Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka ar Grozījumiem Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā tika papildināts deleģējums Ministru kabinetam noteikt dividenžu izmaksas kārtību arī publisku personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās, publisko personu kapitālsabiedrību atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās, kā arī noteikt kārtību, kādā kapitālsabiedrība finanšu pārskatos atspoguļo sadalīto peļņu, nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus.
1) Līdz 2020. gadam valsts tiešā un netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām vidēja termiņa budžeta ietvara un gadskārtējā valsts budžeta likumā tika noteikts minimālais dividendēs izmaksājamais peļņas daļas procentuālais apmērs. Piemēram, likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” 24. pantā bija noteikts, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2017. un 2018. gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2018. gadā (par 2017. gada pārskata gadu) nosaka un aprēķina 80 procentu apmērā un 2019. gadā (par 2018. gada pārskata gadu) 85 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības peļņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Tādejādi līdz šim valsts tiešā un netiešā izšķirošajā ietekmē esošajām kapitālsabiedrībām bija noteikta atšķirīga dividendēs izmaksājamā peļņas daļa. 2020. gada valsts budžeta likumā vairs netika iekļauts šāds regulējums, tāpēc kopš 2020. gada minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kontrolētajās kapitālsabiedrībās, publisko personu kapitālsabiedrību atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās normatīvajos aktos nav noteikta, bet attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs) ir spēkā MK noteikumu Nr. 806 3. punktā noteiktā 80 % likme, kurā ir ietverts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Atsevišķām valsts kapitālsabiedrībām vidēja termiņa budžeta ietvara un gadskārtējā valsts budžeta likumā katru gadu tiek noteikta konkrēta dividendēs izmaksājamā summa, kas ir pamatota kapitālsabiedrības sniegtajā operatīvajā informācijā par plānotajiem finanšu rādītājiem pirms finanšu gada noslēguma un gada pārskata apstiprināšanas, kā rezultātā atsevišķu valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksātais peļņas daļas apmērs atšķiras no MK noteikumu Nr. 806. 3. punktā noteiktā.
2) Ar Grozījumiem Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28. pantā, to papildinot ar septīto daļu, kas nosaka, ka kapitālsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina, maksā un atspoguļo grāmatvedībā uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tiek mainīts MK noteikumu Nr. 806. 3. punkta otrajā teikumā noteiktais uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms, t. i., ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ietver maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu un uzņēmumu ienākuma nodokli. Arī likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” 26. – 30. pantā ir noteikts, ka kapitālsabiedrības ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 64 procentu apmērā, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 64 procentu apmērs dividenžu maksājumiem tika aprēķināts ņemot vērā, ka kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kas aprēķināts vispārējā kārtībā, valstij nomaksājamā summa sastāda 80% no peļņas, kā tas ir noteikts MK noteikumu Nr. 806 3. punktā, līdz ar to kopējā summa nemainās un valstij netiek radīti zaudējumi. Minēto izmaiņu mērķis bija valsts un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks, noteikt vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu ar privātā sektora kapitālsabiedrībām par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un atspoguļošanu grāmatvedībā.
3) Līdz šim MK noteikumu Nr. 806 III. nodaļa noteica kārtību, kādā tiek noteikta atšķirīga dividendēs izmaksājamā peļņas daļa, tai skaitā gadījumos, kad Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk – PKC) un Finanšu ministrija nevienojas ar kapitāla daļu turētāju par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, paredzot tiesības PKC iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu. Tomēr tā kā priekšlikumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un nepieciešamo pamatojumu gatavo kapitāla daļu turētājs, prakse liecina, ka procesuāli pamatotāk Ministru kabineta rīkojuma projektu virzīt (tai skaitā saskaņot) ir kapitāla daļu turētājam, nevis PKC.
4) MK noteikumi Nr. 806 nosaka, kādos gadījumos kapitāla daļu turētājs sagatavo priekšlikumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļas apmēru (gan lielāku, gan mazāku). Tomēr, ņemot vērā, ka dividenžu apmēra palielināšana jebkurā gadījumā ir valsts budžeta ieņēmumu interesēs, Ministru kabineta rīkojuma pieņemšana par dividenžu apmēra palielināšanu, ja kapitālsabiedrības rīcībā atstājamās pārskata gada peļņas apjoms nav pamatots ar ieguldījumiem, investīcijām un kapitāla struktūru vai stratēģijā paredzētais investīciju plāns ir realizēts īsākā termiņā un ar mazākām izmaksām, nav nepieciešama.
5) Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija sēdē (prot. Nr. 51 80. §) izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas atspoguļošanas kapitālsabiedrības bilances posteņos problemātiku un risinājumiem” tika konstatēts, ka kapitālsabiedrības dividendēs neizmaksāto peļņas daļu grāmatvedības reģistros atspoguļo atšķirīgi.
6) MK noteikumu Nr. 806 16. punkts nosaka kapitālsabiedrības valdei pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID) par šajā punktā ietvertajos apakšpunktos minēto informāciju. Minētā norma nenosaka pienākumu iesniegt strukturētu dokumentu, bet informēt VID, kas var būt jebkurā valdei saprotamā formā (vēstule utt.). Tomēr, lai maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) identificētu maksājamo summu un tās samaksas datumu, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir jau izstrādāts strukturēts dokuments “Paziņojums par kapitālsabiedrības valsts kapitāla izmantošanu”. Minētajā dokumentā norādāmā informācija ietver MK noteikumu Nr. 806 16. punktā minēto sniedzamo informāciju, līdz ar to, kapitālsabiedrībai iesniedzot minēto paziņojumu, visa nepieciešamā informācija tiek iesniegta.
7) Likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 5. panta otrā daļa paredz, ka valsts budžeta līdzekļi ir arī maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, kurus katru gadu veic valsts uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa. Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ka valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju. Tādējādi secināms, ka līdzekļi, kuri nepieciešami  valsts deleģēto funkciju veikšanai, piešķirami Likuma par budžetu un finanšu vadību paredzētajā gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas kārtībā. Dividendes (sadalītās peļņas maksājumi), bez uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas, nevar tikt novirzītas valsts pārvaldes funkciju veikšanai, jo tās ir piekritīgas valsts budžetam.

1) Nodrošinot, lai valsts tiešā un netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām netiek mainīts minimālais dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apjoms, noteikumu projekts nosaka, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs:
- valsts kapitālsabiedrībām, publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64 % (iepriekš valsts kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām – 80 %, ietverot uzņēmumu ienākuma nodokli), no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II. nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi;
- valsts kapitālsabiedrību atkarīgajām kapitālsabiedrībām un meitas sabiedrībām, publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), meitas sabiedrībām ir ne mazāk kā 50 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II. nodaļai kapitālsabiedrības stratēģijā nav noteikts citādi.
Šāds minimālais dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apjoms bija norādīts likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” anotācijā, kā arī bija spēkā 2018. gadā, lemjot par 2017. pārskata gada peļņas izlietošanu.
Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā un citos Eiropas Savienības aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šajā pantā norādītajām pazīmēm. Saskaņā ar minētā likuma 7. pantu komercdarbības atbalsts var tik piešķirts kā valsts pilnīga vai daļēja attikšanās no dividendēm. Ņemot vērā minēto, attiecībā uz valsts tiešā izšķirošajā ietekmē esošajām kapitālsabiedrībām Noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā noteiktā likme ir uzskatāma par atsauces sistēmu. Noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības dividenžu maksājumus veic valsts budžetā.
Savukārt Noteikumu 3.2. apakšpunktā norādītās valsts kapitālsabiedrību atkarīgās kapitālsabiedrības un meitas sabiedrības, publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), meitas sabiedrības dividenžu maksājumus veic dalībniekiem (akcionāriem) atbilstoši Komerclikuma 161. panta otrajai daļai, kas nosaka, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai. Tādējādi izmaksātās dividendes ir uzskatāmas par mātes sabiedrības īpašumu un saņemtos līdzekļus mātes sabiedrība var izmantot saimnieciskajā darbībā kā jebkurš komersants. Lēmumu par 3.2. apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības peļņas izlietošanu (sadalīšanu dividendēs vai izlietošanu citiem mērķiem) pieņem dalībnieku sapulce, kurā mātes sabiedrību pārstāv valde vai valdes pilnvarota persona, tādējādi valstij nav tiešas ietekmes uz 3.2. apakšpunktā minēto kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumiem. Līdz ar to ir iespējams secināt, ka 3.2.apakšpunktā minēto kapitālsabiedrību dividenžu samaksas apmēram nav tiešas ietekmes uz dividenžu apmēru, ko 3.1.apakšpunktā minētās mātes sabiedrības iemaksā valsts budžetā, attiecīgi var secināt, ka neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 1.punktā minētā pazīme un komercdarbības atbalsts šajā līmenī nav konstatējams.
Turklāt atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.panta pirmajai daļai nodokļa maksātājs (mātes kapitālsabiedrība) ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātajā, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis, izņemot dividendes, kas saņemtas no personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Tādejādi jāsecina, ka meitas kapitālsabiedrību veiktajiem dividenžu maksājumiem nav tiešas ietekmes uz mātes sabiedrību veiktajiem maksājumiem valsts budžetā.
Ņemot vērā, ka Noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā ir noteikta dividendēs izmaksājamā peļņas daļa “ne mazāk kā 50  % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas”, tad mātes sabiedrībai, lemjot par peļņas izlietošanu, jāvērtē dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apmērs, sabalansējot meitas kapitālsabiedrības attīstības iespējas, kas dos lielāku peļņu un dividenžu maksājumus nākotnē, ar atbilstošu atdevi no ieguldītā kapitāla. Ja vērtē dividenžu izmaksas praksi kapitālsabiedrībās, kuru akcijas ir publiskajā apgrozībā (https://nasdaqbaltic.com/statistics/lv/dividends?filter=1&from=2021-01-01&to=2021-12-31&page=3), jāsecina, ka prakse ir atšķirīga. Piemēram, EnefitGreen 2019.gada peļņa 50, 14% apmērā tika sadalīta dividendēs, AS “Latvijas gāze” – 86,97%, tāpat ir iespējams lemt par kapitālsabiedrības iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izlietošanu, vai arī noteikt ārkārtas dividendes. Komerclikums ļauj dalībniekam (akcionāram) lemt par peļņas izmaksāšanu dividendēs vai izlietošanu citiem mērķiem, bet ierobežojums dalībnieka (akcionāra) lēmuma pieņemšanas brīvībai ir Komerclikuma 161. panta ceturtā daļa, proti, dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja pašu kapitāls mazāks par pamatkapitālu.
Vienlaikus vērtējot publiskajā apgrozībā esošu kapitālsabiedrību peļņas sadales praksi, jāņem vērā, ka šāda veida kapitālsabiedrības dažkārt ir ieinteresētas veikt lielākus dividenžu maksājumus nekā citas, jo dividenžu lēmumiem ir ietekme uz kapitālsabiedrības akciju cenu biržā.
2)Ņemot vērā, ka ar Grozījumiem kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28. pantā tiek noteikts, ka kapitālsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina, maksā un atspoguļo grāmatvedībā uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, noteikumu projekts neparedz, ka dividenžu maksājums ietver uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu.
3) Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā nosaka prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, tai skaitā paredzot kārtību, kādā tiek noteikta atšķirīga prognozējamā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa.
Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28. panta pirmajai daļai prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem kapitālsabiedrības mērķiem un to īstenošanu. Valsts netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām dividendēs izmaksājamo peļņas daļu plāno mātes sabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā.
Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce vai padome kapitālsabiedrības stratēģiju apstiprina, ja prognozējamā peļņas daļa ir noteikta atbilstoši noteikumu projekta 3. punktā minētajam apmēram vai arī pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas par atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu.
Gadījumos, ja kapitālsabiedrībai konkrētā pārskata gadā nav spēkā esošas vidēja termiņa darbības stratēģijas, prognozējamā peļņas daļa nosakāma atbilstoši noteikumu projekta 3. punktā minētajam apmēram vai arī pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas par atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu.
4) Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrības neveiktie kapitāla ieguldījumi, ja jautājums par to īstenošanu pirms tam ticis izskatīts Ministru kabinetā, pēc būtības ir  nevis iemesls dividendēs izmaksājamās peļņas daļas samazināšanai, bet gan palielināšanai, Noteikumu projektā šis punkts (atšķirībā no MK noteikumos Nr. 806 noteiktā) nav iekļauts. Ja tiek atkārtoti skatīta kapitālieguldījumu veikšana, ir jāpiemēro Noteikumu projekta III nodaļā noteiktā kārtība atšķirīgas dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanai.
5) Noteikumu projekta 9.2. apakšpunkts paredz gadījumus, kad kapitāla daļu turētajam obligāti jāgatavo un jāsaskaņo priekšlikums par dividendēs izmaksājamās peļņas daļas palielināšanu un tie saistīti ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, par kapitālsabiedrības peļņas novirzīšanu investīcijām. Savukārt Noteikumu projekta 13. punkts nosaka citus gadījumus, kad kapitāla daļu turētājs bez iepriekšējas saskaņošanas ir tiesīgs pieņemt lēmumu par dividendēs izmaksājamās peļņas daļas palielināšanu. Noteikumu projektā ir noteikts, ka nav nepieciešama Ministru kabineta piekrišana dividenžu apmēra palielināšanai, ja kapitālsabiedrības rīcībā atstājamās pārskata gada peļņas apjoms nav pamatots ar ieguldījumiem, investīcijām un kapitāla struktūru vai stratēģijā paredzētais investīciju plāns ir realizēts īsākā termiņā un ar mazākām izmaksām.
6) Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28. panta sestās daļas deleģējumam Noteikumu projekta IV nodaļa nosaka vienotu regulējumu, kādā finanšu pārskatos atspoguļo sadalīto peļņu. Atbilstoši Komerclikuma 270. panta pirmajai daļai gadījumā, ja sabiedrībai tiek atstāta nesadalītā peļņa, dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci ar mērķi izskatīt jautājumu par iepriekš nesadalītās peļņas izlietošanu. Proti, nesadalītajai peļņai nevar būt noteikts tās izmantošanas mērķis, jo par tās sadalīšanu nevar būt pieņemts lēmums, pretējā gadījumā tā uzskatāma par sadalīto peļņu. Līdz ar to sabiedrībai var tikt  atstāta nesadalītā peļņa tikai gadījumā, ja tai nav noteikts izlietošanas mērķis. Savukārt gadījumā, ja sabiedrības peļņai ir zināms izlietošanas mērķis, tad sabiedrības peļņa tiek sadalīta izlietošanai citiem mērķiem (Komerclikuma 180. panta piektā daļa), nevis atstāta kā nesadalītā peļņa. Noteikumu projekta 16. punktā ietvertais regulējums par sadalītās peļņas uzrādīšanu bilances posteņos nepieļauj iespēju šādi sadalītu peļņu norādīt Pašu kapitāla postenī “Nesadalītā peļņa”. 
7) Noteikumu projektā noteikts, ka kapitālsabiedrības valde nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam sniedz elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
8) Vispārējā kārtība gan šobrīd, gan atbilstoši Noteikumu projektam paredz, ka dividenžu iemaksas termiņš var tikt pagarināts pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma. Dividenžu iemaksas termiņa pagarināšana nav uzskatāma par dividenžu atstāšanu kapitālsabiedrības rīcībā, bet gan par saistību izpildes termiņa pagarināšanu, kam par pamatojumu var būt, piemēram, nepieciešamība dividenžu izmaksai piesaistīt papildus finanšu resursus. Ņemot vērā, ka, lemjot par dividenžu iemaksas termiņa pagarināšanu, ir jāvērtē iespējamā ekonomiskas priekšrocības gūšana, Noteikumu projekta 19.punkts nosaka, ka pirms lēmuma pieņemšanas ir jāveic Noteikumu projekta 7.1. un 7.2. apakšpunktā noteiktais izvērtējums.
9) Noteikumu projekta 20. punkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests valsts vārdā aprēķina nokavējuma naudu un piedzen to tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
Nokavējuma nauda tiek aprēķināta šādos gadījumos, ja:
• paziņojums iesniegts laikā, bet maksājums ir saņemts budžetā, kavējot samaksas termiņu;
• paziņojums iesniegts kavēti un maksājums saņemts budžetā, kavējot samaksas termiņu;
• paziņojums iesniegts kavēti, bet maksājums veikts laikā.
Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, ka maksājums vienotajā kontā ir veikts laicīgi, to nav iespējams attiecināt pret konkrētu saistību, ja paziņojums tiek iesniegts kavēti, tādējādi nokavējuma naudu rēķina no samaksas termiņa iestāšanās nākamās dienas līdz kavēti iesniegtā Paziņojuma dienai, vai dienai, kad Paziņojumā aprēķinātā summa tiek apmaksāta pilnā apmērā.
10) Noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā noteiktais 64 procentu apmērs dividenžu maksājumiem (neskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli) atbilst iepriekš noteiktajiem 80 procentiem, ietverot uzņēmumu ienākuma nodokli, tādējādi kapitālsabiedrības, kuru vidēja termiņā darbības stratēģijās ir noteikts dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apmērs 80%, ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli, maksājumus valsts budžetā veic atbilstoši noteikumu projekta 3. punktā minētajam, papildus aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli. Ja stratēģijā apstiprināts, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 80 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas (kas ietver maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu un uzņēmumu ienākuma nodokli), tad atbilstoši tam arī rēķina. Piemēram, kapitālsabiedrības peļņa ir 100000 EUR, no kā, atbilstoši stratēģijā apstiprinātajam, 80% (80000 EUR) sadalās dividendēs (64000 EUR) un uzņēmumu ienākuma nodoklī (16000 EUR). Maksājot atbilstoši stratēģijā noteiktajam, valstij piekritīgā summa (dividendes + UIN) ir tāda pati, kā tas būtu, ja rēķinātu atbilstoši jaunajam regulējumam, proti, 64% no 100000 peļņas ir 64000 EUR, savukārt UIN tādā gadījumā ir 20% no apliekamās bāzes vai 64000/0,8x20%=16000 EUR.
10)Ņemot vērā, ka Grozījumi Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā stājas spēkā 2022. gada 1. februārī, noteikumu projekts paredz, ka Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. februārī, tādējādi to tiesiskais regulējums piemērotājiem (kapitāla daļu turētājiem un kapitālsabiedrībām u.c.) būs saistošs no 2022. gada 1. februāra, tai skaitā pieņemot lēmumus par iepriekšējā pārskata gada peļņas izlietošanu.