Anotācija (ex-ante)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta septītā daļa noteic, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu un Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkta a) apakšpunktu un 7. panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi.

Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, proti:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju 32. punktu valsts vai pašvaldība ir tiesīga noteikt, kuram pakalpojumam vai precei piešķirams statuss „stratēģiski svarīgs”. Jēdziens „stratēģiski svarīgs” ir saturiski mainīgs un galvenokārt izriet no ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, kā arī normatīvajiem aktiem, it sevišķi, ar Satversmē nostiprinātajiem valsts pastāvēšanas pamatiem, personas pamattiesībām un valsts pienākumiem, savukārt Konkurences padomes informatīvā materiāla „Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana” 20. punktā noteikts, ka jēdzienu „stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumi” raksturo tas, ka tās skar ievērojamu sabiedrības daļu, nodrošinot pakalpojumus, kuru kvalitāte un kvantitāte ir svarīga tautsaimniecības nozaru funkcionēšanai”. (Pielikumā "Izvērtējums par valsts līdzdalības pārvērtēšanu valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un tās vispārējo stratēģisko mērķi”).

CSDD pilda gan valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus, gan arī ir valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem un līgumiem, sniedz arī pakalpojumus un veic komercdarbību.
CSDD ir deleģēta virkne valsts pārvaldes uzdevumu, kas noteikti ārējos normatīvajos aktos. Šie uzdevumi ir gan tādi, kas satur tiesības izmantot publisko varu, gan arī tādi, kas nav saistīti ar publiskās varas izmantošanu.
Deleģējot CSDD valsts pārvaldes uzdevumus, katrā konkrētajā gadījumā ir ticis veikts izvērtējums, kas apliecina CSDD spēju šos uzdevumus īstenot ievērojami efektīvāk, vienlaikus nodrošinot visas privātpersonu tiesiskās aizsardzības iespējas, kā arī aptverošas un efektīvas kontroles iespējas.
Turpmāk ziņojumā vērtēts, vai deleģētos uzdevumus CSDD kapitālsabiedrības statusā joprojām var veikt efektīvāk nekā valsts iestāde, kā arī – vai deleģētās darbības atbilst VPIL 88.panta kritērijiem.
Deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi CSDD:

1. Transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu reģistrācija - saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu un Jūras kodeksu, reģistrē transportlīdzekļus un noteiktus kuģošanas līdzekļus, uzturot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru. Tā kā CSDD ir arī centrālā reģistrācijas institūcija EUCARIS sistēmā, reģistrācijas jautājumi tiek skatīti vienotā tvērumā.
Reģistrācija nodrošina tiesisko skaidrību par īpašumtiesībām, ļauj piedalīties satiksmē un kalpo kā pamats dažādām civiltiesiskām attiecībām. Tā palīdz novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus, sekmē satiksmes drošību un nodrošina iespēju kontrolēt ar transportlīdzekļu izmantošanu saistīto pienākumu izpildi.
Reģistrs ļauj nodrošināt nodokļu, administratīvo naudas sodu un citu normatīvajos aktos noteikto maksājumu iekasēšanu un apmaksas kontroli, kas ir nozīmīgi nodokļu un nodevu sistēmas uzturēšanai un administrēšanai, kā arī valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumu veidošanai, kā arī veidot aktuālu, uzticamu datu bāzi, uz kuras pamata CSDD nodrošina plašu e-pakalpojumu klāstu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. CSDD ir vienīgais šo pakalpojumu sniedzējs, un reģistrācijas sistēmas funkcionēšana ir būtiska satiksmes drošībai, tiesiskajai kārtībai un vairāku tautsaimniecības nozaru darbībai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga valsts drošībai.

2. Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskate un tehniskā kontrole uz ceļa - saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē to tehnisko stāvokli. Tehniskā apskate nodrošina ne tikai transportlīdzekļu drošības pārbaužu veikšanu, bet arī aktuālu datu uzturēšanu valsts reģistrā, meklēšanā esošu transportlīdzekļu atklāšanu, nodokļu un sodu nomaksas kontroli, kā arī obligātās apdrošināšanas uzraudzību.
Tehnisko kontroli apskates ietvaros CSDD iepērk no komersantiem, kas izvēlēti publiskā iepirkumā un kuriem jāievēro stingras prasības par iekārtām, personāla kvalifikāciju un darba kvalitāti. Latvijā darbojas 33 tehniskās apskates stacijas, bet CSDD nodrošina visa procesa uzraudzību — datu uzturēšanu, komersantu kontroli, video uzraudzību, inspektoru apmācību, atkārtotas pārbaudes un mērījumu validāciju.
Papildus jāatzīmē normatīvā regulējuma izmaiņas, kas tieši ietekmēs tehniskās kontroles pakalpojuma sniedzējus un saņēmējus. Līdz 2025. gada 31.decembrim Ceļu satiksmes likuma 16.panta trešā daļa noteica, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros veic Ceļu satiksmes drošības direkcija vai CSDD akreditēta persona, vienlaikus akreditētajai personai bija noteikts aizliegums veikt komercdarbību, kas saistīta ar transportlīdzekļu tirdzniecību, apkopi, remontu vai atjaunošanu, kā arī tehnisko kontroli tās īpašumā (valdījumā, turējumā) esošajiem transportlīdzekļiem. Minētie ierobežojumi sašaurināja to personu loku, kas varēja pretendēt uz tehniskās kontroles veikšanas pakalpojuma sniegšanu. 2026. gada 1. janvārī stājās spēkā Ceļu satiksmes likuma grozījumi (pieņemti 2023. gada 22. jūnijā), nosakot, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros var veikt CSDD šim nolūkam akreditēta persona, kā arī noteikts, ka akreditētā persona nedrīkst veikt tehniskā stāvokļa kontroli tās īpašumā (valdījumā, turējumā) esošajiem transportlīdzekļiem. Līdz ar to ir paplašināts potenciālo pakalpojuma sniedzēju loks, kas pēc akreditācijas procesa iziešanas varēs nodrošināt transportlīdzekļu tehnisko kontroli, tādējādi radot priekšnoteikumus pakalpojuma pieejamības uzlabošanai.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma pārejas noteikumu 60. punktu Ministru kabinetam līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai bija jāizdod noteikumi, kas nosaka akreditācijas prasības personai, kura veic transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli. Satiksmes ministrija sadarbībā ar CSDD ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks akreditācijas kritērijus, tehniskās prasības un citus jautājumus. Šī regulējuma pieņemšana nodrošinās mehānismu jaunu tehniskās kontroles veicēju iesaistei tirgū, un tas būs piemērojams pēc tam, kad būs izpildītas saistības, kas uzņemtas ar spēkā esošajiem publiskā iepirkuma procedūras ietvaros noslēgtajiem līgumiem.
CSDD veic arī tehnisko kontroli uz ceļa, īstenojot ES prasības un veicinot satiksmes drošību, emisiju samazināšanu un godīgu konkurenci pārvadājumu nozarē. Papildu tiek veiktas mērķētas pārbaudes taksometriem, piegādes transportam, motocikliem u.c.
Tehniskās apskates uzraudzība ir būtiska sabiedrības drošībai, aizsargājot cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu. Tās stratēģiskā nozīme valsts drošībā pamato šī uzdevuma uzticēšanu profesionālai valsts kapitālsabiedrībai, nodrošinot stabilitāti un sabiedrības uzticību.

3. Transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadītāju tiesību piešķiršana un uzskaite -   pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu, piešķir un anulē transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, izsniedz vadītāja apliecības un uzrauga vadītāju apmācības procesu. CSDD pieņem eksāmenus mehānisko transportlīdzekļu, velosipēdu, tramvaju, bīstamo kravu pārvadājumu un atpūtas kuģu vadītājiem, kā arī izsniedz attiecīgās apliecības un kvalifikācijas dokumentus. Tā kontrolē mācību iestāžu un instruktoru atbilstību prasībām un nodrošina apmācības procesa uzraudzību.
Vadītāja kvalifikācijas piešķiršana ir būtiska satiksmes drošībai, veicinot atbildīgu satiksmes dalībnieku rīcību. CSDD uztur arī pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu, kas ļauj efektīvi ietekmēt regulāros pārkāpējus un uzlabo satiksmes kultūru. Bērniem CSDD nodrošina velosipēda vadītāja eksāmenus un apliecības bez maksas, pildot sociālo funkciju.
Pakalpojumi tiek sniegti kā valsts deleģēta funkcija, un CSDD ir vienīgais šo pakalpojumu sniedzējs. Vadītāja tiesību piešķiršana un uzskaite ir būtiska sabiedrības drošībai, personu mobilitātei, īpašuma izmantošanai un vairāku tautsaimniecības nozaru darbībai. Tādēļ šie pakalpojumi ir stratēģiski svarīgi valsts ilgtspējīgai attīstībai un drošībai.

4. Transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšana - saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 15.¹ pantu mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu sertificēšanu veic CSDD, bet testēšanu — CSDD vai akreditētas testēšanas laboratorijas. Veicot atbilstības novērtēšanu, CSDD papildus kontrolē arī palīgmotoru radīto emisiju atbilstību normatīvajiem aktiem.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likumam un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 5.punktu CSDD darbojas kā apstiprinātājiestāde, kuras kompetencē ir transportlīdzekļu, to sistēmu un sastāvdaļu tipa un individuālā apstiprināšana, sertifikātu izsniegšana un anulēšana, tehnisko dienestu norīkošana un ražošanas atbilstības uzraudzība.
Lai veiktu šīs funkcijas, CSDD uztur saskaņotu administratīvo un tehnisko prasību sistēmu jaunu transportlīdzekļu un to komponentu apstiprināšanai un koordinē to nonākšanu tirgū un ekspluatācijā. Izsniedzot ES tipa apstiprinājuma sertifikātus arī ārvalstu ražotājiem (piemēram, Subaru, Asus, McLaren, Yamaha, Bosch), CSDD darbojas vienlīdzīgi ar citām ES apstiprinātājām iestādēm un sniedz starptautiski konkurētspējīgus pakalpojumus, kas veicina investīcijas un stiprina Latvijas reputāciju šajā jomā.

5. Ceļu drošības audits, pētnieciskais darbs ceļu satiksmes drošības jomā - saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 4.panta piekto daļu CSDD veic ceļu drošības auditus un vispārējo pārraudzību. Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.–2027. gadam paredz, ka ceļu drošības uzlabošanā būtiska ir sadarbība sabiedrības informēšanā, prevencijā, infrastruktūras pilnveidē un normatīvo aktu attīstībā. Ceļu drošības audits ir neatkarīga projektu un ceļu tīkla pārbaude, kurā tiek identificētas bīstamās vietas un sniegti ieteikumi drošības uzlabošanai.
CSDD darbinieki ir vienīgie Latvijā ar ceļu drošības auditora sertifikātu, jo tirgū trūkst pietiekami kvalificētu un neatkarīgu speciālistu. Tādēļ CSDD nodrošina sabiedrībai būtisku pakalpojumu, ko privātais sektors pašlaik nespēj pilnvērtīgi sniegt. Ja auditus nodotu komersantiem, pastāvētu risks kvalitātes kritumam un kompetences zudumam valsts sektorā, kas negatīvi ietekmētu satiksmes drošību.
CSDD veic arī vispārējo pārraudzību Satiksmes ministrijas uzdevumā un piedalās satiksmes drošību veicinošu normatīvu izstrādē. 2024. gadā uzsākts projekts par smago ceļu satiksmes negadījumu izpēti, kas prasa specifiskas zināšanas, starpinstitūciju sadarbību un darbu ar sensitīviem datiem. 
CSDD veiktais ceļu drošības audits, smago negadījumu analīze, KPI noteikšana un cits ekspertu darbs ir tieši saistīts ar sabiedrības drošību, cilvēku dzīvību un veselību, īpašuma aizsardzību un vairāku tautsaimniecības nozaru funkcionēšanu. Līdz ar to CSDD nodrošina valstij stratēģiski svarīgas ceļu satiksmes drošības funkcijas.

6. Administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē informācijas apstrāde un tehnisko kontroles līdzekļu (stacionārie fotoradari) darbības nodrošināšana - strauji attīstoties satiksmes kontroles tehniskajiem līdzekļiem, tostarp vidējā ātruma kontroles sistēmām un pašvaldību kamerām, CSDD kļūst par centrālo institūciju fiksēto pārkāpumu apstrādē. CSDD uztur fotoradaru infrastruktūru, kas ne tikai kontrolē atļauto ātrumu, bet arī pārbauda OCTA, tehniskās apskates un autoceļu nodevas esamību.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta otrajai daļai un Ministru kabineta 2020. gada 30.jūnija noteikumiem Nr. 422 “Kārtība, kādā paziņo lēmumu par soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā” CSDD nodrošina informācijas apmaiņas sistēmu administratīvo sodu piemērošanai un apstrādā informāciju, kas saņemta no visiem tehniskajiem kontroles līdzekļiem. Pamatojoties uz deleģēšanas līgumu ar Valsts policiju, CSDD uztur 100 stacionāros fotoradarus un apstrādā visus ar tiem un vidējā ātruma sistēmām fiksētos pārkāpumus, nododot informāciju policijai lēmuma pieņemšanai un nodrošinot automātisku paziņošanu personām.
CSDD arī nekavējoties informē transportlīdzekļu īpašniekus par bez OCTA vai bez tehniskās apskates fiksētiem gadījumiem, tādējādi veicinot savlaicīgu pārkāpumu novēršanu un mazinot riskus ceļu satiksmē.
Augstās profesionalitātes un centralizētās sistēmas dēļ arvien vairāk pašvaldību deleģē CSDD pārkāpumu datu apstrādi. Piemēram, 2024. gadā Rīgas pašvaldība nodeva CSDD savā teritorijā fiksēto pārkāpumu apstrādi un dokumentu sagatavošanu policijai un adresātiem. Šāda sadarbība ļauj pašvaldībām koncentrēties uz lēmumu pieņemšanu, bet CSDD – nodrošināt ātru, drošu un efektīvu datu apstrādi.
Uzturot pārbaužu sistēmas un fotoradarus, CSDD stiprina satiksmes drošību un veicina soda neizbēgamības principa ievērošanu, tādējādi uzlabojot gan ceļu satiksmes kultūru, gan sabiedrisko kārtību.

7. Nodokļu un citu noteikto maksājumu kontrole un iekasēšana - CSDD, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 14.² un 43. pantu, kontrolē ceļu satiksmē piemēroto administratīvo sodu samaksu, pieņem maksājumus un ieskaita tos valsts vai pašvaldību budžetā. Atbilstoši nodokļu likumiem CSDD uzrauga transportlīdzekļiem piemēroto nodokļu samaksu un nodrošina to ieskaitīšanu valsts budžetā.
Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu CSDD uztur un nodrošina autoceļu lietošanas nodevas portāla www.lvvignettes.eu nepārtrauktu darbību un sniedz ar nodevas iekasēšanu saistītos pakalpojumus.
Veicot nodokļu, nodevu un sodu iekasēšanu, CSDD sekmē to savlaicīgu nomaksu un nodrošina būtiskus ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos. Transportlīdzekļu un vadītāju reģistrs atvieglo šo maksājumu administrēšanu.
Līdz ar to CSDD sniegtie pakalpojumi ir stratēģiski nozīmīgi valsts un pašvaldību teritoriju attīstībai un valsts drošībai.

Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs ir CSDD būtiskākais resurss, kas nodrošina gandrīz visu deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi – transportlīdzekļu reģistrāciju, vadīšanas tiesību piešķiršanu, tehnisko kontroli, nodokļu un sodu administrēšanu, autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanu u.c. Reģistra dati tiek izmantoti arī veselības pārbaužu kontrolē, autoskolu un ārstniecības iestāžu darbā, kā arī komercdarbības un uzraudzības jomās.
Tas nodrošina pārrobežu datu apmaiņu ES, kas uzlabo satiksmes drošību un tiesiskumu. Lai saglabātu tā nozīmi un atbilstību digitālās vides prasībām, reģistrs jāpārveido uz mikroservisu arhitektūru, nodrošinot augstu drošību, veiktspēju un modernu e-pakalpojumu attīstību.

CSDD ir deleģēti arī vairāki uzdevumi, kas nav saistīti ar administratīvo aktu izdošanu un tiesībām izmantot publisko varu. Šie uzdevumi saistīti ar valstij nozīmīgu īpašumu pārvaldīšanu, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai, kā arī darbību jomās, kurās tirgus nav spējīgs pilnā mērā nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu: 

1. Rīgas Motormuzejs ir akreditēts valsts muzejs, ko CSDD uztur un attīsta, nodrošinot unikālas Latvijas un pasaules autobūves mantojuma kolekcijas pieejamību sabiedrībai. Muzejs piedāvā modernu, interaktīvu ekspozīciju, veic pētniecību un īsteno izglītības programmas, īpaši par satiksmes drošību.
CSDD nodrošina muzeja krājuma uzturēšanu, restaurāciju un attīstību, saglabājot vairāk nekā 300 valstij piederošus vēsturiskus spēkratus. Muzejs ir nozīmīgs kultūras, izglītības un satiksmes drošības centrs, atzīts starptautiski un pilnībā darbojas bez valsts budžeta finansējuma.

2. Biķernieku kompleksā sporta bāze, ko uztur CSDD, ir moderns un daudzfunkcionāls sporta objekts ar rallijkrosa, spīdveja un autošosejas trasēm, kam piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Tajā notiek gan Latvijas, gan starptautiska līmeņa sacensības, kā arī satiksmes drošības un izglītojoši pasākumi. Trase ir atvērta iedzīvotājiem visos gadalaikos, piedāvājot iespējas tautas sportam un aktīvai atpūtai. Bāze tiek uzturēta tikai no CSDD pašu ieņēmumiem un ir nozīmīgs infrastruktūras objekts ar būtisku ieguldījumu reģiona un valsts attīstībā.

3. CSDD uztur E-mobi elektrotransportlīdzekļu ātrās uzlādes staciju tīklu, kas izveidots ERAF projekta ietvaros un nodrošina elektroauto uzlādi visā Latvijā. Tīkls ar 139 stacijām aptver TEN-T ceļus, reģionālos ceļus un lielākās apdzīvotās vietas. Tā uzturēšanu valsts dotē, jo tirgus pats pilnībā nevar nodrošināt infrastruktūras pieejamību un ilgtspēju, īpaši zema elektromobiļu skaita un augsto izmaksu dēļ.

Efektīvākais veids CSDD deleģēto uzdevumu izpildei un aktīvu pārvaldībai ir saglabāt CSDD kā kapitālsabiedrību ar publiskas personas līdzdalību. Šī forma novērš tirgus nepilnības, nodrošina stratēģiski svarīgu pakalpojumu sniegšanu un aktīvu pārvaldību, vienlaikus saglabājot tiesisko stabilitāti, finansiālu elastību un darbības nepārtrauktību, ko pārveidošana par valsts aģentūru būtiski apgrūtinātu.

Ņemot vērā veikto izvērtējumu valsts līdzdalības saglabāšanai Kapitālsabiedrībā, valsts un sabiedrības interešu nodrošināšanai, Satiksmes ministrija ierosina apstiprināt CSDD vispārējo stratēģisko mērķi līdzšinējā redakcijā:
- nodrošināt kvalitatīvu un inovatīvu ieguldījumu ilgtspējīgas satiksmes drošības paaugstināšanā, uzturēt un attīstīt transportlīdzekļu un iekšējo ūdeņu kuģošanas līdzekļu uzskaites un vadītāju kvalifikācijas pakalpojumus, transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa apskates un kontroles pakalpojumus, kā arī uzturēt nozīmīgus ar satiksmes jomu saistītus infrastruktūras objektus.

Izvērtējums par valsts līdzdalības pārvērtēšanu CSDD un tās vispārējo stratēģisko mērķi saskaņots ar komersantus pārstāvošajām biedrībām - Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Saskaņošanas procesā netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi par valsts līdzdalības saglabāšanu CSDD un tās vispārējo stratēģisko mērķi.