22-TA-3714: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 17. marta rīkojumā Nr. 115 "Par Latvijas pārstāvju iecelšanu Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izstrādāti Ministru kabineta 2014.gada 17.marta rīkojuma Nr.115.grozījumi pamatojoties uz Likuma „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” (turpmāk - Likums) 2.panta pirmo daļu un Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu (turpmāk – Līgums) 5.panta 1.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izstrādāti Ministru kabineta 2014.gada 17.marta rīkojuma Nr.115.grozījumi, lai Ministru kabinets saskaņā ar Līguma 5.panta 1.punktu ieceltu finanšu ministru par Latvijas pārstāvi Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likums paredz kārtību, kādā tiek iecelti Latvijas pārstāvji Eiropas Stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) Valdē un Direktoru padomē, kā arī šo pārstāvju pilnvaru apjomu, lai Latvija kā euro zonas dalībvalsts varētu piedalīties ESM.
Likuma 2.pants nosaka, ka Ministru kabinets ieceļ finanšu ministru par Latvijas pārstāvi ESM Valdē saskaņā ar Līguma 5.panta 1. punktu. Līguma 5. panta 1. punkts paredz, ka ESM Valdē tiek iecelts valdības pārstāvis, kas atbild par finansēm, un no Ministru kabineta iekārtas likuma 5. panta pirmās daļas 5. punkta ir nepārprotami skaidrs, ka par Latvijas pārstāvi ESM Valdē ieceļams finanšu ministrs. Līdz ar to Finanšu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka par Latvijas pārstāvi ESM Valdē tiek nominēts finanšu ministrs.
2022. gada 14. decembrī Saeimas ārkārtas sēdē tika izteikta uzticība Ministru kabinetam, kura sastāvā par finanšu ministru tika apstiprināts Arvils Ašeradens.
Ņemot vērā notikušās izmaiņas Latvijas Republikas Ministru kabineta sastāvā, Finanšu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka par Latvijas pārstāvi ESM Valdē tiek nominēts finanšu ministrs Arvils Ašeradens, grozot MK 2014.gada 17.marta rīkojumu Nr.115.
Likuma 2.pants nosaka, ka Ministru kabinets ieceļ finanšu ministru par Latvijas pārstāvi ESM Valdē saskaņā ar Līguma 5.panta 1. punktu. Līguma 5. panta 1. punkts paredz, ka ESM Valdē tiek iecelts valdības pārstāvis, kas atbild par finansēm, un no Ministru kabineta iekārtas likuma 5. panta pirmās daļas 5. punkta ir nepārprotami skaidrs, ka par Latvijas pārstāvi ESM Valdē ieceļams finanšu ministrs. Līdz ar to Finanšu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka par Latvijas pārstāvi ESM Valdē tiek nominēts finanšu ministrs.
2022. gada 14. decembrī Saeimas ārkārtas sēdē tika izteikta uzticība Ministru kabinetam, kura sastāvā par finanšu ministru tika apstiprināts Arvils Ašeradens.
Ņemot vērā notikušās izmaiņas Latvijas Republikas Ministru kabineta sastāvā, Finanšu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka par Latvijas pārstāvi ESM Valdē tiek nominēts finanšu ministrs Arvils Ašeradens, grozot MK 2014.gada 17.marta rīkojumu Nr.115.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Izstrādāti grozījumi MK 2014.gada 17.marta rīkojumam Nr.115.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi