22-TA-54: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 328 "Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz palielināt kaujamo dzīvnieku skaitu kautuvēs, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū (turpmāk – mazjaudas kautuves).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošais normatīvais regulējums ļauj kaut noteiktu skaitu dzīvnieku un no tiem iegūto gaļu mazā daudzumā realizēt vietējā tirgū.
Vērtējot Ministru kabineta 2013. gada 18. jūnija noteikumu Nr. 328 "Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū" (turpmāk – noteikumi Nr. 328) atbilstību pašreizējai ekonomiskajai situācijai, īpaši saistībā ar mazo, tostarp ģimenes, uzņēmumu nodarbinātību un nodarbināto iespējām strādāt un finansiāli nodrošināt savas ģimenes, kā arī citus Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā iegūtu pārtiku, secināms, ka ir jāpārskata kaujamo dzīvnieku skaits atbilstoši pašreizējai situācijai. Noteikumos Nr. 328 ir jāmaina atļauto kaujamo mājputnu skaits, atsevišķi nošķirot skrējējputnus (piemēram, strausus), kā arī iekļaujot mājputnu dalījumu pēc svara bez konkrētas sugas norādīšanas. Zināms, ka Latvijā tiek audzēti un kauti patēriņam dažādi mājputni. Arī mājputnu svars variē no aptuveni 0,150 kg (piemēram, paipala) līdz pat 20 un vairāk kilogramiem (piemēram, tītars), tādēļ atbilstoši būtu norādīt kaujamo putnu kautsvaru.
Vērtējot Ministru kabineta 2013. gada 18. jūnija noteikumu Nr. 328 "Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū" (turpmāk – noteikumi Nr. 328) atbilstību pašreizējai ekonomiskajai situācijai, īpaši saistībā ar mazo, tostarp ģimenes, uzņēmumu nodarbinātību un nodarbināto iespējām strādāt un finansiāli nodrošināt savas ģimenes, kā arī citus Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā iegūtu pārtiku, secināms, ka ir jāpārskata kaujamo dzīvnieku skaits atbilstoši pašreizējai situācijai. Noteikumos Nr. 328 ir jāmaina atļauto kaujamo mājputnu skaits, atsevišķi nošķirot skrējējputnus (piemēram, strausus), kā arī iekļaujot mājputnu dalījumu pēc svara bez konkrētas sugas norādīšanas. Zināms, ka Latvijā tiek audzēti un kauti patēriņam dažādi mājputni. Arī mājputnu svars variē no aptuveni 0,150 kg (piemēram, paipala) līdz pat 20 un vairāk kilogramiem (piemēram, tītars), tādēļ atbilstoši būtu norādīt kaujamo putnu kautsvaru.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 328 ir norādīts kopējais kaujamo mājputnu skaits. Tas rada nevienlīdzīgus apstākļus starp dažādu sugu putnu audzētājiem. Īpaši tas skar tos mazjaudas kautuvju īpašniekus, kas kauj putnus, kuru svars nepārsniedz 1 kg.
Risinājuma apraksts
Lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus, kā arī veicinātu mazjaudas kautuvju konkurētspēju, ir jānosaka kaujamo mājputnu dalījums pēc svara. Vienlaikus uzņēmēju ekonomiskās un finansiālās vides uzlabošanai ir jāpārskata un jāpalielina arī citu mazjaudas kautuvē kaujamo dzīvnieku skaits.
Problēmas apraksts
Pašlaik mazjaudas kautuvēs kauto dzīvnieku gaļu saskaņā ar noteikumiem ir liegts piegādāt pārstrādei uzņēmumiem, kuri atzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku prasībām. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests), īstenojot uzraudzību, ir novērojis, ka, samazinoties cilvēku ienākumiem un palielinoties citu negatīvu faktoru ietekmei, kuri liedz uzlabot cilvēku labklājību, proporcionāli palielinās arī to personu skaits, kuras cenšas izplatīt dzīvnieku izcelsmes pārtiku nelegālā veidā, tā veicinot krāpniecību. Visbiežāk šādi gadījumi tiek konstatēti saistībā ar savvaļā nomedīto dzīvnieku gaļu, mājputnu gaļu un no tiem gatavotajiem produktiem – desām, konserviem u.c.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu krāpniecības mērogu, kas ne tikai negatīvi ietekmē Latvijas kā valsts koptēlu, bet arī var radīt patērētāju veselības apdraudējumu, ir jāatļauj mazjaudas kautuvēs iegūto gaļu izplatīt visā ES tirgū. Ražošanas procesam tiks nodrošināta dienesta uzraudzība.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 328 ir noteikts, ka ir atļauts apstrādāt savvaļā nomedītos lielos un mazos medījamos dzīvniekus, bet nav norādīts to skaits. Sākotnēji savvaļā nomedīto dzīvnieku skaits netika norādīts, jo noteikumu sagatavošanas laikā pieejamā informācija liecināja, ka šādi apstrādāto dzīvnieku skaits mazjaudas kautuvēs nebūs liels. Savukārt pašlaik palielinās to savvaļā nomedīto dzīvnieku skaits, kuri tiek nogādāti apstrādei mazjaudas kautuvēs. Dienestam, nezinot kaujamo dzīvnieku skaitu, ir apgrūtinoši nodrošināt veterināro ekspertīzi.
Risinājuma apraksts
Lai kontrolētu mazjaudas kautuvēs apstrādāto savvaļā nomedīto dzīvnieku skaitu un atvieglotu kompetentās iestādes uzraudzības darbu, noteikumos Nr. 328 jānosaka pieļaujamais savvaļā nomedīto apstrādājamo dzīvnieku skaits.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 328 ir noteikts, ka tad, ja pie kautuves ir izvietota mājputnu vai zaķveidīgo dzīvnieku saimniecība, pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem, informējot pilnvaroto veterinārārstu, var veikt dienesta pilnvarota persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājputnu un zaķveidīgo gaļas apriti nelielā apjomā ir apguvusi mācību kursu par pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem. Tā kā pilnvarots veterinārārsts ir dienesta darbinieks, ir jāprecizē noteikumu 14.1 punkta redakcija un jāpapildina noteikumu 22. punkts, tajā iekļaujot dienesta pilnvarotu apmācīto personu. Noteikumos jāprecizē, kuros gadījumos dienesta pilnvarotais veterinārārsts neliek veselības marķējumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka, informējot dienestu, pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem var veikt dienesta pilnvarota persona. Precizētas normas par to, ka arī dienesta pilnvarotas apmācītas personas vajadzībām kautuvē ir pieejams slēdzams skapis, seifs vai slēdzama galda atvilktne, un gadījumi, kad nav jāliek veselības marķējums.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 328 ir noteikts, ka mājputnus kauj grupās un pēc katras grupas nokaušanas un apstrādes kaušanas vietu tīra un mazgā. Tā kā arī zaķveidīgos kauj grupās, noteikumu 11. un 12. punkts ir jāpapildina, iekļaujot zaķveidīgos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā noteikts, ka arī zaķveidīgos kauj grupās un pēc katras grupas nokaušanas un apstrādes kaušanas vietu tīra un mazgā.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 328 ir noteikts, ka kautuvē drīkst apstrādāt un sadalīt nomedītos savvaļas medījamos dzīvniekus. Šāds punkts bija iekļauts tāpēc, ka līdz šim nebija noteikts apstrādājamo dzīvnieku skaits. Grozījumi paredz noteikt ierobežotu skaitu arī medījamo dzīvnieku apstrādei mazjaudas kautuvēs, tādēļ no noteikumiem jāsvītro 12.1 punkts.
Risinājuma apraksts
Noteikumos Nr. 328 svītrot 12.1 punktu.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 328 16. punktā ir noteiktas prasības gaļas iekšējai temperatūrai visos pārtikas aprites posmos, bet nav saldētas gaļas temperatūras prasību, kaut arī tas ir būtiski, lai nodrošinātu saldētas gaļas nekaitīgumu un kvalitāti.
Risinājuma apraksts
Papildināt noteikumus ar temperatūras norādi saldētajai gaļai visos pārtikas aprites posmos.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2022. gada 22. jūlija paziņojumā Nr. 2022/341/LV (turpmāk – EK paziņojums) sniegtos komentārus, noteikumu projektā ir jāizdara būtiski grozījumi. EK paziņojumā norādīts, ka noteikumu projektā ietvertās prasības prasības neļauj tieši piemērot Regulu (ES) 2017/625 un Regulu (EK) Nr. 853/2004, jo ir ieviestas valsts prasības attiecībā uz veselības marķējumu, ko reglamentē saskaņā ar minētajām regulām. Latvijas iestādes tiek aicinātas ņemt vērā iepriekšminētos komentārus.
Saskaņā ar regulas prasībām veterināro ekspertīzi drīkst veikt tikai oficiālais (valsts pilnvarotais) veterinārārsts vai –saskaņā ar Komisijas 2019. gada 8. februāra Deleģētās regulas (ES) 2019/624, ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 7. pantu, – oficiālais palīgs oficiālā veterinārārsta atbildībā.
Saskaņā ar regulas prasībām veterināro ekspertīzi drīkst veikt tikai oficiālais (valsts pilnvarotais) veterinārārsts vai –saskaņā ar Komisijas 2019. gada 8. februāra Deleģētās regulas (ES) 2019/624, ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 7. pantu, – oficiālais palīgs oficiālā veterinārārsta atbildībā.
Risinājuma apraksts
Ir jāizdara grozījumi, atceļot iepriekš noteikto specifisko marķējumu un izplatīšanas ierobežojumu. Tādējādi ir jāmaina arī noteikumu nosaukums, lai tas atbilstu saturam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz konkurētspējas palielināšanu uzņēmējam. Noteikumu Nr. 328 grozījumi neradīs papildu slogu uzņēmējam, un kaujamo dzīvnieku skaita palielināšana ir uzņēmēja brīva izvēle.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkuram iedzīvotājam būs iespējas iegādāties mazjaudas kautuvē iegūto gaļu, kā tas bijis jau līdz šim. Ieviešot noteikumu projekta grozījumus, palielināsies iespēja iegādāties gaļas produktus, kas pārstrādāti atzītā uzņēmumā. Tādējādi mazināsies patērētāju veselības apdraudējums un risks iegādāties produktus no nezināma un nereģistrēta tirgoņa.
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā noteiktais tiesiskais regulējums attiecas uz uzņēmējiem, kas dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā ir reģistrējuši kautuvi mazam daudzumam vietējam tirgum. Patlaban dienesta uzņēmumu reģistrā ir iekļauti 19 šādi uzņēmumi. Pēc noteikumus Nr. 328 papildināšanas, paredzot arī iespēju piegādāt mazjaudas kautuvēs iegūto gaļu pārstrādei atzītā uzņēmumā, tas var skart ieinteresētos atzītos pārstrādes uzņēmumus. Pašlaik dienesta uzņēmumu reģistrā ir iekļauti 129 gaļas pārstrādes uzņēmumi. Ņemot vērā mazo mazjaudas kautuvju skaitu, arī iesaistīto gaļas pārstrādes uzņēmumu ieinteresētība un iesaiste varētu būt neliela, taču sarunās ar abu pušu uzņēmējiem šāda interese ir izrādīta.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Noteikumu projekts pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē un saskaņošanas ar ministrijām tiks paziņots Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm atzinumu sniegšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvas Nr. 2015/1535/ES, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā, 5. un 6. panta prasībām.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
JāCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Noteikumu projekts sabiedrības līdzdalībai tika ievietots TAP portāla publiskajā sadaļā (saite: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/17868dc5-dd73-496d-925a-fd15964c625f ) no 2022. gada 16. līdz 30. martam. Noteikumu projekts nosūtīts saskaņošanai Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei (LOSP), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai (LPUF), Latvijas Apvienotajai putnkopības nozares asociācijai (LAPNA) un Miesnieku un Gaļas Tirgotāju Savstarpējā Atbalsta Biedrībai 2010.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi par noteikumu projektu nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārtikas un veterinārais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzņēmējiem ir iespēja palielināt kaujamo dzīvnieku skaitu, iegūto gaļu piegādāt plašākam klientu lokam, tā uzlabojot sociālo situāciju gan tuvākajā cilvēku lokā – ģimenē, gan uzņēmumā strādājošo vidū, kā arī, iespējams, veicinot papildu darbavietu izveidi uzņēmumam tuvējā apkārtnē.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi