25-TA-1049: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 14. aprīļa direktīva (ES) 2025/794 ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības (turpmāk - Direktīva 2025/794).
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Finanšu ministrija ir izvērtējusi no sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām saņemtos priekšlikumus birokrātijas sloga mazināšanai, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosakot, ka meitas sabiedrībai jānodrošina, ka tās tīmekļvietnē latviešu valodā ir publiskots nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ieviest ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem tiem likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskata gada atkarībā no to lieluma, kas izriet no Direktīvas 2025/794.
Kā arī ieviest no sabiedriskajām organizācijām saņemto priekšlikumu birokrātijas sloga mazināšanai, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosakot, ka meitas sabiedrībai tīmekļvietnē latviešu valodā jāpublisko nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums.
Kā arī ieviest no sabiedriskajām organizācijām saņemto priekšlikumu birokrātijas sloga mazināšanai, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosakot, ka meitas sabiedrībai tīmekļvietnē latviešu valodā jāpublisko nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums.
Spēkā stāšanās termiņš
31.12.2025.
Pamatojums
Direktīvas 2025/794 normas ir jāpārņem līdz 31.12.2025.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Eiropas Komisija savā 2025. gada 11. februāra paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu” izklāstīja redzējumu par īstenošanas un vienkāršošanas programmu, kas nodrošina ātrus un uzskatāmus uzlabojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem uz vietas. Lai to panāktu, ir nepieciešama vairāk nekā pakāpeniska pieeja, un Eiropas Savienībai ir jārīkojas drosmīgi, lai sasniegtu minēto mērķi. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, dalībvalstu iestādēm visos līmeņos, kā arī ieinteresētajām personām jāsadarbojas, lai racionalizētu un vienkāršotu Eiropas Savienības, valstu un reģionālos noteikumus un rezultatīvāk īstenotu politiku.
Šobrīd Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza regulu (ES) Nr. 537/2014, direktīvu 2004/109/EK, direktīvu 2006/43/EK un direktīvu 2013/34/ES (turpmāk - Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva) Latvijā ir pilnībā pārņemta, pieņemot jaunu Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un grozījumus 10 citos saistītajos likumos: Grāmatvedības likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Likums paredz lieliem uzņēmumiem un lielas grupas mātesuzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, pārējiem lieliem uzņēmumiem un maziem un vidējiem biržā kotētiem uzņēmumiem pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj vadības ziņojumā, atbilstoši Eiropas Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un noteiktā formātā. Paredzēta pakāpeniska ieviešana, nosakot datumus ilgtspējas ziņošanas prasību piemērošanai atkarībā no attiecīgā uzņēmuma lieluma:
1. posms – Lieliem uzņēmumiem un lielas grupas mātesuzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, pienākums sagatavot un iesniegt ilgtspējas ziņojumu – 2025. gadā par pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī.
2. posms – Lieliem uzņēmumiem un lielas grupas mātesuzņēmumiem – 2026. gadā par pārskata gadu, kurš sākas 2025. gada 1. janvārī.
3. posms – Maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikrouzņēmumus, mazām un nesarežģītām iestādēm, kaptīviem apdrošināšanas uzņēmumiem un kaptīviem pārapdrošināšanas uzņēmumiem – 2027. gadā par pārskata gadu, kurš sākas 2026. gada 1. janvārī.
2. Šobrīd saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 4. pantu uzņēmumam ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, kas iekļauts vadības ziņojumā, t.i., ilgtspējas ziņojums ir vadības ziņojuma sastāvdaļa. Savukārt, vadības ziņojums ir gada pārskata sastāvdaļa, jo atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 8. panta otrajai daļai gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavo latviešu valodā.
Saskaņā ar Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas 1. pantu grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk - Direktīvas 2013/34) 19.a panta 9. punkta trešo daļu dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto meitasuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Līdz ar to Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka meitas sabiedrība nodrošina, ka mātes sabiedrības konsolidētais vadības ziņojums ir publiskots tās tīmekļvietnē latviešu valodā.
Minētās normas iestrādātas likumā atbilstoši Valsts valodas likuma 8. panta ceturtajā daļā noteiktajam, ka statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā. Savukārt, Valsts valodas likuma 21. panta ceturtajā daļā noteikts, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā.
Šobrīd Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza regulu (ES) Nr. 537/2014, direktīvu 2004/109/EK, direktīvu 2006/43/EK un direktīvu 2013/34/ES (turpmāk - Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva) Latvijā ir pilnībā pārņemta, pieņemot jaunu Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un grozījumus 10 citos saistītajos likumos: Grāmatvedības likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Likums paredz lieliem uzņēmumiem un lielas grupas mātesuzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, pārējiem lieliem uzņēmumiem un maziem un vidējiem biržā kotētiem uzņēmumiem pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj vadības ziņojumā, atbilstoši Eiropas Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un noteiktā formātā. Paredzēta pakāpeniska ieviešana, nosakot datumus ilgtspējas ziņošanas prasību piemērošanai atkarībā no attiecīgā uzņēmuma lieluma:
1. posms – Lieliem uzņēmumiem un lielas grupas mātesuzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, pienākums sagatavot un iesniegt ilgtspējas ziņojumu – 2025. gadā par pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī.
2. posms – Lieliem uzņēmumiem un lielas grupas mātesuzņēmumiem – 2026. gadā par pārskata gadu, kurš sākas 2025. gada 1. janvārī.
3. posms – Maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikrouzņēmumus, mazām un nesarežģītām iestādēm, kaptīviem apdrošināšanas uzņēmumiem un kaptīviem pārapdrošināšanas uzņēmumiem – 2027. gadā par pārskata gadu, kurš sākas 2026. gada 1. janvārī.
2. Šobrīd saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 4. pantu uzņēmumam ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, kas iekļauts vadības ziņojumā, t.i., ilgtspējas ziņojums ir vadības ziņojuma sastāvdaļa. Savukārt, vadības ziņojums ir gada pārskata sastāvdaļa, jo atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 8. panta otrajai daļai gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavo latviešu valodā.
Saskaņā ar Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas 1. pantu grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk - Direktīvas 2013/34) 19.a panta 9. punkta trešo daļu dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto meitasuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Līdz ar to Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka meitas sabiedrība nodrošina, ka mātes sabiedrības konsolidētais vadības ziņojums ir publiskots tās tīmekļvietnē latviešu valodā.
Minētās normas iestrādātas likumā atbilstoši Valsts valodas likuma 8. panta ceturtajā daļā noteiktajam, ka statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā. Savukārt, Valsts valodas likuma 21. panta ceturtajā daļā noteikts, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Saistībā ar Komisijas apņemšanos samazināt ziņošanas slogu un uzlabot konkurētspēju, ir nepieciešams ieviest mērķtiecīgus grozījumus Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvā (ES) 2024/1760 par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un Regulu (ES) 2023/2859 (turpmāk - Rūpības pienākuma direktīva), lai sasniegtu minētos mērķus, vienlaikus saglabājot zaļā kursa, kā izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, un rīcības plāna ilgtspējīgam finansējumam, kā izklāstīts Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, politikas mērķus.
Likumprojektā ir jāpārņem Direktīvas (ES) 2025/794 prasības, lai ieviestu ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskata gada atkarībā no to lieluma.
2. Izvērtējot no sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām saņemto priekšlikumu birokrātijas sloga mazināšanai, saistībā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 5. panta otrajā daļā noteikto meitas sabiedrības pienākumu nodrošināt, lai mātes sabiedrības konsolidētais vadības ziņojums ir publicēts tās tīmekļvietnē latviešu valodā, tiek norādīts, ka jāpublicē un jātulko ievērojami plašāks ziņu apjoms – vadības ziņojums, kas atsevišķiem sabiedrībām varētu būt ļoti apjomīgs dokuments, piemēram, pat vairāk nekā 400 lapas, tādā veidā radot papildu administratīvo slogu.
Likumprojektā ir jāpārņem Direktīvas (ES) 2025/794 prasības, lai ieviestu ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskata gada atkarībā no to lieluma.
2. Izvērtējot no sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām saņemto priekšlikumu birokrātijas sloga mazināšanai, saistībā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 5. panta otrajā daļā noteikto meitas sabiedrības pienākumu nodrošināt, lai mātes sabiedrības konsolidētais vadības ziņojums ir publicēts tās tīmekļvietnē latviešu valodā, tiek norādīts, ka jāpublicē un jātulko ievērojami plašāks ziņu apjoms – vadības ziņojums, kas atsevišķiem sabiedrībām varētu būt ļoti apjomīgs dokuments, piemēram, pat vairāk nekā 400 lapas, tādā veidā radot papildu administratīvo slogu.
Risinājuma apraksts
1. Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā ir noteikti datumi, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, kas izklāstītas Direktīvā 2013/34, paredzot atšķirīgus datumus atkarībā no attiecīgā uzņēmuma lieluma. Lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras un kuros vidējais darbinieku skaits pārskatu gadā pārsniedz 500 darbiniekus, un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus pārskata gada laikā, ir jāziņo 2025. gadā par pārskatu gadu, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk. Pārējiem lielajiem uzņēmumiem un pārējiem lielas grupas mātesuzņēmumiem 2026. gadā ir jāziņo par pārskatu gadu, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikrouzņēmumus, mazām un nesarežģītām iestādēm, kaptīvās apdrošināšanas sabiedrībām un kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrībām 2027. gadā ir jāziņo par pārskatu gadu, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk.
Ņemot vērā pašreizējās Eiropas Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir vienkāršot dažus esošos ilgtspējas ziņu sniegšanas pienākumus un samazināt saistīto administratīvo slogu uzņēmumiem, un lai nodrošinātu juridisko skaidrību un izvairīties no tā, ka uzņēmumiem, kuriem pašlaik ir jāziņo par pārskatu gadu, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk, un 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk, rodas nevajadzīgas un novēršamas izmaksas, ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības minētajiem uzņēmumiem ir jāatliek par diviem gadiem.
Likumprojekta pārejas noteikumos virzītie grozījumi paredz ieviest ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem nosakot, ka:
lielas sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskata gadu, kas sākas 2027. gada 1. janvārī (nevis 2025. gada 1. janvārī) vai vēlāk;
mazas un vidējas sabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, mazas un nesarežģītas iestādes, kaptīvas apdrošināšanas un kaptīvas pārapdrošināšanas sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadu, kas sākas 2028. gada 1. janvārī (nevis 2026. gada 1. janvārī) vai vēlāk.
Līdz ar to, 2. un 3. posma uzņēmumiem ziņošanas prasību piemērošana atlikta par 2 gadiem, savukārt 1. posma uzņēmumi, kuri sagatavoja ilgtspējas ziņojumu par pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī, turpina ziņot.
2. Likumprojekta 1. un 2. pants paredz grozījumus Ilgtspējas informācijas atlāšanas likuma 5. un 8. pantā, nosakot, ka meitas sabiedrībai jānodrošina, ka tās tīmekļvietnē latviešu valodā ir publiskots nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums. Ar šiem grozījumiem tiks mazināts administratīvais slogs meitas sabiedrībām attiecībā uz mātes sabiedrības sagatavotā vadības ziņojumā ietverto ilgtspējas ziņojuma publiskošanu latviešu valodā.
Ņemot vērā pašreizējās Eiropas Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir vienkāršot dažus esošos ilgtspējas ziņu sniegšanas pienākumus un samazināt saistīto administratīvo slogu uzņēmumiem, un lai nodrošinātu juridisko skaidrību un izvairīties no tā, ka uzņēmumiem, kuriem pašlaik ir jāziņo par pārskatu gadu, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk, un 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk, rodas nevajadzīgas un novēršamas izmaksas, ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības minētajiem uzņēmumiem ir jāatliek par diviem gadiem.
Likumprojekta pārejas noteikumos virzītie grozījumi paredz ieviest ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem nosakot, ka:
lielas sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskata gadu, kas sākas 2027. gada 1. janvārī (nevis 2025. gada 1. janvārī) vai vēlāk;
mazas un vidējas sabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, mazas un nesarežģītas iestādes, kaptīvas apdrošināšanas un kaptīvas pārapdrošināšanas sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadu, kas sākas 2028. gada 1. janvārī (nevis 2026. gada 1. janvārī) vai vēlāk.
Līdz ar to, 2. un 3. posma uzņēmumiem ziņošanas prasību piemērošana atlikta par 2 gadiem, savukārt 1. posma uzņēmumi, kuri sagatavoja ilgtspējas ziņojumu par pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī, turpina ziņot.
2. Likumprojekta 1. un 2. pants paredz grozījumus Ilgtspējas informācijas atlāšanas likuma 5. un 8. pantā, nosakot, ka meitas sabiedrībai jānodrošina, ka tās tīmekļvietnē latviešu valodā ir publiskots nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums. Ar šiem grozījumiem tiks mazināts administratīvais slogs meitas sabiedrībām attiecībā uz mātes sabiedrības sagatavotā vadības ziņojumā ietverto ilgtspējas ziņojuma publiskošanu latviešu valodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
2025. gada 26. februārī Eiropas Komisija publicēja pirmo no “Omnibus” pakotnēm, kas paredz vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. “Omnibus” pakotnē iekļauti priekšlikumi, kas saistīti ar Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu, kā arī ierosinātās izmaiņas Rūpības pienākuma direktīvā. Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva Latvijā ir pilnībā pārņemta, pieņemot jaunu Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un veicot grozījumus 10 citos saistītajos likumos.
Būtiskākās izmaiņas Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz noteiktām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasībām groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760, paredz būtiski samazināt uzņēmumu loku, uz kuriem attieksies Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas prasības, proti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktais pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Šajā priekšlikumā paredzētais jaunais uzņēmuma lieluma kritērijs (liels uzņēmums ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem) paredz Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas tvēruma samazinājumu par 75-82%, vienlaikus nodrošinot, ka tiek iekļauti uzņēmumi ar vislielāko ietekmi uz ilgtspēju. Konkrēti Latvijā, uzņēmumu skaits uz kuriem attiektos pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu tiktu samazināts no aptuveni 270 uzņēmumu uz aptuveni 45 uzņēmumiem.
Eiropas Komisija arī paudusi apņemšanos pārskatīt ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, kuri pieņemti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 31. jūlija deleģēto regulu (ES) Nr. 2023/2772, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, lai būtiski samazinātu datu punktu skaitu, precizētu noteikumus, kas tiek uzskatīti par neskaidriem, uzlabotu saskaņotību ar citiem tiesību aktiem, šādā veidā atvieglojot ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas “Omnibus” pakotnē iekļautos administratīvā sloga mazinošos pasākumus, paredzot vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības un samazinot uzņēmumu skaitu, uz kuriem attieksies pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 23 52. §) “Likumprojekts "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums"” 5. punktā dotais uzdevums Finanšu ministrijai sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Valsts kanceleju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Tieslietu ministriju sagatavot un finanšu ministram līdz 2025. gada 30. jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem sūdzību izskatīšanas kārtībai par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas norādīšanu ilgtspējas informācijas ziņojumos un atbildīgās institūcijas noteikšanai šo sūdzību izskatīšanai, ir kļuvis par aktualitāti zaudējušu. Tādējādi likumprojektam pievienotā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punkts paredz atzīt Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 23 52. §) “Likumprojekts "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums"” 5. punktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu.
Jāatzīmē, ka Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva, kā arī ar Eiropas Komisijas "Omnibus" priekšlikumiem virzītie grozījumi šajā direktīvā neparedz veidot jaunu institūciju un mainīt jau dalībvalstī esošo kārtību attiecībā uz gada pārskata, kas ietver ilgtspējas ziņojumu, apstiprināšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtību, t.i. zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība reizi gadā - gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzijas laikā apliecina ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma atbilstību Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu prasībām.
Būtiskākās izmaiņas Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz noteiktām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasībām groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760, paredz būtiski samazināt uzņēmumu loku, uz kuriem attieksies Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas prasības, proti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktais pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Šajā priekšlikumā paredzētais jaunais uzņēmuma lieluma kritērijs (liels uzņēmums ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem) paredz Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas tvēruma samazinājumu par 75-82%, vienlaikus nodrošinot, ka tiek iekļauti uzņēmumi ar vislielāko ietekmi uz ilgtspēju. Konkrēti Latvijā, uzņēmumu skaits uz kuriem attiektos pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu tiktu samazināts no aptuveni 270 uzņēmumu uz aptuveni 45 uzņēmumiem.
Eiropas Komisija arī paudusi apņemšanos pārskatīt ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, kuri pieņemti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 31. jūlija deleģēto regulu (ES) Nr. 2023/2772, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, lai būtiski samazinātu datu punktu skaitu, precizētu noteikumus, kas tiek uzskatīti par neskaidriem, uzlabotu saskaņotību ar citiem tiesību aktiem, šādā veidā atvieglojot ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas “Omnibus” pakotnē iekļautos administratīvā sloga mazinošos pasākumus, paredzot vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības un samazinot uzņēmumu skaitu, uz kuriem attieksies pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 23 52. §) “Likumprojekts "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums"” 5. punktā dotais uzdevums Finanšu ministrijai sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Valsts kanceleju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Tieslietu ministriju sagatavot un finanšu ministram līdz 2025. gada 30. jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem sūdzību izskatīšanas kārtībai par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas norādīšanu ilgtspējas informācijas ziņojumos un atbildīgās institūcijas noteikšanai šo sūdzību izskatīšanai, ir kļuvis par aktualitāti zaudējušu. Tādējādi likumprojektam pievienotā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punkts paredz atzīt Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 23 52. §) “Likumprojekts "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums"” 5. punktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu.
Jāatzīmē, ka Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva, kā arī ar Eiropas Komisijas "Omnibus" priekšlikumiem virzītie grozījumi šajā direktīvā neparedz veidot jaunu institūciju un mainīt jau dalībvalstī esošo kārtību attiecībā uz gada pārskata, kas ietver ilgtspējas ziņojumu, apstiprināšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtību, t.i. zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība reizi gadā - gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzijas laikā apliecina ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma atbilstību Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu prasībām.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- 1) komercsabiedrības, kuras ir lielas sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības; 2) vidējas sabiedrības un mazas sabiedrības, izņemot mikro sabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
Ietekmes apraksts
Likumprojektam būs labvēlīga ietekme, jo tiks ieviesta ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskata gada atkarībā no to lieluma.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32025L0794
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 14. aprīļa Direktīva 2025/794, ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L, 16.04.2025.]
Apraksts
Direktīvas 2025/794 normas ir jāpārņem līdz 31.12.2025.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 14. aprīļa Direktīva 2025/794, ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L, 16.04.2025.]
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas 2025/794 1. pantu grozītās Direktīvas 2022/2464 5. panta 2. punkts
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma pārejas noteikumu 7., 8., 9., 11. un 12. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi