Anotācija (ex-ante)

1. Tā kā ar 2023. gada 1. janvāri ir spēkā Pašvaldību likums, kas nenosaka pašvaldībām prasības gada publiskā pārskata sagatavošanai, tad ir nepieciešami atbilstīgi grozījumi noteikumos Nr. 413.
2. Nepieciešams noteikt pārejas regulējumu, t.i., kādas prasības pašvaldības sāks piemērot, sagatavojot gada publisko pārskatu 2024. gadā par 2023. gadu.
3. Ņemot vērā un izvērtējot līdzšinējo noteikumu Nr. 413 piemērošanas praksi, nepieciešami tehniski precizējumi, lai noteikumu Nr. 413 normas saskaņotu ar Pašvaldību likumu, ar terminoloģiju par budžeta procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumiem Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” attiecībā uz terminu “jaunās politikas iniciatīvas”. Vienlaikus noteikumos Nr. 413 nepieciešami precizējumi, kas pilnveidos un optimizēs iestādēm gada publisko pārskatu sagatavošanas procesu.

1. Pretēji likumam “Par pašvaldībām” (72. pants) Pašvaldību likuma tiesiskajā regulējumā nav iekļautas prasības pašvaldības gada publiskā pārskata saturam un tā sagatavošanai. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz noteikt informācijas apjomu un saturu, kas pašvaldībām ir jāsagatavo, iesniedzot gada publiskos pārskatus. Turpmāk regulējums pašvaldībām gada publisko pārskatu sagatavošanai tiks noteikts vienā normatīvajā regulējumā, t.i., noteikumos Nr. 413 (līdz grozījumiem prasības bija noteiktas gan noteikumos Nr. 413, gan arī likuma “Par pašvaldībām” 72. pantā, kas ir zaudējis spēku).
Vienlaikus noteikumi Nr. 413 nosaka arī valsts tiešās pārvaldes iestāžu gada publisko pārskatu sagatavošanas procesu, ko pašvaldībām grūti piemērot, jo pašvaldībām nav paredzēts regulējums par darbības rezultātu sistēmas atspoguļošanu, nav iesaistes prioritāro pasākumu iesniegšanas procesa nodrošināšanā, kā arī plānotajam finansējumam pašvaldībām nav vienotas budžeta programmas un apakšprogrammu sadalījuma sistēmas.
Vienlaicīgi likumprojekta “Pašvaldību likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) tika norādīts, ka līdz ar Pašvaldību likuma pieņemšanu būs veicami grozījumi noteikumu Nr. 413 regulējumā, “jo šobrīd pašvaldības, sagatavojot gada publisko pārskatu, papildus šajos noteikumos noteiktajām prasībām iekļauj likuma ”Par pašvaldībām” 72. pantā noteikto informāciju”.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VARAM iesniedza priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem noteikumos Nr. 413, kuru iekļaujamā informācija būtiski neatšķiras no likuma “Par pašvaldībām” (72. pants) ietvertajām normām. Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek noteikta jauna noteikumos Nr. 413 iekļaujamā informācija, kas likuma “Par pašvaldībām” 72. pantā iepriekš nebija ietverta:
1) pašvaldības sniedz informāciju par pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos, informē sabiedrību par sadarbību ar ārvalstu pašvaldībām vai pašvaldību apvienībām (noslēgtie sadarbības līgumi, vienošanās, nodomu protokoli un citi dokumenti). Šis regulējums ir papildināts saskaņā ar “Pašvaldību likuma” 78. pantā noteikto;
2) pašvaldības sniedz informāciju par līdzdalības budžeta īstenošanas gaitu, tai skaitā par pārskata gadā pašvaldības budžetā piešķirto finansējumu līdzdalības budžetam un iesniegto un atbalstīto projektu skaitu un piešķirto finanšu apmēru. Tāpat arī par pārskata gadā un iepriekšējos gados atbalstīto līdzdalības budžeta projektu īstenošanas progresu. Šis regulējums ir papildināts saskaņā ar “Pašvaldību likuma” 59. pantā noteikto. Likuma pārejas noteikumu 7. punkts šo paredz, sākot ar 2025. gadu. “Pašvaldību likums” paredz vairāku iedzīvotāju līdzdalības instrumentu ieviešanu pašvaldībās, tajā skaitā kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta obligāta līdzdalības budžeta ieviešana no 2025. gada, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicinās iedzīvotāju mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldību. Saskaņā ar “Pašvaldību likuma” 59. panta otro daļu, domei gadskārtējā pašvaldības budžetā jāparedz finansējumu līdzdalības budžetam vismaz 0,5 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem. Vienlaikus vairākas pašvaldības līdzdalības budžetu realizē jau šobrīd brīvprātīgo iniciatīvu ietvaros. Pašvaldības, kuras jau šobrīd īsteno un gadskārtējā budžetā paredz līdzdalības budžetu brīvprātīgo iniciatīvu ietvaros, sniegs atbilstīgu informāciju publiskā gada pārskatā. Savukārt, tās pašvaldības, kas līdzdalības budžetu īstenos vēlāk vai saskaņā ar Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 7. punktu, sākot no 2025.gada, atbilstīgi atspoguļos minēto informāciju pārskatā par attiecīgo gadu.
2. Noteikumu projekts paredz, ka grozījumus šo noteikumu 6.6., 6.8., 6.10. un 12. punktā attiecībā uz pārskata satura prasībām iestādes un pašvaldības sāk piemērot, sagatavojot 2024. gadā pārskatu par 2023. gadu.
Savukārt, lai nodrošinātu pašvaldību publisko pārskatu sagatavošanas nepārtrauktību, VARAM ir nosūtījusi informatīvu vēstuli pašvaldībām, aicinot pašvaldības, gatavojot 2022. gada publiskos pārskatus, piemērot iepriekš noteikto kārtību un aktualizējusi dokumentu “Pašvaldības gada publiskā pārskata par 2022. gadu sagatavošanas, pieņemšanas, publiskošanas metodiskais materiāls”, kas atrodams VARAM mājas lapas sadaļā “Paraugi un vadlīnijas par pašvaldību budžeta jautājumiem”  https://www.varam.gov.lv/lv/paraugi-un-vadlinijas-par-pasvaldibu-budzeta jautajumiem.
3. Noteikumu projekts paredz tehniskas un citas izmaiņas:
- tehniski precizēt noteikumu Nr. 413 6.4. apakšpunktu, aizstājot vārdus “jaunajām politikas iniciatīvām” ar vārdiem “prioritārajiem pasākumiem”;
- pilnveidot 6.6. apakšpunktu, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija par to, kā iestādes pētījuma rezultātus efektīvi izmantojušas turpmāk, pilnveidojot, piemēram, procesus un normatīvo regulējumu sabiedrības un nozares interesēs. Tādējādi gūstot pārliecību, ka finanšu līdzekļi ir izlietoti efektīvi, lietderīgi atbilstoši mērķim sabiedrības interesēs;
-  precizēt 6.8. apakšpunktu par būtiskākajiem iestādes sniegtajiem pakalpojumiem, lai informāciju par iestādes sniegtajiem pakalpojumiem un to kvalitātes mērījumiem saistītu ar Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 399 “Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība” noteiktajām prasībām, mazinātu administratīvo slogu, optimizējot gada publiskajā pārskatā iekļaujamo informāciju;
- precizēt 6.10. apakšpunktu, nosakot, ka ministrijām un citām centrālām valsts iestādēm, kā arī visām to padotībā esošām no budžeta finansētām institūcijām līdzīgi kā pašvaldībām līdz šim turpmāk arī būs jāsniedz pārskats par Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem un iestāžu veiktajiem pasākumiem atklāto trūkumu novēršanai, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju sabiedrības informētībai. Pārskatā iestādēm jānorāda būtiskākos pārskata gadā sasniegtos rezultātus, panāktos uzlabojumus, ieviešot Valsts kontroles ziņojumos sniegtos ieteikumus un novēršot atklātos trūkumus. Tāpat iestādēm jānorāda nozīmīgākos nākotnes izaicinājumus iestādes atbildībā esošajās jomās, lai ieviestu pārskatā gadā pabeigto revīziju ieteikumus, ja tādi ir;