Anotācija (ex-ante)

Administratīvā sloga samazināšanai no VVD un DAP tika saņemti priekšlikumi izmaiņām virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas darbu veikšanas kārtībā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī abu iestāžu kompetenču jomu nodalīšanai un precizēšanai. VVD uzrauga normatīvo aktu prasību ievērošanu vides aizsardzības jomā, bet DAP  atbild par valsts dabas aizsardzības politikas īstenošanu, tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā. Tāpēc noteikumu projekts paredz, ka plānoto darbu ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, sugām un biotopiem vērtē un darbus, kas skar iepriekšminētās teritorijas, aizsargājamās sugas vai biotopus, saskaņo DAP. Lai nepalielinātu administratīvo slogu darbības ierosinātājam un tam nebūtu ar iesniegumu jāvēršas divās iestādēs, noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad tehniskie noteikumi joprojām būs nepieciešami, iesniegumu to saņemšanai darbības ierosinātājam jāiesniedz VVD.
Tādējādi darbības iesniedzējs, kas plāno veikt noteikumu projekta 24. punktā minētās darbības virszemes ūdensobjektos un uz kuru neattiecas 23.3. apakšpunktā minētie izņēmumi, iesniedz iesniegumu VVD. VVD izskata iesniegto informāciju. Ja darbi nav plānoti īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, reģistrētā aizsargājamo sugu dzīvotnē vai īpaši aizsargājamā biotopā (turpmāk - aizsargājama teritorija) vai mākslīgā ūdensobjektā, kam piekļaujas kāda no aizsargājamām teritorijām (noteikumu projekta 25. punkts), VVD lemj par tehnisko noteikumu izsniegšanu un tajos iekļaujamajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā darbības ierosinātājs tehniskos noteikumus saņems no VVD. Ja darbības ir plānotas aizsargājamā teritorijā vai skar to, VVD saņemto iesniegumu pārsūta DAP darbības ietekmes izvērtēšanai un ierobežojumu vai nosacījumu izvirzīšanai. Papildus tam, VVD izvērtē, vai plānotajai darbībai ir nepieciešams izsniegt tehniskos noteikumus arī dienesta kompetencē esošo nosacījumu izvirzīšanai. Piemēram, gadījumā, ja paredzēta garāka ūdensteces posma padziļināšana, bet aizsargājams biotops vai mikroliegums aizņem tikai nelielu padziļināmā posma platību, vai arī nepieciešams noteikt aizlieguma periodus, kad padziļināšanas darbus nevar veikt, ņemot vērā raksturīgo zivju faunu attiecīgajā virszemes ūdensobjektā. (Raksturīgo zivju faunu var noteikt gan pēc attiecīgā virszemes ūdensobjekta monitoringa datiem, gan pēc normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteikto iedalījumu karpveidīgo zivju ūdeņos un lašveidīgo zivju ūdeņos.) Ja VVD konstatē, ka tā tehniskie noteikumi konkrētajā gadījumā nav nepieciešami, darbības ierosinātājs atzinumu saņems tikai no DAP. Ja VVD konstatē, ka ir nepieciešami arī tehniskie noteikumi tā kompetences jomā, darbības ierosinātājs saņems gan DAP atzinumu, gan VVD tehniskos noteikumus. Savukārt ostu akvatoriju kapitālās padziļināšanas gadījumā tehniskos noteikumus izsniedz VVD.

1.3.2. Diferencētas prasības dažādiem ūdensobjektu tīrīšanas darbiem
Pēc Ministrijas, VVD un DAP iniciatīvas, kā arī uzklausot ekspertus un ūdensobjektu tīrīšanas darbu veicējus noteikumu projekta saskaņošanas laikā, precizētas un papildināt ar virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanu un padziļināšanu saistītās definīcijas, tajās iekļaujot ūdensaugu pļaušanu, bebru aizsprostu un citu mākslīgi radītu šķēršļu (mākslīgi radītu akmeņu krāvumu, ūdensteces gultni aizsprostojošu konstrukciju, kas nav klasificējamas kā būves, piemēram, nelikumīgu nēģu taču u.c. zvejas rīku konstrukciju, nelikumīgu ūdens līmeņa paaugstināšanas konstrukciju likvidēšanu), kritušu un peldošu koku un to sanesumu likvidēšanu. Lai atspoguļotu ūdensobjektu tīrīšanas darbu dažādos mērķus un ietekmi, noteikumu projekts piedāvā atšķirīgi definēt tīrīšanas darbus ar dažādu ietekmi, pie katra no tiem gan uzskaitot attiecīgajai definīcijai atbilstošās darbības, gan paredzot atšķirīgu nodrošinājumu, kā novērst iespējamu negatīvu ietekmi uz ūdensobjektu. Virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas tīrīšana kopšanas un uzturēšanas nolūkos definēta kā peldošu un nogrimušu atkritumu izvākšana, ūdensaugu izpļaušana vai izvākšana, koku sanesumu vai sagāzumu likvidēšana, bebru aizsprostu likvidēšana, nogrimušu vai gultnē nostiprinātu priekšmetu izcelšana. Vienīgais, kas jāievēro šo darbu ierosinātājiem ir noteikumu projektā izvirzītie vispārīgie nosacījumi; saskaņojumi ar valsts iestādēm nav nepieciešami. Savukārt virszemes ūdensobjekta tīrīšana ekoloģiskās kvalitātes un  bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos definēta ūdensaugu aizauguma samazināšana, koku un krūmu apauguma samazināšana, dūņu un atmirušo augu atlieku izvākšana, mākslīgi radītu šķēršļu likvidēšana, gultnes grunts pārveidošana (irdināšana, izlīdzināšana), substrāta (akmeņi, oļi, grants) ievietošana vai uzbēršana, mākslīgu straujteču veidošana, zivju nārsta vietu ierīkošana vai atjaunošana. Tā kā šiem darbiem iespējama lielāka ietekme uz ūdensobjektu, turklāt svarīgi izvērtēt tos kontekstā ar ūdensobjekta ekoloģisko stāvokli un tā uzlabošanas vajadzībām, paredzēts, ka šādu tīrīšanas darbu veikšanai nepieciešams sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēta eksperta izstrādāts plāns. Lai novērstu dažādas interpretācijas par plānā iekļaujamo informāciju, tā saturs noteikts noteikumu pielikumā. Saskaņojumi ar valsts iestādēm nav nepieciešami arī šiem tīrīšanas darbiem. Noteikumu projekts paredz, ka plānu pēc tā izstrādes informācijai jānosūta DAP, lai pārvalde būtu informēta par plānotajiem darbiem un varētu tos ņemt vērā, plānojot savas rīcības aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanā. Noteikumu projekts paredz, ka virszemes ūdensobjektu tīrīšanu ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos, attīrīšanu un padziļināšanu var veikt, ja ir saņemta attiecīgā ūdensobjekta vai tā daļas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana. Tādējādi attiecīgā ūdensobjekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs paredzēto darbu veikšanai var piekrist pilnā apmērā, piekrist darbu veikšanai izvirzot savus nosacījumus vai arī nepiekrist darbu veikšanai attiecīgajā ūdensobjektā vai tā daļā.
1.3.3. Regulējums inovatīvām tīrīšanas metodēm
No VVD ir saņemts ierosinājums noteikumu redakcijā iekļaut iespēju pielietot alternatīvas virszemes ūdensobjektu attīrīšanas metodes, kas balstās uz piesārņotāju saistīšanu nešķīstošos savienojumos, lai uzlabotu virszemes ūdensobjektu kvalitāti. Šāds ierosinājums pamatojas uz to, ka 2024. -2025. gadā Latvijā tika realizēts  ''Trust Alum'' projekts, kā ietvaros notika Baltijā pirmā ezera attīrīšana no vēsturiskā fosfora piesārņojuma, izmantojot Skandināvijā populāru ALUM metodi. Projektā attīrīja Velnezeru, kas atrodas Juglas apkaimē Rīgā. Cilvēku darbības rezultātā Velnezerā bija nonākuši lieli fosfora savienojumu apjomi. Ezera bioloģiskā daudzveidība bija noplicināta, ūdenī bija maz skābekļa un vasarās varēja novērot aļģu ziedēšanu. Velnezera ūdens kvalitāte bija slikta, ezers aizauga. Pēc ALUM savienojuma ievadīšanas ezera ūdenī, dati apliecina, ka tā ūdens kvalitāte ir uzlabojusies. Šāda veida metožu pielietošanas priekšrocības ir ātrs rezultāts (ūdens dzidrums palielinās jau dažu dienu laikā) un ilgtermiņa pozitīva ietekme, kas var saglabāties gadiem. Tomēr ALUM metode jāpielieto precīzi un uzmanīgi, tāpēc noteikumu projektā paredzēts, ka šādiem darbiem jāsaņem VVD tehniskie noteikumi. Tā kā šis ūdensobjektu (pamatā - ezeru) tīrīšanas veids atšķiras pēc pielietotās tehnoloģijas, tas noteikumu projektā definēts kā virszemes ūdensobjekta attīrīšana – alternatīvu attīrīšanas metožu ar piesārņotāju saistīšanu nešķīstošos savienojumos izmantošana, lai uzlabotu virszemes ūdensobjekta kvalitāti. 
1.3.4. Administratīvā sloga samazināšanas un vides aizsardzības samērošana
Lai samazinātu administratīvo slogu un atteiktos no nepieciešamības saņemt VVD tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjektu tīrīšanai, vienlaikus nevājinot ūdensobjektu un ostu akvatoriju aizsardzību, noteikumu projekts ir papildināts ar jaunām normām, kur izvirzīti nosacījumi, kas katra veida darbu veicējiem obligāti jāievēro pirms tīrīšanas darbu uzsākšanas, kā arī to veikšanas laikā.

Saistība ar regulējumu par zemes dzīlēm un dabas resursu nodokli
Spēkā esošie Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.475 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība” paredz - ja padziļināšanas darbos paredzēts iegūt derīgos izrakteņus vairāk nekā 1000 kubikmetru apjomā, normatīvajos aktos par dabas resursu lietošanu noteiktajā kārtībā papildus nepieciešams saņemt Valsts vides dienesta izsniegtu dabas resursu izmantošanas atļauju (licenci), izņemot gadījumu, ja izsmelto grunti vai sanesu materiālu novieto grunts novietnē jūrā. Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir izdarītas izmaiņas zemes dzīļu resursu ieguves un lietošanas tiesiskajā regulējumā. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” paredz, ka turpmāk zemes dzīļu (derīgo izrakteņu) resursus varēs lietot uz izsniegtās zemes dzīļu izmantošanas licences un saskaņotā derīgo izrakteņu ieguves projekta pamata. Attiecīgi bija nepieciešams precizēt arī atsauci uz derīgo izrakteņu ieguvi atbilstoši spēkā esošajam regulējumam. Noteikumu projekts ir izdots uz Ūdens apsaimniekošanas likuma (turpmāk – likums) deleģējuma pamata, atbilstoši kuram noteikumi nosaka virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību. Likumā nav noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam regulēt citus jautājumus, tostarp zemes dzīļu resursu ieguvi un dabas resursu nodokļa samaksu par tiem vai atbrīvojumu. Tādēļ noteikumu projekta 6. punkts ietver tikai atsauci uz piemērojamo regulējumu  dabas resursu nodokļa jomā, neizvirzot nosacījumus minētajā jomā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka likuma “Par zemes dzīlēm” 11.1 pants nosaka: ja pazemes vai virszemes būvju būvniecības (tai skaitā dīķu un citu ūdenstilpju ierīkošanas), virszemes ūdensobjektu gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas rezultātā tiek iegūta augsne vai derīgie izrakteņi, kurus izmanto saimnieciskajā darbībā, par izmantoto apjomu maksā dabas resursu nodokli saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu. Savukārt Dabas resursu nodokļa likuma 12.panta trešā daļa cita starpā nosaka, ka nodokli par virszemes ūdensobjektu ierīkošanas, to gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas rezultātā iegūtiem dabas resursiem, kurus izmanto saimnieciskajā darbībā, aprēķina tā limita ietvaros, kas nepārsniedz likumā "Par zemes dzīlēm" noteikto robežvērtību, bet, ja tas tiek pārsniegts, nepieciešams saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci. Savukārt, ja dabas resursi tiek izmantoti tā zemes īpašuma robežās, kurā veikta dabas resursu ieguve, nodoklis par dabas resursiem nav jāmaksā. Attiecīgi jāņem vērā, ka dabas resursu nodoklis tiek piemērots gadījumos, kad iegūtie dabas resursi tiek izmantoti saimnieciskā darbībā (realizēti). Likuma “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (spēkā no 01.01.2024.) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka Dabas resursu nodokļa likuma 12. panta trešajā daļā tiek veikts precizējums, izsakot pēdējo teikumu jaunā redakcijā: “Ja dabas resursi tiek izmantoti zemes īpašuma robežās, kurā veikta dabas resursu ieguve, nodoklis par dabas resursiem nav jāmaksā”. Precizējums tika veikts, lai novērstu dažādu normas traktēšanu, ņemot vērā, ka mērķis minētajai normai ir, ka iegūstot dabas resursus, kurus plānots izmantot zemes īpašuma robežās, kur notikusi ieguve, viena īpašnieka teritorijā savām vajadzībām, nodoklis nav jāmaksā. Tāpat precizēta likuma 12. panta trešajā daļā ietvertā norma par dabas resursu nodokļa aprēķināšanu attiecībā uz būvniecībā (pazemes un virszemes būvju būvniecības, virszemes ūdensobjektu ierīkošanas, to gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas) iegūtiem dabas resursiem, ja tiek iegūti dabas resursi tādā apmērā, par kuru, saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” normām, nav nepieciešams saņemt licenci.
Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 12.panta trešajai daļai, dabas resursu nodoklis nav jāmaksā, ja ostas akvatorijas remonta vai kapitālās padziļināšanas laikā iegūto grunti vai sanesu materiālu novieto grunts novietnē jūrā vai izmanto jūras krasta piebarošanai attiecīgās ostas akvatorijas teritorijā, un tas tiek veikts likumā noteiktajā kārtībā, neveicot saimniecisko darbību. Saskaņā ar Ostas likuma 4.pantu ostas iekšējo ūdeņu daļa jeb akvatorija ir valsts īpašums, savukārt ostas teritorijas sauszemes daļa var būt gan valsts, gan pašvaldības, gan citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums. Līdz ar to par iegūto grunti vai sanesu materiāla izmantošanu ostas pārvaldes infrastruktūras izbūvei nevar sniegt viennozīmīgu atbildi par dabas resursu nodokļa piemērošanu, jo katrs gadījums ir skatāms individuāli. Papildus tam jāņem vērā, ka infrastruktūras izbūve un attīstīšana pēc būtības var būt saimnieciskā darbība, jo ir vērsta uz ostas pakalpojumu nodrošināšanu un ostas funkciju uzlabošanu. Tādējādi, ja attiecīgā darbība ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība, dabas resursu nodoklis par grunts izmantošanu ostas infrastruktūras izbūvē ir maksājams.