22-TA-445: Rīkojuma projekts (Dalība padomē, komisijā, darba grupā)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas pārstāvju deleģēšanu Vienotās patentu tiesas Administratīvajā komitejā, Budžeta komitejā un Konsultatīvajā komitejā " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Latvijas pārstāvju deleģēšanu Vienotās patentu tiesas Administratīvajā komitejā, Budžeta komitejā un Konsultatīvajā komitejā" (turpmāk – Projekts) izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu" 3. pantu, kas paredz, ka Ministru kabinets deleģē Latvijas pārstāvjus Vienotās patentu tiesas Administratīvās komitejas, Budžeta komitejas un Konsultatīvās komitejas sastāvā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Latvijas dalību Vienotās patentu tiesas nolīguma īstenošanā, nepieciešams deleģēt pārstāvjus Vienotās patentu tiesas Administratīvās komitejas, Budžeta komitejas un Konsultatīvās komitejas sastāvā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2013. gada 19. februārī 25 Eiropas Savienības dalībvalstis parakstīja starptautisko līgumu "Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums" (turpmāk – VPT Nolīgums). VPT Nolīgums Eiropas Savienības līmenī nodrošinās vienotu patentu tiesvedību, paredzot iespēju strīdus saistībā ar Eiropas patentiem, vienota spēka Eiropas patentiem un papildu aizsardzības sertifikātiem risināt kopīgā un centralizētā patentu tiesā, nevis katrā attiecīgajā dalībvalstī atsevišķi, kas savukārt ļaus uzņēmumiem ietaupīt tiesvedības izmaksas, nedublējot tiesvedības procesus dažādās iesaistīto dalībvalstu tiesās, un novērsīs risku pieņemt atšķirīgus lēmumus paralēli noritošos tiesas procesos.
Lai nodrošinātu VPT Nolīguma efektīvu īstenošanu un darbību, VPT Nolīguma 11., 12., 13. un 14. pants paredz Vienotās patentu tiesas (turpmāk – Tiesas) Administratīvās komitejas, Budžeta komitejas un Konsultatīvās komitejas izveidi. Katrā no šīm komitejām līgumslēdzējai dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, ir jādeleģē viens pārstāvis.
Tiesas Administratīvā komiteja nosaka Apelācijas tiesas priekšsēdētāja, Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu, Tiesas sekretāra, Tiesas sekretāra vietnieka un darbinieku atalgojumu, ieceļ Tiesas tiesnešus, nosaka Tiesas nodevas, periodiski pārskata tiesas nodevu apjomu, var pārskatīt VPT Nolīgumu, lai uzlabotu Tiesas darbību, kā arī, lai saskaņotu Nolīgumu ar kādu citu starptautisku līgumu, kas attiecas uz patentiem, vai Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Tiesas Budžeta komiteja pieņem Tiesas budžetu un izstrādā to saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, apstiprina apropriācijas neparedzētiem izdevumiem, ieceļ un atlaiž revidentus, apstiprina gada pārskatu, kā arī revidentu ziņojumu un apstiprina Tiesas budžeta izpildi.
Savukārt Tiesas Konsultatīvā komiteja, par kuras pārstāvjiem atbilstoši VPT Nolīgumam ir tiesīgas būt vienīgi personas, kas darbojas kā patentu tiesu tiesneši, patentu tiesību un patentu tiesvedības jomas speciālisti ar augstāko vispāratzīto kompetenci, palīdz Tiesas Administratīvajai komitejai sagatavot Tiesas tiesnešu iecelšanu amatā, iesniedz Prezidijam priekšlikumus pamatnostādnēm par tiesnešu mācību sistēmu, sniedz Tiesas Administratīvajai komitejai atzinumus par tiesnešu kvalifikācijas prasībām, izveido vispiemērotāko tiesas tiesnešu kandidātu sarakstu, kā arī sniedz atzinumu par amata kandidātu piemērotību pildīt Tiesas tiesneša pienākumus.
Lai nodrošinātu VPT Nolīguma efektīvu īstenošanu un darbību, VPT Nolīguma 11., 12., 13. un 14. pants paredz Vienotās patentu tiesas (turpmāk – Tiesas) Administratīvās komitejas, Budžeta komitejas un Konsultatīvās komitejas izveidi. Katrā no šīm komitejām līgumslēdzējai dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, ir jādeleģē viens pārstāvis.
Tiesas Administratīvā komiteja nosaka Apelācijas tiesas priekšsēdētāja, Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu, Tiesas sekretāra, Tiesas sekretāra vietnieka un darbinieku atalgojumu, ieceļ Tiesas tiesnešus, nosaka Tiesas nodevas, periodiski pārskata tiesas nodevu apjomu, var pārskatīt VPT Nolīgumu, lai uzlabotu Tiesas darbību, kā arī, lai saskaņotu Nolīgumu ar kādu citu starptautisku līgumu, kas attiecas uz patentiem, vai Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Tiesas Budžeta komiteja pieņem Tiesas budžetu un izstrādā to saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, apstiprina apropriācijas neparedzētiem izdevumiem, ieceļ un atlaiž revidentus, apstiprina gada pārskatu, kā arī revidentu ziņojumu un apstiprina Tiesas budžeta izpildi.
Savukārt Tiesas Konsultatīvā komiteja, par kuras pārstāvjiem atbilstoši VPT Nolīgumam ir tiesīgas būt vienīgi personas, kas darbojas kā patentu tiesu tiesneši, patentu tiesību un patentu tiesvedības jomas speciālisti ar augstāko vispāratzīto kompetenci, palīdz Tiesas Administratīvajai komitejai sagatavot Tiesas tiesnešu iecelšanu amatā, iesniedz Prezidijam priekšlikumus pamatnostādnēm par tiesnešu mācību sistēmu, sniedz Tiesas Administratīvajai komitejai atzinumus par tiesnešu kvalifikācijas prasībām, izveido vispiemērotāko tiesas tiesnešu kandidātu sarakstu, kā arī sniedz atzinumu par amata kandidātu piemērotību pildīt Tiesas tiesneša pienākumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar likuma "Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu" pieņemšanu un apstiprināšanu ir nepieciešams deleģēt pārstāvjus.
Risinājuma apraksts
Tieslietu ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 16.aigusta noteikumiem Nr.474 "Tieslietu ministrijas nolikums" ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs, tostarp rūpnieciskā īpašuma (patenti, preču zīmes, dizainparaugi un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas) tiesību politikas jomā. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu kopsakarīgu virzību lēmumu pieņemšanā, dalībai Tiesas Administratīvajā komitejā būtu deleģējams Tieslietu ministrijas pārstāvis – Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile.
Ņemot vērā to, ka šobrīd tiek plānots nepieciešamos maksājumus Tiesas budžetā veikt no Patentu valdes budžeta, tad par Latvijas pārstāvi Tiesas Budžeta komitejā būtu deleģējams Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.
Savukārt attiecībā uz pārstāvja deleģēšanu Tiesas Konsultatīvajā komitejā, norādāms, ka atbilstoši Vienotās patentu tiesas statūtu 5. pantam katra līgumslēdzēja dalībvalsts iesaka Tiesas Konsultatīvās komitejas locekli, kas atbilst VPT Nolīgumā noteiktajām kompetences prasībām. Atbilstošo Vienotās patentu tiesas statūtu 5. pantam Konsultatīvās komitejas locekļus ieceļ Administratīvā komiteja, savstarpēji vienojoties. Tādējādi Projekts paredz šajā komitejā ieteikt Latvijas pārstāvi, nevis to deleģēt. Atbilstoši VPT Nolīguma 14. pantam Konsultatīvajā komitejā darbojas patentu tiesu tiesneši, patentu tiesību un patentu tiesvedības jomas speciālisti ar augstāko vispāratzīto kompetenci. Tādējādi, ņemot vērā augstākās kvalifikācijas un kompetences prasības, Tieslietu ministrija Tiesas Konsultatīvajā komitejā izvirza kā pārstāvi Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta vadošo eksperti Eiropas patentu jautājumos Māru Rozenblati.
Ņemot vērā to, ka šobrīd tiek plānots nepieciešamos maksājumus Tiesas budžetā veikt no Patentu valdes budžeta, tad par Latvijas pārstāvi Tiesas Budžeta komitejā būtu deleģējams Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.
Savukārt attiecībā uz pārstāvja deleģēšanu Tiesas Konsultatīvajā komitejā, norādāms, ka atbilstoši Vienotās patentu tiesas statūtu 5. pantam katra līgumslēdzēja dalībvalsts iesaka Tiesas Konsultatīvās komitejas locekli, kas atbilst VPT Nolīgumā noteiktajām kompetences prasībām. Atbilstošo Vienotās patentu tiesas statūtu 5. pantam Konsultatīvās komitejas locekļus ieceļ Administratīvā komiteja, savstarpēji vienojoties. Tādējādi Projekts paredz šajā komitejā ieteikt Latvijas pārstāvi, nevis to deleģēt. Atbilstoši VPT Nolīguma 14. pantam Konsultatīvajā komitejā darbojas patentu tiesu tiesneši, patentu tiesību un patentu tiesvedības jomas speciālisti ar augstāko vispāratzīto kompetenci. Tādējādi, ņemot vērā augstākās kvalifikācijas un kompetences prasības, Tieslietu ministrija Tiesas Konsultatīvajā komitejā izvirza kā pārstāvi Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta vadošo eksperti Eiropas patentu jautājumos Māru Rozenblati.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums (2013/C 175/01)
Apraksts
Vienotās patentu tiesas nolīguma mērķis ir risināt strīdus saistībā ar Eiropas patentiem un vienota spēka Eiropas patentiem. Vienotā patentu tiesa ir līgumslēdzēju dalībvalstu kopīga tiesa.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums (2013/C 175/01)
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma 12.pants
Projekta 1.pants
Pārņemtas pilnībā
Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma 13.pants
Projekta 2.pants
Pārņemtas pilnībā
Vienotās patentu tiesas nolīguma 1.pielikuma Vienotās patentu tiesas statūtu 5.pants
Projekta 3.pants
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Līgumā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecināms uz Latvijas pārstāvjiem Tiesas Administratīvajā komitejā, Budžeta komitejā un Konsultatīvajā komitejā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpilde neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
Nav nepieciešams veidot jaunas, likvidēt vai reorganizēt esošas institūcijas, jo Latvijas pārstāvju deleģēšanu dalībai Tiesas Administratīvajā komitejā, Budžeta komitejā un Konsultatīvajā komitejā paredz likums "Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu".
Projektam nav ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem.
Nav nepieciešams veidot jaunas, likvidēt vai reorganizēt esošas institūcijas, jo Latvijas pārstāvju deleģēšanu dalībai Tiesas Administratīvajā komitejā, Budžeta komitejā un Konsultatīvajā komitejā paredz likums "Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu".
Projektam nav ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi