Anotācija (ex-ante)

22-TA-2310: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Cesvaines ielā 11A, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir, ievērojot  Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu, kurš ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ievērojot to, ka tas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 621 0603) sastāv no inženierbūves – asfalta seguma ar kopējo platību 5307,6 m2  (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2564 002) - Cesvaines ielā 11A, Rīgā.
          Īpašuma tiesības nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000041507, lēmuma datums: 09.07.2021.
          Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. – 77 011 euro; noteikts galvenais lietošanas veids - ielas, ceļi un laukumi, kods 2112.
          Inženierbūve (asfalta segums) ar kadastra apzīmējumu 0100 121 2564 002 atrodas uz:
- Rīgas pilsētas pašvaldībai piekritīgās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 121 2745, kura ietilpst nekustamā īpašuma ar kadastra numuru 0100 121 2745bez adreses, Rīgā, sastāvā;
- Rīgas pilsētas pašvaldībai piekritīgās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 121 2744, kura ietilpst nekustamajā īpašumā ar kadastra numuru 0100 121 2744 bez adreses, Rīgā, sastāvā;
- juridiskai personai, SIA "BERLAT TRENDING" piederošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 121 2564, kas ietilpst nekustamā īpašuma ar kadastra numuru 0100 121 2564, Cesvaines ielā 11A, Rīgā, sastāvā un  ierakstīta zemesgrāmatā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000018497;
- divu juridisku personu SIA "LEMF" un SIA "LATVIJAS ĶĪMIJA" kopīpašumā piederošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 121 1439, kas ietilpst nekustamā īpašuma ar kadastra numuru 0100 121 1439 bez adreses, Rīgā, sastāvā un ierakstīta zemesgrāmatā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.25597.
Saskaņā ar 2004.gada 15.marta būves tehniskās inventarizācijas lietu būves tehniskais stāvoklis:
ekspluatācijas uzsākšanas gads:  1987, būves fiziskais nolietojums - 30%;
saskaņā ar 2021.gada 17.maija Valstij piekritīgā īpašuma nodošanas un pieņemšanas aktu Nr.002029, nekustamais īpašums raksturojams kā avārijas stāvoklī esošs, jo tas saglabājies daļēji, tikai uz valsts nekustamā īpašuma (– Cesvaines ielā 11A, Rīgā;
saskaņā ar nekustamā īpašuma pārvaldnieces sniegto informāciju asfalta segums ir aizvietots ar betona plāksnēm un tas neatrodas tur, kur tas ir iezīmēts saskaņā ar būves tehniskās inventarizācijas lietu.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk arī-VNĪ) saņemta Rīgas Domes Īpašuma departamenta (turpmāk – Pašvaldība) 2021.gada 23.novembra vēstule Nr.DI-21-2199-nd, ar kuru Pašvaldība informē, ka iepazīstoties ar konkrēto situāciju, konstatēts, ka inženierbūve - asfalta segums (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2564 002) ir saistīta ar četriem zemesgabaliem, t. sk. ar diviem Pašvaldībai piekritīgajiem zemesgabaliem (kadastra apzīmējumi 0100 121 2745 un 0100 121 2744) un diviem privātīpašumā esošiem, juridiskām personām piederošiem zemesgabaliem (kadastra apzīmējumi 0100 121 2564 un 0100 121 1439). Pašvaldība norādīja, ka savukārt pati inženierbūve – asfalta segums (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2564 002) ir tikai daļa no jaunveidojamās ielas teritorijas. Izbūvējamās Rustēnu ielas sarkano līniju robežās pavisam atrodas 13 zemes vienības (to daļas), no tām 3 pieder pašvaldībai, 1 valstij un 9 privātīpašumi.       
          Atbilstoši Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegtajai informācijai, lai veiktu Rustēnu ielas izbūvi, ir jāizstrādā būvprojekts, kurā jāatrisina lietus ūdens novadīšana, ielu apgaismojuma un ietvju ierīkošana, kā arī apakšzemes komunikāciju sakārtošana. Pašvaldība norādīja, ka ielas izbūvi par Pašvaldības līdzekļiem ir iespējams veikt tikai tad, ja iela visā tās garumā atrodas uz Pašvaldībai piederošiem zemesgabaliem.
          Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegto informāciju šobrīd finanšu līdzekļi tiek novirzīti prioritāru projektu īstenošanai – Eiropas Savienības līdzfinansēto ielu būvniecības projektu īstenošanai, uzsākto maģistrālo ielu izbūves projektu pabeigšanai, kā arī sabiedriski nozīmīgu ielu (ar būtisku gājēju, transportlīdzekļu intensitāti, sabiedriskā transporta kustību u.tml.), tiltu pārbūvei un izbūvei.
Līdz ar to, Pašvaldība izvērtējot faktiskos apstākļus, proti, to, ka ierobežotā finansējuma un prioritāri izbūvējamo objektu dēļ tuvāko gadu laikā Rustēnu ielas projektēšana un izbūve nav paredzēta, un lietderības apsvērumus, informēja, ka VNĪ priekšlikums par inženierbūves – asfalta seguma (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2564 002) iegūšanu Pašvaldības īpašumā pašlaik nav aktuāls.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka VNĪ rīcībā nav informācijas, ka tas būtu nepieciešams citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu,  valsts nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli un to, ka nekustamais īpašums nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, optimālākais risinājums turpmākai rīcībai ir virzīt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanai.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ievērojot  Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu,  atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē rīkojuma projektā iekļauto valsts nekustamo īpašumu, ievērojot to, ka tas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu ir zemes vienību īpašnieki, uz kuru zemesgabaliem atrodas būve. Pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
          Ja norādītajā termiņā no minētajām personām tiks saņemts viens pieteikums, izsole netiks rīkota un ar šo personu tiks slēgts pirkuma līgums par nosacīto cenu. Ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā būs iesniegušas vairākas pirmpirkuma tiesīgās  personas, tiks rīkota izsole starp šīm personām Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Gadījumā, ja būvi neiegādāsies kāda no pirmpirkuma tiesīgajām personām, tad nākamais nekustamā īpašuma (būves) ieguvējs atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās. Neatkarīgi no būves un zemes vienību īpašnieku gribas, personai, kas būs būves īpašnieks, būs pienākums maksāt piespiedu zemes nomas maksu zemes īpašniekiem.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu (būvi) atsavināšanas izsoles noteikumos tiks norādīts, ka pārdodamā valstij piederošā nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve atrodas  uz vairākiem zemesgabaliem, kuri ir piekritīgi pašvaldībai un piederoši juridiskām personām, kuri neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka valstij piederošā nekustamā īpašuma (būves) ieguvējs un zemes īpašnieki atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās. Neatkarīgi no būves un zemes īpašnieku gribas, personai, kas būs būves īpašnieks, būs pienākums maksāt piespiedu zemes nomas maksu zemes īpašniekiem.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam paredzēts, ka izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projekts attiecas uz publiskās pārvaldes politikas jomu.
 
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu ievietojot  Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Zemes vienību īpašnieki – privātpersonas, uz kuru zemes vienībām atrodas būve. Gadījumā, ja pirmpirkuma tiesības neizmanto pirmpirkuma tiesīgās personas, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu – būvi.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
 Zemes vienību īpašnieki – privātpersonas, uz kuru zemes vienībām atrodas būve. Gadījumā, ja pirmpirkuma tiesības neizmanto pirmpirkuma tiesīgās personas, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu – būvi.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar  likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40.panta septīto daļu izlietos tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim ieskaitīs valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likumā 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu mājaslapā internetā. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē (https://izsoles.ta.gov.lv). Vienlaicīgi ar sludinājumu mājaslapā internetā, VNĪ mājaslapā ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija


Tieību akta projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”).
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk