Anotācija

Ar 2026.gada 1.jaunvāri spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un uz minētā likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, un spēkā stāsies jaunais Valsts ieņēmumu dienesta likums. Valsts ieņēmumu dienesta likumā ir noteikts jauns pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņu dienesta pakāpju nosaukumus un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņiem piešķir dienesta pakāpes, to nosaukumus, saglabā, pazemina un atņem dienesta pakāpes. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta likumā ir noteikts jauns pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt forma tērpu, dienesta pakāpju atšķirības zīmju un žetonu aprakstu. Tādējādi nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus.
 

Noteikumu projektā pārņemtas tās noteikumu Nr. 708 normas, kas ir attiecināmas uz Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņiem, saglabājot esošo dienesta pakāpju piešķiršanas vai esošo dienesta pakāpju saglabāšanas, pazemināšanas vai atņemšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienestā. Ir precizēti amata nosaukumi Valsts ieņēmumu dienestā muitas ierēdņiem, svītrojot neaktuālos.
Noteikumu projekta 6. punkts ir papildināts ar Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policiju un jauno valsts pārvaldes iestādi Nodokļu un muitas policiju, jo no 2026.gada 1.janvāra Nodokļu un muitas policija tiek izveidota kā atsevišķa valsts pārvaldes iestāde. Tādējādi, VID ierēdņa amatā ieceļot pretendentu, kurš dienējis Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijā vai Nodokļu un muitas policijā un kuram piešķirta dienesta pakāpe, kas atbilst VID ieņemamajam amatam atbilstošajai augstākajai dienesta pakāpei, vai par to augstāka dienesta pakāpe, tad ierēdnim tiks piešķirta ieņemamajam amatam atbilstoša augstākā dienesta pakāpe. 
Noteikumu projekta 8. punktā precizēts regulējums nosakot, ka dienesta pakāpi atņem, ja konstatēts, ka ierēdnis neatbilst Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim noteiktajām prasībām. Valsts ieņēmumu dienesta likuma 6. panta pirmā daļa noteic, ka par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktajām prasībām, kā arī prasībai par nevainojamu reputāciju. Valsts ieņēmumu dienesta likuma 7. panta otrā daļa noteic prasības VID darbiniekam, Valsts civildienesta likuma 7. pants noteic prasības personai, kas var pretendēt uz ierēdņa amatu. Ja persona neatbilst ierēdņa prasībām, un nevar ieņemt amatu, kam ir paredzēta dienesta pakāpe, tad dienesta pakāpi atņem. 
Noteikumu projekta 10. punktā tiek pārņemta Ministru kabineta noteikumu Nr. 708 norma, saglabājot normu, ka ieceļot vai pārceļot VID ierēdni no struktūrvienības, kur dienesta pakāpi nepiešķir, uz amatu, kurā piešķir, visu VID nostrādāto laiku ieskaita dienesta pakāpes piešķiršanai nepieciešamajā izdienas laikā.  Šāds regulējums ir spēkā jau no 2009.gada un plānots to saglabāt arī turpmāk. Valsts civildienesta likuma 3.panta otrā daļa noteic, ka ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā. No minētās tiesību normas viennozīmīgi izriet, ka visi VID ierēdņi uzskatāmi par specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, kas amata pienākumus veic gan struktūrvienībās, kurās piešķir dienesta pakāpes, gan struktūrvienībās, kurās nepiešķir dienesta pakāpes. VID struktūrvienībās ierēdņu veiktie amata pienākumi ir līdzīgi, atšķiroties darbības jomām un sasniedzamajiem mērķiem, līdz ar to amata pienākumu izpildes laikā uzkrātā pieredze var būt noderīga un/vai nepieciešama amatos, kuros tiek piešķirtas dienesta pakāpes. Piemēram, gan Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes un Nodokļu pārvaldes struktūrvienības (struktūrvienības, kurās nepiešķir dienesta pakāpes) tāpat kā Muitas pārvaldes struktūrvienības (kurās piešķir dienesta pakāpes) organizē administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, lietas izskatīšanu, lēmumu pieņemšanu un lēmumu izpildes kontroli. Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes struktūrvienības (struktūrvienības, kurās nepiešķir dienesta pakāpes) veic datu ticamības kontroles pasākumus, tāpat kā Muitas pārvaldes Muitas atļauju kontroles daļa (struktūrvienība, kurā piešķir dienesta pakāpes) veic dokumentārās pārbaudes un fiziskās kontroles uzņēmumu telpās un teritorijās. Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde (struktūrvienība, kurā nepiešķir dienesta pakāpes) veic nodokļu revīziju (auditu), savukārt Muitas pārvaldes Muitas auditu daļa (struktūrvienība, kurā piešķir dienesta pakāpes) veic muitas auditus, pārbaudot muitas jomu regulējošo normatīvo aktu ievēršanas atbilstību. Savukārt VID Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesvedības daļa (struktūrvienība, kurā netiek piešķirta dienesta pakāpes) nodrošina VID interešu pārstāvību tiesā muitas lietās tāpat kā VID Muitas pārvaldes Juridiskā daļa, kas ir struktūrvienība, kurā tiek piešķirta dienesta pakāpe.
Turklāt VID Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvalde nodrošina apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanu par pēcmuitošanas pārbaudēm, kur sākotnējos lēmumus pieņem VID Muitas pārvaldes ierēdņi. VID Muitas pārvaldes Juridiskās daļas ierēdņi veic VID pamatdarbības un atbalsta funkciju īstenošanu juridiskā  atbalsta nodrošināšanai muitas jomā, savukārt VID Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesību aktu daļas (struktūrvienība, kurā netiek piešķirta dienesta pakāpe) ierēdņi nodrošina juridisko atbalstu un līdzdalību juridisku jautājumu risināšanā VID uzdevumu izpildes un VID darbības nodrošināšanai, t.sk. muitas jomā.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka arī citās VID struktūrvienībās tiek veikti tādi amata pienākumi, kuru izpildes laikā tiek uzkrāta pieredze, kas ir noderīga un/vai nepieciešama, strādājot amatos, kuros tiek piešķirtas dienesta pakāpes, līdz ar to ir būtiski saglabāt regulējumu, ka vienas iestādes ietvaros, ierēdni pārceļot uz VID struktūrvienību, kurā piešķir dienesta pakāpi, tiek ņemta vērā VID ierēdņa iepriekšējā darba pieredze VID. Turklāt jāņem vērā, ka minētais nosacījums par iepriekšējās darba pieredzes ņemšanu vērā dienesta pakāpes piešķiršanā attiecas tikai uz VID ierēdņiem, kas VID veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus. Šādi tiks nodrošināts arī vienlīdzības princips pret visiem VID ierēdņiem, jo, piešķirot dienesta pakāpi, tiks ņemts vērā dienesta laiks VID ierēdņa amatā visās VID struktūrvienībās. Tas veicinātu gan ierēdņa profesionālo izaugsmi, kā arī būtu kā motivācija personāla nodrošināšanai VID. 
Lai būtu vienlīdzīgs regulējums uz visiem VID ierēdņiem, arī pārnākot uz amatu, kurā ir piešķirama dienesta pakāpe, tās piešķiršana tiek atlikta, ja pret ierēdni ir ierosināta disciplinārlieta saskaņā ar noteikumu projekta 21. punktu. 
Noteikumu projekta 13. un 14. punktā pārņemts noteikumu Nr.708 13. un 14.punkts precizētā redakcijā,  papildinot ar vārdiem “vai Valsts ieņēmumu dienestā” novēršot to, ka VID ierēdņiem ar piešķirtu zemāku pakāpi regulējums būtu nelabvēlīgāks kā personām, kurām nav piešķirta dienesta pakāpe vai piešķirta zemāka dienesta pakāpe speciālajās iestādēs.
Noteikumu projekts papildināts ar jaunu 19. punktu, kurš paredz, ka ierēdnim, kas pārcelts uz noteiktu laiku citā amatā, kuram atbilst augstāka dienesta pakāpe, pēc 24 mēnešus nodienēšanas šajā amatā, piešķir kārtējo dienesta pakāpi, ieskaitot izdienā laiku, kurš nostrādāts šajā amatā. Līdz šim pārceļot ierēdni amatā uz noteiktu laiku, dienesta pakāpi nepaaugstināja.
Noteikumu projekta 20. punktā papildināts regulējums nosakot, ka par īpašiem nopelniem un teicamu darbu iespējams arī piešķirt par vienu pakāpi augstāku dienesta pakāpi nekā amatam atbilstošā saskaņā ar noteikumu 3. pielikumu. 
Noteikumu projekta 21.2. punktā nepieciešamo informāciju iestāde iegūs patstāvīgi, netiks iegūta informācija no Sodu reģistra.  
Noteikumu projekta 23. punktā pārņemts noteikumu Nr.708 22.punkts, kurš redakcionāli precizēts. 
Noteikumu projektā ir pārņemtas noteikumu Nr. 561 normas, kas attiecināmas uz VID Muitas pārvaldes ierēdņu formas tērpiem, dienesta pakāpju atšķirības zīmēm un žetoniem, veicot noteikumu projekta pielikumos Nr. 4., 5., 6., 7. atsevišķus precizējumus apvienojot speciālo apģērbu ar darba formu un nosakot, ka turpmāk formas tērpiem būs parādes un darba forma.
Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Valsts ģerboni" 8.panta sesto daļu šā likuma 5.–7.pantā minētā institūcija un amatpersona drīkst lietot jebkuru valsts ģerboni uz formas tērpa un amata zīmē (arī kā emblēmas sastāvdaļu) normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Tādējādi VID muitas iestāžu ierēdņu formas tērpu sastāvdaļās ir saglabāta uzšuvei, žetonam un žetona makam izmantota muitas iestādes emblēma, kā arī atsevišķās muitas iestāžu formas tērpu sastāvdaļās (piem., cepurei (kokarde))  arī turpmāk izmanto valsts ģerboni.
VID 2017.gada 22.novembra vēstulē Nr.6.7-2/333 lūdza Kultūras ministriju (Heraldikas komisiju) apstiprināt atribūtikas ar valsts ģerboni izmantošanu VID formas tērpos gan VID muitas iestādēm, gan VID Iekšējās drošības pārvaldei un Nodokļu un muitas policijai, žetonam, to makam, kokardei un citām formas tērpu sastāvdaļām (uzšuvēm, pogām, cepurēm). 
Kultūras ministrija ar 2017.gada 6.decembra lēmumu Nr.2.6-18.2/25 apstiprināja VID iesniegto atribūtiku ar valsts ģerboni projektus un apstiprināja šādu atribūtiku ar valsts ģerboni:
a) VID formas tērpu sastāvdaļās – metāla pogām un kokardei;
b)  ģenerāļa kokardei;
c) VID Iekšējās drošības pārvaldes uzšuvei, žetonam un žetona makam;
d) nodokļu un muitas policijas uzšuvei, žetonam un žetona makam.
Tā kā ar noteikumu projektu tiek pārņemtas noteikumu Nr. 561 normas, kas attiecināmas uz VID Muitas pārvaldes ierēdņu formas tērpiem, dienesta pakāpju atšķirības zīmēm un žetoniem, proti VID formas tērpu sastāvdaļās izmantotais valsts ģerbonis – metāla pogām un kokardei un ģenerāļa kokardei, tad attiecīgi atkārtoti nav jāapstiprina ar Heraldikas komisiju projektā izmantotā atribūtika ar valsts ģerboni.