, tai skaitā ergonomisko risku, novēršanai un mazināšanai. Tā kā paredzētas četras metodikas darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku padziļinātai novērtēšanai, gan 16.1.1. un 16.1.5. apakšpunktā vārds "metodika" tiek lietots daudzskaitlī.
Papildus precizēts, kuras metodikas un katalogi attiecināmi uz jebkuru nodarbināto un kuri uz nodarbināto vecumā no 45 gadiem, proti, minētās četras metodikas, kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu katalogs un veselības uzlabošanas pasākumu katalogs – uz nodarbināto vecumā no 45 gadiem, bet veselības veicināšanas pasākumu katalogs – uz jebkuru nodarbināto. Nepārprotamībai precizēti arī 16.1.3., 16.1.4. un 16.1.5. apakšpunkti;
4) precizēt 24. punkta ievaddaļu ar 16.1.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, jo arī šajā apakšpunktā paredzētais atbalsts nodarbināto veselības veicināšanai un uzlabošanai sākotnēji ir paredzēts prioritāro nozaru darba devējiem. Papildus nepieciešams precizēt 24. punkta apakšpunktus un, pirmkārt, noteikt veselības un sociālās aprūpes nozari kā prioritāro, paredzot tās atbalstam ne vairāk kā 30 procentus no kopējā darba devēju atbalstam pieejamā MK noteikumu Nr. 431 16.1.3., 16.1.4. un 16.1.5. apakšpunktā minētajām atbalstāmajām darbībām projektā ieplānotā finansējuma. Savukārt pārējām tautsaimniecības nozarēm, kā tika minēts MK  noteikumu Nr. 431 sākotnējā anotācijā, atbalsts tiks piešķirts, ņemot vērā šo nozaru īpatsvaru tautsaimniecībā, darba devēju lielumu, nodarbināto skaitu, saimnieciskās darbības veikšanas teritoriju (ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes publicēto statistiku un uzņēmumus raksturojošus rādītājus un nosakot pēc iespējas līdzvērtīgus īpatsvarus mazajiem, vidējiem un lieliem darba devējiem u.tml.) un tālāk atbalstāmajās darbībās uzņēmumi tiks iesaistīti rindas kārtībā, atbilstoši pieteikšanās secībai. Jāatzīmē, ka metodikās un katalogos jau ir iestrādāts nozarei specifisks veselības un sociālās aprūpes modulis risku novērtēšanai un preventīvo pasākumu noteikšanai. Līdzīgs specifisks modulis ir arī metālapstrādes un mazumtirdzniecības, nozarei, kurās arī pastāv augsti arodslimību riski, ko rada neergonomiska darba vide. Pārējām nozarēm būs izmantojams universālais padziļinātais risku novērtēšanas modulis un individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu katalogs. Vienlaikus atbalsta apmērs, ilgums un citi nosacījumi, tai skaitā, kā tiks pārdalīts finansējums gadījumos, kad darba devēju skaits no noteiktās nozares vai darba devēju grupas būs nepietiekams, tiks noteikti NVA izstrādātajā darba devēju atlases kārtībā un atlases kārtībā, kuru NVA saskaņos ar LM. Tāpēc MK noteikumos Nr. 431 paredzēts jauns apakšpunkts (kā 24.3.). Šāda pieeja nodrošina mērķētu finanšu resursu izmantošanu, vienlaikus saglabājot elastību atbalsta sniegšanā pārējām nozarēm atbilstoši to vajadzībām.
Tāpat nepieciešams papildināt 24.1.4. apakšpunktu (iepriekš 24.1.3. apakšpunkts) atbilstoši MK noteikumu Nr. 431 sākotnējā tiesību aktu anotācijā minētajam, paredzot, ka projekta īstenošanā tiks iesaistīti dažāda lieluma un nozaru privātie un publiskie darba devēji, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes publicēto statistiku un uzņēmumus raksturojošiem rādītājiem. Vienlaikus 24.3. apakšpunktā tiek noteikti finansējuma pārdales pamatnosacījumi gadījumos, kad kādā nozarē darba devēju iesniegto pieteikumu skaits nav pietiekams attiecīgajai nozarei paredzētā finansējuma pilnīgai izmantošanai. Šādā gadījumā veicamas izmaiņas darba devēju atlases kārtībā, kuras finansējuma saņēmējam būs jāsaskaņo ar LM.
Attiecībā uz demarkācijas nodrošināšanu, nepieciešams papildināt 24.3. apakšpunktu  arī ar 4.3.3.1. pasākumu un 7.1.1. pasākumu, kā arī 3.1.2.5.i. investīciju. Finansējuma saņēmējam turpmāk ir jāievēro, ka, apstiprinot darba devēju pieprasījumus darba vietu pielāgošanai (MK noteikumu Nr. 431 16.1.4. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība), darba vietas pielāgojumi var tikt finansēti, piešķirot izmaksas darba devējam tikai par tādiem darba vietas pielāgojumiem, kuriem darba devējs pēdējo piecu gadu laikā nav saņēmis vienreizēju dotāciju pieteiktās darba vietas pielāgošanai. Tādējādi būs iespēja personām nodrošināt iepriekš neveiktus darba vietas pielāgojumus, bez kuriem viņai var būt apgrūtināta iespēja piedalīties 4.3.3.5. pasākumā vai noturēties darba tirgū. MK noteikumu Nr. 24.3. apakšpunktā norādītā dotācijas saņemšanas diena ir līguma noslēgšanas diena starp finansējuma saņēmēju un darba devēju;
5) precizēt 33. punkta nosacījumus, paredzot, ka 18.2.4. apakšpunktā minētās  izmaksas kvalificējamas kā de minimis atbalsts valsts vai pašvaldības iestādei, ja tā nav iekļauta NVA apstiprinātajā valsts un pašvaldību iestāžu sarakstā (turpmāk – saraksts), kurām komercdarbības atbalsta nosacījumi netiek piemēroti, jo tām nav konstatētas komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes. NVA ir atbildīga par izveidotā saraksta aktualitāti (tai skaitā saraksta aktualizēšanu ar noteiktu regularitāti), nodrošinot, ka attiecībā par sarakstā ietvertajām iestādēm atbalsts tiek novirzīts tikai ar saimniecisko raksturu nesaistītai darbībai deleģēto funkciju vai valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, kā arī, nodrošinot, ka, īstenojot darba vietu pielāgošanas pasākumu nodarbinātām personām, tiek korekti ievēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi uz atbalsta piešķiršanas brīdi.